Eiropas Padomes Parlamenta Asambleja. Foto no arhīva

EPPA apspriedīs situāciju Katalonijā

20
(atjaunots 18:35 06.10.2017)
Eiropas Padomes Parlamenta Asambleja beidzot sākusi raizēties par uztraucošajiem notikumiem nemierīgajā Spānijas provincē.

RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Nedēļu pēc Katalonijā notikušā referenduma par neatkarību, "lielajā" Eiropā aizdomājās par to, ko tad ar to darīt tālāk, vēsta Sputnik Igaunija.

Kā paziņoja RIA Novosti, nākamnedēļ gaidāmajā Eiropas Padomes Parlamenta asamblejas atklāšanas sesijā tiks izskatīta situācija Spānijas Katalonijā. Gaidāma ārkārtas debašu rīkošana ar iespējamu rezolūciju pieņemšanu par "Politisku risinājumu Katalonijas krīzē".

Plānots, ka sākumā šo jautājumu izskatīs Asamblejas statūtu institūcija – Birojs, tad EPPA nobalsos par visu sesijas dienas pavēsti. Pēc balsošanas EPPA pieņems lēmumu ar ziņojuma nosūtīšanu šajā sakarā vienai no Asamblejas atbildīgajām komisijām.

Kā jau iepriekš ziņots, referendums par Katalonijas neatkarību, ko neatzīst Spānijas varas iestādes un kuru vēl pirms norises iesaldēja valsts Konstitūcijas tiesa, noticis 1. oktobrī. Dažos vēlēšanu iecirkņos notika sadursmes starp policiju un vēlētājiem, abās pusēs ir cietušie. Referendumā, kurā, pēc organizatoru datiem, piedalījušies 2,2 miljoni no 5,3 miljoniem autonomās biedrības vēlētājiem. 90% nobalsoja par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas.

Eiropas Padomes Parlamenta Asambleja ir viena no divām galvenajām Eiropas Padomes statūtu iestādēm. Tā ir konsultatīva iestāde, kas sastāv no visu dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem. EPPA dibināta 1949. gadā Strasbūrā un ir vecākā starpparlamentu sadarbības iestāde pēckara Eiropā.

Iepriekš Eiropas Padomes ģenerālā sekretāra preses sekretārs Deniels Holtgens paziņoja, ka Katalonijas esošās situācijas tēma tika apspriesta otras Padomes statūtu iestādes sēdē – Ministru komitejā.

20
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Vējonis pauda nožēlu par sadursmēm Katalonijā
Rinkēvičs: Krievija izmantojusi Katalonijas referendumu ES šķelšanai
Krievijas vēstniecība Rinkēvičam: Krievijā konfektes no grīdas nepaceļ
Kremļa roka vai demokrātijas noniecināšana: Latvijas iedzīvotāji par Kataloniju
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

32
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

32
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

31
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

31
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
NATO

Lidmašīna ar NATO karavīriem reisā uz Latviju atgriezusies mājās

0
(atjaunots 08:01 06.07.2020)
Kanādas Nacionālās aizsardzības ministrija pieņēma lēmumu atgriezt lidmašīnu ar valsts karavīriem, kam bija jāpiezemējas Latvijā.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Kanādas kara lidmašīnai ar karavīriem NATO misijas ietvaros tuvākajā laikā bija jāierodas Latvijā, taču to atsauca reisa vidū, ņemot vērā informāciju par Covid-19 izplatības risku lidmašīnā, raksta Lsm.lv.

Kanādas Nacionālās aizsardzības ministrija noskaidroja, ka kara lidmašīnā atrodas ar Covid-19 pacientiem kontaktējušas personas. Lai arī, saskaņā ar armijas vadības vērtējumu, inficēšanās risks lidmašīnā nav liels, tomēr pieņemts lēmums atsaukt lidmašīnu, kam bija jānosēžas Latvijā.

Zināms, ka lidmašīnā bija aptuveni 70 pasažieri un ekipāžas locekļi, tagad karavīri pavadīs divas nedēļas ilgu karantīnu Kanādā.

Kanāda veido Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās kaujas grupas kodolu. NATO misija Latvijā turpina darbu, pat neskatoties uz koronavīrusa infekcijas izplatību pasaulē un ārkārtējās situācijas režīmu valstī. Uz laiku tika apturētas vien dažas militārās operācijas.

2020. gada jūlijā bija ieplānota Kanādas karavīru rotācija. Lidmašīnai, kas tika atgriezta pa ceļam uz Latviju, vajadzēja pēc karavīru nogādes valstī aizvest citu grupu uz Kanādu.

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada martā vairāki karavīri no valstī dislocētā NATO starptautiskā bataljona, inficējušies ar Covid-19.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš toreiz pastāstīja, ka viņi visi inficējušies ārzemēs un pēc tam nekavējoties izolēti.

0
Tagi:
pandēmija, Latvija, NATO
Pēc temata
Piecas epidēmijas mācības Latvijai, jeb Mīts par "varonīgu uzvaru"
Kaut nu tik visu kontingentu nenogāztu: ar koronavīrusu inficēts NATO kareivis
Latvijā notiks NATO mācības, neraugoties uz koronavīrusu
Koronavīruss uzbrūk Rietumu flotēm un armijām