Eiro naudaszīmes

Bagātākie Latvijas cilvēki ziedojuši partijām vairāk nekā miljonu eiro

90
Lai kļūtu bagāts, ziedo naudu partijām: daudzi no tiem, kuri šobrīd ietilpst Latvijas bagātāko cilvēku simtniekā, sākuši ziedot naudu politiskām partijām vēl pirms tam, kad bija kļuvuši par miljonāriem.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informāciju simts bagātāko Latvijas cilvēku sarakstā iekļautās personas kopš 2002. gada ziedojuši politiskajām partijām 1,318 miljonus eiro. Daži bagātnieki, kuri ziedojuši naudu partijām, vēl pirms dažiem gadiem nebija miljonāru sarakstā, vēsta baltnews.lv.

Par visbagātākajiem cilvēkiem Latvijā 2017. gadā kļuva ABLV Bank līdzīpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Berniss. Rietumu bankas līdzīpašnieks Leonīds Esterkins ieņēma trešo vietu. Ceturtajā vietā atrodas IT kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš. Piektā vieta tāpat ir Rietumu bankas līdzīpašniekam Arkādijam Suharenko.

Dāsnu atbalstu savulaik saņēmušas politiskas organizācijas, kuras bija saistītas ar politisko personu, uzņēmēju Aināru Šleseru. Daļa šo partiju vai apvienību jau pārstājušas pastāvēt vai tika reorganizētas. Citas partijas, kuras ir pārstāvētas Saeimā, tāpat saņēmušas lielas naudas summas. Fiļs kopš 2008. gada ziedojis dažādām partijām 90 tūkstošus 957 eiro. Pirmo ziedojumu viņš veicis tagad jau likvidētai Tautas partijai.

Tāpat ziedojumus no viņa saņēma "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Gods kalpot Rīgai" un apvienība "Par labāku Latviju". Pēdējo reizi Fiļs ziedoja 10 tūkstošus eiro partijai "Gods kalpot Rīgai" 2016. gadā.

Savā dāsnumā Berniss nav pārāk stipri piekāpies Fiļam. Kopš 2007. gada baņķieris ziedojis partijām 83 tūkstošus 71 eiro. Viņš pārskaitīja naudu Tautas partijai, partijām "Par labāku Latviju", "Saskaņa" un "Vienotība". Pēdējo reizi 2016. gada aprīlī Berniss ziedoja 10 tūkstošus dolāru partijai "Saskaņa".

Esterkins pēdējo gadu laikā partijām nav pārskaitījis naudu, taču laika posmā no 2006. līdz 2011. gadam piecos piegājienos "apdāvināja" "Latvijas Pirmo partiju", "Tautas saskaņas partiju", Šlesera reformu partiju un partiju "Par labāku Latviju" par summu gandrīz 94 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Surarenko kopš 2009. gada ziedojis "Vienotībai", "Saskaņai", ZZS, "Tautas saskaņas partijai" un Šlesera partijai 74 tūkstošus 686 eiro. Pēdējo ziedojumus viņš veicis 2014. gadā "Vienotības" partijai.

Uzņēmējs Argods Lūsiņš, kurš iekļuvis bagātāko Latvijas cilvēku desmitniekā, kopš 2010. gada veica dažādām partijām 11 ziedojumus par kopējo summu 84 tūkstošu 417 eiro apmērā. Šogad, gluži kā pērn, viņš ziedojis naudu "Vienotībai" un ZZS. Vērts atzīmēt, ka "Vienotībai" Lūsiņš ziedojis naudu sešas reizes.

Farmaceitiskā biznesa īpašnieks Valērijs Maligins (bagātnieku desmitnieka sarakstā) veica tikai vienu ziedojumu – 2010. gadā viņš pārskaitīja partijai "Par labāku Latviju" 14 tūkstošus 228 eiro. Par visskopāko izrādījies nebūt ne nabadzīgākais Riekstiņš. Viņš arī veicis ziedojumu tikai vienu reizi, 2009. gadā, ziedojot 711 eiro partijai "Jaunais laiks".

Iepriekš tika ziņots, ka, sākot ar 2017. gada 1. decembri stājas spēkā likuma grozījumi par politisko organizāciju finansēšanu, kuri paredz, ka fiziskās personas varēs ziedot partijām ne vairāk par 30% ienākumu, kuri tika deklarēti iepriekšējā kalendārajā gadā. Līdz šim fiziskās personas varēja finansēt partijas no saviem ienākumiem, kuri saņemti tajā pašā gadā vai iepriekšējos divos gados.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paskaidroja, ka šāda lēmuma pieņemšana ir saistīta ar to, ka tika konstatēti gadījumi, kad fiziskās personas atdot partijām pusi savas naudas vai pat visus deklarētos ienākumus, savukārt ikdienas izdevumus sponsori sedzot ar iepriekšējo gadu ienākumiem, kas izraisa Birojam šaubas par patieso naudas izcelsmi. Saskaņā ar KNAB datiem, vairums ziedojumu sastāda no 4 līdz 15 tūkstošiem eiro.

90
Pēc temata
Publicēts Latvijas bagātāko cilvēku saraksts
"Vienotībai" atņēma valsts finansējumu
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

33
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

33
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

31
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

31
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

0
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

0
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram