Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers

Žans Klods Junkers: situācija Katalonijā ir katastrofiska

25
Reģiona vēlme izcīnīt neatkarību apdraud visas Eiropas Savienības vienotību, tāpēc "separātisti" netiks atbalstīti, paziņoja Eiropas Komisijas vadītājs.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pavēstījis, ka Katalonijā izveidojusies katastrofiska situācija, kas novedusi pie šķelšanās Spānijas sabiedrībā, tāpēc Eiropas Savienība neatbalstīs kataloņu neatkarības kustību, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Katalonija sagādā milzīgas rūpes. Man nepatīk pašreizējā situācija – tā ir katastrofāla. No daudziem aspektiem. Tā ir sakaitējusi politisko atmosfēru, novedusi pie šķelšanās Spānijas sabiedrībā un Katalonijā radījusi domstarpības ģimenēs, draugu vidū. Tas ir skumji. Tā nekad nevajadzēja notikt," – teicis Junkers intervijā vadošajam Spānijas izdevumam El Pais.

Pēc EK priekšsēdētāja domām, Katalonija nav izvēlējusies piemērotāko brīdi neatkarības pasludināšanai: "Notikumos Katalonijā netiek ņemts vērā vēsturiskais aspekts: Eiropa ir mazs kontinents. Tas zaudē ietekmi. Demogrāfija aug lēmām. Eiropa iziet no lielas krīzes."

Junkers uzskata, ka kataloņi esot pārkāpuši Spānijas likumus, bet ES, pēc viņa vārdiem, ņem vērā likuma virsvadību:

"Kā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs es atbalstu Spānijas valdību. Kāpēc? Tāpēc, ka es atbalstu tos, kas ciena likumu. ES ņem vērā likuma virsvadību. Taču mani draugi Katalonijā ir izdarījuši pretējo – pārkāpuši likumu. Es esmu ar tiem, kuri ciena konstitūciju, nevaru atbalstīt tās pārkāpumu."

Tieši tāpēc viņš ir pārliecināts, ka Eiropas Savienībā neatradīsies valstis, kas būtu gatavas atbalstīt Kataloniju.

Junkers netic, ka Katalonijas darbību rezultātā Spānija sašķelsies:

"Aiz Eiropas robežām man vaicā, vai Spānija atrodas uz šķelšanās robežas, vai valsts sadalīsies divās daļās. Es saku "nē": lielākā daļa spāņu iebilst pret (Katalonijas – red.) neatkarību, pat Katalonijā nav skaidrs, ko atbalsta vairākums."

Pēc viņa domām, iespējams apspriest Katalonijas autonomijas pakāpi, taču "Eiropa ir nāciju klubs". "Es nevaru pieņemt, ka reģioni iet pret nācijām, pie tam rīkojoties ārpus likuma," – teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Šī gada 1. oktobrī Katalonijā notika referendums, kura rezultātā Spānijas reģiona valdība pieņēma rezolūciju par neatkarību.

Atbildot uz to, Spānijas senāts pieņēma lēmumu par Spānijas varasiestāžu tiešās pārvaldes ieviešanu autonomajā apgabalā. Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs paziņoja par apgabala valdības atstādināšanu, parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām Katalonijā 21. decembrī.

25
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Pudždemons apsūdzējis Spānijas karali agresijā pret Katalonijas tiesībām
Latvijas reģions atbalstījis Katalonijas neatkarību
Madrides norīkotās amatpersonas pārņem varu Katalonijā
Saeima

Bonifācija brīvdienas: Saeima atgriezās pie attālināta darba režīma

5
(atjaunots 13:12 29.09.2020)
Šonedēļ Saeimas ēkā ir paredzētas parlamenta pārstāvju klātienes tikšanās ar vairākām ārvalstu delegācijām, taču pašus deputātus atkal pārveduši pie attālināta darba režīma.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ņemot vērā epidemiologu rekomendācijas, Latvijas Saeima ceturtdien, 1. oktobrī, atjaunos darbu attālinātā režīmā.

Vien trīs sēdes rudens sesijas laikā parlaments aizvadīja ierastā režīmā, kurā strādāja līdz ārkārtējās situācijas režīmam, kas tika izsludināts šī gada pavasarī. Vairums deputātu sēdēs atradās bez aizsargmaskām – pirmajā rudens sēdē vien ap 10 parlamentāriešiem ievēroja drošības pasākumus, savukārt trešajā tādu nebija vairāk par trīs četriem. Taču vēl pagājušajā ceturtdienā pēkšņi tikai mainīta Saeimas darba dienas kārtība, savukārt pirmdien parlamenta prezidijs pieņēma lēmumu atkal pāriet pie darba ar elektroniskās sistēmas e-Saeima starpniecību. Par prezidija lēmumu paziņoja Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs.

Jau tuvākā Saeimas sēde notiks daļēji attālinātā režīmā. Tātad, deputāti varēs piedalīties Saeimas darbā, atrodoties ārpus tās sienām. Kas attiecas uz deputātiem, kuri atrodas zālē, viņiem būs aizliegts kāpt Saeimas tribīnē. Visas debates un balsojumi notiks ar elektroniskās sistēmas starpniecību. Deputāti kā iepriekš tiks iedalīti frakcijās, katra strādās no savas telpas, tai skaitā daļa deputātu atradīsies galvenajā parlamenta ēkā.

Komisiju darbs būtībā nemainās – līdzīgi kā līdz šim, tātad, kopš šī gada pavasara, deputāti var strādās, atrodoties komisijas zālē vai attālināti, savukārt pieaicinātie eksperti – attālinātā režīmā.

Uz parlamenta pāreju pie daļēji attālināta režīma asi reaģēja Saeimas opozīcijas deputāti. Vēl ārkārtējās situācijas režīma laikā viņi paziņoja, ka attālināta darba gadījumā deputātiem faktiski atņem vienu no demokrātiskās cīņas metodēm par savām idejām un projektiem – iespēju iziet tribīnē un uzrunāt savus kolēģus parlamentā. Attālinātu debašu gadījumā nav pat īsti skaidrs, vai kolēģi klausās uzstāšanos vai nē.

Sakarā ar pirmdien pieņemtā lēmuma faktu neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko ironiski atzīmēja: "Saeimas krupji atkal ir nobijušies un patvaļīgi izlēmuši ielīst atpakaļ datoros. 1.oktobrī vairs atkal nebūs tribīnes un Saeimas sēdes būs vērojamas miglaino bilžu kaleidoskopā no deputātu virtuvēm, guļamistabām un dārziem… Nāk kovids. Pilna Saeima būs šonedēļ ar ārvalstu viesiem, ziediem un diplomātiskām pasēm, bet deputātiem satikties un runāt no tribīnes nebūs atļauts."

Savā Facebook lapā deputāte publicēja skenētu dokumentu no Saeimas, saskaņā ar kuru, šonedēļ Saeimas ēkā ir paredzētas parlamenta pārstāvju tikšanās klātienē ar vairākām ārvalstu delegācijā, tai skaitā Francijas, Moldovas un Igaunijas pārstāvjiem.

5
Tagi:
Saeima
Pēc temata
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs aprīlī strādāja attālināti
Latvijas valdība turpinās rīkot attālinātas sēdes pat pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas
Ar diviem metriem nepietiek: noskaidrots drošs attālums aizsardzībai no Covid-19
Žurnālisti ir neapmierināti: Saeima turpinās darbu attālināti
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, foto no arhīva

Latvijas ĀM vadītājs komentēja jautājumu par vēstnieka atsaukšanu no Minskas

30
(atjaunots 14:08 28.09.2020)
ES valstu vēstnieki Baltkrievijā var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Situāciju Baltkrievijā var atrisināt tikai tās iedzīvotāji, ir jāizslēdz iejaukšanās no ārpasaules, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs. Tāpat viņš paziņoja, ka Rīga neatsauks savu vēstnieku no Minskas.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Notikumi Baltkrievijā ir nonākuši līdz stadijai, kas šaha spēlē tiek dēvēta par patu, kas nozīmē, ka neviens vairs nevar uzvarēt, taču arī zaudēt pagaidām nevēlas. No vienas puses, protesti nerimstas, no otras puses, varas vertikāle vēl nav sākusi kustēties, paziņoja Latvijas Televīzijas ēterā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, ES un starptautiskās sabiedrības galvenais uzdevums ir sniegt maksimālu atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem, neiejaucoties valsts iekšlietās.

"Lai kā mums varbūt dažreiz gribētos emocionāli kaut kā vēl vairāk atbalstīt, vēl vairāk izdarīt, šo situāciju reāli var atrisināt tikai baltkrievi paši, vēlams, bez iejaukšanās no ārpuses, vienalga, vai tā būtu Krievija vai kāds cits spēlētājs," sacīja Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka Rīga negrasās atsaukt savu vēstnieku Minskā, jo vēstnieki var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem. " Tiem, kas varbūt domā, ka šobrīd vislabākais būtu atsaukt vēstnieku, lai izrādītu vēl vienu simbolisku žestu, es teiktu, ka no politiska un praktiska viedokļa tā būtu ļoti nepareiza rīcība. ES dalībvalstu vēstniekiem būtu jāuzturas Minskā, ar savu rīcību praktiski demonstrējot nostāju, nevis sēžot katram savā galvaspilsētā un neko vairs nespējot izdarīt," sacīja Rinkēvičs.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura saņēma nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbrauca no valsts uz Lietuvu.

ES paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par taisnīgām un godīgām, kā arī atteicās atzīt to rezultātus. Turklāt ES līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata Eiropas Savienībā, par vēlēšanu falsificēšanu. Tomēr pagaidām saskaņot tās nav izdevies.

Eiropas Savienība grasās piešķirt finanšu palīdzību pilsoņu sabiedrībai, neatkarīgiem medijiem, kā arī no kārtības sargu rīcības cietušajiem Baltkrievijā.

Baltijas valstis veica sava personu saraksta saskaņošanu, pret kurām tiks ieviestas sankcijas. Tas tika paziņots 31. augustā un tajā iekļauts prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonas. Pēcāk, 25. septembrī, Baltijas valstis atjaunoja sankciju sarakstus – Latvija iekļāva tajā vēl 101 amatpersonu, Lietuva un Igaunija – katra pa 98.

30
Tagi:
vēstnieks, Baltkrievija, Latvija, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

0
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams