Eiro naudaszīmes

Bagātākie Latvijas cilvēki ziedojuši partijām vairāk nekā miljonu eiro

90
Lai kļūtu bagāts, ziedo naudu partijām: daudzi no tiem, kuri šobrīd ietilpst Latvijas bagātāko cilvēku simtniekā, sākuši ziedot naudu politiskām partijām vēl pirms tam, kad bija kļuvuši par miljonāriem.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informāciju simts bagātāko Latvijas cilvēku sarakstā iekļautās personas kopš 2002. gada ziedojuši politiskajām partijām 1,318 miljonus eiro. Daži bagātnieki, kuri ziedojuši naudu partijām, vēl pirms dažiem gadiem nebija miljonāru sarakstā, vēsta baltnews.lv.

Par visbagātākajiem cilvēkiem Latvijā 2017. gadā kļuva ABLV Bank līdzīpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Berniss. Rietumu bankas līdzīpašnieks Leonīds Esterkins ieņēma trešo vietu. Ceturtajā vietā atrodas IT kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš. Piektā vieta tāpat ir Rietumu bankas līdzīpašniekam Arkādijam Suharenko.

Dāsnu atbalstu savulaik saņēmušas politiskas organizācijas, kuras bija saistītas ar politisko personu, uzņēmēju Aināru Šleseru. Daļa šo partiju vai apvienību jau pārstājušas pastāvēt vai tika reorganizētas. Citas partijas, kuras ir pārstāvētas Saeimā, tāpat saņēmušas lielas naudas summas. Fiļs kopš 2008. gada ziedojis dažādām partijām 90 tūkstošus 957 eiro. Pirmo ziedojumu viņš veicis tagad jau likvidētai Tautas partijai.

Tāpat ziedojumus no viņa saņēma "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Gods kalpot Rīgai" un apvienība "Par labāku Latviju". Pēdējo reizi Fiļs ziedoja 10 tūkstošus eiro partijai "Gods kalpot Rīgai" 2016. gadā.

Savā dāsnumā Berniss nav pārāk stipri piekāpies Fiļam. Kopš 2007. gada baņķieris ziedojis partijām 83 tūkstošus 71 eiro. Viņš pārskaitīja naudu Tautas partijai, partijām "Par labāku Latviju", "Saskaņa" un "Vienotība". Pēdējo reizi 2016. gada aprīlī Berniss ziedoja 10 tūkstošus dolāru partijai "Saskaņa".

Esterkins pēdējo gadu laikā partijām nav pārskaitījis naudu, taču laika posmā no 2006. līdz 2011. gadam piecos piegājienos "apdāvināja" "Latvijas Pirmo partiju", "Tautas saskaņas partiju", Šlesera reformu partiju un partiju "Par labāku Latviju" par summu gandrīz 94 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Surarenko kopš 2009. gada ziedojis "Vienotībai", "Saskaņai", ZZS, "Tautas saskaņas partijai" un Šlesera partijai 74 tūkstošus 686 eiro. Pēdējo ziedojumus viņš veicis 2014. gadā "Vienotības" partijai.

Uzņēmējs Argods Lūsiņš, kurš iekļuvis bagātāko Latvijas cilvēku desmitniekā, kopš 2010. gada veica dažādām partijām 11 ziedojumus par kopējo summu 84 tūkstošu 417 eiro apmērā. Šogad, gluži kā pērn, viņš ziedojis naudu "Vienotībai" un ZZS. Vērts atzīmēt, ka "Vienotībai" Lūsiņš ziedojis naudu sešas reizes.

Farmaceitiskā biznesa īpašnieks Valērijs Maligins (bagātnieku desmitnieka sarakstā) veica tikai vienu ziedojumu – 2010. gadā viņš pārskaitīja partijai "Par labāku Latviju" 14 tūkstošus 228 eiro. Par visskopāko izrādījies nebūt ne nabadzīgākais Riekstiņš. Viņš arī veicis ziedojumu tikai vienu reizi, 2009. gadā, ziedojot 711 eiro partijai "Jaunais laiks".

Iepriekš tika ziņots, ka, sākot ar 2017. gada 1. decembri stājas spēkā likuma grozījumi par politisko organizāciju finansēšanu, kuri paredz, ka fiziskās personas varēs ziedot partijām ne vairāk par 30% ienākumu, kuri tika deklarēti iepriekšējā kalendārajā gadā. Līdz šim fiziskās personas varēja finansēt partijas no saviem ienākumiem, kuri saņemti tajā pašā gadā vai iepriekšējos divos gados.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paskaidroja, ka šāda lēmuma pieņemšana ir saistīta ar to, ka tika konstatēti gadījumi, kad fiziskās personas atdot partijām pusi savas naudas vai pat visus deklarētos ienākumus, savukārt ikdienas izdevumus sponsori sedzot ar iepriekšējo gadu ienākumiem, kas izraisa Birojam šaubas par patieso naudas izcelsmi. Saskaņā ar KNAB datiem, vairums ziedojumu sastāda no 4 līdz 15 tūkstošiem eiro.

90
Pēc temata
Publicēts Latvijas bagātāko cilvēku saraksts
"Vienotībai" atņēma valsts finansējumu
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus

8
(atjaunots 14:28 10.08.2020)
Latvijā aicināja Baltkrievijas valdību cienīt valsts iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un nepielietot spēku pret protestētājiem.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits komentēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un tām sekojošās kārtības sargu un protestētāju sadursmes, tiek ziņots Prezidenta kancelejas mājaslapā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Baltkrievijas CVK paziņoja provizoriskos prezidenta vēlēšanu rezultātus. Valsts Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka, saskaņā ar datiem, kas tika apkopoti līdz plkst. 9:00, 10. augustā, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,23% balsu, Svetlana Tihanovska – 9,90%. KF prezidents Vladimirs Putins nosūtīja Lukašenko apsveikuma telegrammu sakarā ar viņa uzvaru vēlēšanās.

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā un reģionos notika nesankcionētas protesta akcijas, pret kuru dalībniekiem likumsargi pielietoja gaismas un trokšņa granātas, ūdensmetējus un citus speclīdzekļus. Saskaņā ar likumsargu sniegtajām ziņām, aizturēti aptuveni 120 cilvēki, oficiāli par aizturēšanām pagaidām netika ziņots.

Levits atzīmēja, ka gan Latvija, gan Baltkrievija ir Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis. Tādēļ viņš aicināja EDSO izmeklēt notikušo, "uzklausot visas ieinteresētās puses".

"Es aicinu Baltkrievijas varas iestādes atbrīvot šo vēlēšanu gaitā apcietinātos un respektēt visas cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, tostarp vārda, preses, pulcēšanās un biedrošanās brīvības," uzrakstīja Levits.

Arī Latvijas ĀM izplatīja paziņojumu par to, ka Baltkrievijas Republikas prezidenta vēlēšanas notikušas neatbilstoši EDSO standartiem, un pauda nožēlu, ka starptautiskajiem novērotājiem no EDSO un Eiropas Padomes nebija iespējas piedalīties vēlēšanu novērošanā. (Iepriekš EDSO DICB paziņoja, ka neplāno piedalīties vēlēšanu kampaņas monitoringā republikā epidemioloģiskās situācijas un par vēlu nosūtītā uzaicinājuma izveidot misiju dēļ.)

"Aicinām Baltkrievijas valdību un tiesībsargājošās iestādes respektēt Baltkrievijas iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un tiesības brīvi paust politisko viedokli. Spēka pielietošana pret miermīlīgiem protestētājiem nav pieņemama. Latvijas Ārlietu ministrija aicina nekavējoties atbrīvot apcietinātos protesta akciju dalībniekus," teikts ĀM paziņojumā.

8
Tagi:
Baltkrievija, Egils Levits
Pēc temata
Naktī Minskā notika protesta akcijas
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Automobilis ielūzis bruģī Ģertrūdes ielā, foto no arhīva

Ceļi un korupcija: kas pirms vēlēšanām rūp rīdziniekiem

10
(atjaunots 12:30 10.08.2020)
Pirmām kārtām jaunajam domes sasaukumam būs jāķeras klāt galvaspilsētas labiekārtošanai, uzskata gandrīz puse respondentu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gaidās Sabiedriskā viedokļa pētījumu centrs SKDS pēc portāla LSM.lv un Latvijas Televīzijas pasūtījuma veica rīdzinieku aptauju par to, ko viņi gaida no galvaspilsētas pašvaldības deputātu kandidātiem.

SKDS aptauja tika rīkota 24.-28. jūlija izlasē no 1008 respondentiem rīdzinieku, Latvijas pilsoņu vidū, kuri sasnieguši pilngadību. Izlase tika stratificēta pēc dzimuma, vecuma, ģimenes valodas un tā tālāk. Rezultātu statistiskā kļūda sastāda +/-1,9%.

Pēc 45,8% respondentu domām, pirmām kārtām jaunajam domes sasaukumam būs jānodarbojas ar galvaspilsētas labiekārtošanu. Aptuveni trešdaļai aptaujāto – 30,7% – rūp ielu un ceļu stāvoklis. Pie tam vien 0,3% gaida steidzamu bērnu laukumu uzlabošanu.

Ja skatās uz citām problēmām, vismazāk rīdziniekus – 0,4% – uztrauc sporta jautājumi. Tālāk seko veselības aprūpe, tostarp rindas – 3,3%, ekonomika – 8,3%, sociālie jautājumi – 10,1%, bērnudārzi un izglītība – 11,2%, mājokļu fonds – 12,3%, sabiedriskais transports – 17,3%, domes darbs, tai skaitā korupcija – 21%.

Saskaņā ar citas SKDS aptaujas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa balsstiesīgo rīdzinieku joprojām nav izlēmuši, par kuru partiju sarakstu viņi nobalsos, lai gan absolūtais vairums no tiem grasās iet uz vēlēšanām.

10
Tagi:
Latvija, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

0
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

0
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību