Maskavas Kremlis

Maskava brīdina par atbildi uz Latvijas gatavoto "Magņitska aktu"

55
(atjaunots 14:17 17.01.2018)
Krievija neatstās bez uzmanības Latvijas "Magņitska sarakstu".

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Gadījumā, ja Latvija pieņems "Magņitska aktam" analoģisku likumu, Krievijai būs jāreaģē, paziņoja Krievijas Valsts Domes Starptautisko attiecību komitejas vadītāja vietnieks Aleksejs Čepa ("Spravedlivaja Rossija")

"Es domāju, ka šodienas situācijā mums ir jāreaģē uz visādiem šādiem paziņojumiem… Es domāju, obligāti ir jāreaģē," — citē deputātu RIA Novosti.

Vakar Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Rihards Kols paziņoja, ka sekojot Lietuvas un Igaunijas piemēram, Latvija drīzumā varētu izveidot savu "Magņitska sarakstu", kurā tiks iekļauti Krievijas pilsoņi, kuriem aizliegs ieceļot valstī.

Pēc parlamentārieša sacītā, koalīcijas partneru padome atbalstīja dokumenta koncepciju, pēc pilnveidošanas projekts tiks nodots apstiprināšanai.

Lietuvas Seima Ārlietu komitejas iesniegums liecina, ka likumprojekts, ko ierosināja 21 deputāts, sagatavots ar mērķi noteikt politiskas sankcijas personām, kas saistītas ne tikai ar tā saucamo "Magņitska lietu", bet arī citiem gadījumiem, kuros "ārvalstu valdības pieļauj to cilvēku tiesību pārkāpumus, kuri atklāj korupciju, un ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli pret politiskajiem ieslodzītajiem".

Lietuva kļuva par ceturto valsti pēc ASV, Kanādas un Igaunijas, kas pieņēma attiecīgo likumu.

Lietuvas Migrācijas departaments 15. janvārī publicēja tā saucamo "Magņitska sarakstu", kurā tika iekļauti 49 Krievijas pilsoņi. Tostarp, Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs, Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins, IeM Izmeklēšanas komitejas vadītāja vietnieks Oļegs Logunovs, tiesneši Jeļena Stašina, Aleksejs Krivoručko, Svetlana Uhnaļeva un Sergejs Podoprigorovs. Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs, komentējot likumu, paziņoja, ka šis solis liks Krievijai pieņemt atbildes lēmumus. Savukārt Čečenijas vadītāja preses sekretārs Aļvi Karimovs Viļņas lēmumu par Ramzana Kadirova iekļaušanu Krievijas pilsoņu sarakstā, kuriem aizliegts ieceļot Lietuvā, nosauca par nieku un atzīmēja, ka šī valsts nekad neinteresēja Kadirovu.

Savukārt Krievijas varas iestādes pauž viedokli, ka "Magņitska lietas" politizācija nav pieļaujama. Sergejs Magņitskis – liela investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks, kuru Krievijas tiesībsargājošās iestādes apsūdzēja par nodokļu mahinācijām, gāja bojā izmeklēšanas izolatorā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Ieslodzījumā viņš pavadīja gandrīz gadu. Magņitska nāve radīja plašu rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

55
Pēc temata
Latvija gatavo savu "Magņitska sarakstu"
ASV nav gatavas atteikties no "Magņitska akta"
Vīrietis ar portfeli, foto no arhīva

Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro

11
(atjaunots 23:46 17.09.2020)
Cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Interesanti sociālo pabalstu veidi tika atklāti Valsts kontroles nesen veiktās pārbaudes laikā pašvaldībās. Izrādās, 85 Latvijas pašvaldībās pastāv mūža pabalsts bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem, kuru izmaksāšanai tiek tērēti 1,7 miljoni eiro gadā.

Latvijas Valsts kontrole rīkoja pārbaudi trijās ministrijās un 21 valsts pašvaldībā, pētot, cik efektīva ir to darbība pabalstu piešķiršanas jomā iedzīvotājiem, nabadzības apkarošanas kontekstā. Pārbaudes rezultāti tika prezentēti parlamenta deputātiem Saeimas Publisko iepirkumu un revīziju komisijas sēdē.

Saskaņā ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktores Ingas Vāravas paziņojumu, pārbaude atklāja, ka valsts un pašvaldību organizāciju darbs nabadzības apkarošanā ir neefektīvs un neproduktīvs. Neefektīvs, jo nebūt ne visos gadījumos valsts un pašvaldību organizāciju rīcība ir virzīta uz sākotnēji uzstādītā mērķa sasniegšanu – nabadzības samazināšanu. Neproduktīva – jo ar esošajiem resursiem, pēc Valsts kontroles domām, var sasniegt krietni lielākus rezultātus. Un, visbeidzot, galvenā pretenzija – ministrijas, kas atbild par sociālo palīdzību iedzīvotājiem (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Labklājības ministrija), kā arī pašvaldības, nekādi nespēj sakārtot informācijas apmaiņu un sadarbību savā starpā sociālo pabalstu aprēķina un iedzīvotāju nabadzības apkarošanas jomā.

Papildinot kopējo ainu, var minēt divus nesenos Satversmes tiesas lēmumus attiecībā uz garantētā minimālo ienākumu līmeņa valstī apmēra (nedaudz virs 60 eiro) neatbilstību Satversmes normām un minimālajām cilvēka vajadzībām.

Tomēr Valsts kontrole atzīmē, ka šai likumsakarībai ir laimīgi izņēmumi. Kopš 2008. gada 85 (no 119) Latvijas pašvaldībām darbojas pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem. Noteikts, ka cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā. Pamatojums šim pabalstam ir vēl ciniskāks: minētajām personu grupām "nepieciešamas sociālās garantija viņu nepārvēlēšanas gadījumam". Pabalsts tiek maksāts, ja cilvēks nestrādā, ja viņš ir sasniedzis pensionēšanās vecumu vai ja līdz pensionēšanās vecumam ir palicis mazāk par 5 gadiem.

Laika posmā no 2007. līdz 2019. gadam šī "mūža atlaišanas pabalsta" apmērs ir palielinājies 2,5 reizes: no 341 līdz 860 eiro. Pabalsta saņēmēji Latvijā ir 222 cilvēki, tā izmaksāšanai 2019. gadā no pašvaldību budžeta tika iztērēts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Savukārt pašvaldību saistības šī pabalsta nākotnes izmaksās tiek lēstas 11,1 miljona eiro apmērā.

"Valsts nelabprāt palīdz nabadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem," rezumēja komisijas loceklis, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņam var piekrist. Bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem pašvaldības palīdz krietni labāk.

11
Tagi:
pašnāvība, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Krīze piespiedīs: Švecova paskaidroja, kā ietaupīt miljardus uz valsts aparāta rēķina
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni
Partijas Saskaņa kongress. Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs

"Slavu izslēdza par muļķību": Ušakovs par Dombrovska izslēgšanu no "Saskaņas"

35
(atjaunots 23:20 17.09.2020)
Vjačeslavs Dombrovskis tērēja laiku partijā nevis reformu īstenošanai, bet gan tam, lai pierādītu, ka ir "krutāks" par "Saskaņas" līderi Jāni Urbanoviču, uzskata bijušais Rīgas mērs N

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Bijušais "Saskaņas" līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs komentēja Vjačeslava Dombrovska izslēgšanu no partijas. Pēc viņa sacītā, deputātu izslēdza nevis par brīvdomību vai neatkarību, bet gan par nemotivētu un nepamatotu muļķību.

Partijas "Saskaņa" Rīgas nodaļa 15. septembra sēdē pieņēma lēmumu par nolikuma pārkāpumiem izslēgt Vjačeslavu Dombrovski, kā arī Ļubovu Švecovu, paziņoja politiskā spēka līderis Jānis Urbanovičs. Nākamajā dienā kļuva zināms, ka deputāti tika izslēgti arī no "Saskaņas" Saeimas frakcijas.

Nils Ušakovs, komentējot notikumus, paziņoja, ka Dombrovskim partijā tika piešķirtas visas iespējas īstenot iniciatīvas, taču tā vietā politiķis tērēja laiku tam, lai pierādītu, ka viņš ir pārāks par Jāni Urbanoviču.

"Vjačeslavam Dombrovskim partijā "Saskaņa" tika dotas visas iespējas un resursi, lai īstenotu visdažādākās pārmaiņas, reformas un transformācijas. Godīgi, nevienam no jaunajiem vai vecajiem "Saskaņas" biedriem, nav bijis tāds atbalsts partijas iekšienē kā Slavam. Uz rokām ienesa un tālāk uz rokām arī nēsāja," rakstīja Ušakovs savā Facebook lapā. "Bet visus savus talantus un laiku Slava tērēja tam, lai pierādītu apkārtējiem, ka viņš ir krutāks par Jāni Urbanoviču. Mērķis droši vien bija dziļi cēls. Bet savu varenību var pierādīt tikai ar darbiem, nevis ar nemitīgu akadēmisku pļāpāšanu par tēmu - vai ir dzīvība uz Marsa. Pie tam, būsim atklāti, Urbanovičs vienmēr ir bijis slavens ar savām pacietības spējām. Tomēr arī tās nespēja glābt. Vjačeslavu no partijas izslēdza ne par brīvdomāšanu vai neatkarību. Slavu no partijas izslēdza par nemotivētu un nepamatotu muļķību."

Kā attīstījās konflikts

Pagājušajā nedēļā Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka pamet partijas "Saskaņa" valdi, ņemot vērā augošās pretrunas vīzījā par partijas darbību. "Sākot ar nepieciešamību sniegt skaidru vērtējumu korupcijas skandāliem Rīgas domē un beidzot ar kaut kādas partijas izejas stratēģijas trūkumu "sarkano līniju" dēļ," paskaidroja Dombrovskis. Tāpat viņš pauda nožēlu saistībā ar to, ka partijas pat izgāšanās vēlēšanās nelika biedriem aizdomāties. Un par šāda partijas darba iznākumu kļūs tas, ka vēlēšanās tā vairs nepiedalīsies. Tomēr Dombrovskis grasījās palikt partijā un turpināt darbu "Saskaņas" Saeimas frakcijā.

Savukārt deputāte Ļubova Švecova vienā no komentāriem sociālajā tīklā Facebook uzrakstīja, ka "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs partijas kongresā paziņoja, ka gaida, ka viņu kāds "nocels". Švečova paziņoja, ka "viņai roka nenodrebēs", taču uzreiz piebilda, ka tas ir tikai joks.

Atbildes kārtā Urbanovičs paziņoja, ka, ja viens partijas loceklis saka par citu, ka viņš "jānovāc", un uzsver, ka viņam "roka nenodrebēs", tad to nevar nosaukt nedz par asprātīgu, nedz koleģiālu, nedz ētisku rīcību. Viņš aicināja "Saskaņas" valdes locekļus sniegt vērtējumu situācijai, savukārt attiecībā pret tiem, "kuri savu atrašanos mūsu partijā un frakcijā tagad uztver kā kļūdu, pieņemt skaidrus lēmumus un šo kļūdu izlabot".

Kolēģi aizstāvēja tas pats Dombrovskis. Viņš paskaidroja, ka Švecova, runājot par to, ka viņai "nenodrebēs roka", runāja par balsojumu partijas kongresā.

Kā Sputnik Latvija paziņoja pati Švecova, Urbanoviča emocionālās reakcijas katalizators ir pilna "Saskaņa" izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās un 60 tūkstošu cilvēku uzticības zaudēšana, kuri bija potenciālie partijas vēlētāji.

Pēcāk Dombrovskis paziņoja, ka izskata iespēju veidot jaunu politisko partiju, ja izlems balotēties nākamajās Saeimas vēlēšanās.

35
Pēc temata
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Mēs varam pamācīt baltkrievu tautu, kā izputināt valsti: Saeimas debatēs par Baltkrieviju
Dombrovskis: Latvija nesasniegs Eiropas vidējo attīstības līmeni pat 50 gadu laikā
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē