Eiropas Savienības un Vācijas karogi

Die Welt: nestabilitāte Vācijā izraisa spriedzi Eiropā

30
(atjaunots 14:45 23.11.2017)
Daudzus gadus Eiropa paļāvās uz Vāciju kā vadošo nāciju. "Jamaika" koalīcijas izgāšanās iedzīs kontinentu vēl dziļāka krīzē. Taču pašā valstī reakcija bija ļoti atturīga.

RĪGA, 23. novembris — Sputnik. Pirmdienas rītā Eiropu negaidot pārsteidza "Jamaikas" koalīcijas pārrunu izgāšanās Vācijā. ES valstu valdību oficiālie secinājumi izrādījās visai atturīgi. Neviens nevēlas vēl vairāk saasināt saspringto situāciju ar kritiku no ārpuses, raksta vācu izdevums Die Welt. Raksta tulkojumu pārpublicēja portāls InoSMI.

Sliktas ziņas Eiropai

Taču par to, ka nepieciešamās reformas un svarīgi lēmumi Eiropā, iespējams, tiks atlikti "Jamaikas" neveiksmes dēļ, valda liels satraukums "Tās ir sliktas ziņas Eiropai," — teica Eiropas valsts sekretārs no Nīderlandes Halbe Zeilstra. Visas ES dalībvalstis vienmēr vispirms ir pievērušas uzmanību Vācijas viedoklim. Pēdējās nedēļās tas ir īpaši svarīgi Londonai un Parīzei.

Pirmdien Eiropas Komisija rīkojās ārēji mierīgi. "Šeit, komisijā, mēs esam pārliecināti (…) par to, ka stabilitāte un pēctecība tiks ievērota," — sacīja spīķeris par "Jamaikas" koalīcijas beigām. Tomēr komisijas aizkulisēs bija skaidri dzirdamas arī bažas par to, vai nepieciešamās reformas tagad izdosies realizēt gana ātri. "Tagad daudz kas būs grūtāk sasniedzams," — sacīja ierēdnis.

Francijā valda klusums

6. decembrī Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers grasās prezentēt lielo likumdošanas paketi par eirozonai svarīgām reformām. Tad dalībvalstīm un ES parlamentam būs jāpieņem lēmums. Tas var ilgt zināmu laiku.

"Briselē visiem ir skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē jaunas reformas var veikt tikai ierobežotā laika periodā. Šis logs atvērsies pēc Vācijas valdības veidošanas, un aizvērsies aptuveni piecus vai sešus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, kas notiks 2019. gada maijā vai jūnijā," — pastāstīja Guntrams Volfs, Briseles analīzes centra Brueghel vadītājs.

Pēc Volfa teiktā, bez Berlīnes viennozīmīgas pozīcijas būs ievērojami grūtāk pieņemt svarīgus lēmumus tādos jautājumos kā, piemēram, migrācijas politika, tā dēvētās aizsardzības savienības izveidošana vai Brexit apspriešana.

Francijā valda klusums: Angela Merkele pēdējā desmitgadē iemiesoja vācu stabilitāti un stiprību. Šķita: viņa panāk visu, pie kā ķeras.

Attieksme pret to Francijā bija neviennozīmīga. Tie, kas meklēja Eiropas Savienības ienaidnieka tēlu, atrada to, pateicoties Merkeles dominēšanai. Tagad runa ir par " dievu nāvi", tomēr tas neizraisa nedz atvieglojumu, nedz pat ļauna prieka ēnu. "Saspringta situācija Vācijā nav mūsu interesēs," — teica Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdienas rītā tikšanās laikā Elizejas pils kuluāros. Makrons piebilda, ka iepriekš viņš piezvanījis kanclerei un iezīmējis Brīvas demokrātiskās partijas (BDP) līdera Kristiāna Lindnera paziņojumu kā "ļoti stingru".

Francijas prezidentam jaunas vēlēšanās Vācijā kļūtu par sliktāko notikumu attīstības scenāriju: Makronam vajadzīga stipra Merkele. Parīzē koalīcijas ieilgušās pārrunas jau uztver kā liktenīgu bremzi Makrona Eiropas iniciatīvai.

Taču Elizejas pilī joprojām cenšas saglabāt optimismu. Politiskā nenoteiktība Vācijā pastiprina "ambiciozā Eiropas projekta" nepieciešamību, un oficiālajā paziņojumā teikts: "mēs vēlamies Vācijai un Eiropai, lai mūsu svarīgākais partneris būtu stabils un spēcīgs". Krīze stiprināja Francijas apņēmību "sniegt priekšlikumus, izvirzīt iniciatīvas un strādāt pie ambiciozā Eiropas projekta". Sadarbībā ar vācu partneriem tas tiks realizēts.

Londonu apdraud ekonomiskā krīze

Londona arī vēlas kaut ko sasniegt tuvākajos mēnešos ar vāciešu palīdzību. Angelu Merkeli uzskata par Eiropas nekronēto karalieni, kura pēc naksnīgām pārrunām pasludina pieņemto lēmumu pārējām ES valstīm vai pat to diktē. Uz šo iedomāto Merkeles visvarenību Londona paļāvās Brexit jautājumos jau bijušā premjera Deivida Kamerona laikos un tāpat turpina ar Terēzu Meju priekšgalā. 

Tāpat kā Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, arī britiem ir vajadzīga stabila Vācijas valdība, jo laika sarunām par izstāšanos no ES ir aizvien mazāk. Ja viena no nozīmīgākajām valstīm, piemēram, Vācija, ilgu laiku būs politiski paralizēta, no Londonas viedokļa, tas novedīs vēl lielākā strupceļā. Decembra vidū notiks Mejai izšķiroša ES valstu un valdību vadītāju tikšanās Briselē. Patlaban vēl nav zināms, cik darbspējīga būs tobrīd būs Berlīne.

Tādēļ mērenās balsis Londonā iesaka visiem ES pretiniekiem salā nepriecāties par Merkeles kolapsu kā pierādījumu ES fiasko, – bez vienošanās par Brexit Lielbritānijai draud ekonomiskā krīze. Tomēr oficiāli komentāri no Temzas krastiem par "Jamaikas" beigām nav sniegti.

Līdzīga ir arī situācija Itālijas valdībā. Neviens Eiropā nevēlas pieliet eļļu ugunī vai pat pavisam sabojāt attiecības ar kancleri Merkeli. Itālijas valdība novēro situāciju Vācijā ar "bijīgu klusēšanu", kā paziņojis valdības spīkers. Valdības vadītājs Paolo Džentiloni cer, ka strīdi nevājinās Merkeli. Viņam Vācijas kanclere ir svarīgākais partneris drošības politikā un bēgļu problēmas risināšanas jautājumos.

Situāciju līdzīgi vērtē arī Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns: "Brexit, klimata izmaiņas, teroristu draudu un migrācijas problēmu laikos, kā arī tad, kad no ASV puses, šķiet, veidojas daudzpusējas attiecības, un Eiropas Kopienas vērtības vājinās, spēcīga Vācijas valdība ir nepieciešama, lai saglabātu Eiropas stipras pozīcijas pasaulē," — viņš teica avīzes Welt redakcijai.

Aselborns piebilda: "Vācija ir pēdējā valsts, kas var atļauties pieļaut valdības nestabilitāti. To nepieļauj Vācijas loma pasaulē."

Nav saprotams arī tas, kādas sekas haoss Berlīnē var nest austrumeiropiešiem. "Vācija kļuvusi neparedzama," — teica Ungārijas diplomāts, kurš nevēlējās, lai viņa vārds tiktu nosaukts rakstā. No Polijas puses nekādu oficiālu paziņojumu nav. "Krīze Vācijā," — īsi paziņoja Polijas televīzija. Divi vārdi, ar kuriem viss pateikts.

30
Pēc temata
Merkeles partija uzvarēja parlamenta vēlēšanās Vācijas rietumos
Makrons vēlas demonstrēt pārākumu pār Merkeli, uzskata politologs
Kā Angela Merkele veidos valdību pēc uzvaras vēlēšanās Vācijā
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

15
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

15
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

21
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

21
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu

"Tas jādara tūlīt pat": par ko ASV sodīs Krieviju

0
(atjaunots 10:18 05.07.2020)
Nesen "civilizētajā pasaulē" izskanēja vērā ņemami ASV Kongresa locekles Nensijas Pelosi vārdi par to, ka pret Krieviju steigšus jāievieš jaunas sankcijas. To fonā – jauni koronavīrusa gadījumu skaita rekordi ASV.

Atgādināsim, ka Pelosi izteikusi sekoja vājprātīgajam stāstam par "Krievijas sazvērestību ar talibiem pret amerikāņiem". Galu galā noskaidrojās, ka tā nav par informācija, ko amerikāņu specdienesti saņēmuši no saviem avotiem, bet gan "secinājums, ko pēc talibu nopratināšanas" izdarījuši kaut kādi analītiķi – par to, ka kāds Krievijā kaut kādu iemeslu dēļ nolēmis talibiem, kuri jau ilgus gadus uzbrūk amerikāņu karavīriem, maksāt par amerikāņu karavīru slepkavībām (tikpat labi Krievija varētu maksāt afrikāņiem par bērnu dzemdēšanu), portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Pentagons un padomnieks nacionālās drošības jautājumos O’Braiens informēja, ka varenais slēdziens nav apstiprinājies, tāpēc par to savulaik pat neziņoja ASV prezidentam. Tāpat kā, acīmredzot, par virkni citu neapstiprinātu baumu un pieņēmumu, kuru saņemšana un apstrāde ir specdienestu tiešs pienākums.

Taču lieta tāda, ka Amerika vairs nedzīvo pēc normālas valsts ierastajiem likumiem ("Vašingtonā pašlaik notiek daudz neizskaidrojamu lietu" – tā situāciju korekti aprakstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs). Amerika dzīvo saskaņā ar nāvējošās iekšējās ažiotāzu kaujas likumu, kas formulējams īsi: "Nekādu likumu".

Tāpēc kodollielvalsts Pārstāvju palātas vadītāja, viena no pirmajām amatpersonām valstī, kas par savas ideoloģijas pamatos "liek" taisnīguma principus, uz nekādi neapstiprinātas "operatīvās informācijas" parādīšanos reaģē ar viennozīmīgu un praktisku politisko secinājumu: jāievieš sankcijas pret otru kodollielvalsti, pie tam tepat uz vietas.

Mediji, kuri iesvieda pašu informāciju sabiedriskajā telpā, nedomādami par tās ticamību, jau atmasko valsts prezidentu, sak, viņam "nepatīk, kad viņam ziņo ko sliktu par Krieviju". Tā ar jauniem faktiem, tā sakot, tiek pierādīta agrāk ne vienu reizi vien sakautā tēze "Tramps – krievu spiegs".

Tomēr uzmanība jāpievērš arī tam, kā amerikāņu mediji apstrādā otru "dienas jaunumu" – par to, ka ik dienas fiksēto Covid-19 gadījumu skaits valstī sasniedzis rekordu – virs 50 tūkstošiem.

Piemēram, autoritatīvais izdevums Huffington Post raksta:

"Dažus pēdējā uzliesmojuma iemeslus var izsekot līdz Piemiņas dienas svinībām maija beigās."

CNN:

"Trampa pretmasku krustakarš atgriezies, lai iekostu viņam."

The New York Times:

"Aptaujas liecina, ka daudzi amerikāņu vīrieši masku uzskata par vājuma pazīmi, un prezidenta Trampa atteikšanās no maskas norāda, ka viņš to uzskata par vārgulības izpausmi."

Vai jums šķiet, ka šajos ģeniālās analītikas piemēros kaut kas ir palaists garām? Pareizi vien ir. Tajos nav ne vārda par to, ka kopš maija beigām pa visu Ameriku, nospļaudamies par sociālo distanci un ieteikumiem palikt mājās utt., milzu pūļiem apkārt staigā progresīvās un pareizās kustības Black Lives Matter pārstāvji un īsteno virkni dziļu socializētu darbību: demolē veikalus, aizdedzina ēkas, dauza mašīnas, slepkavo cilvēkus (pieticīgākās un nebūt ne pilnīgās aplēses rāda, ka patlaban uz BLM sirdapziņas ir vairāk nekā 25 līķi), krīt ceļos un mazgā kājas minoritātēm.

Simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljoniem amerikāņu ir apņēmīgi metuši pie malas piesardzību un izturas tā, it kā nekāda koronavīrusa nebūtu. Visi neatkarīgie novērotāji norādīja, ka citāds rezultāts nemaz nav iespējams – tas novedīs pie ellīga slimības uzliesmojuma. Kad uzliesmojums sākās, izrādījās, ka ir aizliegts teikt par to patiesību.

Tāpēc progresīvie analītiķi lamā tautas toksisko vīrišķību (nepareiza tauta), Trampa bezatbildību Piemiņas dienā maijā un spītīgi nevēlas redzēt acīmredzamo iemeslu, kas ne tikai vīd acu priekšā, bet arī pūš taures un aizklāj debesis ar ugunsgrēku dūmiem.

Ko šajā kontekstā vajadzētu atzīmēt.

Patiesībā šķiet, ka abi šie piemēri ir vienas parādības – plašas un biedējošas – simptomi.

Īsumā to varētu nosaukt par "emocionālās drošības ideoloģiju". Tā paredz, ka pastāvēt var tikai tā loģika un fakti, kas nepārkāpj mērķa auditorijas emocionāko komfortu un atbilst tās uzskatiem.

Mērķa auditorijas acīs taču nav nekādas nozīmes jautājumam par to, cik idiotisks izdomājums ir ziņa par "krievu naudu par amerikāņu skalpiem". Nav svarīgs arī jautājums par to, kāda iemesla dēļ patiesībā Amerikā sācies jauns koronavīrusa uzliesmojums.

Mums ir darīšana ar kaut kādu šausmīgu Okama naža emo-viariāciju:nav vajadzības meklēt jebkādu parādību patiesos traktējumus, ja ir emocionāli apmierinošs un pareizs traktējums.

Tāpēc "jebkurā sarežģītā situācijā vaino Krieviju un Trampu".

Tas ne velna neļaus atrisināt Amerikas reālās problēmas – bēdīgi slaveno pasaules hegemona statusa zaudējumu un nespēju pārvarēt pandēmiju.

Toties tas dāvās gandarījumu progresīvo spēku kareivīgajam spārnam un ļaus prezidenta pretiniekiem gāzt viņu no krēsla.

Starp citu, tas viss notiek valstī, ko dažs labs vēl joprojām uzstāda par piemēru Krievijai. Tomēr, spriežot pēc tautas balsojuma rezultātiem maģiskā frāze "kā Amerikā" Krievijā vairs tā īsti nedarbojas.

0
Tagi:
sankcijas, pandēmija, Nensija Pelosi, Black Lives Matter, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā