Dzelzceļa vagona izkraušana

Gasparjans par biznesu Latvijā: prom uz Krieviju

86
(atjaunots 22:43 08.05.2018)
Kāpēc Latvijas valdība, neskatoties uz nacionālās segregācijas un rusofobijas politiku, cenšas veidot biznesu ar Krieviju, no kā viņi baidās, un kāds tam visam sakars ar "Karību jūras pirātiem", pastāstīja politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Krievijas graudu eksports cauri Latvijas ostām noritēs vēl aptuveni trīs līdz piecus gadus, jo Ustjlugas ostā Ļeņingradas apgabalā plānots būvēt specializēto graudu termināli ar caurlaides spēju 5-6 miljonu tonnu graudu gadā.

Pēc ekspertu domām, terminālis faktiski pārņems šī veida kravas no Liepājas ostas, un graudi no Latvijas un Lietuvas nespēs kompensēt kravu zudumu no Krievijas.

Latvijas uzņēmēji pauda cerību uz sadarbību ar kolēģiem Krievijā un pat ir gatavi uzbūvēt graudu glabātavu, lai piesaistītu Krievijas tranzītu Liepājas ostai. Uzņēmēji aicināja nodarboties ar biznesu un nepievērst uzmanību varasiestāžu spiedienam un sankcijām.

Politologs un žurnālists Armens gasparjans komentēja situāciju savā iknedēļas ziņu apskatā radio Sputnik.

"Atgādināšu, ka šim paziņojumam sekoja viena Latvijas ministra uzruna, un viņš teica: ja kādam kaut kas Latvijā nepatīk, tinieties uz Krieviju. Tas bija teikts atklātā valodā. Protams, tāda politika rada visus priekšnoteikumus tam, lai bizness nesāktu vienoties," — paskaidroja Gasparjans.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības jautājums tiks lemts valdības līmenī, kura ar savu attieksmi "garantē" pilnīgus panākumus.

"Vispirms nolamāt, sarīkot nacionālu segregāciju, bet pēc tam teikt, sak, paklau, mēs te jums esam pārsteigumu sagādājuši, mums te ir tāda graudu glabātava, un vispār — mums ir brīnumains tranzīts. Neaizejiet, neklausieties politiķus, izglītības ministru, viņi nav nekas, uzklausiet uzņēmējus, sāksim biznesu," — Gasparjans sarkastiski raksturoja Latvijas mēģinājumus piesaistīt Krieviju savā biznesa vidē.

Politologs atzīmēja, ka Latvija patiešām ir ieinteresēta veidot partnerattiecības ekonomikā ar Krieviju, nevar būt, ka tā nebūtu ieinteresēta, jo ar šausmām gaida 2020. gadu, kad izsīks eirofondu avoti. Taču, pēc politologa domām, Latvijas valdība, iespējams nesaprot, kāpēc Krievija negrib ar viņiem ielaisties, jo pieradusi uzvelt savas problēmas citiem.

Tāpat Gasparjans komentēja Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumu: Latvija esot gatava atbalstīt Somiju un Zviedriju, ja šīs valstis izlems pievienoties NATO. Cerību par tādu savienību pauda arī Latvijas Latvijas eksprezidents Valdis Zatlers, kurš uzskata, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei pārvērtīs Baltiju par NATO jūru un kļūs par Krievijas savaldīšanas instrumentu.

"Ļoti priecājos par to, ka cilvēki tā iedziļinājušies bruņoto spēku militārās celtniecības jautājumos. Esmu lepns un laimīgs par to, ka Latvijas politiķiem raksturīga stratēģiskā domāšana. Atlicis tikai noskaidrot, kādi ir Zviedrijas un Somijas militārie plāni. Krievijai ir normālas attiecības gan ar zviedriem, gan somiem. Kopš otrā pasaules kara beigām ne reizi neesmu dzirdējis par militāro konfrontāciju ar šīm valstīm," — norādīja Gasparjans.

Politologs atzīmēja, ka, iespējams, Latvijai ir savs viedoklis par militāro stratēģiju, un piebilda, ka XXI gadsimtā var radīt jebkuras koalīcijas, taču tagadējais karš nenozīmē fregates ierašanos, kura pagriežas un apšauda krastu ar lielgabaliem. Šāds priekšstats par karu, pēc politologa domām, drīzāk gan ir filmas "Karību jūras pirātu" stilā un ne mazākajā mērā nav saistīts ar realitāti.

"Šīs nebiedēto dīvaiņu dzīres nekad nenovedīs Baltiju ne pie kā laba, jo viņi nespēj vienoties par to, kāds rezultāts viņiem vajadzīgs," — noslēdza Gasparjans.

86
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Bergmanis par raķešu palaišanu, Latvijas armijas ambīcijām un siltām apakšbiksēm
Endziņš: uzņēmumu pārbaudēs Latvijas bankas pārkāpušas visas robežas
Mūrniece uzslavējusi Saeimu par krievu valodas iznīcināšanu Latvijā
Latvijā pasūdzējās par nepietiekamu uzticēšanos no Krievijas puses
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus

19
(atjaunots 14:28 10.08.2020)
Latvijā aicināja Baltkrievijas valdību cienīt valsts iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un nepielietot spēku pret protestētājiem.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits komentēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un tām sekojošās kārtības sargu un protestētāju sadursmes, tiek ziņots Prezidenta kancelejas mājaslapā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Baltkrievijas CVK paziņoja provizoriskos prezidenta vēlēšanu rezultātus. Valsts Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka, saskaņā ar datiem, kas tika apkopoti līdz plkst. 9:00, 10. augustā, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,23% balsu, Svetlana Tihanovska – 9,90%. KF prezidents Vladimirs Putins nosūtīja Lukašenko apsveikuma telegrammu sakarā ar viņa uzvaru vēlēšanās.

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā un reģionos notika nesankcionētas protesta akcijas, pret kuru dalībniekiem likumsargi pielietoja gaismas un trokšņa granātas, ūdensmetējus un citus speclīdzekļus. Saskaņā ar likumsargu sniegtajām ziņām, aizturēti aptuveni 120 cilvēki, oficiāli par aizturēšanām pagaidām netika ziņots.

Levits atzīmēja, ka gan Latvija, gan Baltkrievija ir Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis. Tādēļ viņš aicināja EDSO izmeklēt notikušo, "uzklausot visas ieinteresētās puses".

"Es aicinu Baltkrievijas varas iestādes atbrīvot šo vēlēšanu gaitā apcietinātos un respektēt visas cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, tostarp vārda, preses, pulcēšanās un biedrošanās brīvības," uzrakstīja Levits.

Arī Latvijas ĀM izplatīja paziņojumu par to, ka Baltkrievijas Republikas prezidenta vēlēšanas notikušas neatbilstoši EDSO standartiem, un pauda nožēlu, ka starptautiskajiem novērotājiem no EDSO un Eiropas Padomes nebija iespējas piedalīties vēlēšanu novērošanā. (Iepriekš EDSO DICB paziņoja, ka neplāno piedalīties vēlēšanu kampaņas monitoringā republikā epidemioloģiskās situācijas un par vēlu nosūtītā uzaicinājuma izveidot misiju dēļ.)

"Aicinām Baltkrievijas valdību un tiesībsargājošās iestādes respektēt Baltkrievijas iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un tiesības brīvi paust politisko viedokli. Spēka pielietošana pret miermīlīgiem protestētājiem nav pieņemama. Latvijas Ārlietu ministrija aicina nekavējoties atbrīvot apcietinātos protesta akciju dalībniekus," teikts ĀM paziņojumā.

19
Tagi:
Baltkrievija, Egils Levits
Pēc temata
Naktī Minskā notika protesta akcijas
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Automobilis ielūzis bruģī Ģertrūdes ielā, foto no arhīva

Ceļi un korupcija: kas pirms vēlēšanām rūp rīdziniekiem

15
(atjaunots 12:30 10.08.2020)
Pirmām kārtām jaunajam domes sasaukumam būs jāķeras klāt galvaspilsētas labiekārtošanai, uzskata gandrīz puse respondentu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gaidās Sabiedriskā viedokļa pētījumu centrs SKDS pēc portāla LSM.lv un Latvijas Televīzijas pasūtījuma veica rīdzinieku aptauju par to, ko viņi gaida no galvaspilsētas pašvaldības deputātu kandidātiem.

SKDS aptauja tika rīkota 24.-28. jūlija izlasē no 1008 respondentiem rīdzinieku, Latvijas pilsoņu vidū, kuri sasnieguši pilngadību. Izlase tika stratificēta pēc dzimuma, vecuma, ģimenes valodas un tā tālāk. Rezultātu statistiskā kļūda sastāda +/-1,9%.

Pēc 45,8% respondentu domām, pirmām kārtām jaunajam domes sasaukumam būs jānodarbojas ar galvaspilsētas labiekārtošanu. Aptuveni trešdaļai aptaujāto – 30,7% – rūp ielu un ceļu stāvoklis. Pie tam vien 0,3% gaida steidzamu bērnu laukumu uzlabošanu.

Ja skatās uz citām problēmām, vismazāk rīdziniekus – 0,4% – uztrauc sporta jautājumi. Tālāk seko veselības aprūpe, tostarp rindas – 3,3%, ekonomika – 8,3%, sociālie jautājumi – 10,1%, bērnudārzi un izglītība – 11,2%, mājokļu fonds – 12,3%, sabiedriskais transports – 17,3%, domes darbs, tai skaitā korupcija – 21%.

Saskaņā ar citas SKDS aptaujas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa balsstiesīgo rīdzinieku joprojām nav izlēmuši, par kuru partiju sarakstu viņi nobalsos, lai gan absolūtais vairums no tiem grasās iet uz vēlēšanām.

15
Tagi:
Latvija, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"