ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons

ASV pavērušas durvis tiešām pārrunām ar Ziemeļkoreju

16
(atjaunots 10:32 15.12.2017)
ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons pirmo reizi sniedzis atklātus komentārus jautājumā par ASV attiecībām ar Ziemeļkoreju un Krieviju.

RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Negaidīts pavērsiens noticis ASV publiskajos izteikumos par situācijas noregulēšanu attiecībās ar Ziemeļkoreju: savā runā Atlantijas padomē Vašingtonā ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons pirmo reizi izteicis iespēju sākt tiešas pārrunas ar Ziemeļkoreju bez iepriekšējiem noteikumiem, vēsta RIA Novosti korespondente Tatjana Kalmikova.

Politiķis paziņoja, ka amerikāņi gatavi pirmās tikšanās laikā aprunāties kaut vai par laika prognozi. Taču ideālā gadījumā varētu sastādīt plānu, "ceļa karti" tālākajiem soļiem, ko puses varētu spert, lai izprastu viena otras viedokli. Tilersons atklāti paziņoja, ka viņam nav zināms, kādi ir pārrunu dalībnieki no KTDR puses, taču gribētu situāciju labot.

Taču pārsteigumu radīja ne tikai diplomāta viedoklis Ziemeļkorejas jautājumā. Visai skaļi un skarbi bija Tilersona izteikumi par Krieviju jautājumā par Ukrainu. Viņš skaidri lika saprast, ka Krimas jautājums nav slēgts, neskatoties uz Krievijas viedokli, un solīja, ka ASV noteikti atgriezīsies pie šī temata.

Zaļā gaisma tiešajām pārrunām

Šķiet, tik atklāti pašreizējās ASV administrācijas pārstāvja komentāri KTDR jautājumā izskanēja pirmo reizi. Iepriekš nācās klausīties tikai par "spiediena kampaņu", sankcijām un par to, ka "konflikta militāra risinājuma variants joprojām ir uz galda".

Patlaban rodas iespaids, ka attiecībās ar Ziemeļkoreju no ASV puses radušās jūtamas pārmaiņas. Pirmo reizi Tilersons no tribīnēm paziņoja: ASV ir gatavas tiešām pārrunām bez iepriekšējiem noteikumiem.

"Nepieciešams, lai KTDR valdība sēstos pie pārrunu galda. Un mēs esam gatavi runāt ar viņiem jebkurā laikā, kad viņi to vēlēsies. Mēs esam gatavi uz pirmo tikšanos bez iepriekšējiem noteikumiem. Vienkārši satiksimies un aprunāsimies par laikapstākļiem, ja gribat. Mēs varam apspriest to, vai pārrunas notiks pie kvadrāta formas vai apaļā galda, ja tas jūs satrauc," – teica diplomāts.

Politiķis atzīmēja, ka gribētu tikties ar Ziemeļkorejas partneriem "aci pret aci". Vēlāk, pēc viņa vārdiem, būtu iespējams sākt darbu pie "ceļa kartes".

Tilersons atzina, ka KTDR ir pārāk lielus līdzekļus investējusi kodolprogrammas attīstībā, atteikšanās no tās nevar kļūt par pārrunu noteikumu, un "arī prezidents uz to skatās reālistiski".

Pēc viņa domām, pasaulei patlaban ir darīšana ar "jaunu" Ziemeļkorejas līderi, kurš "nemīl ne savu tēvu, ne vectēvu". "Un mēs nezinām, kā tas būs – kārtot ar viņu darīšanas. Es gaidu… es gribu zināt, kas ir mani partneri, es gribu kaut ko par viņiem uzzināt, lai saprastu, kā viņi strādā un domā," – savas domas pastāstīja Tilersons.

Viņš piedāvāja maksimāli izvērst pārrunu dienas kārtību. "Aprunāsimies par daudzām, daudzām lietām. Par ko jūs gribat runāt? Un mēs jums pastāstīsim, ko gribam apspriest," – teica valsts sekretārs. Pēc viņa domām, vienīgais noteikums pārrunām ir "klusuma režīms" bez kārtējiem ballistisko raķešu startiem. "Un viņi to saprot," – uzskata Tilersons.

"Durvis ir atvērtas," — viņš uzsvēra.

Protams, valsts sekretāra uzrunā skanēja arī agrākie štampi, taču tagad tie neizcēlās jauno frāžu fonā. Pēc konferences to sarunā ar RIA Novosti uzsvēra arī jaunais Dienvidkorejas vēstnieks ASV Jons Dže Čo.

"Mēs atgriezīsimies pie Krimas"

Neviennozīmīgi bija Tilersona izteikumi jautājumā par attiecībām ar Maskavu. No vienas puses viņš uzsvēra panākumus darbā ar deeskalācijas zonām Sīrijā, no otras – kritizēja Maskavas darbu Ukrainas krīzes noregulēšanas jautājumā.

Valsts sekretārs norādīja uz vardarbības pieaugumu Ukrainas austrumos un no jauna minēja Krimas problēmu, kas ilgu laiku bija atstāta bez uzmanības.

"Krievijas iebrukumu Krimā mēs nevaram pieņemt. Mēs atgriezīsimies pie Krimas jautājuma. Es zinu, ka prezidents Putins ir skaidri licis saprast, ka tas netiks apspriests pie pārrunu galda. Kādā brīdī tas notiks, taču tagad mums jāaptur vardarbība Ukrainas austrumos. Paskatīsimies, vai varam to atrisināt," – viņš teica.

Tilersons lika saprast, ka pret Maskavu vērstās sankcijas netiks atceltas līdz brīdim, "kamēr netiks novērsts Krievijas uzbrukums un nebūs atjaunota Ukrainas teritoriālā vienotība."

Politiķis uzsvēra, ka ASV prioritāte patlaban ir vardarbības līmeņa samazināšanās Ukrainas austrumos. Pēc viņa vārdiem, uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumi gada laikā pieauguši par 60%.

"Vardarbība Ukrainas austrumos turpinās. 2017. gadā bija vairāk civiliedzīvotāju bojāejas gadījumu nekā 2016. gadā. Uguns pārtraukšanas pārkāpumu skaits pieaudzis par 60%. Mums jāsamazina vardarbība Ukrainas austrumos. Mūsu prioritāte – samazināt vardarbību, pārtraukt slepkavības Ukrainas austrumos, un mēs strādājam ar Krieviju, lai noskaidrotu, vai varam nonākt pie vienošanās par ANO miernešu spēku mandātu," – skaidroja Tilersons.

Krima iekļāvās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gada martā, kurā 96,77% Krimas Republikas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāji izteicās par pievienošanos Krievijas Federācijai. Pussalas varasiestādes organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Kijeva joprojām uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupētu teritoriju. Maskava jau vairākkārt ir informējusi, ka pussalas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krimas jautājumā ir pielikts punkts.

16
Temats:
ASV un Ziemeļkorejas attiecību saasināšanās (53)
Pēc temata
Kims Čenuns: Ziemeļkorejai nepieciešami kodolieroči atbildes uzbrukumam ASV
Tramps vaino Irānu par Ziemeļkorejas finansēšanu
Tramps pieļauj spēka pielietošanu pret Ziemeļkoreju
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

66
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

66
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

56
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

56
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

0
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

0
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju