ASV prezidents Donalds Tramps

Tramps paziņojis, ka neieradīsies Lielbritānijā, kamēr viņu tur neiemīļos

12
(atjaunots 16:59 16.07.2017)
ASV prezidents Donalds Tramps saņēmis Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas ielūgumu apmeklēt valsti, taču atzīmējis, ka viņa politika Apvienotajā Karalistē netiek atspoguļota īpaši pozitīvi, un paziņojis, ka neieradīsies, ja nebūs pārliecināts, ka viņu gaida silta uzņemšana.

RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps lūdzis Lielbritānijas premjeri Terēzu Meju nodrošināt viņam siltu uzņemšanu vizītes laikā un paziņojis, ka nenoteiks vizītes laiku, ja nebūs pārliecinats, ka Lielbritānija viņu uzņems viesmīlīgi, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz izdevumu The Sun.

Izdevums pavēstījis, ka šādu lūgumu Tramps izteicis, tiekoties ar Meju. Privātā sarunā ar Meju ASV vadītājs norādījis, ka pēdējā laikā viņa politika Lielbritānijā netiek atspoguļota pozitīvi. Uz to, pēc The Sun datiem, Terēza Meja esot neveikli atbildējusi: "Jūs taču zināt britu presi."

Par to Tramps attraucis: "Es vēlos atbraukt, taču nesteidzos. Ja jūs varētu atrisināt šo problēmu, viss būtu daudz vienkāršāk. Kad zināšu, ka mani gaida silta uzņemšana, es atbraukšu, taču ne agrāk."

Izdevuma informācijas avots vēsta, ka Meja centusies pārliecināt Trampu par to, ka nav viņas spēkos diktēt noteikumus presei par to, kā viņiem apgaismot gaidāmo ASV prezidenta vizīti.

ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Алексей Филиппов

"Galu galā, mēs neesam KTDR. Taču Tramps pavēstījis, ka nenoteiks vizītes datumu, kamēr cilvēki Lielbritānijā neatbalstīs viņa vizīti," – paskaidroja The Sun avots.

Valdības pārstāvji šo informāciju nekomentē.

Iepriekš avīze Times vēstīja, ka Tramps varētu apmeklēt Lielbritāniju 2018. gadā. Vēlāk aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmu Baltā nama administrācijas pārstāvi, paziņoja, ka Trampa vizīte atlikta līdz 2018. gadam.

Savukārt Baltā nama pārstāvis, komentējot šo informāciju, pastāstīja, ka prezidenta vizītes datums Lielbritānijā pagaidām nav saskaņots.

"Prezidents tika ielūgts (apmeklēt Lielbritāniju — red.), un viņš ielūgumu pieņēma. Datumi pašlaik tiek saskaņoti," – teica Baltā nama pārstāvis 11. jūlijā.

Ziņa par to, ka Lielbritānijas premjere Terēza Meja pirmās tikšanās laikā ar Donaldu Trampu uzaicinājusi viņu apmeklēt valsti, radīja protestu vilni. Daudzi briti, tostarp arī politiķi ir sašutuši par ASV prezidenta migrācijas politiku. Avīze Guardian informēja, ka pirms dažām nedēļām Tramps telefona sarunā ar Terēzu Meju atlicis 2017. gadā ieplānoto vizīti Lielbritānijas iedzīvotāju protestu dēļ.

12
Pēc temata
Tramps aizvainojis Eiropas līderus, pilsētas, kurās viņi dzīvo, un valstis, ko viņi vada
Londonieši sarīkojuši protesta akciju pret Donalda Trampa vizīti
Amerikāņu prezidenta trumpis
ASV  karavīri

"Vai ASV vēlas konfrontāciju ar KF?" Kādēļ karavīru pārvešanas no VFR uz Latviju nebūs

5
(atjaunots 11:46 05.08.2020)
Ministrs Pabriks vēlētos piesaistīt amerikāņu kontingentu uz Latviju uz pastāvīgāka pamata, turklāt izvietot to ne Ādažos; kādēļ eksperti ir skeptiski attiecībā uz šādas pārdislocēšanas perspektīvām.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Baltijas valstis konkurē par tiesībām uzņemt daļu militārā kontingenta, kuru ASV izved no Vācijas, vēsta Diena.

No VFR tiks izvesti 11 900 amerikāņu karavīri (no 36 000), no kuriem aptuveni 6 400 karavīrus pārvedīs atpakaļ uz ASV, savukārt 5 600 izvietos citās Eiropas valstīs.

Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja atzīmēja, ka ASV pārliecina sabiedrotos, ka kontingenta pārvietošana Eiropā tika veikta tā, lai nostiprinātu alianses aizsardzības potenciālu.

"ASV ir norādījušas, ka spēku pārdislokācija ir ilgtermina process, kura laikā plāni tiks pilnveidoti un turpināsies konsultācijas ar sabiedrotajiem," pastāstīja Skuja.

Pastāvīga klātbūtne?

Latvija gan mutiski, gan rakstiski aicināja ASV izvietot daļu militārā kontingenta arī Latvijas teritorijā. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīmēja, ka, spriežot pēc ASV aizsardzības ministra paziņojumiem, šie aicinājumi ir piefiksēti un tiks ņemti vērā Pentagona plānos.

"Mums priekšā ir ļoti grūts diplomātisks darbs," piebilst viņš, atgādinot, ka Latvija iepriekš pēc Polija lūguma lobēja ASV karaspēku izvietošanu Polijā, un beigās šis pieteikums, acīmredzot, tiks apmierināts.

Pabriks pieļauj, ka pēc amerikāņu kontingenta izvietošanas Polijā šie karavīri biežāk brauks uz Baltijas valstīm, lai rīkotu savstarpējas mācības.

"Nākamais solis, ja līdz tam nonāksim, varētu būt patstāvīga vai pastāvīgāka klātbūtne — līdzīga kā NATO kaujas grupai, bet tas jau tad būtu divpusējais līgums," uzskata ministrs.

Pēc viņa sacītā, ASV kontingentu varēs izvietot nevis Ādažos, bet gan citā vietā, "attīstot uzņemošās valsts kapacitāti". Runa varētu būt par Lūznavu, Liepāju, Lielvārdi vai Skrundu – vieta tiks izvēlēta, kad kļūs skaidrs, kādas vienības un kādā daudzumā tiks nosūtītas uz Latviju. Pabriks piebilst, ka par nepieciešamo finansējumu runāt ir pāragri, jo pārdislokācijas saskaņošana var aizņemt ilgus gadus, kā tas bija Polijas gadījumā.

Ilgtermiņa ietekme

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns uzskata, ka daļas Amerikas karaspēku izvešana no VFR negatīvi ietekmēs transatlantisko saikni.

"Tas atstās negatīvu ilgtermiņa iespaidu uz ASV attiecībām ar Vāciju un līdz ar to - uz transatlantisko saikni un uz ASV attiecībām ar Eiropas Savienību. Samazināsies arī Eiropas nozīme ASV aizsardzības politikas īstenošanā citos reģionos, piemēram, Āfrikā," turpina Andžāns.

Viņš šaubās, ka ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs būs pastāvīga, tāda kā Vācijā, taču ir pārliecināts, ka Latvija no politiskā un infrastruktūras viedokļa būtu gatava uzņemt amerikāņu kontingentu.

Viņam piekrīt arī militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš, kurš atzīmē, ka šo jautājumu lems politiķi un diplomāti.

"Gluži militārie apsvērumi nav noteicošie un ir pakārtoti ģeopolitiskajai situācijai," uzskata Vērdiņš.

Viņš vērtē amerikāņu kontingenta izvietošanas perspektīvas Latvijā kā ļoti zemas.

"Objektīvi vērtējot — jo tuvāk amerikāņu vienības ir Krievijas robežai, tajā skaitā Polijas vai Lietuvas robežai ar Kaļiņingradu, jo lielāka būs Krievijas pretdarbība. Vai ASV tieši šobrīd gribētu konfrontēties ar Krieviju?" šaubās eksperts.

Vērts atzīmēt, ka Krievijā pozitīvi novērtēja amerikāņu kontingenta samazināšanu VFR: prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ASV lēmums veicinās mieru Eiropā.

Baltijas valstu sacensības

Andžāns uzskata, ka pārrunās ar ASV lietuviešiem par plusu kalpos attiecības ar Poliju un ģeogrāfiskais tuvums, kurš vienkāršos karavīru nodrošināšanu. Turklāt Lietuvas diplomātiskais korpuss izceļas ar lielāku uzstājību, savukārt diaspora – ar lielāku ietekmi ASV.

Igaunijas priekšrocība – tā ir laba reputācija kopumā un aizsardzības jautājumos. Latvijai arī ir laba reputācija, uzskata Pabriks. Turklāt, viņaprāt, par labu Latvijai runā gan ģeogrāfiskais izvietojums Baltijas centrā ar lielāko militāro bāzi reģionā (Ādaži), gan poligonu paplašināšana reģionos. Tādēļ Latvijai ir svarīgi attīstīt uzņemošās valsts potenciālu, kurš atbilstu ASV interesēm, uzskata ministrs.

5
Tagi:
NATO, Latvija, vacija, ASV
Pēc temata
Tas nebūs lēti: Latvija pacīnīsies par ASV karavīru uzņemšanu
Kremlis reaģējis uz Pentagona plāniem pārdislocēt karavīrus Eiropā
Politologs: Baltija spēj nopelnīt tikai ASV kazarmas lomā
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
Kristians Rozenvalds

Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu

12
(atjaunots 09:50 05.08.2020)
Pēc Kristiana Rozenvalda domām, Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, savukārt vēlēšanu laikā cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, partiju "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējo sarakstu gaidāmajās Rīgas vēlēšanās atbalsta 14,9%, par "Saskaņu" ir gatavi nobalsot 14,1% aptaujāto, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotajam sarakstam simpatizē 7,7% respondentu.

Diez vai šādi aptaujas rezultāti liecina par jaunas tendences parādīšanos gaidāmajās vēlēšanās, vienkārši cilvēkiem iepatikās "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" vēlēšanu kampaņa, atzīmēja latviešu politologs Kristians Rozenvalds.

"Tas, kurš pirms tam balsoja par "Saskaņu", un tas, kurš plāno balsot par "Attīstībai/Par!", – tie ir dažādi vēlētāji. Nav tā, ka cilvēks no vienas politiskās nometnes pēkšņi pārietu citā. Vienkārši šobrīd "Attīstībai/Par!" veic visnotaļ gudru kampaņu, tādēļ arī pārņēma līderību," paziņoja Rozenvalds Sputnik Latvija.

No otras puses, "Saskaņai" nav spilgtu līderu, bet tajā flangā ir pārāk daudz politisko spēku, kā dēļ vēlētāju balsis dalās starp visiem dalībniekiem, spriež politologs.

"Iepriekšējās vēlēšanās "Saskaņa" monopolizēja visus dalībniekus savā flangā un tādēļ ieguva tik daudz balsu. Šobrīd savu lomu spēlēs arī "Saskaņas" vēlētāju pasīvums – agrāk viņus mobilizēja iespēja "paņemt" Rīgu savējiem. Pēc visām aptaujām, "Saskaņai" neizdosies saglabāt savas pozīcijas, tādēļ šīs partijas piekritējiem nav kādreizējās aktivitātes," atzīmēja eksperts.

Pēc Rozenvalda sacīta, Latvijā vēlētājs nepieder pie konkrētas partijas un atdod savu balsi nevis ideoloģisku, bet gan personīgu uzskatu pēc.

"Galvenā Latvijas politikas problēma ir tā, ka nav "savējo". Elektorāts nav iedalīts kā Amerikā, kur puse valsts ir par demokrātiem, bet otra puse – par republikāņiem. Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, un vēlēšanās cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem," paskaidroja Sputnik sarunas biedrs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ieplānotas uz 29. augustu, uz iekļūšanu galvaspilsētas pašvaldības sastāvā pretendē vairāk nekā 700 kandidāti no 15 vēlēšanu sarakstiem.

Розенвалдс сравнил выборы в Рижскую думу с конкурсом красоты
12
Tagi:
vēlēšanas, Rīga
Pēc temata
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Eiro naudaszīmes un kalkulators

Labklājības ministrija prezentēja GMI līmeņa palielinājuma variantus

0
(atjaunots 11:53 05.08.2020)
Garantēto minimālo ienākumu apmēru Latvijā pacels līdz 109 vai 164 eiro, paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Labklājības ministre Ramona Petraviča Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentēja garantēto minimālo ienākumu palielinājuma variantu. Tomēr deputātu attieksme pret projektu bijusi skeptiska, vēsta Latvijas Radio 4.

Satversmes tiesa (ST) 25. jūnijā nolēma, ka garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tostarp kādām vajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā aprēķināšanas metodika.

Apstrīdamā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pēc tiesas lēmuma paziņoja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai tagad ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Pēc mēneša Labklājības ministrija prezentē pabalstu palielināšanas scenāriju, tai skaitā garantēto minimālo ienākumu pabalstam.

"Mēs piedāvājam pirmajam ģimenes loceklim ekvivalentu ar koeficientu 1, bet katram nākamajam – ar koeficientu 0,7. Ienākumu mediāna 2018. gadā sastādīja 545 eiro, un riska nabadzības slieksnis maznodrošinātā statusa iegūšanai tiek noteikt 327 eiro apmērā, kas sastāda 60% no ienākumu mediānas. Minimālo ienākumu līmenis tiek noteikts 218 eiro apmērā. Garantēto minimālo ienākumu kārtā mēs piedāvājam divus variantus. Pirmais – 109 eiro, tie ir 20% no vidējo ienākumu mediānas. Otrais variants – 164 eiro, kas sastāda 30% mediānas. Un tas ir tāds pabalsta veids, kurš tiek izmaksāts naudā," paziņoja komisijas sēdē ministre Ramona Petraviča.

Kurš no diviem variantiem tiks realizēts, būs atkarīgs no budžeta iespējām, atzīmēja ministre.

Taču daudzi komisijas locekļi neatbalstija piedāvāto plānu. Tā, deputāte Anda Čakša paziņoja, ka programmā nav noteikts, kam konkrēti ir adresēta palīdzība – nav izpratnes par pabalsta mērķi.

Tiesībsarga biroja paŗstāve Ineta Rezevska paziņoja, ka Labklājības ministrijas projekts ne līdz galam atbilst Satversmes tiesas lēmumam.

"Šobrīd liekas, ka sistēma ir matemātiski aprēķināta. Paskatīsimies uz garantēto minimālo ienākumu rādītāju – tas būs 109 vai 164 eiro. Šie lielumi būtiski atšķiras… Liekas, ka šobrīd notiek mehāniska ciparu palielināšana. Cieņas elements pret cilvēku netiek analizēts. Lai gan Satversmes tiesa atzīmēja, ka nepieciešami nevis parasti naudas lielumi – mazi tie vai lieli, bet ir jāmaina visa sistēma, lai mēs būtu droši, ka šie lielumi nodrošina pienācīgu dzīvi cilvēkam," sacīja viņa.

Ministrija, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, būtībā, nav tikusi galā ar savu uzdevumu, uzskata komisijas loceklis, deputāts Andrejs Klementjevs.

"Satversmes tiesa skaidri pateica: pats galvenais – valstij ir jāgarantē cilvēkiem cienīgi dzīves apstākļi. Par to naudu, kuru ministre šodien prezentēja deputātiem… cilvēks nevar normāli dzīvot. Mums ir jāpārskata pabalsta mērķis un mērķi, kurus mēs panākam konkrētam cilvēkam," sacīja deputāts.

Diskusijas sēdē bijušas asas, ministrijas sagatavotais projekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā un tālāk parlamentam.

0
Tagi:
alga, Labklājības ministrija, Ramona Petraviča
Pēc temata
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Tiesībsargs: Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko ar to var nosegt
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?