Tēraudlietuve. Foto no arhīva

Vienošanās nav panākta: ASV noteica nodevas tērauda un alumīnija importam

25
(atjaunots 09:39 01.06.2018)
Vašingtona nolēmusi ieviest nodevas tērauda un alumīnija importam, neskatoties uz daudzajiem mēģinājumiem vienoties un izvairīties no tirdzniecības kara – jaunie tarifi stājušies spēkā 1. jūnijā. Eiropā atbilde ir gatava.

RĪGA, 1. jūnijs — Sputnik. Ceturtdien, 31. maijā Baltais nams publicēja ASV prezidenta Donalda Trampa parakstīto paziņojumu – no 1. jūnija Vašingtona noteikusi nodevas tērauda un alumīnija importam no Eiropas, Kanādas, Meksikas, Dienvidkorejas un citām valstīm, izņemot Argentīnu, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs
© Sputnik / Владимир Федоренко

Tas liecina, ka Eiropas Savienībai un ASV partneriem NAFTA nav izdevies panākt vienošanos ar ASV. Pie tam Savienotās Valstis uzskata, ka nodevu ieviešana neietekmēs attiecības ar ES.

ES novērtēja savus zaudējumus gandrīz septiņu miljardu apjomā un paziņoja, ka ASV darbības liek ķerties pie atbildes pasākumiem. Šādu viedokli pauda Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. ASV vienpusējos tarifus viņš uzskata par nepamatotiem un Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem neatbilstošiem.

"Tagad ASV mums nav atstājusi citu izvēli, kā vien sākt strīda atrisināšanu PTO un ieviest papildu nodevas virknei importēto preču no ASV. Mēs aizstāvēsim savienības intereses saskaņā ar starptautiskajām tirdzniecības tiesībām," – Junkera teikto citēja RIA Novosti.

Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros Eiropa iniciēs juridiskās procedūras sakarā ar ASV noteiktajām nodevām tērauda un alumīnija produkcijas importam, pavēstīja EK preses dienests.

Eiropa aicina strādāt vienotā frontē

Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss paziņoja, ka nepiekrīt ASV lēmumam, un aicināja Eiropu pieturēties pie vienotas pozīcijas šajā jautājumā. "Mūsu atbildi uz "Amerika ir svarīgākā" (America First) var nosaukti tikai par "Apvienoto Eiropu" (Europe united). Mēs nevaram pieņemt ASV lēmumu ieviest soda tarifus tēraudam un alumīnijam ES un noraidām tos. ES ir gatava atbilstoši reaģēt ar pretpasākumu palīdzību," – paziņoja politiķis.

Māss norādīja, ka ASV vienpusēji pasākumi tērauda un alumīnija importa nodevu palielināšanai ES valstīm ir nelikumīgi.

VFR Ministru kabinets informēja, ka pretpasākumi jau ir sagatavoti. "ES veikusi nepieciešamo sagatavošanos, lai varētu reaģēt ar atbilstošiem pretpasākumiem," – teikts VFR Ministru kabineta preses dienesta paziņojumā.

Līdzīgu informāciju sniedza arī Austrijas kanclers Sebastians Kurcs. "ASV nodevas ir kļūdains ceļš, tās apdraud Eiropas ekonomiskās intereses. ES nevēlas tirdzniecības karu ar ASV, kā rezultātā cietīs abas puses, taču tagad ir spiesta reaģēt ar atbildes pasākumiem. Mēs tam esam sagatavojušies," – viņš rakstīja savā Twitter.

Lielbritānija vīlusies par ASV valdības lēmumu ieviest jaunas nodevas tērauda un alumīnija importam no ES un plāno turpināt darbu ar ASV un ES, lai nodrošinātu labākos apstākļus britu biznesam, teikts Apvienotās Karalistes Starptautiskās Tirdzniecības ministrijas paziņojumā.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada 8. martā ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu par nodevu ieviešanu tērauda un alumīnija importam, liekot pamatus jaunai protekcioniskai politikai un uzsākot jaunu tirdzniecības karu ar pārējo pasauli. "Ar mērķi aizsargāt Amerikas nacionālo drošību es šodien ieviešu nodevas ārvalstu tērauda un alumīnija importam. Mums būs nodeva 25% apmērā tēraudam un 10% apmērā — alumīnijam," — teica Tramps ceremonijā Baltajā namā.

Nodevas ieviestas visiem, izņemot Kanādu un Meksiku, kā arī valstis, kuras pārliecinās ASV, ka to produkcija "vairs neapdraud nacionālo drošību". Eiropas Savienība atbildēja, ka gatava ieviest līdzīgas sankcijas precēm no ASV. Eiropas Komisijas pārstāvji publiski piedraudēja ASV ar zaudējumiem miljardiem dolāru apmērā.

Atbildot uz šiem draudiem, Tramps informēja, ka ir gatavs paaugstināt nodevas automašīnām, kas tiek importētas ASV no ES (galvenokārt — no Vācijas), ja Eiropa nesamazinās pašreizējās importa nodevas ASV precēm.

25
Pēc temata
Burbons, sviests, tērauda produkcija: ES sagatavojusi Trampam atbildes nodevas
Beļģija vērtē zaudējumu, ko tās ekonomikai nodarīs ASV nodevas
Donalds Tramps paziņojis par ASV izstāšanos no kodoldarījuma ar Irānu
"Satriecoša paralēle": mediji salīdzinājuši Donaldu Trampu ar Borisu Jeļcinu
Aptauja: vairums vāciešu uzskata, ka Tramps ir bīstamāks nekā Putins
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

12
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
12
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē

22
(atjaunots 08:30 03.07.2020)
Latvijas valdībā apstiprinājuši Nacionālo attīstības plānu līdz 2027. gadam un atzinuši, ka Covid-19 pandēmija radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027) Saeima apstiprinājusi ceturtdien, 2. jūlijā, vēsta Mixnews.lv.

NAP2027 nosaka valsts attīstības stratēģiju un apraksta valsts prioritātes un uzdevumus laika periodam līdz 2027. gadam. Izņemot ilgtermiņa mērķus, plānā ir prezentēti arī šodien nepieciešami risinājumi izkļūšanai no krīzes, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.

Turklāt Saeimā atzina, ka pandēmija ir radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai, kā arī to, ka patreizējā krīze kļuvusi par izaicinājumu Latvijas sabiedrībai.

Ziņotāja kārtā saistībā ar NAP2027 uzstājās Vjačeslavs Dombrovskis no "Saskaņas". Viņš nosauca Saeimas atbalstu plānam par starta šāvienu dokumentā nosprausto uzdevumu īstenošanai.

Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam atbalstīja 77 deputāti. Divi nobalsoja pret, savukārt 11 deputāti nebalsoja.

Kā attīstīsies Latvija

Saeimas preses dienests raksturoja NAP2027 kā plānu, kurš ir vērsts uz sabiedrības ieradumu izmaiņām, dzīves līmeņa celšanu, zinošas sabiedrības izveidi, uz efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī uz atbildības izaugsmi attiecībā uz jautājumiem, kas ir saistīti ar apkārtējo vidi.

Par pamatu uzstādīto mērķu sasniegšanai ir nosaukta efektīva izglītības sistēma, kura spēj nodrošināt cilvēkiem iespēju mācīties visa mūža garumā, attīstīties un pielietot iegūtās zināšanas.

Tāpat Saeimas deputāti pievērsa īpašu uzmanību nepieciešamībai nodrošināt minimālos ienākumus visiem sabiedrības locekļiem, atbalstu uzņēmumiem un izrādīt pretošanos bezdarbam.

Neaizmirsa arī par administratīvi teritoriālo reformu. Tai ir jāatrisina policentriskās attīstības problēma, jānovērš nomaļu efekts un jānodrošina kultūrvēsturiskās daudzveidības saglabāšana jaunajās administratīvajās teritorijās.

Iepriekš ziņots, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Tāpat tika ziņots, ka 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

22
Tagi:
Nacionālais attīstības plāns, politika, ekonomika, saeima
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka valsts attīstās nepareizā virzienā
Skudra: Latvijas nacionālais attīstības plāns atgādina padomju statistiku
Ugunsgrēks

Liels ugunsgrēks Jūrmalā: izglābts viens cilvēks

0
(atjaunots 11:51 04.07.2020)
Jūrmalā dzīvojamā mājā noticis ugunsgrēks, notikuma vietā strādā trīspadsmit ugunsdzēsēju brigādes; viens cilvēks ir izglābts.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Sestdien no rīta, 4. jūlijā, divstāvu mājā Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, raksta jauns.lv ar atsauci uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvi Agritu Vītolu.

Pēc viņas sacītā, izsaukumu dispečeru punkts saņēma plkst. 8:48. Notikuma vietā glābēji atklāja spēcīgu atklāto liesmu vienā no dzīvokļiem. Viens cilvēks tika izglābts no degošās dzīvojamās platības, viņš atrodas mediķu uzraudzībā.

Kopējā uzliesmojuma platība pagaidām nav noteikts, notikuma vietā strādā 13 ugunsdzēsēju brigādes ar četrām ugunsdzēsības autocisternām.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka valstī ir izsludināts paaugstināts ugunsgrēku bīstamības periods. Atklātu uguni aizliegts izmantot mežu teritorijā, aizliegta transportlīdzekļu kustība ārpus ceļa, izņemot ugunsdzēsības mašīnas un citu ārkārtas dienestus, kā arī speciālo tehniku, kas ir paredzēta mežsaimniecības darbiem.

Valsts meža dienestā atzīmēja, ka visi pārkāpumi tiks rūpīgi izmeklēti, soda kārtā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

Meteorologi atzīmē, ka ugunsgrēki liecina ne vien par cilvēku bezatbildīgo attieksmi, kuri bieži vien kļūst par vainīgiem uzliesmojumā, bet arī par būtiskām klimata izmaiņām.

VUGD aicina Latvijas iedzīvotājus nepalikt malā un, ieraugot ugunsgrēku, zvanīt pa tālruni 112.

0
Tagi:
ugunsdzēsēji, ugunsgrēks, Jūrmala
Pēc temata
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Ugunsgrēka dūmi no Černobiļas nonākuši līdz Kijevai. Apdraudēta Krievija un Baltkrievija