Jānis Dombrava

Dombrava uzskata, ka jāpārskata pastāvīgās uzturēšanas atļaujas Krievijas pilsoņiem

30
(atjaunots 09:53 21.03.2018)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka Latvijā dzīvo "vairāki desmiti tūkstoši cilvēki, kuri ir naidīgi noskaņoti pret Latvijas Republiku".

RĪGA, 21. marts — Sputnik. Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanu rezultāti Latvijā, kurās pārliecinoši uzvarēja Vladimirs Putins, šķiet, sagādājuši nepatīkamu pārsteigumu arī Nacionālās apvienības pārstāvim Jānim Dombravam. Savas pārdomas politiķis stāsta publikācijā Facebook:

"Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi aktīvi atbalsta Latvijā naidīgus politiķus

Nevar nosodīt faktu, ka Krievijas pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā aktīvi piedalās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Tomēr var uzdot jautājumu par viņu izvēli – aptuveni 94,4% jeb 19 608 no 20 765 Krievijas pilsoņiem, kuri piedalījās vēlēšanās Rīgā, Liepājā un Daugavpilī nobalsoja par V.Putinu. Šim skaitam var droši piesummēt 480 vēlētājus, kuri balsoja par Komunistiskās partijas kandidātu un 191 vēlētāju, kurš nobalsoja par Žirinovski, kurš ne reizi vien ir aicinājis iznīcināt Baltijas valstis. Tas nozīmē, ka aptuveni 98% no Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir nobalsojuši par Latvijai naidīgiem kandidātiem Krievijas prezidenta vēlēšanās. No tā varam secināt, ka Latvijā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši cilvēki, kuri ir naidīgi noskaņoti pret Latvijas Republiku.

Ne reizi vien no pašmāju politiķiem esam dzirdējuši, ka uzturēšanās atļauju programma ļauj daudziem Krievijas opozicionāriem paglābties no Putina. Tad, kur ir tie daudzie tūkstoši Putina opozicionāri, kuri, it kā bēg no Putina un iegūst termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā? Kur?

Latvijai būtu jādara sekojošais:

1. Jāpārtrauc termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret iegādāto īpašumu Latvijā vai noguldījumiem Latvijas bankās.

2. Jāpārskata pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā dzīvojošiem Krievijas Federācijas pilsoņiem.

3. Fundamentāli jāmaina visas trešo valstu pilsoņu integrācijas programmas t.sk. jāreformē LTV7 krievu valodas saturs, kurš ir izrādījies pilnīgi nederīgs integrācijas rīks."

Tiesa, Jāņa Dombravas publikācijas komentētāji tūlīt iebilda, ka opozicionāri parasti vispār neiet uz vēlēšanām.

"Tie kuri ir nopirkuši šeit īpašumu vai glābjās no blakusvalsts režīma, neiet uz vēlēšanām ar iepriekšparedzamu rezultātu. Lielākā Putina elektorāta daļa LV ir pensionāru pulks, kas domā, Krievijas Federācijā ir tā pati Padomju Savienība," – raksta Eriks Biters.

Tāpat jāpiebilst: kā politiķim, Jānim Dombravam noteikti vajadzētu saprast, kāda ir starpība skaitļos starp tiem, kuri nobalsoja, un tiem, kuri varēja nobalsot, taču neizdarīja to.

Vēlēšanu apmeklējums Latvijā sastādīja aptuveni 67%, taču tie ir cilvēki, kuri iepriekš paziņoja, ka vēlas iet uz vēlēšanām. Krievijas prezidenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja 20 765 Krievijas pilsoņu – par 5% mazāk nekā 2012. gadā, un 94,88% no viņiem izteica atbalstu Putinam.

Datus par Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaitu iespējams saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vietnē. Tur redzama arī Krievijas pilsoņu skaita pieauguma un samazināšanās dinamika laikā no 2007. līdz 2018. gadam.

Tātad iespējams secinājums: Jānis Dombrava nevēlas ieraudzīt pārējos "dažus desmitus tūkstošu cilvēku", kuri, domājams, pēc viņa loģikas, pret Latvijas Republiku noskaņoti draudzīgāk, vai politiķis vienkārši manipulē ar cipariem.

Atgādināsim, ka iepriekš sašutumu par Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem Latvijā pauda arī citi Latvijas sabiedrības pārstāvji.

30
Pēc temata
Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas novērtējis vēlēšanu organizāciju Krievijā
Dombrava: Krievija - ekonomiski vāja valsts
Pēc 99% vēlēšanu protokolu apstrādes noskaidrojies: Vladimirs Putins saņēmis 76,67% balsu
Latvija – latviešiem: Dombrava piedāvā sēdināt cietumā imigrācijas piekritējus
Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties

19
(atjaunots 10:32 02.07.2020)
Vācija, būdama Eiropas Savienības politiskais un ekonomiskais līderis, atvērti aicina aizdomāties par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas izbeigšanu pasaulē pirmām kārtām ir adresēts Baltijas valstīm, paziņoja portālam Baltnews Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra galvenais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Pagājušajā nedēļā Merkele sniedza lielu interviju sešām Eiropas avīzēm: britu The Guardian, vācu Süddeutsche Zeitung, franču Le Monde, spāņu La Vanguardia, itāļu La Stampa un poļu avīzei Polityka. Pilns šīs intervijas tulkojums krievu valodā ir publicēts portālā InoSMI.

Par iemeslu intervijas sniegšanai kalpojis tas, ka 1. jūlijā Vācija uzņēmās prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Merkele pastāstīja žurnālistiem par Eiropas ekonomisko reakciju uz koronavīrusa pandēmiju, par savu pozīciju attiecībā uz Brexit pārrunām un par globāliem izaicinājumiem no Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas puses.

Uz jautājumu par to, vai nav pienācis laiks tam, lai Eiropas Savienība iegūtu stratēģisku autonomiju un patiesu suverenitāti, Merkele atbildēja sekojoši:

"Paskatieties uz pasauli. Paskatieties uz Ķīnu un Indiju. Šodien ir pārliecinoši iemesli tam, lai paliktu uzticīgiem Transatlantiskajai aizsardzības sabiedrībai un mūsu kopējam "kodola lietussargam". Protams, Eiropai šajā kontekstā jānes nozīmīgāks slogs, nekā tā to darījusi "aukstā kara" periodā. Mēs esam izauguši ar pārliecību par to, ka ASV vēlas būt pirmā pasaules lielvalsts. Ja Amerika šobrīd vēlēsies pēc savas gribas atvadīties no šīs lomas, mums vajadzēs dziļi aizdomāties par šādu situāciju," sacīja viņa.

Pēc Oļenčenko domām, Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas beigām pirmām kārtām ir vērsts uz Eiropas Savienības "jauniņajiem", tai skaitā Baltijas valstīm.

"Visticamāk, viņas aicinājums ir adresēts kolēģiem Eiropas Savienībā, vērsts uz to, lai viņi pārkārtojas un sāk aizdomāties par to, ka ir nepieciešams pieradināt sevi pie daudzpolārās dzīves. Un te ir jāsaprot, ka visi viņas vārdi ir adresēti laikam pirmkārt tām valstīm, kuras attiecīgi nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Tā ir Austrumeiropa (Bulgārija, Rumānija), Balkānu valstis (Horvātija, Slovēnija), tās ir Baltijas valstis," sacīja Oļenčenko.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Eksperts uzsvēra, ka Merkele nav pirmais politiķis, kurš runā par nepieciešamību pārskatīt pasaules kārtību un ASV lomu tajā.

"Francijas prezidents Makrons arī ir izteicis šo ideju, tiesa, netiešā veidā. Viņš runāja par to, ka NATO ir mirusi, taču ir jāsaprot, kas stāv aiz šī formulējuma. Lieta tajā, ka NATO amerikāņu komponente sastāda vairāk nekā 60%, tātad pilnībā iespējams uztvert Makrona vārdus kā ASV vājuma konstatāciju," atgādināja Oļenčenko.

Politologs atzīmēja tā fakta svarīgumu, ka Vācija, būdama ES flagmanis, kā arī tās politiskais un ekonomiskais līderis, atklāti aicina aizdomātie par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā. Viņaprāt, par pēdējo pilienu, kurš pārpildīja Berlīnes pacietības mēru, kļuva sankciju ieviešana pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" 2019. gadā.

19
Tagi:
Merkele, Vācija, ASV
Pēc temata
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Latvijas karogs, foto no arhīva

Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam

17
(atjaunots 11:45 01.07.2020)
Stratēģiskos mērķus Latvijas nacionālajā attīstības plānā Pārresoru koordinācijas centrs uzstādīja vēl pirms pandēmijas perioda Latvijā, tādēļ daudzi punkti šobrīd liekas nereāli.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Nacionālais attīstības plāns tuvākajai septiņgadei, kurš tika iesniegts Saeimas ārkārtas sēdei šo ceturtdien, apgalvo, ka stratēģiskie mērķi nav simboliski, raksta avīze "Segodņa".

"Neviena darbība nav pretrunā ar stratēģiskajiem mērķiem, tādējādi nodrošinot politiku saskaņotību," daiļrunīgi tiek apgalvots dokumentā.

Atvainojiet, bet nacionālā plāna pamatkritērijus Pārresoru koordinācijas centrs noteica ar Ministru kabinetu vēl pirms "koronakrīzes". Tātad laikā, kad izpildvaras rīcībā vēl nebija daudzu miljardu plauktiņa, no kura varētu ņemt līdzekļus, apzīmējot to kā pandēmijas apkarošanu.

Šodien, pie strauji augoša bezdarba, dīvaini izskatās deklarācijas, kuras izskatās šādi: "strādāt cienīgu darbu atbilstoši savām spējām un vēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos". Šoku piedzīvojošajai tautsaimniecībai de facto sadrumstalotajā ES par ņirgāšanos skan vēlmes: "Produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū."

"Latvijā, kas ir ceļā uz labklājības valsts izveidi, būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā," šādas tēzes arī acīmredzami ir no "pirmskovida" pagātnes. Liekas nereāla arī "multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu" izveidošana". Jo Satiksmes ministrija jau aizritējušajā ziemā sāka slēgt dzelzceļa stacijas visā Latvijā!

Tā, 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Vienu var teikt droši: apkārtējās vides tīrības, putnu un dzīvnieku esamības rādītāji mežos noteikti pieaugs. Taču nevis pateicoties ekoloģiskiem pasākumiem, bet sakarā ar ražotņu slēgšanu.

Starp citu, šī gada sākumā iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

17
Tagi:
Nacionālais attīstības plāns, Latvija
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Kā Rail Baltica šķērsos Pārdaugavu? Rīdzinieki uztraucas par gaidāmajām pārmaiņām
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Covid-19 testi, foto no arhīva

Covid-19 joprojām paliek Latvijā: atklāts jauns inficēšanās gadījums

0
(atjaunots 13:36 02.07.2020)
Visā pandēmijas laikā Latvijā ir atklāti 1122 Covid-19 inficēšanās gadījumi: 988 pacienti izveseļojušies, 30 cilvēki ir miruši.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, Latvijā diennakts laikā ir atklāts viens jauns inficēšanās gadījums. Pēdējo 24 stundu laikā ir veikti 1716 koronavīrusa testi.

Toties Latvijas slimnīcās nav nonācis neviens pacients ar Covid-19. Pašlaik stacionāros atrodas 4 pacienti. Vienam no viņiem ir smaga slimības gaita.

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 154 494 koronavīrusa testi. Pozitīvi izrādījušies 1122 cilvēku testi. 988 pacienti ir izveseļojušies, 30 cilvēki nomira. No slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients.

Trešdien, 1. jūlijā, Latvijā tika atklāti trīs ar Covid-19 inficēti cilvēki.

Slimību profilakses un kontroles centrs palūdza visus, kas 26. jūnija brauca ar autobusiem maršrutā Valka-Rīga-Valmiera-Valka, sazināties ar epidemiologiem.

Noskaidrojies, ka viens no cilvēkiem, kam 28. jūnijā tika atklāts Covid-19, pārvietojās ar sabiedrisko transportu un varēja inficēt apkārtējos.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi tā arī nesaņēma
PVO informē, ka koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē paātrinās
Pandēmija nav atnākusi viena: kādi pārbaudījumi vēl gaida šogad