Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks

Pabriks gatavs sanaidot NATO un Krieviju spēcīgas Latvijas labad

88
(atjaunots 13:00 15.05.2018)
Sapņot nav slikti: EP deputāts no Latvijas Artis Pabriks gatavs riskēt ar mieru starp Krieviju un NATO, iestājoties aliansē Zviedrijai un Somijai.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks uzskata, ka Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO varētu sekmēt Latvijas aizsardzību, vēsta Mixnews.lv.

Pabriks atzīmējis, ka izprot, cik lielā mērā tāda savienība varētu saasināt NATO un Krievijas attiecības, taču viņam vairāk rūp Latvijas nostiprināšanās. Politiķis skaidroja, ka līdz ar minēto valstu iestāšanos NATO, Latvija būtu drošāka un spēcīgāka, bet, kamēr šīs valstis nav pievienojušās NATO, tikmēr sadarbības iespējām starp Latviju un Somiju un Zviedriju "ir uzlikts jumts".

"Ir uzlikta latiņa, kurai mēs pāri pārkāpt nevaram, jo ir virkne lietu, kā, piemēram, informācijas apmaiņa un kopīgas militāras darbības, kas nav iespējamas," teica Pabriks un ar nožēlu piebilda, ka tuvākajā laikā ne Zviedrija, ne Somija nepievienosies NATO.

Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija esot gatava atbalstīt Somiju un Zviedriju, ja tās nolems pievienoties NATO.

Cerību par šādu savienību paudis arī Latvijas eksprezidents Valdis Zatlers, jo Zviedrijas un Somijas iestāšanās aliansē, pēc viņa domām varētu pārvērst Baltijas jūru par NATO, jeb "miera jūru".

Zviedrija un Somija dod priekšroku mieram pašu mājās

Somijas vēstnieks Latvijā Oli Kantanens Zatleram atbildēja, ka iedzīvotāju atbalsts dalībai NATO Somijā ir relatīvi zems, bet pati Somija nevēlas iesaistīties militāros konfliktos un dod priekšroku starptautiskās stabilitātes, miera, demokrātijas, cilvēktiesību, likuma virsvadības un vienlīdzības veicināšanai. Vēstnieks uzsvēra, ka ārpolitikā Somija pieņem lēmumus atbilstoši nacionālajām interesēm, kas veicina drošību un ekonomisko uzplaukumu, kas savukārt lielā mērā saistīts ar attiecībām ar Krieviju.

Jāpiebilst, ka Zviedrijā valdošās kreisās partijas arī iebilst pret iestāšanos aliansē. Sociāldemokrātu līderis Stefans Lēvens vairākkārt norādījis, ka Zviedrija neplāno iestāties NATO, savukārt valsts ārlietu ministre Margota Valstrēma šādu soli nosauca par bezjēdzīgu Krievijas provocēšanu.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, tāpat kā latviešu politiķi, neiebilstu pret iespēju redzēt Zviedriju starp alianses dalībvalstīm un apsolīja tai plašu atbalstu NATO, ja valsts spers šādu soli.

Maskava ne vienu reizi vien ir norādījusi, ka nav ieinteresēta vairot konfrontāciju ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne jebkur citur, turklāt uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO ir ļoti labi informēta par to, ka Maskava nevienam neplāno uzbrukt, taču izmanto ieganstu, lai dislocētu lielu skaitu tehnikas un spēku pie Krievijas robežām.    

88
Pēc temata
Eurostat aprēķināja Eiropas reģionu turīgumu
Kur mēs esam?! Baltijas valstis nevar atrast sev vietu. Kartē
Pentagons negarantē: somi apstiprinājuši savu neitralitāti
NATO sabojājusi gaisu Igaunijā. Lāči no austrumiem tagad vairs neparādīsies