Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks

Pabriks gatavs sanaidot NATO un Krieviju spēcīgas Latvijas labad

109
(atjaunots 13:00 15.05.2018)
Sapņot nav slikti: EP deputāts no Latvijas Artis Pabriks gatavs riskēt ar mieru starp Krieviju un NATO, iestājoties aliansē Zviedrijai un Somijai.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks uzskata, ka Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO varētu sekmēt Latvijas aizsardzību, vēsta Mixnews.lv.

Pabriks atzīmējis, ka izprot, cik lielā mērā tāda savienība varētu saasināt NATO un Krievijas attiecības, taču viņam vairāk rūp Latvijas nostiprināšanās. Politiķis skaidroja, ka līdz ar minēto valstu iestāšanos NATO, Latvija būtu drošāka un spēcīgāka, bet, kamēr šīs valstis nav pievienojušās NATO, tikmēr sadarbības iespējām starp Latviju un Somiju un Zviedriju "ir uzlikts jumts".

"Ir uzlikta latiņa, kurai mēs pāri pārkāpt nevaram, jo ir virkne lietu, kā, piemēram, informācijas apmaiņa un kopīgas militāras darbības, kas nav iespējamas," teica Pabriks un ar nožēlu piebilda, ka tuvākajā laikā ne Zviedrija, ne Somija nepievienosies NATO.

Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija esot gatava atbalstīt Somiju un Zviedriju, ja tās nolems pievienoties NATO.

Cerību par šādu savienību paudis arī Latvijas eksprezidents Valdis Zatlers, jo Zviedrijas un Somijas iestāšanās aliansē, pēc viņa domām varētu pārvērst Baltijas jūru par NATO, jeb "miera jūru".

Zviedrija un Somija dod priekšroku mieram pašu mājās

Somijas vēstnieks Latvijā Oli Kantanens Zatleram atbildēja, ka iedzīvotāju atbalsts dalībai NATO Somijā ir relatīvi zems, bet pati Somija nevēlas iesaistīties militāros konfliktos un dod priekšroku starptautiskās stabilitātes, miera, demokrātijas, cilvēktiesību, likuma virsvadības un vienlīdzības veicināšanai. Vēstnieks uzsvēra, ka ārpolitikā Somija pieņem lēmumus atbilstoši nacionālajām interesēm, kas veicina drošību un ekonomisko uzplaukumu, kas savukārt lielā mērā saistīts ar attiecībām ar Krieviju.

Jāpiebilst, ka Zviedrijā valdošās kreisās partijas arī iebilst pret iestāšanos aliansē. Sociāldemokrātu līderis Stefans Lēvens vairākkārt norādījis, ka Zviedrija neplāno iestāties NATO, savukārt valsts ārlietu ministre Margota Valstrēma šādu soli nosauca par bezjēdzīgu Krievijas provocēšanu.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, tāpat kā latviešu politiķi, neiebilstu pret iespēju redzēt Zviedriju starp alianses dalībvalstīm un apsolīja tai plašu atbalstu NATO, ja valsts spers šādu soli.

Maskava ne vienu reizi vien ir norādījusi, ka nav ieinteresēta vairot konfrontāciju ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne jebkur citur, turklāt uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO ir ļoti labi informēta par to, ka Maskava nevienam neplāno uzbrukt, taču izmanto ieganstu, lai dislocētu lielu skaitu tehnikas un spēku pie Krievijas robežām.    

109
Pēc temata
Eurostat aprēķināja Eiropas reģionu turīgumu
Kur mēs esam?! Baltijas valstis nevar atrast sev vietu. Kartē
Pentagons negarantē: somi apstiprinājuši savu neitralitāti
NATO sabojājusi gaisu Igaunijā. Lāči no austrumiem tagad vairs neparādīsies
Protesta akcija pret novadu reformas apstiprināšanas pie Saeimas

Novadu reforma ir sašķēlusi Latviju: kur ar Pūces projektu ir neapmierināti visvairāk

16
(atjaunots 09:54 30.05.2020)
Vien katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atbalsta administratīvi teritoriālo reformu, kuru jau gadu pastiprināti virza valdošā koalīcija, turklāt tās pretinieku skaits nav īpaši mazāks; Kurzemē ar Pūces projektu ir neapmierināts katrs otrais.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji neviennozīmīgi vērtē administratīvi teritoriālās reformas projektu, kurš paredz pašvaldību skaita samazināšanu no 119 līdz 42. Attiecīgas aptaujas rezultātus Facebook publicēja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

"Izskatās, ka kopumā sabiedrībā patlaban ir diezgan neviennozīmīga attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu. Tikai 36% to pašreizējā izpildījumā atbalsta. Savukārt 33% to neatbalsta. Ļoti daudziem (31%) par to nav viedokļa. Vismazākais atbalsts varētu būt Kurzemē – tur to 50% neatbalsta," uzrakstīja Kaktiņš.

Saskaņā ar publicēto statistiku, situācija Latvijas reģionos stipri atšķiras. Visvairāk reformas piekritēju ir Vidzemē, lai gan arī tur to ir mazāk nekā puse – 47%. Pret ir 33% vidzemnieku. Latgalē reformu atbalsta nedaudz mazāk – 45% respondentu, taču arī tās pretinieku ir mazāk – 29%.

Vismazāk to, kam nav konkrēta viedokļa par Pūces projektu, ir Zemgalē – vien 21%. par reformu šajā reģionā uzstājas 42%, pret – 37%.

Visvairāk vienaldzīgo šajā jautājumā Latvijā ir Rīgā – 45%, un tas nav nekāds brīnums, jo likumprojekts galvaspilsētu neskar. Kopumā 31% rīdzinieku ir par reformu, 24% - pret, kas ir vismazāk Latvijā.

Divos citos reģionos Pūces projekta pretinieku ir vairāk, nekā piekritēju – tā ir Pierīga un Kurzeme. Pierīgā pret reformu ir 39%, savukārt par 36%. Kurzemē pret reformu ir katrs otrais (50%), par ir vien katrs ceturtais (25%).

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrdien, 26. maijā, ārkārtas sēdē Saeima ķērās klāt administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai trešajā lasījumā. Šoreiz projekts tiek virzīts paātrinātā tempā – ne tikai dēļ tā, ka koalīcija kontrolē parlamenta vairākumu, bet arī pateicoties jaunajai attālināto sēžu sistēmai "e-Saeima", kura ir ne vien neierasta, bet arī satur sevī virkni trūkumu, kas liek šķēršļus pilnvērtīgai diskusijai.

Tajā pašā dienā pie Saeimas sapulcējās divi piketi – pret pašu reformu un tās apstiprināšanu attālinātā režīmā.

16
Tagi:
Latvija, novadu reforma
Pēc temata
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
"Fokusēties nav iespējams": koronavīruss paātrinājis novadu reformas pieņemšanu
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
Angela Merkele un Donalds Tramps, foto no arhīva

Vācijas kanclere sūdzas par grūtībām sadarbībā ar ASV

15
(atjaunots 12:17 29.05.2020)
Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Eiropas Savienības sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā to vēlētos ES, taču transatlantiskās partnerattiecības ir Eiropas ārpolitikas pamats, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, vēsta RIA Novosti.

"Eiropas svarīgākais partneris ir ASV. Es saprotu, ka sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā mēs vēlētos. Tas attiecas uz klimatisko un tirdzniecības politiku, kā arī jautājumu par starptautisko organizāciju lomu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju," norādīja Merkele, uzstājoties Konrāda Adenauera fonda pasākumā, iepazīstinot ar Vācijas mērķiem gaidāmajā prezidentūrā ES.

Tomēr, viņa atzīmēja, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts. Kanclere piebilda, ka "ne tikai šo attiecību saglabāšana, bet arī nostiprināšana ir mūsu nacionālajās un Eiropas interesēs".

Pēc viņas vārdiem, starptautiskās kārtības, miera un stabilitātes aspektā, kā arī svarīgāko izaicinājumu pārvarēšanā Eiropa un ASV ir atkarīgas viena no otras.

"Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropa nav neitrāla. Eiropa ir politisko Rietumu daļa. Ja Eiropa vēlas saglabāt sevi un savas vērtības šajā pasaulē – mēs to vēlamies, un tas ir jāpaveic, - mums tas izdosies, kad mēs saņemsim savu likteni savās rokās, taču rīkosimies arī kā uzticami Rietumu interešu un vērtību apvienības partneri. Tā ir vienota veseluma daļa, vienas medaļas divas puses," piebilda Merkele.

15
Tagi:
ASV, Vācija, Merkele, NATO
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Pati tumšākā stunda: pasaules līderi parādījuši savu nekompetenci
Eiropa izmetīs no prāta: eksperts komentē skandālu ap CIP totālo spiegošanu
Politologs: Merkeles vizīte Maskavā parādīja Krievijas patieso nozīmi pasaulē
Rokasspiedieni, "Megxit" un mazliet krieviski: Berlīnē tikušies līderi
Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs

Austrijā mīkstinās ar koronavīrusu saistītos ierobežojumus

0
(atjaunots 14:06 30.05.2020)
Situācija ar infekcijas izplatību valstī tiek kontrolēta, jaunu inficēšanās gadījumu ir ļoti maz, tādēļ valdība nolēmusi sākt mīkstināt profilakses pasākumus.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Austrijas varasiestādes no 15. jūnija mīkstinās koronavīrusa izplatības novēršanas profilakses pasākumus, tai skaitā obligāto sejas masku nēsāšanas režīmu, paziņoja piektdien Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs, vēsta RIA Novosti.

Kurcs atzīmēja, ka situācija ar infekcijas izplatību valstī tiek kontrolēta, jaunu inficēšanās gadījumu ir ļoti maz, tādēļ valdība nolēmusi sākt mīkstināt profilakses pasākumus dažās jomās.

"No 15. jūnija deguna un mutes aizsegi būs jānēsā tikai trīs gadījumos: sabiedriskajā transportā, veselības aprūpes nozarē, tai skaitā aptiekās, un pakalpojumu nozares uzņēmumos, kur nav iespējams ievērot minimālo distanci. Piemēram, frizieriem un sabiedriskās ēdināšanas nozares darbiniekiem. Skolās, tirdzniecības nozarē, sabiedriskās ēdināšanas un tūrisma iestāžu klientiem sejas maska nebūs jānēsā," paziņoja preses konferencē Kurcs.

Kopš 14. aprīļa Austrija sākusi mīkstināt koronavīrusa dēļ ieviestos ierobežojošos pasākumus ar divu nedēļu soli. Kārtējais posms iestājies 29. maijā, kad kopā ar viesnīcām atļauts atvērt fitnesa centrus un citus sporta klubus, kā arī tiek pieļauta pasākumu rīkošana ar dalībnieku skaitu līdz 100 cilvēkiem.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6 miljoni saslimšanas gadījumu, vairāk nekā 367 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies, vairāk nekā 2,6 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
Austrija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem
Apgāzts mīts par koronavīrusu, kas varētu novest pie katastrofas