Eiropas pils Strasbūrā, kur norisinājās EPPA sēdes

EPPA cer, ka Krievija prezentēs savu delegāciju 2018. gada janvārī

20
(atjaunots 13:23 13.10.2017)
Iepriekš jaunā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vadītāja (EPPA) Stella Kiriakidesa, kura tika ievēlēta 10. oktobrī, paziņoja, ka Maskavas lēmums apturēt 2017. gada iemaksas Eiropas Padomes budžetā ir ārkārtējs izaicinājums.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Vienas no sešām galvenajām EPPA politisko grupu – Eiropas kreiso apvienības grupas vadītājs Tinijs Kokss RIA Novosti intervijā pauda cerību, ka Krievija prezentēs savu delegāciju 2018. gada janvāra sesijā.

Pēc notikumiem Krimā (Krimas pussalas un Sevasotopoles pilsētas pievienošanās Krievijai 2014. gadā saskaņā ar referenduma rezultātiem) EPPA atņēma Krievijas delegācijai tiesības balsot, piedalīties asamblejas vadošo iestāžu darbībā un vēlēšanu monitoringā ES valstīs.

Rezultātā Krievijas delegācija pameta EPPA līdz 2015. gada beigām un pēc tam nolēma nenosūtīt jaunos akreditācijas dokumentus, taču neatteicās no darba ar EP.

Šī gada jūnija nogalē Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja EP ģenerālsekretāru Turbjernu Jaglandu par Krievijas lēmumu apturēt daļu iemaksas Eiropas Padomes (EP) budžetā par 2017. gadu līdz brīdim, kad nacionālās delegācijas pilnvaras EPPA tiks atjaunotas pilnībā.

Turklāt Maskava paziņoja, ka turpinās pildīt savas saistības attiecībā uz Padomes konvencijām.

Komentējot radušos situāciju, Kokss konstatēja, ka "šogad Krievijas parlaments nolēma nepārstāvēt parlamenta delegāciju EPPA, kamēr Krievijas valdība pilntiesīgi piedalās ministru komitejā".

"Tas ir nepieņemami, jo Asambleja pieņem svarīgus lēmumus, kuri savieno visu dalībvalstu valdības: Asambleja ievēla tiesnešus Cilvēktiesību tiesā, cilvēktiesību komisāru, organizācijas ģenerālo sekretāru un ģenerālā sekretāra vietnieku," — piebilda viņš.

Parlamentārietis uzskata, ka "vērts cerēt uz to, ka Krievijas parlaments prezentēs jauno parlamenta delegāciju 2018. gada janvāra pirmajā sesijas daļā".

20
Pēc temata
EPPA sūdzas par naudas trūkumu
EPPA vadītājs Maskavā vēlas apspriest dialoga atsākšanu ar Krieviju
Eiropas Padome samazina štatu par 10% pēc Krievijas lēmuma apturēt iemaksas
Angela Merkele un Donalds Tramps, foto no arhīva

Vācijas kanclere sūdzas par grūtībām sadarbībā ar ASV

11
(atjaunots 12:17 29.05.2020)
Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Eiropas Savienības sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā to vēlētos ES, taču transatlantiskās partnerattiecības ir Eiropas ārpolitikas pamats, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, vēsta RIA Novosti.

"Eiropas svarīgākais partneris ir ASV. Es saprotu, ka sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā mēs vēlētos. Tas attiecas uz klimatisko un tirdzniecības politiku, kā arī jautājumu par starptautisko organizāciju lomu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju," norādīja Merkele, uzstājoties Konrāda Adenauera fonda pasākumā, iepazīstinot ar Vācijas mērķiem gaidāmajā prezidentūrā ES.

Tomēr, viņa atzīmēja, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts. Kanclere piebilda, ka "ne tikai šo attiecību saglabāšana, bet arī nostiprināšana ir mūsu nacionālajās un Eiropas interesēs".

Pēc viņas vārdiem, starptautiskās kārtības, miera un stabilitātes aspektā, kā arī svarīgāko izaicinājumu pārvarēšanā Eiropa un ASV ir atkarīgas viena no otras.

"Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropa nav neitrāla. Eiropa ir politisko Rietumu daļa. Ja Eiropa vēlas saglabāt sevi un savas vērtības šajā pasaulē – mēs to vēlamies, un tas ir jāpaveic, - mums tas izdosies, kad mēs saņemsim savu likteni savās rokās, taču rīkosimies arī kā uzticami Rietumu interešu un vērtību apvienības partneri. Tā ir vienota veseluma daļa, vienas medaļas divas puses," piebilda Merkele.

11
Tagi:
ASV, Vācija, Merkele, NATO
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Pati tumšākā stunda: pasaules līderi parādījuši savu nekompetenci
Eiropa izmetīs no prāta: eksperts komentē skandālu ap CIP totālo spiegošanu
Politologs: Merkeles vizīte Maskavā parādīja Krievijas patieso nozīmi pasaulē
Rokasspiedieni, "Megxit" un mazliet krieviski: Berlīnē tikušies līderi
Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta un Ekonomikas augstskolas profesors, vēstures zinātņu doktors Sergejs Luzjaņins, foto no arhīva

Jaunā "ļaunuma impērija": profesors pastāstīja, ar ko Ķīna aizkaitinājusi ASV

31
(atjaunots 14:42 28.05.2020)
Tāpat kā savulaik Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju", tāpat arī šodien Tramps cenšas aprakstīt Ķīnu kā valsti, kur viss ir šausmīgs – gan politika, gan ekonomika, gan vērtības.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. ĶTR un ASV attiecību krasā saasināšanās notikusi koronavīrusa pandēmijas fonā, abu valstu valdības nākušas klajā ar skarbiem paziņojumiem. Vašingtona apsūdz Ķīnu par nespēju apturēt koronavīrusa izplatīšanos, faktu slēpšanu un aizkavētu reakciju. Savukārt Ķīna uzskata, ka ASV tīšām cenšas nepieļaut abu valstu tirdzniecības darījuma izpildi.

Ķīnas un ASV attiecību saasināšanās iemesli ir dziļi, kompleksi un sistemātiski, paziņoja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta un Ekonomikas augstskolas profesors, vēstures zinātņu doktors Sergejs Luzjaņins videokonferences laikā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

"Viens no redzamajiem iemesliem ir ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu cerības, mēģinājums izmantot Ķīnu iekšējā elektorālajā cīņā. Pamata iemesli saistīti ar Vašingtonas un Pekinas ģeopolitisko sāncensību. Ķīna pirmā atbrīvojās no koronavīrusa pandēmijas un pirmā atjauno ekonomiku. Tas kļuvis par vēl vienu aizkaitinājuma faktoru ASV," atzīmēja Luzjaņins.

Eksperts uzskata, ka pandēmija saasinājusi vecās abpusējās pretrunas, kas iezīmējās jau valstu tirdznieciski ekonomiskās sadursmes ietvaros.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Toreiz vija tehnoloģiskās pretrunas, kas saistītas ar tirdzniecības darījumu un savstarpējiem kompromisiem. Šodien Vašingtona paceļ tās augstākā un bīstamākā līmenī, papildina ar vērtību un civilizācijas idejām, apsūdzot visā Pekinu un Ķīnas Komunistisko partiju. Tāpat kā savulaik Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju", tāpat arī šodien Tramps cenšas aprakstīt Ķīnu kā valsti, kur viss ir šausmīgs – gan politika, gan ekonomika, gan vērtības. Tās ir kompleksais amerikāņu vēstījums, absolūti nepamatots, taču ļoti bīstams," uzsvēra Luzjaņins.

Profesors atzīmēja, ka Trampa vēstījums rada milzu draudus pasaulei.

"Vašingtonas un Pekinas konfrontācija nav izdevīga ne pasaulei, ne Krievijai – kā Ķīnas stratēģiskajam partnerim. Protams, KF un ĶTR izmantos visus iespējamos instrumentus, lai stabilizētu situāciju, taču jāpatur prātā, ka ASV un Ķīnas konflikts attīstās... Pie tam Tramps cenšas norādīt, ka pastāv kaut kāda vienota pret Ķīnu vērsta fronte, kuras patiesībā nav un nebūs. Bloku sistēma atkāpjas pagātnē un pat ASV tuvas valstis nevēlas, lai tās ievilktu šajās pretrunās," paskaidroja Luzjaņins.

Marta beigās Ķīnas valdība informēja, ka koronavīrusa epidēmija valstī ir beigusies, fiksēti 84 102 infekcijas gadījumi, no kuriem 4638 beigušies letāli. ASV ieņem pirmo vietu pasaulē saslimušo (1 662 768 cilvēki) un mirušo (98 223) skaita ziņā. Koronavīrusa epidēmija, kas gada sākumā izplatījās no Ķīnas, aptvērusi gandrīz visu pasauli, fiksēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēto, no kuriem gandrīz 347 tūkstoši ir miruši, vairāk nekā 2,2 miljoni – izveseļojušies.

31
Tagi:
ekonomika, pandēmija, koronavīruss, ASV, Ķīna
Pēc temata
Mediji: Rietumu specdienesti apsūdz Ķīnu par svarīgu faktu iznīcināšanu
AP: Ķīna slēpusi datus par koronavīrusu, lai palielinātu medikamentu krājumus
Le Monde žurnālisti pareģo: ASV zaudēs līdera pozīcijas pandēmijas rezultātā
Donalds Tramps izvirzījis ultimātu PVO
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju