Partiju Saskaņa/Gods kalpot Rīgai priekšvēlēšanu štabā

Ilga Kreituse: Latvijā viss ir citur pasaulē, tikai mazliet savādāk

158
(atjaunots 13:44 10.07.2017)
Ilga Kreituse uzskata: kreisie spēki uzvar vēlēšanās, taču nekad nevada Latviju.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Latvijā vēlēšanās uzvarējusī partija nekad nevada valsti un par spīti demokrātijas principam neveido valdību, citē RIA Novosti bijušās Latvijas Saeimas spīkeres, politoloģes Ilgas Kreituses vārdus intervijā radiostacijai Baltkom.

"No citās Eiropas valstīs pastāvošo likumsakarību viedokļa Latvija ir pavisam citāda. Mēs neievērojam veco demokrātisku principu, saskaņā ar kuru valdību veido partija, kas uzvarējusi vēlēšanās," – skaidro eksperts.

Viņa atzīmēja, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šis jautājums ne reizi nav apspriests koalīcijas izveidošanas līmenī.

"Jau ne reizi vien bijis tā, ka "Saskaņa" parlamenta vēlēšanās iegūst lielāko vēlētāju balsu skaitu, taču tikai vienu reizi no Zatlera "Reformu partijas" puses izskanēja jautājums par iespējamo "Saskaņas" darbu valdībā," –uzsvēra Kreituse.

Viņa piebilda, ka tā jau ir tradīcija: partija, kas izcīnījusi uzvaru, nekad nepiedalās pārrunās par valdības veidošanu.

"Saviem studentiem es skaidroju tā: Latvijā viss ir kā citur pasaulē, tikai mazliet savādāk. Uzvarējusī partija nekad nevada valsti. Skatoties uz šo jautājumu no vēstures skatu punkta, pirms Otrā pasaules kara visās vēlēšanās Latvijā uzvarēja tikai sociāldemokrāti. Un no visām 12 valdībām sociāldemokrāti valdīja tikai vienu reizi. Tā nu reiz iegājies, ka kreisie spēki uzvar, taču varas grožus nepārņem," – noslēgumā teica politoloģe.

"Saskaņas" partija ir populārākā republikā. Tai ir lielākais Latvijas iedzīvotāju atbalsts, tostarp to aktīvi atbalsta krievvalodīgie iedzīvotāji. Neskatoties uz to, partija atrodas parlamenta opozīcijā, jo pārējās partijas atsakās ar to strādāt, pārmetot tai Krievijas interešu realizēšanu.

"Partijai "Saskaņa" ir izveidojuši krievu partijas tēlu, ko nacionālisti sauc par okupantu partiju. Šobrīd līdzās tam izmanto arī ģeopolitisko situāciju… Tas ir sava veida politiskais gājiens, jo, ja viņiem atņemtu okupācijas tēmu, "krievi nāk" un Kremli, tad jau nekā vairs arī nepaliek. Ar ko tad viņi nodarbosies?" – teica bijusī spīkere.

158
Pēc temata
Premjers pret sadarbību ar "Saskaņu" "prokrieviskā" Ušakova dēļ
Bondars nesadarbosies ar "Saskaņu" Rīgas domē
Par "Saskaņas" sarakstu Rīgā gatavi balsot 42,8% vēlētāju
Stāsts par to, kā Nils Valerjevičs saķildojās ar Ruslanu Vjačeslavoviču

Eksperts novērtējis, vēlēšanu rezultāts ASV ietekmēs attiecības ar Krieviju

20
(atjaunots 16:46 25.10.2020)
Eksperts uzskata, ka Donalda Trampa atkārtotas prezidentūras gadījumā viņam būs plašākas iespējas attiecībās ar Krieviju nekā pirmajā pilnvaru termiņā.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievijas tēma kļūs par tukšu šāvienu uz ASV prezidenta Donalda Trampa pusi, ja viņu ievēlēs otru reizi, tomēr kopumā nav iespējams apgalvot, ka viens no kandidātiem būtu izdevīgāks attiecībās ar Krieviju, intervijā RIA Novosti konstatēja Amerikas tirdzniecības kameras vadītājs Krievijā Aleksis Rodzjanko.

Prezidenta vēlēšanas ASV notiks 3. novembrī, pirmstermiņa balsošana vairākos štatos jau sākusies. Par prezidenta posteni cīnās republikāņu partijas kandidāts un pašreizējais valsts vadītājs Tramps un demokrātu kandidāts Džo Baidens.

"Te nu es nezinu, nevaru teikt, ka kāds būtu labāks, kāds – sliktāks," noteica Rodzjanko, taujāts par to, kura kandidāta uzvara būtu izdevīgāka abu valstu attiecībām.

Viņaprāt "Krievijas un Amerikas" tēma nav tik lielā mērā atkarīga no tā, kura partija tagad ir pie varas un kas patlaban ir prezidents. "Tā ir divu lielvalstu sāncensības tēma, kā šī sāncensība tiek vadīta, ar kādiem paņēmieniem – pārrunām vai konfliktiem," viņš sprieda.

"Ja Trampu ievēlēs otru reizi, Krievijas tēma jau būs tukšs šāviens uz viņa pusi, un es šaubos vai to turpinās vazāt. Tātad viņam būs mazliet vairāk elastības un iespēju attiecībās ar Krieviju, nekā bija pirmajā termiņā," uzskata aģentūras sarunbiedrs.

"Bet, ja uzvarēs Baidens, viņam aiz muguras nav aizdomu, ka viņš būtu kaut kā saistīts ar Krieviju, kopumā nav pieņemts izvirzīt tādas apsūdzības demokrātiem. Tāpēc Baidenam varētu but mazliet vairāk elastības. Tomēr es nesaskatu, ka būs liela starpība jebkurā no abiem variantiem," viņš noslēgumā piebilda.

20
Tagi:
Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Taliban" cer uz Trampa uzvaru vēlēšanās
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
ASV atslepenoti ieraksti par Obamas iespējamo plānu saistīt Trampu ar Krieviju
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

50
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

50
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu
Džila Baidena

Pēc Igaunijas prezidentes sarīkotās modes provokācijas "iekritusi" Baidena dzīvesbiedre

0
(atjaunots 16:01 26.10.2020)
ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre priekšvēlēšanu pēdējās debatēs izvēlējās tādu pašu kleitu, ko nēsāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras un radio Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana savā lapā

Facebook pastāstīja, ko interesantu pamanījusi.

Fināla debates pirms ASV prezidenta vēlēšanām kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre Džila Baidena izvēlējusies tādu pašu kleitu, ko Simoņana nēsāja, intervējot Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

"Es jau varu arī turpmāk muļķīgi noliegt mūsu iejaukšanos vēlēšanās ASV. Tomēr tagad, kad Džila Baidena ieradās fināla debates tajā pašā kleitā, kādā es intervēju Lavrovu, tam vairs nav nekādas jēgas," Simoņana komentēja publicēto kolāžu ar Džilas fotogrāfiju un viņas pašas attēlu vienā un tajā pašā kleitā.

Interesanti, ka oktobra sākumā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pārrunās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Berlīnē izraudzījās dzeltenu kleitu ar melnu trijstūra formas iešuvi uz jostasvietas, kas ļoti atgādināja Sputnik logotipu. Toreiz ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses dienests "pielaikoja" šo kleitu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, bijušajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei un ASV prezidenta dzīvesbiedrei Melānijai Trampai.

Šķiet, kleita teicami piestāv visām šīm lēdijām.

0
Tagi:
Simoņana, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins
Simoņana ierosinājusi akciju #VaiKaunaNav Polijas politiķiem
Kā būtu ar BBC Russian? Simoņana atbildēja uz Lielbritānijas uzbrukumiem RT
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT