Saeimas ēka

Latvija gatavo savu "Magņitska sarakstu"

89
(atjaunots 16:13 16.01.2018)
Latvija gatavo Krievijas pilsoņu sarakstu, kuriem varētu tikt aizliegta ieceļošana valstī.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Latvija drīzumā varētu apstiprināt savu "Magņitska sarakstu", tajā tiks iekļauti Krievijas pilsoņi, kuriem aizliegs ieceļošanu valstī, paziņoja Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Rihards Kols savā Facebook lapā.

Saeimas lēmuma projekts par sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām koalīcijas partneru sadarbības padomes sēdē saņēma konceptuālu atbalstu, apgalvo Kols. Pēc tehniskām korekcijām iniciatīva uzsāks savu tālāko virzību uz apstiprināšanu.

"Ir skaidrs, ka Sergeja Magņitska arests, aizturēšana, nāve un sekojošā izmeklēšana neatbilst tiem standartiem, ko pieprasa tiesiskuma principi un starptautiski atzītās cilvēktiesību normas. Kopš Sergeja Magņitska nāves ieslodzījumā Krievijā 2009. gadā, kas saistīta ar smagiem pret Magņitski vērstiem cilvēktiesību pārkāpumiem, vairākas valstis — ASV, Kanāda, Lietuva, Igaunija, Lielbritānija, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir ir pieņēmuši likumdošanas aktus, kuros Krievijas rīcība Sergeja Magņitska lietā atzīta par nepieņemamu," — uzrakstīja Kols.

Pēc deputāta teiktā, ievērojot cilvēktiesību un starptautiskā taisnīguma un tiesiskuma principus, Latvijai, tāpat kā pārējai pasaulei, ir būtiski atzīt un atcerēties Sergeja Magņitska kā upuri smagos cilvēktiesību pārkāpumos.

"Lai gan ieceļošanas atļauju anulēšana un līdzekļu iesaldēšana nebūt nav uzskatāma par taisnīguma panākšanu šajā lietā, tomēr, šādu sankciju piemērošana nodrošinās reālu un potenciāli ietekmējošu seku nodrošināšanu tiem indivīdiem, kas līdz šim baudījuši nesodāmību Sergeja Magņitska lietā," — noradīja politiķis. 26. oktobrī un 7. novembrī Lietuvas Seims pirmajā un otrajā lasījumā apstiprināja "Magņitska likuma" analogu.

Lietuvas Seima Ārlietu komitejas iesniegums liecina, ka likumprojekts, ko ierosināja 21 deputāts, sagatavots ar mērķi noteikt politiskas sankcijas personām, kas saistītas ne tikai ar tā saucamo "Magņitska lietu", bet arī citiem gadījumiem, kuros "ārvalstu valdības pieļauj to cilvēku tiesību pārkāpumus, kuri atklāj korupciju, un ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli pret politiskajiem ieslodzītajiem".

Ārvalstniekiem būs aizliegts iebraukt Lietuvā, "ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka ārvalstnieks izdarījis nopietnu vai ļoti nopietnu noziegumu pret cilvēku, pārkāpjot vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības. Ja ārvalstnieks izdarījis korupcijas rakstura vai ar naudas atmazgāšanu saistītu noziegumu, ja ārvalstnieks jebkādā veidā piedalījies tamlīdzīgās noziedzīgās darbībās, un (vai) šo iemeslu dēļ ārvalstnieks iekļauts citu ES valstu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO aizliegto personu sarakstos".

Lietuva kļuva par ceturto valsti pēc ASV, Kanādas un Igaunijas, kas pieņēma attiecīgo likumu.

Lietuvas Migrācijas departaments 15. janvārī publicēja tā saucamo "Magņitska sarakstu", kurā tika iekļauti 49 Krievijas pilsoņi. Tostarp, Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs, Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins, IeM Izmeklēšanas komitejas vadītāja vietnieks Oļegs Logunovs, tiesneši Jeļena Stašina, Aleksejs Krivoručko, Svetlana Uhnaļeva un Sergejs Podoprigorovs. Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs, komentējot likumu, paziņoja, ka šis solis liks Krievijai pieņemt atbildes lēmumus. Savukārt Čečenijas vadītāja preses sekretārs Aļvi Karimovs Viļņas lēmumu par Ramzana Kadirova iekļaušanu Krievijas pilsoņu sarakstā, kuriem aizliegts ieceļot Lietuvā, nosauca par nieku un atzīmēja, ka šī valsts nekad neinteresēja Kadirovu.

"Vēlos apbēdināt Lietuvas varas iestādes, kas ilgu laiku loloja cerības par to, ka Ramzans Kadirovs uzbruks šai valstij. Lietuva nekad nav bijusi un neietilpst to valstu sarakstā, kuras viņu interesētu kaut vai vienkāršas ziņkārības pēc," — pateica Karimovs RIA Novosti.

Pēc viņa sacītā, šāds Lietuvas lēmums ir "nieks, kas nav pat tā vērts, lai Ramzans Kadirovs veltītu kaut minūti tā lasīšanai." 2012. gada decembrī ASV pieņēma Magņitska aktu, kas nosaka ierobežojošos pasākumus Krievijas iedzīvotājiem, kuri, pēc ASV varas iestāžu domām, vainojami par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Savukārt Krievijas varas iestādes pauž viedokli, ka "Magņitska lietas" politizācija nav pieļaujama. Sergejs Magņitskis – liela investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks, kuru Krievijas tiesībsargājošās iestādes apsūdzēja par nodokļu mahinācijām, gāja bojā izmeklēšanas izolatorā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Ieslodzījumā viņš pavadīja gandrīz gadu. Magņitska nāve radīja plašu rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

89
Pēc temata
Krievijas vēstniecība Kanādā kritizē valstī pieņemto "Magņitska likumu"
ASV nav gatavas atteikties no "Magņitska akta"
Krievija saista plutonija utilizāciju ar sankcijām un Magņitska likumu
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu

35
(atjaunots 14:09 20.09.2020)
Eiropas Savienība izvēlējusies par savu instrumentu sankciju un propagandas spiedienu, lai iejauktos trešo valstu lietās un mainītu tajās varu pēc saviem uzskatiem. Maskava aicina pārskatīt šo graujošo politiku.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicēts ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas komentārs par situāciju, kas saistīta ar 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmenī, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.

Vērts atzīmēt, ka medijos parādījusies informācija par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta amata kandidātes Svetlanas Tihanovskas dalība.

Komentējot situāciju, Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.

Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.

Vēl viena apliecinājuma kārtā Zaharova minēja ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja Žozepa Borela uzstāšanos Eiropas Parlamenta plenārsēdē 15. septembrī. Toreiz viņš paziņoja, ka neatzīst Aleksandru Lukašenko par ievēlētu Baltkrievijas prezidentu. Savukārt pēc tam, 17. septembrī, Eiropas Parlaments nāca klajā ar rezolūciju, kurā bija faktisks aicinājums nekonstitucionālai varas nomaiņai valstī.

Zaharova uzsver, ka tādējādi ES parāda, ka liek likmi uz sankcijām, spiedienu un propagandu, izmantojot tos kā instrumentus esošās varas maiņai. Un šie instrumenti arvien vairāk nostiprinās Eiropas Savienības ārpolitikas arsenālā, pievērsa uzmanību KF ĀM oficiālā pārstāve.

Diemžēl, konstatēja Zaharova, Baltkrievija šajā aspektā nebūt nav vienīgā valsts, uz kuru tiek izdarīts šāds spiediens.

Sakarā ar visu šo Maskava aicina ES pārskatīt doto kursu, kurš liek šķēršļus situācijas normalizācijai valstī – Baltkrievijas gadījumā. Turklāt, izskatot Briseles izraudzīto kursu plašākā aspektā, tas principā izradās graujošs un ved pie starptautiskās un tiesiskās pasaules kārtības fundamenta erozijas.

Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, ANO Cilvēktiesību padome (ANO CTP) steidzamā kārtā pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Tajā skan aicinājums prezidentam Aleksandram Lukašenko uzsākt dialogu ar opozīciju.

Baltkrievijas ĀM izvērtēja šādas rezolūcijas pieņemšanu kā ES režisēta un sarīkota absurda teātra turpinājumu ANO platformā. Turklāt režisētu ar statistu dalību.

35
Tagi:
Zaharova, sankcijas, ES, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Bloomberg: ASV kompānija piedalījās portālu bloķēšanā Baltkrievijā
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Saskaņas pārstāvji Andris Morozovs, Konstantins Čekušins, Anna Vladova un Sandris Bergmanis iesniedz sarakstus Rīgas domes vēlēšanām, foto no arhīva

Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā

27
(atjaunots 12:29 19.09.2020)
Pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām "Saskaņas" frakcija Saeimā var kļūt ievērojami mazāka; kā tas ietekmēs partijas nākotni?

RĪGA, 19. septembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc piedzīvotās sakāves Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņa" saskārusies ar nopietnu iekšējo krīzi, kura pasliktinājusies pēc Saeimas deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanas no partijas, kuri kritiski izteikušies par tagadējo partijas kursu un pārmaiņu nepieciešamību.

Spriežot pēc visa, "Saskaņas" vadība nevēlas neko mainīt, kas liek aizdomāties par nākotni, kura sagaida šo partiju.

Pārmaiņu nepieciešamība

Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" tika izveidota 2010. gada aprīlī, apvienojot trīs politiskos spēkus: Egila Rutkovska Sociāldemokrātisko partiju, "Jauno centru", kuru vadīja Sergejs Dolgopolovs, kā arī Tautas saskaņas partiju, kuras līderis Jānis Urbanovičs ir vienīgais visu Latvijas Saeimu deputāts, sākot no 1995. gada. 2011. gada janvārī "Saskaņai" pievienojās Daugavpils Pilsētas partija ar Vitāliju Azareviču tās priekšgalā.

Partiju atbalsta pārsvarā krievvalodīgie vēlētāji. Pēdējo četru Saeimas sasaukumu garumā tā nemainīgi saņēma lielāko balsu skaitu, kas ļāva tai izveidot Saeimā vislielāko frakciju. Tiesa, citu politisko spēku nevēlēšanās veidot ar "Saskaņu" valdošo koalīciju dēļ, tā nemainīgi palika opozīcijā. Tikmēr galvaspilsētas pašvaldībā tā bija pie varas un pēdējo 10 gadu garumā veiksmīgi kontrolēja Rīgas domi.

Taču pēdējo gadu laikā partija atrodas nopietnā krīzē, tā saistīta ar korupcijas skandāliem galvaspilsētas pašvaldībā, kuri piespieda toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu aiziet no Rīgas domes un balotēties Eiropas Parlamentā. Tāpat Ušakovs atteicās no partijas valdes priekšsēdētāja amata, kuru atkal ieņēma Jānis Urbanovičs, un nolēma nebalotēties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņas" saraksta priekšgalā, noliekot savā vietā jaunu un ne īpaši pazīstamu politiķi Konstantīnu Čekušinu.

Protams, ka šāda nomaiņa, kopā ar neskaidru priekšvēlēšanu reklāmu, nevairoja atbalstu partijai, bet gan, tieši pretēji, atstūma daudzus piekritējus. "Saskaņa" saņēma vēsturiski zemu balsu skaitu un zaudēja varu Rīgā. Sabiedriskā viedokļa aptaujas liecina, ka partija zaudē popularitāti arī visas Latvijas mērogā, kas acīmredzami norāda uz pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā Vjačeslava Dombrovska vārdi par to, ka Saeimas vēlēšanas 2022. gadā "Saskaņai" kļūs par pēdējām, var izrādīties pravietiski.

Ceļš marginalizācijas virzienā

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ievērojams reitinga kritums "Saskaņai" "ir līdzīgs nāvei". Jo pēc Rīgas domes zaudēšanas partijas priekšā stāv vēl viena problēma – Saeimas vēlēšanas, kurās partiju noteikti gaida jau trešā pēc kārtas parlamenta frakcijas samazināšanās.

"Katrs otrais viņu deputāts riskē neiekļūt jaunajā 14. Saeimā un palikt bez mandāta," uzskata politologs.

Latvijas politologs Filips Rajevskis, foto no arhīva
из личного архива Филиппа Раевского

Pēc viņa sacītā, partijai steidzami jāaizdomājas par savu nākotni, ja tā vēlas saglabāt savu frakciju pienācīgā līmenī. Tiesa, viņaprāt, lielu ietekmi uz Latvijas politiku frakcijas samazināšanās tomēr neradīs, jo "Saskaņa" atrodas opozīcijā. Pašai partijai sekas acīmredzami būs nepatīkamas.

"Partija var sākt radīt marginālu iespaidu saviem politiskajiem konkurentiem un tiem, ar ko tā sadarbojas. Tas nozīmē, ka "Saskaņu" sāks mazāk uztvert nopietni valsts politiskajā dzīvē," uzsvēra Rajevskis.

Turklāt pret Dombrovska vārdiem par pēdējām vēlēšanām "Saskaņai" eksperts attiecās skeptiski.

"Tas tomēr ir ilgtermiņa process, un es nedomāju, ka partija tik jau ātri pazudīs, taču balsu un attiecīgi mandātu skaita samazināšanās to sagaida, un tas nozīmē, ka tā pakāpeniski pārtaps mikropartijā," atzīmēja viņš.

Paaudžu maiņas nepieciešamība

Lai gan "Saskaņa" pazaudēja Rīgu, runāt par šīs partijas drīzajām beigām tomēr nevajag, uzskata cits politologs Ojārs Skudra.

"Jaunākā SKDS centra aptauja parāda, ka popularitātes reitingā "Saskaņa" joprojām ieņem līderpozīcijas. Jā, atbalsts tai ir stipri nokrities, taču citām partijām tas ir vēl zemāks. Tādēļ kopējā tendence pagaidām nav mainījusies un nerada īpašu satraukumu. Turklāt, ja paskatās uz viņu Rīgas domes frakcijas vidējo vecumu, tad tas sastāda 53 gadus, tātad tur nav sirmgalvji," atzīmēja viņš.

Tiesa, pēc viņa sacītā, jaunās paaudzes pārstāvju domē no "Saskaņas" nemaz nav tik daudz, vien divi – Andris Morozovs un Konstantīns Čekušins. Sandris Bergmanis un Andrejs Kameņeckis ir attiecīgi jauni – viņiem ir nedaudz virs četrdesmit. Tādēļ nevar pateikt, ka frakcijā pavisam nav notikuši atjaunošanās, tas tomēr tā nav," uzsvēra Skudra.

Līdz ar to nevar teikt, ka "Saskaņa" pavisam nemainās. Pagaidām vienīgā partijas problēma, pēc Skudras domām, ir daļas elektorāta aizplūšana pie citām partijām.

"Iespējams, ka daļa "Saskaņas" vēlētāju Rīgas domes vēlēšanās balsoja par "Progresīvajiem". Man nav socioloģisko datu, bet, ja tas notika, tad tā ir nopietna lieta. Jo Urbanoviča kungs, kā partijas vadītājs, velk uz pensijas paaudzes pusi, bet te tomēr vajag strādāt ar jaunajiem vēlētājiem," atzīmēja politologs.

Gadījumā, ja "Saskaņas" vēlētājs nobalsos vēlēšanās par citas paaudzes pārstāvjiem, kursa maiņa būs iespējama, lai gan ir skaidrs, ka partijas vadību šāds scenārijs neapmierinās, un tā centīsies pretoties tam, nevēloties šķirties ar nosēdētām vietām parlamentā.

27
Tagi:
Latvija, Saskaņa
Pēc temata
Čekušins: katrs rīdzinieks ir svarīgs, pat ja viņš nebalso par "Saskaņu"
"Saskaņas" nākotne ir atkarīga no Burova: Skudra novērtēja spēku izkārtojumu Rīgā
Politologs paskaidroja, kāpēc "Saskaņa" Rīgā distancējusies no latviešiem
Urbanovičs: "Saskaņa" ir pārliecināta, ka Rīgas domes atlaišanu atzīs par nelikumīgu
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

0
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

0
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi