Irāna karogs

Kodolpašnāvība: ASV iznīcina darījumu ar Irānu un nostāda Eiropu izvēles priekšā

67
(atjaunots 13:01 15.05.2018)
ASV prezidents Donalds Tramps informēja par izstāšanos no kodoldarījuma ar Irānu. Viņš pieļāvis milzīgu ārpolitisko kļūdu, riskējot ar ASV reputāciju, turklāt licis Eiropai pieņemt smagu lēmumu.

Līdz pēdējam brīdim analītiķi cerēja uz brīnumu. Domāja, ka ASV prezidents Donalds Tramps pārdomās. Taču 8. maijā Tramps vēlreiz nosauca kodoldarījumu ar Irānu par "dziļi defektīvu", paziņoja, ka ASV no tā izstājas un parakstīja rīkojumu par "augstākā līmeņa" sankciju atjaunošanu pret Irānas režīmu.

Likteņa ironija: Trampa lēmumam izstāties no kodoldarījuma nav nekāda likumīga pamata. Irāna ir ievērojusi visus līguma noteikumus, un to vairākkārt sertificējusi vienīgā organizācija, kam ir tiesības sniegt tamlīdzīgu vērtējumu, — Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).

Kam piekasīties

Tramps izsaka iebildumus, jo viņam nepatīk daži noslēgtā darījuma aspekti, piemēram, tajā nav pieminēta Irānas raķešu programma (bet kāpēc tā būtu jāpiemin?), kā arī Irānas miermīlīgās kodolprogrammas pagaidu ierobežojumi (bet kāpēc tiem būtu jābūt pastāvīgiem, ja katra valsts, kas parakstījusi Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, var nodarboties ar miermīligiem kodolpētījumiem?).

Kā jau bija gaidāms, Trampa mēģinājumi piespiest sabiedrotos un Irānu parakstīt jaunu darījumu, ne pie kā nav noveduši (starptautiskajās attiecībās tāda rīcība nav pieņemama), un viņš paziņoja par izstāšanos.

Izraēlas un Saūda Arābijas interesēs

Protams, visvairāk apmierināts ir Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš "pilnībā atbalsta Trampa lēmumu par izstāšanos no briesmīgā darījuma". Pie tam viņš atbalsta Trampu arī darbos — nesen Telaviva mēģināja sameklēt vismaz nelielus legālus pamatus amerikāņu lēmumam un paziņoja, ka tās rīcībā esot Irānas kodolieroču slepenas izstrādāšanas pierādījumi.

Vācijas kanclere Angela Merkele
© Sputnik / Григорий Сысоев

Netanjahu entuziasms ir saprotams — Izraēla ļoti bīstas no Irānas ietekmes straujas palielināšanās Tuvajos Austrumos, ko nesen apliecināja "Hesbollah" pārliecinošā uzvara parlamenta vēlēšanās Libānā, un cer, ka sankciju režīma atjaunošana vismaz ierobežos Irānas iespējas. Bet labākajā gadījumā — pēc dažiem soļiem, starp kuriem būs Irānas kodolprogrammas un tās bruņojuma atjaunošanās, galu galā sāksies ASV un Irānas bruņots konflikts. Kura rezultātā Irāna, iespējams, tiks atsviesta savās robežās.

Šo pašu iemeslu dēļ priecājas arī Saūda Arābija — arī kroņprincim Muhamedam bin Salmanam Irāna ir kā kauls rīklē, un viņam nav nekādu iebildumu pret iespēju ar amerikāņu stiprajām rokām izrēķināties ar pārlieku aktīvo Islāma Republiku.

Laipni lūdzam izolācijā

Taču vai amerikāņiem ir iemesls priecāties? Diezin vai, jo ASV prezidenta lēmums tieši ietekmē valsts nacionālās intereses. Un ne tikai tāpēc vien, ka ASV tuvojas kārtējam karam Tuvajos Austrumos.

Pirmkārt, Savienotās Valstis apdraud kodolieroču neizplatīšanas režīmu. Irānas kodoldarījums dāvāja unikālu precedentu, kurš pierādīja: iespēja miera ceļā risināt bažas par kodoldraudiem patiešām pastāv. Ar kodolprogrammas attīstības pagaidu ierobežojumiem, kuru laikā valsti iesaista pasaules ekonomikā, veido uzticību un izstrādā spēles noteikumus, savukārt pēc tam valsts pati nevēlēsies riskēt ar savu jauno statusu kodolieroču izstrādāšanas dēļ.

Taču tagad ir radīts principiāli atšķirīgs precedents: ikviena valsts apzinās, ka kodoldarījumu, kas tiktu ar to noslēgts, amerikāņi var lauzt jebkurā brīdī.

Pie tam Irāna nevar operatīvi atgriezties pie status quo, kas darbojās pirms darījuma — viņi jau ir demontējuši daļu objektu un likvidējuši bagātinātā urāna rezerves.

Otrkārt, kā pilnīgi pareizi atzīmēja ASV bijušais viceprezidents Džozefs Baidens, lēmums par izstāšanos "izolē ASV gandrīz visu pasaules lielvalstu acīs, tas mazinās uzticību mums un mūsu līdera pozīcijām".

Atšķirībā no Telavivas un Rijādas, lielākā daļa pasaules valstu kategoriski iebilda pret ASV izstāšanos no kodoldarījuma. Vienprātību šajā jautājumā neparādīja pat Trampa sabiedrotie — Vācijas kanclere Angela Merkele, Lielbritānijas premjere Terēza Meja un Francijas prezidents Emanuels Makrons (šīs valstis līdz ar ASV, Irānu, Ķīnu un Krieviju parakstīja darījumu) līdz pēdējam lūdza Trampu pārdomāt.

Starp kaunu un karu

Vēl vairāk, tagad Tramps ir nostādījis savus sabiedrotos ļoti interesantas izvēles priekšā. ASV prezidents ir licis skaidri saprast, ka visām valstīm ir jāievēro tās "augstākā līmeņa" sankcijas, ko viņš ieviesīs pret Irānu. Tas nozīmē, ka Eiropa būs spiesta izmest atkritumos investīcijas un līgumus, ko tā pēdējo gadu laikā parakstījusi ar irāņiem.

Sīrijas prezidents Bašars Asads
© Sputnik / Алексей Дружинин

Tagad ES valstīm ir jāizvēlas viens no diviem nepatīkamajiem variantiem: pakļauties Amerikas prasībām vai pretoties, aizstāvot savas kompānijas un savas intereses, tostarp arī ieviešot kontrsankcijas pret ASV, ja Amerika centīsies sodīt Eiropas kompānijas.

Situācija ļoti atgādina Vinstona Čērčila pazīstamo frāzi par izvēli starp negodu un karu, kurā negods arī nozīmē karu, lai arī pēc zināma laika. ES līderi saprot: ja Eiropa tagad pakļausies, Tramps turpinās arī citos jautājumos pakļaut eiropiešus ASV ārpolitikai, turklāt, atšķirībā no citiem prezidentiem, pašu eiropiešu viedoklis šajā situācijā viņu absolūti neuztrauc.

Teherānas viltīgais gājiens

Jau pašlaik skan skaļi iebildumi, pat Eiropas Komisijas locekļi apspriež iespējas noteikt sankcijas pret ASV uzņēmumiem "sankciju kara" gadījumā. Un irāņi (kurim vajadzīgas Eiropas kompānijas, investīcijas un kontrakti) dara visu iespējamo, lai pastiprinātu un atbalstītu skaļās balsis.

Tāpēc Teherāna rīkojas ļoti prātīgi — Islāma Republika nav paziņojusi, ka nekavējoties izstājas no darījuma un atjauno savu kodolprogrammu.

"Tagad tā ir vienošanās starp Irānu un piecām pārējām valstīm," — uzsvēra Irānas prezidents Hasans Rouhani. Taču tas ir pagaidu lēmums — irāņi pārdomās situāciju. Pārbaudīs, vai, pēc valsts ārlietu ministra Muhameda Džavada Zarifa teiktā, pārējie kodoldarījuma dalībnieki varēs nodrošināt tā priekšrocības Irānai. Tātad Teherāna vēlas saņemt investīciju un kontraktu aizsardzības garantijas no Eiropas. Atbilstoši konsultāciju iznākumam Irāna pieņems lēmumu par to, vai saglabāt vienošanos.    

67
Pēc temata
Mediji: Trampa padomnieki uzskata par "lamatām" KTDR atteikšanos no kodolizmēģinājumiem
Dmitrijs Kosirevs: trīs samiti — rezultāts 3:0 par labu Krievijai
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

29
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

29
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

37
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

37
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Lielbritānija

Lielbritānija vēsta par spēcīgāko krīzi 300 gadu laikā

0
(atjaunots 08:23 27.11.2020)
Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Lielbritānijas ekonomika, kas pārdzīvo spēcīgu krīzi koronavīrusa pandēmijas rezultātā, vismaz divus gadus vēl neatgriezīsies 2019. gada līmenī, konstatēja valsts finanšu ministrs Rišijs Sunaks, vēsta RIA Novosti.

"Pat gadījumā, ja izaugsme atsāksies, mūsu ekonomika neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim. Un graujošā ietekme ekonomikā turpināsies. 2025. gadā ekonomikas izaugsme būs aptuveni par 3% zemāka nekā bija gaidīts pavasara budžetā," konstatēja ministrs, iepazīstinot parlamentu ar nākamā finanšu gada budžetu.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Lielbritānijas Budžeta atbildības biroja jaunā prognoze liecina, ka 2020. gadā valsts iekšzemes kopprodukts saruks par 11,3%. Sunaks uzsvēra, ka tā ir nopietnākā lejupslīde valsts ekonomikā vairāk nekā 300 gadu laikā.

Eksperti uzskata, ka 2021. gadā ekonomika pamazām atjaunosies un IKP pieaugums sastādīs 5,5%, bet 2022. gadā pieaugums paātrināsies līdz 6,6%, 2023. gadā – 2,3%, 2024. gadā – 1,7%, 2025 gadā – 1,8%.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma pasaulē reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits tuvojas 59 miljoniem, vismaz 1,38 miljoni pacientu miruši. Džona Hopkinsa universitātes aplēses rāda, ka Lielbritānija ir viena no infekcijas visvairāk skartajām valstīm. Tur reģistrēti vairāk nekā pusotrs miljons Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 55 tūkstoši pacientu miruši.

Patlaban Apvienotajā Karalistē noteikta karantīna. Decembra sākumā tās vietā stāsies stingra trīs līmeņu ierobežojumu sistēma.

0
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Lielbritānija
Pēc temata
Londonieši stāsta, kā gatavojas otrajai karantīnai
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Lielbritānija aicina gatavoties jauniem iebraukšanas un darba noteikumiem
Eiropas Savienībai jābūt gatavai jaunām pandēmijām un ārkārtējām situācijām