Eiropas pils Strasbūrā, kur norisinājās EPPA sēdes

EPPA cer, ka Krievija prezentēs savu delegāciju 2018. gada janvārī

20
(atjaunots 13:23 13.10.2017)
Iepriekš jaunā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vadītāja (EPPA) Stella Kiriakidesa, kura tika ievēlēta 10. oktobrī, paziņoja, ka Maskavas lēmums apturēt 2017. gada iemaksas Eiropas Padomes budžetā ir ārkārtējs izaicinājums.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Vienas no sešām galvenajām EPPA politisko grupu – Eiropas kreiso apvienības grupas vadītājs Tinijs Kokss RIA Novosti intervijā pauda cerību, ka Krievija prezentēs savu delegāciju 2018. gada janvāra sesijā.

Pēc notikumiem Krimā (Krimas pussalas un Sevasotopoles pilsētas pievienošanās Krievijai 2014. gadā saskaņā ar referenduma rezultātiem) EPPA atņēma Krievijas delegācijai tiesības balsot, piedalīties asamblejas vadošo iestāžu darbībā un vēlēšanu monitoringā ES valstīs.

Rezultātā Krievijas delegācija pameta EPPA līdz 2015. gada beigām un pēc tam nolēma nenosūtīt jaunos akreditācijas dokumentus, taču neatteicās no darba ar EP.

Šī gada jūnija nogalē Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja EP ģenerālsekretāru Turbjernu Jaglandu par Krievijas lēmumu apturēt daļu iemaksas Eiropas Padomes (EP) budžetā par 2017. gadu līdz brīdim, kad nacionālās delegācijas pilnvaras EPPA tiks atjaunotas pilnībā.

Turklāt Maskava paziņoja, ka turpinās pildīt savas saistības attiecībā uz Padomes konvencijām.

Komentējot radušos situāciju, Kokss konstatēja, ka "šogad Krievijas parlaments nolēma nepārstāvēt parlamenta delegāciju EPPA, kamēr Krievijas valdība pilntiesīgi piedalās ministru komitejā".

"Tas ir nepieņemami, jo Asambleja pieņem svarīgus lēmumus, kuri savieno visu dalībvalstu valdības: Asambleja ievēla tiesnešus Cilvēktiesību tiesā, cilvēktiesību komisāru, organizācijas ģenerālo sekretāru un ģenerālā sekretāra vietnieku," — piebilda viņš.

Parlamentārietis uzskata, ka "vērts cerēt uz to, ka Krievijas parlaments prezentēs jauno parlamenta delegāciju 2018. gada janvāra pirmajā sesijas daļā".

20
Pēc temata
EPPA sūdzas par naudas trūkumu
EPPA vadītājs Maskavā vēlas apspriest dialoga atsākšanu ar Krieviju
Eiropas Padome samazina štatu par 10% pēc Krievijas lēmuma apturēt iemaksas
Protesti Baltkrievijā

Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

32
(atjaunots 17:10 13.08.2020)
Protesti Baltkrievijā tiek koordinēti no Polijas, tādēļ nav brīnums, ka tā visā vaino Krieviju, uzskata eksperts.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā ir jāievieš pret Krieviju, paziņoja Polijas Radio ēterā Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs – Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu. Nesankcionētās akcijas, kuras joprojām turpinās, nežēlīgi apspiež kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Rīt notiks ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, kurā vairāku valstu ārlietu ministri, tostarp Latvijas, grasās piedāvāt ieviest sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām. VFR ĀM vadītājs Haiko Māss paziņoja, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā var pamudināt ES valstis pārskatīt lēmumu par sankciju atcelšanu attiecībā pret šo valsti. Par sankciju ieviešanas iespēju paziņoja arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Tomēr, kā apgalvo Sariušs-Voļskis, sankcijas ir jāievieš pret Krieviju.

"Tas, jo varētu izdarīt Eiropas Savienība, ko varētu piedāvāt Polija, - piemērot sankcijas pret Krieviju, nevis pret Baltkrieviju. Jo tas izskatās pēc zobena, nevis rokas sodīšanas. Ja neitralizētu Krievijas iejaukšanās vai pat aneksijas lomu, tad, domāju, baltkrievi paši tiks galā ar demokrātijas būvēšanu," paziņoja Sariušs-Voļskis.

Tāpat viņš pauda nožēlu par nepietiekami skarbu Eiropas Savienības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.

"Attieksmei pret to, kas darās Baltkrievijā, jābūt absolūti citādai, ja ne tas, ka šodien tie, kam pieder vara ES, nostāda attiecības un biznesu ar Krieviju augstāk par demokrātisko kustību atbalstīšanu Baltkrievijā, kaut kādā nozīmē atzīstot, ka tā ir Krievijas ietekmes teritorija," teic deputāts.

Viņaprāt, ES reakcija uz notikumiem Baltkrievijā "ir nepietiekama, kaut kādā mērā apkaunojoša un maz drosmīga".

Atzīmēsim, ka Sariušs-Voļskis Eiropas Parlamentā pārstāv partiju "Eiropas konservatori un reformisti". Viņa partijas biedri ir Latvijas eirodeptuāti Dace Melbārde un Roberts Zīle.

NVS valstu institūta Baltkrievijas nodaļas vecākais zinātniskais darbinieks Jurijs Barančiks pauda viedokli radio Sputnik ēterā, ka ar šo piedāvājumu poļu politiskie aktīvisti nodeva informāciju, kas patiesībā stāv aiz masveida nekārtību organizācijas Baltkrievijā.

"Šis piedāvājums ir no sērijas "uz zagļa arī cepure deg". Jo ir jau skaidrs, ka protestus Baltkrievijā iniciēja Rietumi, tostarp Polija. Bet ja paskatās, uz kurieni bēg Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti – gan atzītie, gan neatzītie, tad mēs redzam, ka viņi brauc prom uz Rietumiem (Svetlana) Tihanovska, piemēram, uz Lietuvu aizbrauca. Koordinē to visu Polija. Kanāls Nexta (Baltkrievijā populārais Telegram kanāls, kurš pazīstam ar savu opozicionāro ievirzi – red.), kurš atrodas Varšavā, īsteno ļoti nopietnu infomrācijas darbu. Tam ir nepieciešama liela specifiski sagatavotu cilvēku komanda, kuri labi pārzin saturu un virzības metodes. Tādēļ ir skaidrs, kam uz galvas cepure deg," pateica Jurijs Barančiks.

32
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm

7
(atjaunots 15:15 13.08.2020)
ES Ārlietu padomes ārkārtas sēdē šajā piektdienā Latvija atbalstīs sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas amatpersonām.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Rītdienas Eiropas Savienības Padomes sēdē (ārlietu ministru līmenī) Latvija atbalstīs sankciju ieviešanu pret atsevišķām Baltkrievijas Republikas amatpersonām, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs.

​​"​Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu," uzrakstīja Rinkēvičs savā Twitter lapā.

Par ES Ārlietu padomes ārkārtas sēdes sasaukšanos šajā piektdienā iepriekš paziņoja ES ārpolitikas un drošības politikas augstākais pārstāvis Žozepts Borels.

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka sasauc valdības ārkārtas sēdi, kurā plānots uzklausīt Rinkēviča ziņojumu un izlemt, kā Latvija rīkosies saistībā ar situāciju Baltkrievijā.

​Vakar Rinkēvičs veica telefonsarunu ar Baltkrievijas ĀM vadītāju Vladimiru Makeju. Sarunas gaitā Latvijas ĀM aicināja deeskalēt situāciju un centās pārliecināt sarunas biedru uzsākt politisko dialogu ar opozīciju, kā arī atbrīvot mierīgos demonstrantus un žurnālistus.

Atzīmēsim, ka iepriekš Rinkēvičs piedāvāja nesteigties ar sankcijām pret Baltkrieviju un apgalvoja, ka vēl nav pagājis diplomātijas un politiskā dialoga laiks. Tiesa, viņš neizslēdza sankciju ieviešanas iespēju gadījumā, ja tiks "pārkāptas noteiktas sarkanās līnijas".

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vakar vakarā piedāvāja Baltkrievijas varasiestādēm starpniecisku iniciatīvu, kuru, pēc viņa sacītā, atbalstīja Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda. Tāpat viņš brīdināja, ka šīs iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Pēc svētdien notikušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā jau četras dienas turpinās sadursmes starp protestētājiem un kārtība sargiem. Saskaņā ar Baltkrievijas IeM datiem, aizturēti jau vairāk nekā 6000 cilvēku, vairāk nekā 250 atrodas medicīnas iestādēs ar dažādas smaguma pakāpes ievainojumiem, divi cilvēki ir gājuši bojā.

Prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska pameta valsti un atrodas Lietuvā.

7
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"