Latvijas Saeimas deputāts Edvīns Šnore

Šnore: Baltkrievijā tiks "slīpēts" uzbrukums Baltijas valstīm

63
(atjaunots 14:48 07.07.2017)
Latvijas Saeimas deputāts Edvīns Šnore EDSO nav ieradies parlamentārajā sesijā Minskā nevis savu izteikumu dēļ, bet gan sakarā ar gaidāmajām mācībām "Rietumi 2017".

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Latvijas Saeimas deputāts Edvīns Šnore paskaidrojis iemeslus, kuru dēļ nav ieradies EDSO parlamentārajā sesijā Minskā.

Iepriekš kļuva zināms, ka Šnore, Latvijas delegācijas vadītājs, nezināmu iemeslu dēļ nav ieradies Baltkrievijā. Rezultātā Latvijas delegāciju sesijā vada "Vienotības" deputāts Atis Lejiņš. Delegācijas loceklis Andrejs Klementjevs sarunā ar Sputnik Latvija pauda neizpratni par Šnores lēmumu – viņam bija jāierodas Minskā. 

Klementjevs bija izbrīnīts par to, ka Šnore nav devies uz parlamentāro sesiju, jo viņš gatavojies braucienam. Jāpiebilst, ka nesen Rīgu apmeklēja Baltkrievijas parlamenta vicespīkers un Senāta pārstāvji. Baltkrievi kopā ar Šnori parakstīja rezolūcijas un pauda gandarījumu par viņa sniegto Baltkrievijas interešu atbalstu EDSO līmenī. Tātad brauciens uz Minsku Latvijas delegācijas vadītājam nebūtu bijis velts. 

Klīda baumas, ka Edvīnam Šnorem netiks izsniegta vīza, ņemot vērā viņa izteikumus par krieviem, taču Andrejs Klementjevs bija pārliecināts, ka nekas tamlīdzīgs nav noticis.

Beidzot noslēpumu par savu lēmumu nepiedalīties asamblejā atklāja pats Šnore, kam piezvanīja radio Baltkom. Viņš atteicies no brauciena nevis tādēļ, ka aktīvisti nosūtījuši vēstuli Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko ar lūgumu neielaist viņu valstī, bet gan tādēļ, ka gaidāmas Baltkrievijas un Krievijas kopīgās militārās mācības, kurās, saskaņā ar Šnores vārdiem, tikšot slīpēts uzbrukums Baltijas valstīm.

Politiķis paskaidroja, ka uz Minsku viņš neesot braucis Krievijas un Baltkrievijas kopīgo nedraudzīgo militāro mācību dēļ. Viņš piebilda, ka, pēc Nacionālās apvienības domām, Krievija ir agresors. Lielas militārās mācības 2014. gadā esot noslēgušās ar Krimas okupāciju, un tagad Šnore bīstas, ka mācībās "Rietumi 2017", kas notiks šī gada augustā un septembrī Baltkrievijā, tikšot apgūts uzbrukums Baltijas valstī. Viņš uzskata, ka šādā situācijā patlaban uz Baltkrieviju braukt nevarot.

63
Temats:
"Rietumi 2017" (53)
Pēc temata
Ierosināts atņemt Triju zvaigžņu ordeni Edvīnam Šnorem par viņa izteikumiem
Četras organizācijas vērsušās Ģenerālprokuratūrā ar sūdzību pret Edvīnu Šnori
Lavrovs: NATO aktivizēšanās pie Krievijas robežām — destabilizējošs faktors
Kijevā izdomāts scenārijs Krievijas uzbrukumam Lietuvai un Polijai
Donalds Tramps

Amerikāņu eksperts uzskata, ka Trampa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu pieaug

11
(atjaunots 11:46 04.06.2020)
Eksperts norādīja, ka pašlaik, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa izredzes uz otru prezidentūras termiņu un uzvaru vēlēšanās šī gada novembrī ir pieaugušas, ņemot vērā protestus un nekārtības, kas pārņēmušas valsti, uzskata Perdjū universitātes Politoloģijas un afroamerikāņu pērījumu fakultātes docente Nadja Brauna, vēsta RIA Novosti.

Jau vairāk nekā nedēļu ASV turpinās plaši protesti un nekārtības, kas sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas Mineapolē no policistu rokām. Tramps atbalsta apņēmīgus soļus kārtības atjaunošanai un iesaka štatu gubernatorim izmantot karavīrus. Daudzi gubernatori viņam nepiekrīt.

Izredzes pieaug

"Uzskatu, ka viņam ir labas izredzes uzvarēt. Ja jūs man būtu uzdevuši šo jautājumu pirms Džordža Floida nāves, es teiktu, ka viņa izredzes ir mazākas, ņemot vērā viņa reakciju uz Covid-19," Brauna norādīja sarunā ar RIA Novosti.

Tagad, pēc viņas domām, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

Pēc ekspertes domām, rasisma un policijas vardarbības problēma nākamajās vēlēšanās būs viena no fundamentālākajām.

Brauna atgādināja, ka "tīri matemātiski" Demokrātiskās partijas kandidāts, par ko vajadzētu kļūt Džo Baidenam, nevarēs izcīnīt uzvaru bez afroamerikāņu atbalsta. "Baidenam ir jāuzstājas un strikti jānosoda šīs nelikumīgās slepkavības (afroamerikāņu bojāeja no policistu rokām – red.)," ir pārliecināta Brauna.

Pie tam, viņa uzskata, Baidenam vajadzētu akcentēt savu saikni ar Baraku Obamu, kā arī izvirlzīt viceprezidenta postenim afroamerikānieti.

Problēmas saglabājas

Sarunā par plašo protestu iemesliem eksperte atzīmēja, ka pēdējos mēnešus afroamerikāņi izjūt nopietnas ekonomiskās problēmas, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, un galu galā "nabagie kļuvuši vēl nabagāki". Tomēr konflikta pamatā ir ASV krāsaino iedzīvotāju tradicionālās problēmas, tas ir, "sistemātiska nevienlīdzība", kā arī fakts, ka varasiestāžu attiecībās ar viņiem trūkst "taisnīguma un caurspīdīguma".

"Afroamerikāņi vēlas vienlīdzīgi piedalīties amerikāņu sabiedrības dzīvē... Viņi vēlas tikai to, lai ar viņiem apietos tāpat kā ar baltajiem. Mēs tieši tāpat ticam demokrātijas vērtībām, uz kuru pamata dibināta šī valsts," apliecināja Nadja Brauna – arī viņa pārstāv afroamerikāņu aprindas.

Pie tam viņa precizēja, ka sākotnēji Savienoto Valstu izveidē piejaukts rasisms – afroamerikāņi bija vergi, un viņiem nebija nekādu politisko tiesību.

"Domāju, mēs novērosim vēl spēcīgākas sadursmes ar likumsargiem un Nacionālo gvardi, pirms situācija uzlabosies," uzskata Brauna.

ASV krāsainie iedzīvotāji – ne vairāk kā 20% iedzīvotāju – tradicionāli pārsvarā atbalsta demokrātus. Protams, daudzi balso par republikāņiem un Trampu. Tāpēc maijā lielu skandālu izraisīja Baidena nepiesardzīgais izteikums par afroamerikāņiem – sak, "ja jūs nebalsojat par mani, jūs neesat melnie". Vēlāk viņš bija spiests par to atvainoties.

Pie tam otrdien grautiņu fonā ASV prezidenta padomniece Kellienna Konveja atzina, ka valstī pastāv "institucionālais rasisms" un jūtams – visi cilvēki nav vienlīdzīgi.

11
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Tramps, ASV
Pēc temata
"Tramps var atdot Krievijai Aļasku": šausmas ASV Senātā
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

51
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

51
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Jurijs Svetovs

Politologs par karaspēka ievešanu ASV: valdība atzinusi, ka nespēj tikt galā

0
(atjaunots 12:20 04.06.2020)
Izmantot armiju pret civiliedzīvotājiem nozīmē atzīt, ka varasiestādes nespēj nomierināt protestus sabiedrībā, norādīja politologs Jurijs Svetovs.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Vairāk nekā 1,5 tūkstoši karavīru pārdislocēti uz armijas bāzēm Vašingtonas apkaimē, informēja Pentagona pārstāvis. Karavīri ir "paaugstinātā cīņas gatavībā". ASV galvaspilsētā turpinās protesti pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves dēļ, kam policists aizturēšanas laikā ar ceļgalu saspieda kaklu.

Tādos apstākļos izmantot armiju nozīmē atzīt, ka varasiestādes nespēj nomierināt protestus sabiedrībā, radio Sputnik ēterā pastāstīja politologs, žurnālists Jurijs Svetovs.

"Viena lieta, kad armijas palīdzība tiek izmantota spēcīgu stihisko nelaimju gadījumā, pavisam cita – kad karaspēku vērš pret saviem vēlētājiem," uzsvēra Svetovs.

Viņš pastāstīja, ka daudzi analītiķi uzskata: amerikāņu sabiedrība ir sašķelta, tostarp arī pēc rases pazīmēm.

"ASV armijā ir liels skaits afroamerikāņu karavīru. Kā viņi izturēsies? Vai izpildīs komandieru pavēles? Mediji vēsta, ka policisti atteikušies izpildīt tādus rīkojumus. Jebkurā gadījumā ASV valdība patlaban demonstrē visai pasaulei, ka nespēj tikt galā ar protestiem ar parastām metodēm," konstatēja Svetovs.

Politologs uzskata, ka noteikts sabiedrības loks atbalsta ASV valdības lēmumu izmantot armiju nekārtību apslāpēšanai. Grautiņu laikā cieš cilvēki, un apstākļos, kad iedzīvotāji ar ieročiem rokās aizstāv savu īpašumu, ASV valdība izlēma ievest armiju, piebilda Svetovs.

Līdz ar miermīlīgajiem protestiem Floida bojāejas dēļ vairākus simtus pilsētu ASV pārņemušas masu nekartības. Cilvēki pārkāpj valdības noteikto komandanta stundu un iziet pilsētu ielās naktīs, demolē veikalus, aizdedzina ēkas un automašīnas. Vairāk nekā 20 štatos nemieru apspiešanā iesaistīta Nacionālā gvarde. Visā valstī aizturēti aptuveni 9 tūkstoši nemieru dalībnieku.

Светов: власти США не могут справиться с протестами обычными методами
0
Tagi:
NBS, protesti, ASV
Pēc temata
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
Protesti ASV: kā amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā