Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Latvija pūlas panākt "okupācijas" atzīšanu ANO Starptautiskajā tiesā

54
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Krievija vēloties mainīt starptautisko kārtību, bet Latvija pūlas to saglabāt, citastarp risinot strīdus ar citām valstīm tiesas ceļā.

RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. Intervijā portālam lvportals.lv Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kārtējo reizi komentēja situāciju Ukrainā un pastāstīja par Latvijas Republikas prioritātēm starptautiskajā arēnā. 

"Diemžēl ir valstis, kuras arī tagad grib pārskatīt starptautisko kārtību – kā Krievija ar agresīvo rīcību Ukrainā. Taču ir valstis, to vidū arī Latvija, kuras vēlas šo kārtību saglabāt un uzskata, ka starpvalstu attiecībām ir jābalstās uz starptautiskajām tiesībām," — paziņoja ministrs.

Tādēļ, pēc politiķa domām, viens no Latvijas galvenajiem uzdevumiem ir stiprināt organizācijas, kas atbalsta un uztur esošo kārtību. To starpā ministrs nosauca ANO, EDSO, Eiropas Padomi, kā arī ES un NATO, kuras, pēc ministra vārdiem, ir tiešs Latvijas "valsts drošības un attīstības ietvars", ņemot vērā to, kas notika 2014. gadā.

Edgars Rinkēvičs paskaidroja, ka Latvija sper gan simboliskus, gan praktiskus soļus šajā virzienā.

"Pagājušajā gadā Saeima apstiprināja likumu par ANO Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu, kas dod iespējas tālāk juridiski risināt tādus no tiesiskā viedokļa būtiskus jautājumus kā, piemēram, Latvijas okupācijas fakta atzīšana," — uzsvēra Rinkēvičs.

Pēc viņa domām, tas kārtējo reizi apstiprina, ka Latvija visus strīdus ar jebkurām valstīm risina tiesas ceļā.

Tāpat ministrs intervijā pastāstīja, ka Latvija sākusi gatavoties ANO Drošības padomes vēlēšanām 2025. gadā, lai rastu iespēju strādāt tajā laikā no 2026. līdz 2027. gadam.

"Latvija starptautiskajā jomā ir gatava uzņemties vēl aktīvāku lomu," — atzīmēja RInkēvičs.

Atbilde uz Krimu

Nedēļas sākumā Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš savā lapā Twitter vēstīja, ka NATO bataljons Latvijā dislocēts, atbildot uz Krievijas darbībām Ukrainā.

Kā zināms, Krima atgriezās Krievijas sastāvā saskaņā ar referendumu, kas tika organizēts pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Par pievienošanos Krievijai nobalsoja 96,77% Krimas Republikas iedzīvotāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par sev piederošu, taču īslaicīgi okupētu teritoriju. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdiem, Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem". Patlaban visās ekonomikas nozarēs un sociālajā sfērā Krimā vērojama pārliecinoša izaugsme.

54
Pēc temata
Rinkēvičs: Krievija ignorē Ukrainas suverenitāti un tai jāuzņemas atbildība par to
Riekstiņš: Latvija pilda savas saistības pret krievvalodīgajiem
Krievijas vēstniecība Rinkēvičam: Krievijā konfektes no grīdas nepaceļ
Māris Riekstiņš: Latvijai nepieciešams tiešs dialogs ar Krieviju
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

45
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

45
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

81
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

81
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz
Videonovērošanas kameras, foto no arhīva

Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu

0
(atjaunots 14:15 03.06.2020)
Latvijas Valsts drošības dienests uzskata, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras var attālināti vākt informāciju.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienests brīdinājis, ka Ķīnā ražotās videonovērošanas kameras varētu būt bīstamas, raksta Press.lv.

VDD uzskata, ka Ķīna ar kameru palīdzību var attālināti savākt informāciju, pieslēdzoties un sekojot attēlam. Šī iemesla dēļ dienests iesaka nepirkt ar drošību saistītus produktus un pakalpojumus no piegādātājiem ārpus Eiropas Savienības un NATO.

Iepriekš arī Lietuvas Nacionālās drošības centrs nāca klajā arī līdzīgu informāciju par to, ka caur Ķīnā ražotajām videonovērošanas kamerām varot ļoti vienkārši attālināti pieslēgties attēlam, savukārt Lietuvas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Remiģijs Baltrens paziņoja, ka it kā "Ķīnas likumdošana uzdod kompānijām piedalīties spiegošanā, ja tas būs aktuāli".

Par IT drošības sfērā iespējamo incidentu novēršanu atbildīgais Latvijas dienests Cert.lv savukārt informēja, ka, pieslēdzot Hikvision un Dahua kameras pie tīkla, noteikti jāveic papildu drošības pasākumi.

0
Tagi:
Drošības dienests, Ķīna, Latvija
Pēc temata
Eiropa cīnās ar dempingu – ķīniešu preces varētu kļūt dārgākas
Tramps pastāstījis Apple, kā izvairīties no Ķīnas nodevām
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu
Jelgava iesoļojusi nākamajā gadsimtā: kā valstī izmanto videonovērošanas kameras