RĪGA, 9. jūnijs — Sputnik. G7 samits Kvebekā vēl nav paspējis ne sākties, bet "Lielā septītnieka" valstu līderi jau "apmainās laipnībām".
Vispirms ASV prezidents Donalds Tramps vērsa kritiku pret Francijas valsts vadītāju Emanuelu Makronu un Kanādas premjeru Džastinu Trudo par tirdzniecības barjeru veidošanu tikai dienu pirms tikšanās ar abiem politiķiem G7 samitā.
"Lūdzu, paziņojiet premjerministram Trudo un prezidentam Makronam, ka viņi iekasē no ASV milzīgas nodevas un rada nemonetārus šķēršļus. ES tirdzniecības proficīts ar ASV – 151 miljards dolāru (gadā – red.), bet Kanāda neielaiž mūsu fermerus un pārējos. Gaidu tikšanos ar viņiem rīt," – uzrakstīja Tramps.
Please tell Prime Minister Trudeau and President Macron that they are charging the U.S. massive tariffs and create non-monetary barriers. The EU trade surplus with the U.S. is $151 Billion, and Canada keeps our farmers and others out. Look forward to seeing them tomorrow.
— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) 7 июня 2018 г.
"Premjerministrs Trudo ir tik sašutis, piemin ASV un Kanādas ilggadējos sakarus un tā tālāk… taču viņš nepiemin faktu, ka viņi no mums iekasē (importa nodevu) 300% piena produktiem, ar to kaitē mūsu fermeriem un nogalina mūsu lauksaimniecību!" – piebilda Tramps.
Prime Minister Trudeau is being so indignant, bringing up the relationship that the U.S. and Canada had over the many years and all sorts of other things…but he doesn’t bring up the fact that they charge us up to 300% on dairy — hurting our Farmers, killing our Agriculture!
— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) 7 июня 2018 г.
Iepriekš ASV, pamatojoties ar nacionālās drošības apsvērumiem, ieviesa nodevas tērauda un alumīnija importam 25% un 10% apmērā. ES, atbildot uz šo soli, nolēma rīkoties trijos virzienos: vērsties PTO, noteikt nodevas vairāku preču importam no ASV un, iespējams, veikt aizsardzības pasākumus tērauda tirgū.
Jāpiebilst, ka telekanāls CNN ziņoja par interesantu Trampa un Trudo tālruņa sarunas niansi. Saruna bija veltīta jaunajām nodevām, un Tramps pārmetis kanādiešiem, ka viņi savulaik nodedzinājuši Balto namu. Taču, atzīmē telekanāls, 1812.-1825. gg. Lielbritānijas un Amerikas kara gaitā, par kuru ir runa, ASV prezidenta rezidenci nodedzināja britu karavīri, un tāda valsts, kā Kanāda, tolaik pat nepastāvēja – tā tika nodibināta tikai 55 gadus vēlāk.
Ceturtdien Emanuels Makrons preses konferencē ar Džastinu Trudo paziņoja, ka komerciāls karš ar ASV nav pieļaujams, — tā rezultātā cietīs arī amerikāņu kompānija, un solīja vēlreiz apspriest ar Trampu nodevu jautājumu. Pie tam viņš ieteica reaģēt uz ASV lēmumiem. "Mums ir jāaizsargā mūsu industrija, mūsu strādnieki, mūsu ekonomika. To viņi no mums gaida," – teica Francijas prezidents.
31. maijā tālruņa saruna notika arī Makrona un Trampa starpā. Tās nianses nav zināmas, taču kopīgajā preses konferencē ar Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu, atbildot uz CNN žurnālista jautājumu, Makrons citēja kancleru Oto Bismarku.
"Es nekad neatklāju, kas noticis aiz slēgtām durvīm, jo, kā teica Bismarks, ja atklāt cilvēkiem cīsiņu recepti, neesmu pārliecināts, vai viņi tos vēl ēdīs," — atzīmēja Francijas prezidents.
Acīmredzot, "cīsiņš", ko pieminēja Makrons, izrādījās pavisam negaršīgs: aizvakar viņš piedraudēja, ka G7 dalībnieki Kanādā parakstīs noslēguma dokumentu bez Donalda Trampa.
The American President may not mind being isolated, but neither do we mind signing a 6 country agreement if need be. Because these 6 countries represent values, they represent an economic market which has the weight of history behind it and which is now a true international force https://t.co/UA86fcjozs
— Emmanuel Macron (@EmmanuelMacron) 7 июня 2018 г.
"Iespējams, ASV prezidents neiebilst pret izolāciju, taču arī mums nav iebildumu parakstīt vienošanos sešu valstu starpā," – uzrakstīja Makrons savā lapā Twitter.
Tāpat kļuvis zināms, ka "Lielā septītnieka" samitā Kvebekā nav paredzētas Trampa pārrunas ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, jo Trampam viņa nepatīkot, vēstīja avīze Telegraph.
Informācijas avoti no ASV prezidenta loka pastāstīja, ka Trampu nogurdinājis Mejas "skolotājas" tonis. "Negribu aizvainot, taču viņa uzvedas gandrīz kā skolotāja, nedomāju, ka kādam ar viņu izveidojušās labas attiecības," – teica izdevuma sarunbiedrs, kurš bijis klāt abu valstu līderu sarunās.
Avīze raksta, ka Trampu sadusmojusi Mejas pieeja viņu telefona sarunas laikā, kad kopīgas apspriedes vietā viņa nekavējoties iedziļinājusies politiskās detaļās. Cits avots pastāstīja, ka Trampu pat aizkaitinājuši britu premjeres biežie lūgumi, kuri atgādinot vēlmi gūt labumu no sakariem ar ASV.
Visbeidzot, arī Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss paziņoja, ka Vācija vairs nevarot klusēt par domstarpībām ar ASV.
"Mēs esam pieraduši, ka varam paļauties uz pašreizējiem līgumiem. Tas ir mainījies pašos pamatos," – viņš teica intervijā avīzei Suddeutsche Zeitung.
Māss piebilda, ka "aiz Eiropas robežām ASV joprojām ir mūsu tuvākais partneris", taču "pastāv domstarpības, par ko mēs vairs nevaram klusēt". Viņš norādīja, ka Vašingtonas izstāšanās no klimata vienošanās un līguma ar Irānu kodolprogrammas jautājumā, kā arī nodevu ieviešana ir vienpusēji lēmumi, kuri kaitē Eiropai. Tramps "apzināti dara to, kas negatīvi iespaidos Eiropu", uzskata Māss.
Intervijā viņš kritizēja ASV prezidentu arī par to, ka viņš politikā pieturas pie kursa, kas nostāda ASV pār visām pārējām valstīm.
"Tas viss nepadarīs pasauli labāku, drošāku vai mierīgāku," – piebilda ministrs.
RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Vācijas valdības koordinators ar Krieviju saistītos jautājumos Johans Zāthofs, Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis, neatbalstīja priekšlikumu ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumes 2" likteni ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Saarbrücker Zeitung.
Jautājums par jaunu sankciju ieviešanu tiek apspriests Eiropas Savienībā saistībā ar Navaļnija apcietināšanu. Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.
Svētdien tika publicēti Zāthofa intervijas fragmenti, kur viņš komentēja attiecības ar Krievijas Federāciju. Koordinators uzskata, ka pret Krieviju nav jāievieš jaunas sankcijas, jo "tas neatrisina problēmas". Turklāt viņš aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļnija arestu: "Šīs divas tēmas nav saistītas savā starpā".
Turklāt Zāthofs paziņoja RND mediju grupai, ka aicina atbrīvot visus cilvēkus, kas tika aizturēti sestdien Krievijā nesaskaņoto akciju laikā.
"Kad cilvēki demonstrācijās vēlas izteikt savu viedokli, viņiem tas jādara, nebaidoties no valsts vardarbības, aresta vai citām represijām. Miermīlīgu demonstrantu un Alekseja Navaļnija tūlītēja atbrīvošana būtu pirmais solis, lai atgūtu zaudēto uzticību (Krievijas Federācijas varas iestādēm)," uzsver Zāthofs.
Eiropas Tautas partiju frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers, kurš pārstāv Vācijas kristīgos demokrātus, savukārt paziņoja RND par nepieciešamību ES pieņemt sankcijas pret Krievijas Federāciju.
"ES Ārlietu ministriju vadītāji nedrīkst izlikties, ka nekas nenotiek, un aprobežoties ar vispārējiem aicinājumiem. Krievijas vadības cerībām nav jābūt īstenotiem. ES jāspiež uz vietām, kas ir vissāpīgākās Putina sistēmai – uz naudu," viņš piebilda.
Vēbers, kurš bija atbildīgs par Eiropas Parlamenta rezolūcijas pieņemšanu ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Krievijas Federāciju, norādīja, ka jāpārtrauc ar Putinu saistīto personu naudas plūsmas Eiropā, bet jautājumam par projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanu jāpaliek dienas kārtībā. "Tas, kā pašlaik rīkojas ar Krievijas opozīciju, ir ES un Krievijas tālāko attiecību mērs," skaidroja Vēbers.
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija iepriekš ieteica ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, cienīt starptautiskas tiesības un nodarboties ar savu valstu problēmām. Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Kremlī nevēlas ieklausīties ārzemju paziņojumos par Navaļniju.
RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosaukusi par visdziļāko ideoloģijas krīzi to, kā Rietumos vērtē protestus, kuri notiek ASV un Krievijā, vēsta RIA Novosti.
"Tā ir krīze, visdziļākā rietumu domāšanas veida, rietumu pseidodemokrātijas un pseidoliberālisma krīze... Krāsa atlupusi, un mēs redzam, kas tur patiesībā ir. Attiecībā uz sevi, uz to, kas notika Vašingtonā, par Kapitoliju — viņi to visu sauca par uzbrukumu demokrātijai. Bet attiecībā uz nelikumīgiem protesta mītiņiem Krievijā viņi rakstīja iedvesmojošus aicinājumus," teica Zaharova televīzijas kanāla "Rossija 1" ēterā.
"Tā nav liekulība, tā ir viņu ideoloģijas krīze. Turklāt tā ir bīstama krīze, jo tā apdraud daudzu valstu suverenitāti," viņa piebilda.
Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve uzsvēra, ka ASV iepriekš apgalvoja, ka ir nolēmušas cīnīties ar viltus ziņām informācijas telpā. Turklāt pēc Zaharovas teiktā, ja par viltus ziņām ziņo Krievijas puse, amerikāņu sociālie tīkli nekad neinformēs savus lietotājus par nepatiesas informācijas atspēkošanu.
"Tas notiek apzināti... Lai mēs varētu panākt viltus informācijas izņemšanu, bloķēšanu ir nepieciešams iziet cauri septiņiem elles lokiem, nepieciešami tiesu lēmumi, ilga sarakste," sacīja Zaharova.
Iepriekš amerikāņu diplomātiskā misija saistībā ar nelikumīgām protesta akcijām Krievijā paziņoja, ka seko "paziņojumiem par protesta akcijām 38 Krievijas pilsētās". ASV vēstniecībā piebilda, ka "atbalsta visu cilvēku tiesības uz mierīgiem protestiem, viedokļu izpausmes brīvību", bet Krievijas varas iestāžu pasākumi esot "vērsti uz šo tiesību apspiešanu". KF Ārlietu ministrija sestdien paziņoja, ka mēģinājumi kūdīt radikālus elementus negatīvi ietekmēs valstu attiecības.
6. janvāri Donalds Tramps mītiņā uzrunāja savus piekritējus un aicināja "iet uz Kapitoliju". Pēc tam sākās nekārtības laikā, kad Kongress lēma par prezidenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Četri protestu dalībnieki gājuši bojā: vienu sievieti nošāvis policists, triju cilvēku nāve nav saistīta ar vardarbību. Bez tam viens policists guvis smagu ievainojumu un miris slimnīcā.
Tagad Demokrātiskās partijas pārstāvji apsūdz Trampu par musināšanu un aicināja atstādināt viņu no varas.
RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.
"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.
IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.
Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.