Rīgas iedzīvotājs Saeimas vēlēšanās

Aģitācija par simtiem tūkstošiem eiro: Latvijā sākusies priekšvēlēšanu cīņa

37
Latvijā startē 120 dienu priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

RĪGA, 10. jūnijs – Sputnik. Sestdien, 9. jūnijā, Latvijā oficiāli sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Saeimas vēlēšanām, kuras notiks, 2018. gada 6. oktobrī, vēsta Mixnews.lv.

Kandidātu priekšvēlēšanu cīņa ilgs 120 dienas. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajai vēlēšanu komisijai norisināsies no 18. jūlija līdz 7. augustam.

Trīsdesmit dienas pirms vēlēšanām tiks aizliegta aģitācija elektroniskajos PSL. Savukārt dienā pirms vēlēšanām, 5. oktobrī, tiks aizliegta aģitācijas materiālu izvietošana publiskajā telpā, preses izdevumos, elektroniskajos sakaru tīklos, tostarp, internetā. Administratīvo līdzekļu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir kategoriski aizliegta.

Tiek ziņots, ka partijas priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmērs, ja tā startē visos vēlētāju apgabalos, sastāda 553 347 eiro. savukārt ar partijām nesaistīta persona varēs iztērēt aģitācijai ne vairāk par 6 450 eiro. saskaņā ar likumu, partijām ir pienākums ņemt vērā un norādīt deklarācijā visus vēlēšanu ienākumus un izdevumus laika posmā no 120. dienas pirms vēlēšanām.

Iepriekš tika ziņots, ka Nacionālās apvienības deputāti piedāvāja aizliegt īstenot priekšvēlēšanu aģitāciju jebkurā valodā, izņemot latviešu, pirmām kārtām, protams, šis piedāvājums attiecās uz krievu valodu. Par aģitāciju krievu valodā pat tika piedāvāts sodīt gan fiziskās, gan juridiskās personas.

Nacionālā bloka piedāvātie grozījumi likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju pat tika iesniegti Saeimas komisijas izskatīšanai, taču Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija noraidīja tos, jo uzskata, ka nacionālajām mazākumtautībām jābūt ne vien sava viedokļa paušanas tiesībām, bet arī tiesībām iegūt informāciju pieejamā valodā.

Tam, ka aģitēt vēlētājus drīkst arī krievu valodā, ir jālīdz "Saskaņas" līderim Rīgas mēram Nilam Ušakovam, kurš, tostarp, sola sniegt krievvalodīgajiem aizsardzību Latvijā. Pagaidām Ušakovs sagatavojies priekšvēlēšanu cīņai labāk par visiem, jo iepriekš presē parādījusies informācija par to, ka "Saskaņas" līderis nolīdzis pieredzējušo amerikāņu politisko konsultantu Kristianu Feriju. Viņam jāpalīdz Rīgas mēra partijai pareizi sarīkot kampaņu, lai iekļūtu Saeimā.

Saskaņā ar maija pētījumu, "Saskaņa" pagaidām ieņem līderpozīcijas partiju reitingā, otro vietu ieņem Zaļo un zemnieku savienība. Tiem seko Nacionālā apvienība, pēc tam iet "Vienotība" un Attīstībai/Par! – viņiem ir vienāds vēlētāju procents, un Jaunā konservatīvā partija. Latvijas Reģionu apvienība, "No sirds Latvijai" un Latvijas Krievu savienība pagaidām pieciniekā neiekļūst.

Latvijas 13. Saeimas vēlēšanas notiks 2018. gada 6. oktobrī. Kopumā tiks izvēlēti simts deputāti.

37
Pēc temata
"Tas nav saistīts ar vēlēšanām": Nacionālais bloks vēlas aizliegt Krievijas telekanālus
Pusgads līdz vēlēšanām: nacionāļu "trolings", gausā "Saskaņa" un elektorāta dusmas
Cambridge Analytica vadītājs pastāstījis par iejaukšanos Latvijas vēlēšanās
Drošības policija gatavojas kiberuzbrukumiem pirms Saeimas vēlēšanām
Saeima

Bonifācija brīvdienas: Saeima atgriezās pie attālināta darba režīma

2
(atjaunots 13:12 29.09.2020)
Šonedēļ Saeimas ēkā ir paredzētas parlamenta pārstāvju klātienes tikšanās ar vairākām ārvalstu delegācijām, taču pašus deputātus atkal pārveduši pie attālināta darba režīma.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ņemot vērā epidemiologu rekomendācijas, Latvijas Saeima ceturtdien, 1. oktobrī, atjaunos darbu attālinātā režīmā.

Vien trīs sēdes rudens sesijas laikā parlaments aizvadīja ierastā režīmā, kurā strādāja līdz ārkārtējās situācijas režīmam, kas tika izsludināts šī gada pavasarī. Vairums deputātu sēdēs atradās bez aizsargmaskām – pirmajā rudens sēdē vien ap 10 parlamentāriešiem ievēroja drošības pasākumus, savukārt trešajā tādu nebija vairāk par trīs četriem. Taču vēl pagājušajā ceturtdienā pēkšņi tikai mainīta Saeimas darba dienas kārtība, savukārt pirmdien parlamenta prezidijs pieņēma lēmumu atkal pāriet pie darba ar elektroniskās sistēmas e-Saeima starpniecību. Par prezidija lēmumu paziņoja Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs.

Jau tuvākā Saeimas sēde notiks daļēji attālinātā režīmā. Tātad, deputāti varēs piedalīties Saeimas darbā, atrodoties ārpus tās sienām. Kas attiecas uz deputātiem, kuri atrodas zālē, viņiem būs aizliegts kāpt Saeimas tribīnē. Visas debates un balsojumi notiks ar elektroniskās sistēmas starpniecību. Deputāti kā iepriekš tiks iedalīti frakcijās, katra strādās no savas telpas, tai skaitā daļa deputātu atradīsies galvenajā parlamenta ēkā.

Komisiju darbs būtībā nemainās – līdzīgi kā līdz šim, tātad, kopš šī gada pavasara, deputāti var strādās, atrodoties komisijas zālē vai attālināti, savukārt pieaicinātie eksperti – attālinātā režīmā.

Uz parlamenta pāreju pie daļēji attālināta režīma asi reaģēja Saeimas opozīcijas deputāti. Vēl ārkārtējās situācijas režīma laikā viņi paziņoja, ka attālināta darba gadījumā deputātiem faktiski atņem vienu no demokrātiskās cīņas metodēm par savām idejām un projektiem – iespēju iziet tribīnē un uzrunāt savus kolēģus parlamentā. Attālinātu debašu gadījumā nav pat īsti skaidrs, vai kolēģi klausās uzstāšanos vai nē.

Sakarā ar pirmdien pieņemtā lēmuma faktu neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko ironiski atzīmēja: "Saeimas krupji atkal ir nobijušies un patvaļīgi izlēmuši ielīst atpakaļ datoros. 1.oktobrī vairs atkal nebūs tribīnes un Saeimas sēdes būs vērojamas miglaino bilžu kaleidoskopā no deputātu virtuvēm, guļamistabām un dārziem… Nāk kovids. Pilna Saeima būs šonedēļ ar ārvalstu viesiem, ziediem un diplomātiskām pasēm, bet deputātiem satikties un runāt no tribīnes nebūs atļauts."

Savā Facebook lapā deputāte publicēja skenētu dokumentu no Saeimas, saskaņā ar kuru, šonedēļ Saeimas ēkā ir paredzētas parlamenta pārstāvju tikšanās klātienē ar vairākām ārvalstu delegācijā, tai skaitā Francijas, Moldovas un Igaunijas pārstāvjiem.

2
Tagi:
Saeima
Pēc temata
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs aprīlī strādāja attālināti
Latvijas valdība turpinās rīkot attālinātas sēdes pat pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas
Ar diviem metriem nepietiek: noskaidrots drošs attālums aizsardzībai no Covid-19
Žurnālisti ir neapmierināti: Saeima turpinās darbu attālināti
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, foto no arhīva

Latvijas ĀM vadītājs komentēja jautājumu par vēstnieka atsaukšanu no Minskas

30
(atjaunots 14:08 28.09.2020)
ES valstu vēstnieki Baltkrievijā var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Situāciju Baltkrievijā var atrisināt tikai tās iedzīvotāji, ir jāizslēdz iejaukšanās no ārpasaules, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs. Tāpat viņš paziņoja, ka Rīga neatsauks savu vēstnieku no Minskas.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Notikumi Baltkrievijā ir nonākuši līdz stadijai, kas šaha spēlē tiek dēvēta par patu, kas nozīmē, ka neviens vairs nevar uzvarēt, taču arī zaudēt pagaidām nevēlas. No vienas puses, protesti nerimstas, no otras puses, varas vertikāle vēl nav sākusi kustēties, paziņoja Latvijas Televīzijas ēterā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, ES un starptautiskās sabiedrības galvenais uzdevums ir sniegt maksimālu atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem, neiejaucoties valsts iekšlietās.

"Lai kā mums varbūt dažreiz gribētos emocionāli kaut kā vēl vairāk atbalstīt, vēl vairāk izdarīt, šo situāciju reāli var atrisināt tikai baltkrievi paši, vēlams, bez iejaukšanās no ārpuses, vienalga, vai tā būtu Krievija vai kāds cits spēlētājs," sacīja Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka Rīga negrasās atsaukt savu vēstnieku Minskā, jo vēstnieki var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem. " Tiem, kas varbūt domā, ka šobrīd vislabākais būtu atsaukt vēstnieku, lai izrādītu vēl vienu simbolisku žestu, es teiktu, ka no politiska un praktiska viedokļa tā būtu ļoti nepareiza rīcība. ES dalībvalstu vēstniekiem būtu jāuzturas Minskā, ar savu rīcību praktiski demonstrējot nostāju, nevis sēžot katram savā galvaspilsētā un neko vairs nespējot izdarīt," sacīja Rinkēvičs.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura saņēma nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbrauca no valsts uz Lietuvu.

ES paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par taisnīgām un godīgām, kā arī atteicās atzīt to rezultātus. Turklāt ES līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata Eiropas Savienībā, par vēlēšanu falsificēšanu. Tomēr pagaidām saskaņot tās nav izdevies.

Eiropas Savienība grasās piešķirt finanšu palīdzību pilsoņu sabiedrībai, neatkarīgiem medijiem, kā arī no kārtības sargu rīcības cietušajiem Baltkrievijā.

Baltijas valstis veica sava personu saraksta saskaņošanu, pret kurām tiks ieviestas sankcijas. Tas tika paziņots 31. augustā un tajā iekļauts prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonas. Pēcāk, 25. septembrī, Baltijas valstis atjaunoja sankciju sarakstus – Latvija iekļāva tajā vēl 101 amatpersonu, Lietuva un Igaunija – katra pa 98.

30
Tagi:
vēstnieks, Baltkrievija, Latvija, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju
Pikets pie Saeimas ēkas, foto no arhīva

Valsts kancelejas vadītājs pastāstīja, kad Latvija var atgriezt ierobežojumus Covid-19 dēļ

0
(atjaunots 17:33 29.09.2020)
Pēdējo 14 dienu laikā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi kopš aprīļa ir pārsniedzis 10 uz 100 000 iedzīvotāju, taču epidemiologi pagaidām neiesaka atjaunot ierobežojumus visā valsts teritorijā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību Latvijā pasliktinās, taču tā nav tik kritiska, lai ieviestu ierobežojumus visā valstī, Pārresoru koordinācijas darba grupa negrasās par to lūgt valdību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, vēsta BNN.

Viņš atzīmēja, ka Veselības ministrijas speciālisti un epidemiologi atzīmē: šobrīd iespējams noteikt inficēšanās ķēdes un noskaidrot kontaktpersonas. Un lai gan saslimšanas gadījumu skaits pieaug, uzliesmojumus ir iespējams norobežot.

Darba grupa uzskata, ka uzsvars ir jāliek uz to, lai sabiedrībā pieaug drošības pasākumu, tai skaitā sociālās distancēšanās, kā arī elementāru higiēnas noteikumu, piemēram, biežas roku mazgāšanas ievērošanas nozīmīguma apzināšanās.

"Ja mēs kā sabiedrība spēsim apzinīgāk ievērot piesardzības pasākumus, mums ir lielākas izredzes sabremzēt vai pat samazināt lēnām pieaugošo ar Covid-19 saslimušo līkni," uzsvēra Citskovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka saslimšanas uzliesmojumi šobrīd tiek fiksēti darba kolektīvos. Šajā sakarā Veselības ministrija ir izstrādājusi un tuvākajā laikā nosūtīs darba devējiem rekomendācijas par to, kā organizēt darbu Covid-19 apstākļos, jeb: kam ir jāpievērš uzmanība gan publiskā, gan privātā sektora darbiniekiem.

Citskovskis uzsvēra, ka atšķirībā no situācijas, kura bija pavasarī, kad ierobežojošie pasākumi tika ieviesti visā valstī, šobrīd tiek rīkoti tieši pasākumi. Tā, piemēram, ja Covid-19 uzliesmojums tiek atzīmēts kādā no uzņēmumiem, darbs tiek veikts tieši ar šo kompāniju, tās darbiniekiem, administrāciju un citām saistītām personām.

"Ja mēs redzēsim, ka situācija turpina attīstīties strauji un ar mērķētu pieeju nepietiks, tad būs jāliek lietā ierobežojošie pasākumi visā valstī," piebilda Citskovskis.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt gandrīz 24,9 miljoni – izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijā miris vēl viens cilvēks ar Covid-19, atklāti 32 jauni inficēšanās gadījumi