Ukrainas sacelšanās armijai (UPA) veterāni Ļvovā

Bez SS mundieriem: Varšavai nepatīk Kijevas vēsturiskās politikas evolūcija

62
(atjaunots 14:11 05.11.2017)
Polija nevar piekrist Ukrainas ierosinājumam lemt vēsturiskus jautājumus pēc simetrijas principa un pielīdzināt UPA un Armia Krajowa darbību.

RĪGA, 5. novembris — Sputnik. Varšava ir gatava tuvākajā laikā publicēt personu sarakstus, kuri kaitē Polijas un Ukrainas divpusējām attiecībām, – viņām tiks liegta iebraukšana valstī, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Par nodomu izmantot administratīvos līdzekļus pret ukraiņiem, kuri liek šķēršļus iespējamo poļu tautības bojāgājušo mirstīgo atlieku ekshumācijai Ukrainas teritorijā vai poļu dievkalpojumu vietu atjaunošanai, paziņoja Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis.

Ukrainas Ārlietu ministrija, atbildot uz viņa vārdiem, apgalvoja, ka lielākā daļa Ukrainas iedzīvotāju pauž pozitīvu attieksmi pret Poliju, neskatoties uz atšķirībām sarežģītās pagātnes vērtējumā.

Polijas viedoklis

Polijas ārlietu ministra paziņojums izskanēja 2. novembrī telekanāla TVP1 rīta ēterā.

"Cilvēki, kuri demonstratīvi ģērbj SS "Galičina" (ukraiņu vienība, kas karoja nacistiskās Vācijas pusē – red. piez.) mundierus, Polijā neiebrauks," – teica Vaščikovskis. Viņš piebilda, ka runa ir par cilvēkiem, kuri administratīvajā līmenī neļauj, piemēram, atjaunot poļu piemiņas vietas.

Ministrs apšaubīja Polijas prezidenta Andžeja Dudas vizīti Harkovā un atzīmēja, ka pārdomās, vai vajadzētu ieteikt valsts vadītājam šo braucienu.

Savukārt valsts vadītāja kanceleja ar nožēlu atzīmēja Ukrainas vēsturiskās politikas negatīvo evolūciju attiecībā pret Poliju un norādīja, ka tiek gaidītas ĀM piezīmes par šo punktu prezidenta darba kārtībā. Vizītes gaidā Duda plānoja godāt Harkovas kapos apglabāto Starobelskas nometnē nogalināto poļu piemiņu.

Ukrainas versija

Ukrainas Ārlietu ministrija apgalvo, ka Polijai naidīgs noskaņojums valstī neesot manāms.

"Ukrainas sabiedrībā valda izpratne par nepieciešamību stiprināt sadarbību ar Poliju gan abu tautu, gan visas Eiropas interesēs," – teikts Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā.

Kijeva aicināja Varšavu salīgt mieru, pateicoties savstarpējai izpratnei, nevis uzspiest savu viedokli.

Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta vadītājs Vladimirs Vjatrovičs tik diplomātiski neizteicās.

"Tas ir absurds, neticams paziņojums – padarīt par persona non grata ierēdņus par viņu prasībām ievērot Ukrainas likumus," – viņš uzsvēra telekanāla "112.Ukraina" ēterā.

Strīdus ābols — Grušovica

Polijas un Ukrainas attiecības pasliktinājās pēc incidenta 2017. gada aprīlī Grušovicas ciemā Polijā. Vietējās varas iestādes nojauca pieminekli Ukrainas sacelšanās armijai (UPA). Atbildot uz to, Ukrainas varasiestādes bloķēja poļu apbedījumu meklējumu darbus.

Polijas Ārlietu ministrija iesniegusi arī protesta notas pret vandālisma aktiem kaimiņvalsts teritorijā. Viens incidents notika Ļvovas apgabalā, kur tika uzspridzināts piemineklis poļiem, kurus 1944. gadā nogalināja divīzijas "Galičina" esesieši. Vēl viens vandālisma akts fiksēts poļu kapos nacionālā vēsturiski memoriālā rezervāta "Bikovņanskas kapi" teritorijā Kijevas apgabalā. Nezināmas personas apzīmēja memoriālu ar SS divīzijas "Galičina" simboliku.

Polijas un Ukrainas attiecībās joprojām sāpīgi tiek uztverti dažādie viedokļi par kopīgās vēstures traģiskajām lappusēm. Piemēram, 2016. gada vasarā Polijas parlamenta apakšpalāta pieņēma lēmumu atzīt 11. jūliju par Nacionālo Genocīda upuru piemiņas dienu, ko 1943.-45. gg. pret II Polijas Republikas iedzīvotājiem pastrādājuši ukraiņu nacionālisti.

Volīnijas slaktiņu poļu vēsturnieki uzskata par genocīdu un etnisko tīrīšanu. Viņi norāda, ka, saskaņā ar datiem, tās laikā gājuši bojā 100-130 tūkstoši cilvēku. Polija uzskata, ka slepkavības 1939.-45. gadā pastrādāja ukraiņu nacionālistu organizācijas – Ukrainas sacelšanās armijas (OUN UPA) piekritēji pret Volīnijas, Austrumgalicijas un II Polijas Republikas dienvidaustrumu vojevodistu iedzīvotājiem.

Hipermarketa kase
© Sputnik / Александр Кряжев

Ukraiņu pētnieki uzskata šos notikumus par Armia Krajowa (Tēvijas armija, poļu pretošanās kustības vienības Otrā pasaules kara gados – tulk.piez.) un UPA cīņu sekām, kurās piedalījušies arī reģiona civiliedzīvotaji. Ukraina vērtē, ka tās pusē gājuši bojā 10-20 tūkstoši cilvēku. Šī iemesla dēļ Ukrainas Augstākā rada apstiprināja deklarāciju, kurā nosoda Polijas Seima lēmumu atzīt "Volīnijas slaktiņu" par genocīdu. Ukraiņu politiķi uzskata, ka šis lēmums "apdraud abu valstu politiskos un diplomātiskos centienus". Rada uzskata, ka Polijas parlaments devis politiski un juridiski nekorektu vērtējumu Ukrainas un Polijas vēstures traģiskajai lappusei.

Vitolds Vaščikovskis savā uzrunā televīzijā 2. novembrī kārtējo reizi bija spiests pievērsties Varšavas un Kijevas samierināšanās koncepciju atšķirībām.

"Mēs nevaram piekrist Ukrainas versijai par to, ka vēsturiskie jautājumi ir simetriski. Mēs nevaram piekrist tam, ka UPA un Armia Krajowa darbība tiktu pielīdzināta," – uzsvēra ministrs.

62
Pēc temata
Polijas ĀM: "ar Banderu" Ukraina neiestāsies ES
Vācija neizmaksās Polijai papildu reparācijas
Polija – Vācijai: mēs izglābām jūs no krieviem. Maksājiet
 Aleksandrs Tihanskis

"ASV atraisa rokas": eksperts par situāciju ar "atvērtajām debesīm"

27
(atjaunots 16:34 22.01.2021)
ASV mēģinājums piespiest sabiedrotos NATO piešķirt visu informāciju par novērošanas lidojumiem jau pēc izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina, ka tās plāno sagraut visu starptautiskas drošības sistēmu, uzskata militārais eksperts.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Baltkrievija analizēs situāciju Atvērto debesu līguma jautājumā, paziņoja valsts ārlietu ministrs Anatolijs Glazs. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzsāktas valsts iekšējās procedūras ar mērķi izstāties no ADL. Minska ar satraukumu vēro bruņojuma neizplatīšanas, atbruņošanās un kontroles starptautisko līgumu sistēmas tālāko eroziju, ieskaitot Atvērto debesu līgumu, paziņoja ĀM.

Par to, cik senas ir ADL dalībvalstu savstarpējās pretenzijas un kāpēc Krievijas darbībās nav nekā negaidīta, komentārā radio Sputnik Baltkrievija pastāstīja militārais eksperts Aleksandrs Tihanskis.

"Kad ASV tikai sāka ADL izstāšanās procedūru, tur bija tāda maza "skabarga": ja Krievija paliks, Eiropas valstis, NATO dalībnieki apņemas nenodot informāciju ASV kā valsij, kas no līguma izstājusies. Protams, toreiz par to pasmējās, un pareizi darīja. Tāpēc, ka burtiski pirms 2 nedēļām noskaidrojās, ka ASV ultimatīvā formā pieprasījuši no NATO sabiedrotajiem sniegt informāciju pēc novērošanas lidojumiem," pastāstīja Tihanskis.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā – tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas darbojas no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti savākt informāciju viena par otras bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā līdz pēdējam laikam piedalījās 34 valstis.

2020. gada maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no līguma. 21. novembra naktī ASV noslēdza ADL laušanas procedūru.

27
Pēc temata
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Lavrovs apsolījis stingrus pasākumus, ja ADL dalībnieki nolems iztapt ASV
Kamala Harisa

Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija

20
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?

Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"

Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija  emigranti, stāsta ВВС.

Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.

Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.

Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.

Prokurore, kam patīk gatavot

1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.

2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.

Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.

Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.

Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.

Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.

Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"

Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.

"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"

Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.

Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.

Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."

20
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
"Mani sauc Džo. Džo Baidens": ASV jaunā prezidenta dzīves lappuses
Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā

Suņi iemācījušies atpazīt Covid-19 inficētos: tas izdevies?

0
(atjaunots 22:26 22.01.2021)
Cilvēka labākie draugi – suņi, spēj ne tikai cilvēku pūlī atrast ar Covid-19 inficētu slimnieku, bet arī atšķirt koronavīrusa paveidu. Kā tas viņiem izdodas?

Itālijas lidostā notiek unikāls eksperiments. Suņi iemācījušies fiksēt ar Covid-19 inficētus cilvēkus, pat tad, ja slimība notiek bez simptomiem, kā arī noteikt koronavīrusa štammus.

Vai gribat uzzināt, kādu sugu suņi apguvuši tādas fantastiskas iemaņas, un ar vienu aci ieskatīties dresūras aizkulisēs? Par to stāsta mūsu video.

0
Tagi:
suns, koronavīruss
Pēc temata
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju