ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons

ASV pavērušas durvis tiešām pārrunām ar Ziemeļkoreju

16
(atjaunots 10:32 15.12.2017)
ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons pirmo reizi sniedzis atklātus komentārus jautājumā par ASV attiecībām ar Ziemeļkoreju un Krieviju.

RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Negaidīts pavērsiens noticis ASV publiskajos izteikumos par situācijas noregulēšanu attiecībās ar Ziemeļkoreju: savā runā Atlantijas padomē Vašingtonā ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons pirmo reizi izteicis iespēju sākt tiešas pārrunas ar Ziemeļkoreju bez iepriekšējiem noteikumiem, vēsta RIA Novosti korespondente Tatjana Kalmikova.

Politiķis paziņoja, ka amerikāņi gatavi pirmās tikšanās laikā aprunāties kaut vai par laika prognozi. Taču ideālā gadījumā varētu sastādīt plānu, "ceļa karti" tālākajiem soļiem, ko puses varētu spert, lai izprastu viena otras viedokli. Tilersons atklāti paziņoja, ka viņam nav zināms, kādi ir pārrunu dalībnieki no KTDR puses, taču gribētu situāciju labot.

Taču pārsteigumu radīja ne tikai diplomāta viedoklis Ziemeļkorejas jautājumā. Visai skaļi un skarbi bija Tilersona izteikumi par Krieviju jautājumā par Ukrainu. Viņš skaidri lika saprast, ka Krimas jautājums nav slēgts, neskatoties uz Krievijas viedokli, un solīja, ka ASV noteikti atgriezīsies pie šī temata.

Zaļā gaisma tiešajām pārrunām

Šķiet, tik atklāti pašreizējās ASV administrācijas pārstāvja komentāri KTDR jautājumā izskanēja pirmo reizi. Iepriekš nācās klausīties tikai par "spiediena kampaņu", sankcijām un par to, ka "konflikta militāra risinājuma variants joprojām ir uz galda".

Patlaban rodas iespaids, ka attiecībās ar Ziemeļkoreju no ASV puses radušās jūtamas pārmaiņas. Pirmo reizi Tilersons no tribīnēm paziņoja: ASV ir gatavas tiešām pārrunām bez iepriekšējiem noteikumiem.

"Nepieciešams, lai KTDR valdība sēstos pie pārrunu galda. Un mēs esam gatavi runāt ar viņiem jebkurā laikā, kad viņi to vēlēsies. Mēs esam gatavi uz pirmo tikšanos bez iepriekšējiem noteikumiem. Vienkārši satiksimies un aprunāsimies par laikapstākļiem, ja gribat. Mēs varam apspriest to, vai pārrunas notiks pie kvadrāta formas vai apaļā galda, ja tas jūs satrauc," – teica diplomāts.

Politiķis atzīmēja, ka gribētu tikties ar Ziemeļkorejas partneriem "aci pret aci". Vēlāk, pēc viņa vārdiem, būtu iespējams sākt darbu pie "ceļa kartes".

Tilersons atzina, ka KTDR ir pārāk lielus līdzekļus investējusi kodolprogrammas attīstībā, atteikšanās no tās nevar kļūt par pārrunu noteikumu, un "arī prezidents uz to skatās reālistiski".

Pēc viņa domām, pasaulei patlaban ir darīšana ar "jaunu" Ziemeļkorejas līderi, kurš "nemīl ne savu tēvu, ne vectēvu". "Un mēs nezinām, kā tas būs – kārtot ar viņu darīšanas. Es gaidu… es gribu zināt, kas ir mani partneri, es gribu kaut ko par viņiem uzzināt, lai saprastu, kā viņi strādā un domā," – savas domas pastāstīja Tilersons.

Viņš piedāvāja maksimāli izvērst pārrunu dienas kārtību. "Aprunāsimies par daudzām, daudzām lietām. Par ko jūs gribat runāt? Un mēs jums pastāstīsim, ko gribam apspriest," – teica valsts sekretārs. Pēc viņa domām, vienīgais noteikums pārrunām ir "klusuma režīms" bez kārtējiem ballistisko raķešu startiem. "Un viņi to saprot," – uzskata Tilersons.

"Durvis ir atvērtas," — viņš uzsvēra.

Protams, valsts sekretāra uzrunā skanēja arī agrākie štampi, taču tagad tie neizcēlās jauno frāžu fonā. Pēc konferences to sarunā ar RIA Novosti uzsvēra arī jaunais Dienvidkorejas vēstnieks ASV Jons Dže Čo.

"Mēs atgriezīsimies pie Krimas"

Neviennozīmīgi bija Tilersona izteikumi jautājumā par attiecībām ar Maskavu. No vienas puses viņš uzsvēra panākumus darbā ar deeskalācijas zonām Sīrijā, no otras – kritizēja Maskavas darbu Ukrainas krīzes noregulēšanas jautājumā.

Valsts sekretārs norādīja uz vardarbības pieaugumu Ukrainas austrumos un no jauna minēja Krimas problēmu, kas ilgu laiku bija atstāta bez uzmanības.

"Krievijas iebrukumu Krimā mēs nevaram pieņemt. Mēs atgriezīsimies pie Krimas jautājuma. Es zinu, ka prezidents Putins ir skaidri licis saprast, ka tas netiks apspriests pie pārrunu galda. Kādā brīdī tas notiks, taču tagad mums jāaptur vardarbība Ukrainas austrumos. Paskatīsimies, vai varam to atrisināt," – viņš teica.

Tilersons lika saprast, ka pret Maskavu vērstās sankcijas netiks atceltas līdz brīdim, "kamēr netiks novērsts Krievijas uzbrukums un nebūs atjaunota Ukrainas teritoriālā vienotība."

Politiķis uzsvēra, ka ASV prioritāte patlaban ir vardarbības līmeņa samazināšanās Ukrainas austrumos. Pēc viņa vārdiem, uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumi gada laikā pieauguši par 60%.

"Vardarbība Ukrainas austrumos turpinās. 2017. gadā bija vairāk civiliedzīvotāju bojāejas gadījumu nekā 2016. gadā. Uguns pārtraukšanas pārkāpumu skaits pieaudzis par 60%. Mums jāsamazina vardarbība Ukrainas austrumos. Mūsu prioritāte – samazināt vardarbību, pārtraukt slepkavības Ukrainas austrumos, un mēs strādājam ar Krieviju, lai noskaidrotu, vai varam nonākt pie vienošanās par ANO miernešu spēku mandātu," – skaidroja Tilersons.

Krima iekļāvās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gada martā, kurā 96,77% Krimas Republikas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāji izteicās par pievienošanos Krievijas Federācijai. Pussalas varasiestādes organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Kijeva joprojām uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupētu teritoriju. Maskava jau vairākkārt ir informējusi, ka pussalas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krimas jautājumā ir pielikts punkts.

16
Temats:
ASV un Ziemeļkorejas attiecību saasināšanās (53)
Pēc temata
Kims Čenuns: Ziemeļkorejai nepieciešami kodolieroči atbildes uzbrukumam ASV
Tramps vaino Irānu par Ziemeļkorejas finansēšanu
Tramps pieļauj spēka pielietošanu pret Ziemeļkoreju
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

24
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

24
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

20
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

20
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Covid-19

Covid-19 gadījumu skaits atkal tuvojas 800, 11 cilvēki miruši

0
(atjaunots 18:28 05.12.2020)
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem.

RĪGA, 5. decembris - Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā valstī fiksēti 794 Covid-19 gadījumi. Diennakts laikā veikti 8695 Covid-19 testi, tātad apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Līdztekus publicēta informācija par 11 pacientu nāvi ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Trīs no viņiem piederēja pie 60-70 gadu vecuma grupas, seši cilvēki – pie 75-85 gadu vecuma grupas, divi bija vecāki par 85 gadiem.

Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 20 787 koronavīrusa gadījumi.

Iepriekš vēstīts, ka no 3. decembra smagās epidemioloģiskas situācijas fonā spēkā stājušies jauni ierobežojumi. Tagad visiem iedzīvotājiem jāievēro princips "2+2": cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, var tikties tikai divatā, viņiem jāievēro 2 metru distance. Aizliegti privāti pasākumi, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Maskas jāvalkā visas telpās, arī darba vietā. Izņēmums pieļaujams mājās.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam tagad jānodrošina 15 kvdrātmetru telpa. Noteikti arī citi ierobežojumi.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos