Eiropas parlamenta ēka

ES kaļ plānus pret "Krievijas nokļūšanu" Eiropā

35
(atjaunots 13:33 03.06.2018)
Eiroparlamenta Ārlietu komiteja publicējusi ziņojumu, kurā detalizēti aprakstīja, kas ir jāizdara, lai pasargātu Eiropu no Krievijas nokļūšanas caur Poliju un Baltijas valstīm.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Ziņojumā noteikts mērķis pastiprināt sadarbību starp militāro aliansi un Eiropas Savienību, atjaunot ceļus, tiltus un dzelzceļus ātrai karaspēku mobilizācijai Eiropas teritorijā, raksta RT.

Tāpat nepieciešams palielināt klātbūtni austrumu un dienvidu virzienos, tostarp, koncentrēt daudznacionālās kaujas apakšvienības Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijā. Tam visam, pēc eiroparlamentāriešu domām, būtu jānodrošina droša aizsardzība no "Krievijas nokļūšanas" Eiropā. 

Ziņojums tika publicēts neilgi pirms NATO mācību sākuma Baltijā, kur, pēc mediju datiem, tiks apgūta "Kaļiņingradas apgabala ieņemšana".

Pēc Krievijas speciālistu domām, kārtējām apsūdzībām pret Maskavu, kā vienmēr, nav pamata, savukārt paziņojumi par draudiem no austrumiem skan, lai palielinātu NATO Eiropas locekļu izdevumus aizsardzībai.

Militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs uzskata, ka NATO "izdomā problēmas", lai eiropieši atbalstītu militāro ceļu konstruktīva dialoga vietā. "Galvenais uzdevums ir militāro izdevumu palielināšana, jo pamatot izmaiņas budžetā jebkurā Eiropas valstī, it sevišķi tās, kas skar militāros izdevumus, ir ļoti sarežģīti," — paskaidroja viņš.

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri tāpat vienojušies izveidot kaut ko līdzīgu "militārajai Šengenai" Ziemeļatlantijas alianses Eiropas robežās. Februāra vidū jau tika atbalstīta spēku un līdzekļu pārvietošanas komandas štāba izveidošana Eiropā.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nevēlas audzēt spriedzi ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO valstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu sacītā, NATO jau izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā trieciena grupējumu — 10 tūkstošus karavīru. Pēc viņa sacītā, ievērojams NATO militārās jaudas palielinājums pie Krievijas robežām, it sevišķi Eiropā, izraisa nopietnas raizes. Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus nepieciešamā līmenī, kurš garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.

35
Pēc temata
NATO supermācības Baltijā. Ienaidnieka lomā – Krievija
NATO biedē "Krievijas propagandas" efektivitāte
Politologs: NATO dislocēs karavīrus Latvijā pēc sirds patikas
Uztrauktais NATO vadītājs aicina ASV pastiprināt Krievijas savaldīšanu