ASV prezidents Donalds Tramps

Baltais nams: Tramps atbalsta jaunās sankcijas pret Krieviju

19
(atjaunots 14:44 25.07.2017)
Baltā nama preses sekretāre paziņoja, ka valsts vadītājam nav nolūku tikt vaļā no sankcijām; balsošana pārstāvju palātā notiks šodien.

RĪGA, 25.jūlijs – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps izpētīs likuma projektu, kurš paredz sankciju ieviešanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, pēc tam, kad tas tiks pieņemts, paziņoja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.

"Prezidents skaidri runāja par savu atbalstu sankciju saglabāšanai attiecībā pret šīm trīs valstīm. Viņam nav nolūka tikt vaļā no tām (sankcijām – red.), taču viņš vēlas garantēt, ka amerikāņi saņems vislabāko iespējamo darījumu," — citē viņas vārdus RIA Novosti.

Iepriekš Sandersa paziņoja ABC telekanāla intervijā, ka administrācija atbalsta uzlaboto likumprojektu, un izteica pieņēmumu, ka ASV prezidents Donalds Tramps to parakstīšot.

"Administrācija atbalsta stingru pieeju pret Krieviju, tostarp šo sankciju ieviešanu," — teica viņa.

Sestdien kļuva zināms, ka republikāņi un demokrāti no abām Amerikas Kongresa palātām saskaņoja likumprojekta tekstu par sankcijām attiecībā pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju. Otrdien par to notiks balsošana pārstāvju palātā, apstiprināšanas gadījumā tas tiks nodots senātam, un pēc tam prezidentam.

Likumprojektā, neskatoties uz ziņojumiem ar amerikāņu biznesa lūgumiem ieviest izmaiņas, saglabājās rīkojumi par enerģētiku, kuri tostarp virzīti pret "Ziemeļu straumi 2". Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers aicināja steidzami apspriest Eiropas Savienības iespējamo atbildi gadījumā, ja ASV ieviesīs jaunās sankcijas pret Krieviju, neņemot vērā ES piezīmes.

Trešdien notiks EK sēde, kurā tiks apspriesti daži varianti, tostarp iespēja atzīt Vašingtonas rīcību par spēkā neesošu ES teritorijā un atbildes rīcības pieņemšana, atbilstoši PTO normām.

19
Pēc temata
Eiropas Savienība un Kremlis ir vienisprātis par ASV jaunajām sankcijām
"Rusofoba apsēstība": Lavrovs paskaidroja ASV jaunās sankcijas
Ukraina lūdz ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"
Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva

Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku

27
(atjaunots 10:46 07.07.2020)
Partijas KPV LV acīs nacionālais jautājums nav aktuāls, apgalvoja Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Bijušais ekonomikas ministrs, Rīgas mēra kandidāts no partijas KPV LV Ralfs Nemiro pastāstīja par savu Rīgas domes priekšvēlēšanu programmu radio Baltkom ēterā.

Jūnija vidū partija KPV LV informēja, ka piedalīsies galvaspilsētas domes vēlēšanās, savukārt jūnija beigās noskaidrojās, ka par mēra kandidātu kļūs Nemiro. Tiesa, politologi apšauba partijas izredzes – tās nesenie reitingi nepārsniedz 2%.

"Mēs meklējām partnerus, ar ko kopā iet uz vēlēšanām. Taču vienā brīdī gandrīz visas partijas nolēma iet pašas par sevi. Varbūt esam kamikadzes – ne jau mums par to spriest. Svarīgi, lai vēlētāji Rīgā atbalstītu mūsu vērtības. Vajag, lai cilvēks, kurš vada Rīgas domi, būtu gatavs nodarboties ar problēmām, kas jārisina. Rīdzinieki izvēlēsies personību, ne partiju," teica Nemiru.

Viņš apgalvo, ka nacionālais jautājums partijai KPV LV nav aktuāls, un atgādināja: šogad policija, kas pakļauta viņa partijas biedram Sandim Ģirģenam, ļāva rīdziniekiem svinēt 9. maiju pie Uzvaras pieminekļa, lai arī koalīcijas partneri par to bija sašutuši.

"Neuzskatu, ka kādam kaut kas būtu jāatņem. Rīgā dzīvo ļoti dažādi cilvēki, un nevajag radīt problēmu starp krieviem un latviešiem. Rīgu nevar "padarīt latvisku", jo Rīgā dzīvo tie, kas tur dzīvo. Runājot par 9. maiju, mēs, no partijas viedokļa, neuzskatām, ka cilvēki, piemēram, būtu jādzen prom no pieminekļa. Un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu par to kritizēja. Bet mēs taču esam demokrātiska valsts. Ja 2 metru distance tika ievērota, kāpēc gan ne?" teica Nemiro.

Pēc viņa domām, KPV LV sākusi strādāt saliedētāk pēc Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema aiziešanas.

"Tagad esam komanda, nevis divi solisti. Mums jau ir trīs ministri, desmit deputāti un deviņi pašvaldības deputāti. Reitings patiešām ir krities. Tomēr jāņem vērā, kad tika veikta aptauja. Pirms mēneša mēs pat neteicām, ka piedalīsimies vēlēšanās, tāpēc cilvēki mūs par variantu neuzskatīja. Domāju, šomēnes aina būs gluži atšķirīga," paziņoja Nemiro.

27
Tagi:
KPV LV, Ralfs Nemiro, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Tik latviska Latvija: pirmo reizi pēc 9. maija Nacionālā apvienība var atvilkt elpu
Rīga nosvinēs Uzvaras dienu, pat ja kļūs latviska
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

34
(atjaunots 21:56 06.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

34
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Covid-19 testi, foto no arhīva

Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits

0
(atjaunots 18:10 07.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā Latvijā fiksēti septiņi jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi. Pacienti ar Covid-19 slimnīcās nav nogādāti.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā fiksēti septiņi jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs. Veikti 1763 izmeklējumi.

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā veikti 160 281 testi. Kopējais inficēto skaits sasniedzis 1134 gadījumus, izveseļojušies 1008 cilvēki, 30 pacienti slimību nav pārcietuši.

Nacionālais veselības dienests norādīja, ka aizvadītās diennakts laikā stacionāros neviens Covid-19 pacients nav nogādāts. Slimnīcās ārstējas pieci pacienti ar Covid-19 diagnozi, četri ar vidēji smagu, viens – ar smagu slimības gaitu. 


0
Tagi:
statistika, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi
PVO informē, ka koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē paātrinās
Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā