ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons

ASV pavērušas durvis tiešām pārrunām ar Ziemeļkoreju

16
(atjaunots 10:32 15.12.2017)
ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons pirmo reizi sniedzis atklātus komentārus jautājumā par ASV attiecībām ar Ziemeļkoreju un Krieviju.

RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Negaidīts pavērsiens noticis ASV publiskajos izteikumos par situācijas noregulēšanu attiecībās ar Ziemeļkoreju: savā runā Atlantijas padomē Vašingtonā ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons pirmo reizi izteicis iespēju sākt tiešas pārrunas ar Ziemeļkoreju bez iepriekšējiem noteikumiem, vēsta RIA Novosti korespondente Tatjana Kalmikova.

Politiķis paziņoja, ka amerikāņi gatavi pirmās tikšanās laikā aprunāties kaut vai par laika prognozi. Taču ideālā gadījumā varētu sastādīt plānu, "ceļa karti" tālākajiem soļiem, ko puses varētu spert, lai izprastu viena otras viedokli. Tilersons atklāti paziņoja, ka viņam nav zināms, kādi ir pārrunu dalībnieki no KTDR puses, taču gribētu situāciju labot.

Taču pārsteigumu radīja ne tikai diplomāta viedoklis Ziemeļkorejas jautājumā. Visai skaļi un skarbi bija Tilersona izteikumi par Krieviju jautājumā par Ukrainu. Viņš skaidri lika saprast, ka Krimas jautājums nav slēgts, neskatoties uz Krievijas viedokli, un solīja, ka ASV noteikti atgriezīsies pie šī temata.

Zaļā gaisma tiešajām pārrunām

Šķiet, tik atklāti pašreizējās ASV administrācijas pārstāvja komentāri KTDR jautājumā izskanēja pirmo reizi. Iepriekš nācās klausīties tikai par "spiediena kampaņu", sankcijām un par to, ka "konflikta militāra risinājuma variants joprojām ir uz galda".

Patlaban rodas iespaids, ka attiecībās ar Ziemeļkoreju no ASV puses radušās jūtamas pārmaiņas. Pirmo reizi Tilersons no tribīnēm paziņoja: ASV ir gatavas tiešām pārrunām bez iepriekšējiem noteikumiem.

"Nepieciešams, lai KTDR valdība sēstos pie pārrunu galda. Un mēs esam gatavi runāt ar viņiem jebkurā laikā, kad viņi to vēlēsies. Mēs esam gatavi uz pirmo tikšanos bez iepriekšējiem noteikumiem. Vienkārši satiksimies un aprunāsimies par laikapstākļiem, ja gribat. Mēs varam apspriest to, vai pārrunas notiks pie kvadrāta formas vai apaļā galda, ja tas jūs satrauc," – teica diplomāts.

Politiķis atzīmēja, ka gribētu tikties ar Ziemeļkorejas partneriem "aci pret aci". Vēlāk, pēc viņa vārdiem, būtu iespējams sākt darbu pie "ceļa kartes".

Tilersons atzina, ka KTDR ir pārāk lielus līdzekļus investējusi kodolprogrammas attīstībā, atteikšanās no tās nevar kļūt par pārrunu noteikumu, un "arī prezidents uz to skatās reālistiski".

Pēc viņa domām, pasaulei patlaban ir darīšana ar "jaunu" Ziemeļkorejas līderi, kurš "nemīl ne savu tēvu, ne vectēvu". "Un mēs nezinām, kā tas būs – kārtot ar viņu darīšanas. Es gaidu… es gribu zināt, kas ir mani partneri, es gribu kaut ko par viņiem uzzināt, lai saprastu, kā viņi strādā un domā," – savas domas pastāstīja Tilersons.

Viņš piedāvāja maksimāli izvērst pārrunu dienas kārtību. "Aprunāsimies par daudzām, daudzām lietām. Par ko jūs gribat runāt? Un mēs jums pastāstīsim, ko gribam apspriest," – teica valsts sekretārs. Pēc viņa domām, vienīgais noteikums pārrunām ir "klusuma režīms" bez kārtējiem ballistisko raķešu startiem. "Un viņi to saprot," – uzskata Tilersons.

"Durvis ir atvērtas," — viņš uzsvēra.

Protams, valsts sekretāra uzrunā skanēja arī agrākie štampi, taču tagad tie neizcēlās jauno frāžu fonā. Pēc konferences to sarunā ar RIA Novosti uzsvēra arī jaunais Dienvidkorejas vēstnieks ASV Jons Dže Čo.

"Mēs atgriezīsimies pie Krimas"

Neviennozīmīgi bija Tilersona izteikumi jautājumā par attiecībām ar Maskavu. No vienas puses viņš uzsvēra panākumus darbā ar deeskalācijas zonām Sīrijā, no otras – kritizēja Maskavas darbu Ukrainas krīzes noregulēšanas jautājumā.

Valsts sekretārs norādīja uz vardarbības pieaugumu Ukrainas austrumos un no jauna minēja Krimas problēmu, kas ilgu laiku bija atstāta bez uzmanības.

"Krievijas iebrukumu Krimā mēs nevaram pieņemt. Mēs atgriezīsimies pie Krimas jautājuma. Es zinu, ka prezidents Putins ir skaidri licis saprast, ka tas netiks apspriests pie pārrunu galda. Kādā brīdī tas notiks, taču tagad mums jāaptur vardarbība Ukrainas austrumos. Paskatīsimies, vai varam to atrisināt," – viņš teica.

Tilersons lika saprast, ka pret Maskavu vērstās sankcijas netiks atceltas līdz brīdim, "kamēr netiks novērsts Krievijas uzbrukums un nebūs atjaunota Ukrainas teritoriālā vienotība."

Politiķis uzsvēra, ka ASV prioritāte patlaban ir vardarbības līmeņa samazināšanās Ukrainas austrumos. Pēc viņa vārdiem, uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumi gada laikā pieauguši par 60%.

"Vardarbība Ukrainas austrumos turpinās. 2017. gadā bija vairāk civiliedzīvotāju bojāejas gadījumu nekā 2016. gadā. Uguns pārtraukšanas pārkāpumu skaits pieaudzis par 60%. Mums jāsamazina vardarbība Ukrainas austrumos. Mūsu prioritāte – samazināt vardarbību, pārtraukt slepkavības Ukrainas austrumos, un mēs strādājam ar Krieviju, lai noskaidrotu, vai varam nonākt pie vienošanās par ANO miernešu spēku mandātu," – skaidroja Tilersons.

Krima iekļāvās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gada martā, kurā 96,77% Krimas Republikas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāji izteicās par pievienošanos Krievijas Federācijai. Pussalas varasiestādes organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Kijeva joprojām uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupētu teritoriju. Maskava jau vairākkārt ir informējusi, ka pussalas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krimas jautājumā ir pielikts punkts.

16
Temats:
ASV un Ziemeļkorejas attiecību saasināšanās (53)
Pēc temata
Kims Čenuns: Ziemeļkorejai nepieciešami kodolieroči atbildes uzbrukumam ASV
Tramps vaino Irānu par Ziemeļkorejas finansēšanu
Tramps pieļauj spēka pielietošanu pret Ziemeļkoreju
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

4
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
4
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē

18
(atjaunots 08:30 03.07.2020)
Latvijas valdībā apstiprinājuši Nacionālo attīstības plānu līdz 2027. gadam un atzinuši, ka Covid-19 pandēmija radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027) Saeima apstiprinājusi ceturtdien, 2. jūlijā, vēsta Mixnews.lv.

NAP2027 nosaka valsts attīstības stratēģiju un apraksta valsts prioritātes un uzdevumus laika periodam līdz 2027. gadam. Izņemot ilgtermiņa mērķus, plānā ir prezentēti arī šodien nepieciešami risinājumi izkļūšanai no krīzes, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.

Turklāt Saeimā atzina, ka pandēmija ir radījusi nopietnu triecienu valsts ekonomikai, kā arī to, ka patreizējā krīze kļuvusi par izaicinājumu Latvijas sabiedrībai.

Ziņotāja kārtā saistībā ar NAP2027 uzstājās Vjačeslavs Dombrovskis no "Saskaņas". Viņš nosauca Saeimas atbalstu plānam par starta šāvienu dokumentā nosprausto uzdevumu īstenošanai.

Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam atbalstīja 77 deputāti. Divi nobalsoja pret, savukārt 11 deputāti nebalsoja.

Kā attīstīsies Latvija

Saeimas preses dienests raksturoja NAP2027 kā plānu, kurš ir vērsts uz sabiedrības ieradumu izmaiņām, dzīves līmeņa celšanu, zinošas sabiedrības izveidi, uz efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī uz atbildības izaugsmi attiecībā uz jautājumiem, kas ir saistīti ar apkārtējo vidi.

Par pamatu uzstādīto mērķu sasniegšanai ir nosaukta efektīva izglītības sistēma, kura spēj nodrošināt cilvēkiem iespēju mācīties visa mūža garumā, attīstīties un pielietot iegūtās zināšanas.

Tāpat Saeimas deputāti pievērsa īpašu uzmanību nepieciešamībai nodrošināt minimālos ienākumus visiem sabiedrības locekļiem, atbalstu uzņēmumiem un izrādīt pretošanos bezdarbam.

Neaizmirsa arī par administratīvi teritoriālo reformu. Tai ir jāatrisina policentriskās attīstības problēma, jānovērš nomaļu efekts un jānodrošina kultūrvēsturiskās daudzveidības saglabāšana jaunajās administratīvajās teritorijās.

Iepriekš ziņots, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Tāpat tika ziņots, ka 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

18
Tagi:
Nacionālais attīstības plāns, politika, ekonomika, saeima
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka valsts attīstās nepareizā virzienā
Skudra: Latvijas nacionālais attīstības plāns atgādina padomju statistiku
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli