Jānis Dombrava

Dombrava uzskata, ka jāpārskata pastāvīgās uzturēšanas atļaujas Krievijas pilsoņiem

30
(atjaunots 09:53 21.03.2018)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka Latvijā dzīvo "vairāki desmiti tūkstoši cilvēki, kuri ir naidīgi noskaņoti pret Latvijas Republiku".

RĪGA, 21. marts — Sputnik. Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanu rezultāti Latvijā, kurās pārliecinoši uzvarēja Vladimirs Putins, šķiet, sagādājuši nepatīkamu pārsteigumu arī Nacionālās apvienības pārstāvim Jānim Dombravam. Savas pārdomas politiķis stāsta publikācijā Facebook:

"Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi aktīvi atbalsta Latvijā naidīgus politiķus

Nevar nosodīt faktu, ka Krievijas pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā aktīvi piedalās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Tomēr var uzdot jautājumu par viņu izvēli – aptuveni 94,4% jeb 19 608 no 20 765 Krievijas pilsoņiem, kuri piedalījās vēlēšanās Rīgā, Liepājā un Daugavpilī nobalsoja par V.Putinu. Šim skaitam var droši piesummēt 480 vēlētājus, kuri balsoja par Komunistiskās partijas kandidātu un 191 vēlētāju, kurš nobalsoja par Žirinovski, kurš ne reizi vien ir aicinājis iznīcināt Baltijas valstis. Tas nozīmē, ka aptuveni 98% no Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir nobalsojuši par Latvijai naidīgiem kandidātiem Krievijas prezidenta vēlēšanās. No tā varam secināt, ka Latvijā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši cilvēki, kuri ir naidīgi noskaņoti pret Latvijas Republiku.

Ne reizi vien no pašmāju politiķiem esam dzirdējuši, ka uzturēšanās atļauju programma ļauj daudziem Krievijas opozicionāriem paglābties no Putina. Tad, kur ir tie daudzie tūkstoši Putina opozicionāri, kuri, it kā bēg no Putina un iegūst termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā? Kur?

Latvijai būtu jādara sekojošais:

1. Jāpārtrauc termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret iegādāto īpašumu Latvijā vai noguldījumiem Latvijas bankās.

2. Jāpārskata pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā dzīvojošiem Krievijas Federācijas pilsoņiem.

3. Fundamentāli jāmaina visas trešo valstu pilsoņu integrācijas programmas t.sk. jāreformē LTV7 krievu valodas saturs, kurš ir izrādījies pilnīgi nederīgs integrācijas rīks."

Tiesa, Jāņa Dombravas publikācijas komentētāji tūlīt iebilda, ka opozicionāri parasti vispār neiet uz vēlēšanām.

"Tie kuri ir nopirkuši šeit īpašumu vai glābjās no blakusvalsts režīma, neiet uz vēlēšanām ar iepriekšparedzamu rezultātu. Lielākā Putina elektorāta daļa LV ir pensionāru pulks, kas domā, Krievijas Federācijā ir tā pati Padomju Savienība," – raksta Eriks Biters.

Tāpat jāpiebilst: kā politiķim, Jānim Dombravam noteikti vajadzētu saprast, kāda ir starpība skaitļos starp tiem, kuri nobalsoja, un tiem, kuri varēja nobalsot, taču neizdarīja to.

Vēlēšanu apmeklējums Latvijā sastādīja aptuveni 67%, taču tie ir cilvēki, kuri iepriekš paziņoja, ka vēlas iet uz vēlēšanām. Krievijas prezidenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja 20 765 Krievijas pilsoņu – par 5% mazāk nekā 2012. gadā, un 94,88% no viņiem izteica atbalstu Putinam.

Datus par Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaitu iespējams saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vietnē. Tur redzama arī Krievijas pilsoņu skaita pieauguma un samazināšanās dinamika laikā no 2007. līdz 2018. gadam.

Tātad iespējams secinājums: Jānis Dombrava nevēlas ieraudzīt pārējos "dažus desmitus tūkstošu cilvēku", kuri, domājams, pēc viņa loģikas, pret Latvijas Republiku noskaņoti draudzīgāk, vai politiķis vienkārši manipulē ar cipariem.

Atgādināsim, ka iepriekš sašutumu par Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem Latvijā pauda arī citi Latvijas sabiedrības pārstāvji.

30
Pēc temata
Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas novērtējis vēlēšanu organizāciju Krievijā
Dombrava: Krievija - ekonomiski vāja valsts
Pēc 99% vēlēšanu protokolu apstrādes noskaidrojies: Vladimirs Putins saņēmis 76,67% balsu
Latvija – latviešiem: Dombrava piedāvā sēdināt cietumā imigrācijas piekritējus
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

34
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

34
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV
Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

27
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

27
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā

Lindermans: vakcinācija Latvijā, bērnudārzu slēgšana Rīgā un "ģimenes" problēma

0
(atjaunots 23:42 23.01.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

Vai Latvijas jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts spēs atrisināt vakcinācijas problēmu valstī? Vai tiešām Rīgā vairs nebūs krievu bērnudārzu? Kāpēc valdībā tiek cilāts jautājums par "ģimeni"? Kāpēc Pasaules čempionāta hokejā Minskā ieplānoto maču atcelšana sāpīgāk skar Latviju, nevis Baltkrieviju?
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

0
Tagi:
bērni, vakcinācija, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas