Aleksandrs Haulands, partijas Alternatīva Vācijai priekšsēdētāja vietnieks

Vācu politiķis iestājās par Krimas atzīšanu Krievijas sastāvā

30
(atjaunots 13:22 19.08.2017)
Partijas "Alternatīva Vācijai" priekšsēdētāja vietnieks atzīmēja, ka Krievija ir diža lielvalsts Eiropas teritorijā, tādēļ to nepieciešams integrēt Eiropas kārtībā.

RĪGA, 19. augusts – Sputnik. Aleksandrs Haulands, partijas "Alternatīva Vācijai" priekšsēdētāja vietnieks, intervijā Berliner Morgenpost paziņoja par nepieciešamību atzīt Krimu par Krievijas daļu, vēsta RIA Novosti.

"Atzīt Krimu par Krievijas daļu ir pareizs lēmums. Lindnera kungs tagad to sapratis. Kriema nekad neatgriezīsies Ukrainas sastāvā. Sankcijas neko nedos," — paziņoja viņš.

Politiķis piebilda, ka Krievija ir diža lielvalsts Eiropas teritorijā, tādēļ to nepieciešams integrēt Eiropas kārtībā. Konfliktam ar NATO ir jābūt izbeigtam, piebilda viņš.

Krima. Bezdelīgas ligzda.
© Sputnik / Константин Чалабов

Haulands atgādināja par cita vācu politiķa, Brīvās demokrātiskās partijas (BDP) līdera Kristiana Lindnera paziņojumu, kurš iepriekš aicinājis uz kādu laiku "iesaldēt" jautājumu ar Krimu un attīstīt attiecības ar Krieviju.

Lindnera vārdus asi kritizēja, gan daži viņa kolēģi, gan Ukrainas politiķi: Ukrainas ĀM vadītājs Pāvels Kļimkins apvainoja viņu mēģinājumos "ignorēt un pat attaisnot" cilvēktiesību pārkāpumus.

Krima kļuva par Krievijas daļu pēc referenduma rezultātiem, kurš notika 2014. gada martā pēc valdības apvērsuma Kijevā. Par pievienošanos Krievijai nobalsoja 96,77% pussalas iedzīvotāju. Taču, Ukrainas varas iestādes turpina uzskatīt Krimu par Ukrainas teritorijas daļu.

30
Pēc temata
Krimā pastāstīja par "filozofisku attieksmi" pret sankcijām
Porošenko uzdevis mainīt Krimas statusu Konstitūcijā
EDSO Parlamentārā asambleja pieprasa Krimas atgriešanos Ukrainas sastāvā
Krimā atbildējuši uz Kijevas aicinājumiem ukraiņiem nebraukt uz Krieviju
Krima reaģēja uz Ukrainas aicinājumu atgūt pussalu ar spēku
ASV  karavīri

"Vai ASV vēlas konfrontāciju ar KF?" Kādēļ karavīru pārvešanas no VFR uz Latviju nebūs

26
(atjaunots 11:46 05.08.2020)
Ministrs Pabriks vēlētos piesaistīt amerikāņu kontingentu uz Latviju uz pastāvīgāka pamata, turklāt izvietot to ne Ādažos; kādēļ eksperti ir skeptiski attiecībā uz šādas pārdislocēšanas perspektīvām.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Baltijas valstis konkurē par tiesībām uzņemt daļu militārā kontingenta, kuru ASV izved no Vācijas, vēsta Diena.

No VFR tiks izvesti 11 900 amerikāņu karavīri (no 36 000), no kuriem aptuveni 6 400 karavīrus pārvedīs atpakaļ uz ASV, savukārt 5 600 izvietos citās Eiropas valstīs.

Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja atzīmēja, ka ASV pārliecina sabiedrotos, ka kontingenta pārvietošana Eiropā tika veikta tā, lai nostiprinātu alianses aizsardzības potenciālu.

"ASV ir norādījušas, ka spēku pārdislokācija ir ilgtermina process, kura laikā plāni tiks pilnveidoti un turpināsies konsultācijas ar sabiedrotajiem," pastāstīja Skuja.

Pastāvīga klātbūtne?

Latvija gan mutiski, gan rakstiski aicināja ASV izvietot daļu militārā kontingenta arī Latvijas teritorijā. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīmēja, ka, spriežot pēc ASV aizsardzības ministra paziņojumiem, šie aicinājumi ir piefiksēti un tiks ņemti vērā Pentagona plānos.

"Mums priekšā ir ļoti grūts diplomātisks darbs," piebilst viņš, atgādinot, ka Latvija iepriekš pēc Polija lūguma lobēja ASV karaspēku izvietošanu Polijā, un beigās šis pieteikums, acīmredzot, tiks apmierināts.

Pabriks pieļauj, ka pēc amerikāņu kontingenta izvietošanas Polijā šie karavīri biežāk brauks uz Baltijas valstīm, lai rīkotu savstarpējas mācības.

"Nākamais solis, ja līdz tam nonāksim, varētu būt patstāvīga vai pastāvīgāka klātbūtne — līdzīga kā NATO kaujas grupai, bet tas jau tad būtu divpusējais līgums," uzskata ministrs.

Pēc viņa sacītā, ASV kontingentu varēs izvietot nevis Ādažos, bet gan citā vietā, "attīstot uzņemošās valsts kapacitāti". Runa varētu būt par Lūznavu, Liepāju, Lielvārdi vai Skrundu – vieta tiks izvēlēta, kad kļūs skaidrs, kādas vienības un kādā daudzumā tiks nosūtītas uz Latviju. Pabriks piebilst, ka par nepieciešamo finansējumu runāt ir pāragri, jo pārdislokācijas saskaņošana var aizņemt ilgus gadus, kā tas bija Polijas gadījumā.

Ilgtermiņa ietekme

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns uzskata, ka daļas Amerikas karaspēku izvešana no VFR negatīvi ietekmēs transatlantisko saikni.

"Tas atstās negatīvu ilgtermiņa iespaidu uz ASV attiecībām ar Vāciju un līdz ar to - uz transatlantisko saikni un uz ASV attiecībām ar Eiropas Savienību. Samazināsies arī Eiropas nozīme ASV aizsardzības politikas īstenošanā citos reģionos, piemēram, Āfrikā," turpina Andžāns.

Viņš šaubās, ka ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs būs pastāvīga, tāda kā Vācijā, taču ir pārliecināts, ka Latvija no politiskā un infrastruktūras viedokļa būtu gatava uzņemt amerikāņu kontingentu.

Viņam piekrīt arī militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš, kurš atzīmē, ka šo jautājumu lems politiķi un diplomāti.

"Gluži militārie apsvērumi nav noteicošie un ir pakārtoti ģeopolitiskajai situācijai," uzskata Vērdiņš.

Viņš vērtē amerikāņu kontingenta izvietošanas perspektīvas Latvijā kā ļoti zemas.

"Objektīvi vērtējot — jo tuvāk amerikāņu vienības ir Krievijas robežai, tajā skaitā Polijas vai Lietuvas robežai ar Kaļiņingradu, jo lielāka būs Krievijas pretdarbība. Vai ASV tieši šobrīd gribētu konfrontēties ar Krieviju?" šaubās eksperts.

Vērts atzīmēt, ka Krievijā pozitīvi novērtēja amerikāņu kontingenta samazināšanu VFR: prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ASV lēmums veicinās mieru Eiropā.

Baltijas valstu sacensības

Andžāns uzskata, ka pārrunās ar ASV lietuviešiem par plusu kalpos attiecības ar Poliju un ģeogrāfiskais tuvums, kurš vienkāršos karavīru nodrošināšanu. Turklāt Lietuvas diplomātiskais korpuss izceļas ar lielāku uzstājību, savukārt diaspora – ar lielāku ietekmi ASV.

Igaunijas priekšrocība – tā ir laba reputācija kopumā un aizsardzības jautājumos. Latvijai arī ir laba reputācija, uzskata Pabriks. Turklāt, viņaprāt, par labu Latvijai runā gan ģeogrāfiskais izvietojums Baltijas centrā ar lielāko militāro bāzi reģionā (Ādaži), gan poligonu paplašināšana reģionos. Tādēļ Latvijai ir svarīgi attīstīt uzņemošās valsts potenciālu, kurš atbilstu ASV interesēm, uzskata ministrs.

26
Tagi:
NATO, Latvija, vacija, ASV
Pēc temata
Tas nebūs lēti: Latvija pacīnīsies par ASV karavīru uzņemšanu
Kremlis reaģējis uz Pentagona plāniem pārdislocēt karavīrus Eiropā
Politologs: Baltija spēj nopelnīt tikai ASV kazarmas lomā
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
Kristians Rozenvalds

Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu

21
(atjaunots 09:50 05.08.2020)
Pēc Kristiana Rozenvalda domām, Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, savukārt vēlēšanu laikā cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, partiju "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējo sarakstu gaidāmajās Rīgas vēlēšanās atbalsta 14,9%, par "Saskaņu" ir gatavi nobalsot 14,1% aptaujāto, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotajam sarakstam simpatizē 7,7% respondentu.

Diez vai šādi aptaujas rezultāti liecina par jaunas tendences parādīšanos gaidāmajās vēlēšanās, vienkārši cilvēkiem iepatikās "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" vēlēšanu kampaņa, atzīmēja latviešu politologs Kristians Rozenvalds.

"Tas, kurš pirms tam balsoja par "Saskaņu", un tas, kurš plāno balsot par "Attīstībai/Par!", – tie ir dažādi vēlētāji. Nav tā, ka cilvēks no vienas politiskās nometnes pēkšņi pārietu citā. Vienkārši šobrīd "Attīstībai/Par!" veic visnotaļ gudru kampaņu, tādēļ arī pārņēma līderību," paziņoja Rozenvalds Sputnik Latvija.

No otras puses, "Saskaņai" nav spilgtu līderu, bet tajā flangā ir pārāk daudz politisko spēku, kā dēļ vēlētāju balsis dalās starp visiem dalībniekiem, spriež politologs.

"Iepriekšējās vēlēšanās "Saskaņa" monopolizēja visus dalībniekus savā flangā un tādēļ ieguva tik daudz balsu. Šobrīd savu lomu spēlēs arī "Saskaņas" vēlētāju pasīvums – agrāk viņus mobilizēja iespēja "paņemt" Rīgu savējiem. Pēc visām aptaujām, "Saskaņai" neizdosies saglabāt savas pozīcijas, tādēļ šīs partijas piekritējiem nav kādreizējās aktivitātes," atzīmēja eksperts.

Pēc Rozenvalda sacīta, Latvijā vēlētājs nepieder pie konkrētas partijas un atdod savu balsi nevis ideoloģisku, bet gan personīgu uzskatu pēc.

"Galvenā Latvijas politikas problēma ir tā, ka nav "savējo". Elektorāts nav iedalīts kā Amerikā, kur puse valsts ir par demokrātiem, bet otra puse – par republikāņiem. Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, un vēlēšanās cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem," paskaidroja Sputnik sarunas biedrs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ieplānotas uz 29. augustu, uz iekļūšanu galvaspilsētas pašvaldības sastāvā pretendē vairāk nekā 700 kandidāti no 15 vēlēšanu sarakstiem.

Розенвалдс сравнил выборы в Рижскую думу с конкурсом красоты
21
Tagi:
vēlēšanas, Rīga
Pēc temata
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Gruzija

Gruzijā sagaidīja pirmos tūristus pēc avioreisu atjaunošanas

0
(atjaunots 18:00 05.08.2020)
Augusta sākumā Gruzija atjaunoja regulāro aviosatiksmi ar Vāciju, Franciju, Latviju, Lietuvu un Igauniju.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Gruzijā ieradušies pirmie tūristi pēc aviosatiksmes atjaunošanas, kura tika apturēta koronavīrusa pandēmijas dēļ, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz valsts Ekonomikas ministrijas vadītājas Natijas Turnavas paziņojumu brīfingā.

Augusta sākumā Gruzija atjaunoja regulāro aviosatiksmi ar Vāciju, Franciju, Latviju, Lietuvu un Igauniju.

"Tiek īstenoti reisi no Minhenes, rīt mēs sagaidām pirmo lidmašīnu no Rīgas. Nesen atlidoja lidmašīna no Parīzes. Tāpat mēs turpinām pārrunas ar citām kompānijā pakāpeniskai aviosatiksmes atvēršanai, taču, protams, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju," paziņoja Turnava.

Tūrisma administrācijas vadītāja Mariama Kvrivišvili pateica brīfingā, ka no Minhenes un Parīzes ieradušies tūristi neiziet obligāto karantīnu.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 705 tūkstoši cilvēku ir miruši un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
tūristi, Gruzija
Pēc temata
Kipras varasiestādes atlīdzinās atpūtas izdevumus tūristiem, kuri saslims ar koronavīrusu
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Beļģijas ĀM paskaidroja, kādēļ ES nevar atrisināt robežu atvēršanas jautājumu
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju