Eiropas pils Strasbūrā, kur notiek EPPA sēdes

EPPA pastāstīja, ka Krievijas parlamentāriešu nepiedalīšanās Asamblejā kaitē tās darbībai

19
(atjaunots 16:52 02.07.2017)
Iepriekš Krievijas ĀM Sergejs Lavrovs paziņoja Eiropas Padomes ģenerālsekretāram Turbjornam Jaglandam par Maskavas nolūkiem apturēt iemaksas samaksu par 2017. gadu, kamēr nebūs pilnībā atjaunotas nacionālās delegācijas pilnvaras. Turklāt, Krievija apstiprināja savus pienākumus Eiropas Padomes konvencijas ievērošanā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Ilgstoša Krievijas deputātu nepiedalīšanās Asamblejā nāk par sliktu kā Maskavai, tā arī pārējai Eiropai, paziņoja RIA Novosti Apvienoto Eiropas kreiso grupas vadītājs EPPA Tini Koks.

Krievijas savstarpējās attiecības ar Eiropas Padomes Parlamentāro Asambleju pēdējos gados ir asi saasinājušās. 2014., 2015. gadā EPPA pieņēma virkni rezolūciju Krievijas pozīcijas dēļ attiecībā uz Krimu. Šīs rezolūcijas liedza Krievijas delegācijai piedalīties sesijas balsojumos un atņēma tiesības piedalīties organizācijas uzraudzības pasākumos. 2016. gadā Krievija pieņēma lēmumu nenosūtīt delegācijas darba procesam nepieciešamos dokumentus, turklāt, Maskava turpināja strādāt ar Eiropas Padomi. 2017.gadā Krievija tāpat nolēma nenosūtīt dokumentus savas delegācijas akreditācijai EPPA.

Jūnija sākumā Valsts Domes spīkers Vjačeslavs Volodins paziņoja, ka Maskava nepārskaitīs iemaksu par 2017. gadu trešo daļu 11 miljonu eiro apmērā Eiropas Padomei, ņemot vērā izdevumus par dalību EPPA.

Krievija ir viens no Eiropas Padomes budžeta pamatmaksātājiem līdz ar Franciju, Lielbritāniju, Vāciju, Itāliju, un tagad arī Turciju.

Intervijā aģentūrai komentējot  aizvakar izskanējušos Krievijas ĀM vadītāja paziņojumus, Koks norādīja, ka "gribētu ieteikt ministram Lavrovam vairāk koncentrēties uz jēgas: kā piespiest Krievijas parlamentāriešus pievienoties Asamblejai, nodrošināt Krievijas dalību gaidāmajos svarīgākajos Asamblejas balsojumos par jaunajiem Cilvēktiesību tiesas tiesnešiem, mūsu jauno cilvēktiesību ombudsmeni un arī drīzumā par mūsu jauno Ģenerālsekretāru". 2018.gadā EPPA izvēlēsies ECT tiesnešus, kā arī jauno Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru. 2019.gadā tai būs jāizvēlas jauns Eiropas Padomes ģenerālsekretārs.

Koks uzskata, ka "Krievijas Federācija ir pārāk liela, lai tērētu laiku sīkām runām par naudu, tai ir jākoncentrējas uz savām tiesībām balsot visos šos svarīgajos jautājumos, kuri pašlaik ir Asamblejas galvenie uzdevumi ".

"Ceru, ka tagad Asambleja varēs normāli funkcionēt (pēc lēmuma pieņemšanas par Asamblejas vadītāja atstādināšanu no amata) – mēs ar nepacietību gaidām ražīga dialoga ar Krievijas parlamentu turpinājumu," — piebilda parlamentārietis.

"Esmu pārliecināts, ka mūsu prezidenta komiteja gatava to izdarīt," — atzīmēja viņš. "Krievijas deputāti ir pārāk ilgi bijuši prom no mūsu Eiropas Asamblejas, kas ir slikti Krievijai un slikti pārējai Eiropai. Ir laiks pārvarēt problēmas un atrast risinājumus," — noslēgumā teica viņš.

19
Pēc temata
EPPA savā rezolūcijā nosodīja Valsts domes vēlēšanās Krimā
EPPA vadītājs Maskavā vēlas apspriest dialoga atsākšanu ar Krieviju
Nariškins: kārtīgiem politiķiem ir bīstami atrasties EPPA
Kosačovs: konstruktīvam darbam EPPA Krievijai nepieciešami godīgi nosacījumi
Protesta akcija pret novadu reformas apstiprināšanas pie Saeimas

Novadu reforma ir sašķēlusi Latviju: kur ar Pūces projektu ir neapmierināti visvairāk

20
(atjaunots 09:54 30.05.2020)
Vien katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atbalsta administratīvi teritoriālo reformu, kuru jau gadu pastiprināti virza valdošā koalīcija, turklāt tās pretinieku skaits nav īpaši mazāks; Kurzemē ar Pūces projektu ir neapmierināts katrs otrais.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji neviennozīmīgi vērtē administratīvi teritoriālās reformas projektu, kurš paredz pašvaldību skaita samazināšanu no 119 līdz 42. Attiecīgas aptaujas rezultātus Facebook publicēja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

"Izskatās, ka kopumā sabiedrībā patlaban ir diezgan neviennozīmīga attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu. Tikai 36% to pašreizējā izpildījumā atbalsta. Savukārt 33% to neatbalsta. Ļoti daudziem (31%) par to nav viedokļa. Vismazākais atbalsts varētu būt Kurzemē – tur to 50% neatbalsta," uzrakstīja Kaktiņš.

Saskaņā ar publicēto statistiku, situācija Latvijas reģionos stipri atšķiras. Visvairāk reformas piekritēju ir Vidzemē, lai gan arī tur to ir mazāk nekā puse – 47%. Pret ir 33% vidzemnieku. Latgalē reformu atbalsta nedaudz mazāk – 45% respondentu, taču arī tās pretinieku ir mazāk – 29%.

Vismazāk to, kam nav konkrēta viedokļa par Pūces projektu, ir Zemgalē – vien 21%. par reformu šajā reģionā uzstājas 42%, pret – 37%.

Visvairāk vienaldzīgo šajā jautājumā Latvijā ir Rīgā – 45%, un tas nav nekāds brīnums, jo likumprojekts galvaspilsētu neskar. Kopumā 31% rīdzinieku ir par reformu, 24% - pret, kas ir vismazāk Latvijā.

Divos citos reģionos Pūces projekta pretinieku ir vairāk, nekā piekritēju – tā ir Pierīga un Kurzeme. Pierīgā pret reformu ir 39%, savukārt par 36%. Kurzemē pret reformu ir katrs otrais (50%), par ir vien katrs ceturtais (25%).

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrdien, 26. maijā, ārkārtas sēdē Saeima ķērās klāt administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai trešajā lasījumā. Šoreiz projekts tiek virzīts paātrinātā tempā – ne tikai dēļ tā, ka koalīcija kontrolē parlamenta vairākumu, bet arī pateicoties jaunajai attālināto sēžu sistēmai "e-Saeima", kura ir ne vien neierasta, bet arī satur sevī virkni trūkumu, kas liek šķēršļus pilnvērtīgai diskusijai.

Tajā pašā dienā pie Saeimas sapulcējās divi piketi – pret pašu reformu un tās apstiprināšanu attālinātā režīmā.

20
Tagi:
Latvija, novadu reforma
Pēc temata
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
"Fokusēties nav iespējams": koronavīruss paātrinājis novadu reformas pieņemšanu
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
Angela Merkele un Donalds Tramps, foto no arhīva

Vācijas kanclere sūdzas par grūtībām sadarbībā ar ASV

15
(atjaunots 12:17 29.05.2020)
Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Eiropas Savienības sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā to vēlētos ES, taču transatlantiskās partnerattiecības ir Eiropas ārpolitikas pamats, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, vēsta RIA Novosti.

"Eiropas svarīgākais partneris ir ASV. Es saprotu, ka sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā mēs vēlētos. Tas attiecas uz klimatisko un tirdzniecības politiku, kā arī jautājumu par starptautisko organizāciju lomu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju," norādīja Merkele, uzstājoties Konrāda Adenauera fonda pasākumā, iepazīstinot ar Vācijas mērķiem gaidāmajā prezidentūrā ES.

Tomēr, viņa atzīmēja, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts. Kanclere piebilda, ka "ne tikai šo attiecību saglabāšana, bet arī nostiprināšana ir mūsu nacionālajās un Eiropas interesēs".

Pēc viņas vārdiem, starptautiskās kārtības, miera un stabilitātes aspektā, kā arī svarīgāko izaicinājumu pārvarēšanā Eiropa un ASV ir atkarīgas viena no otras.

"Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropa nav neitrāla. Eiropa ir politisko Rietumu daļa. Ja Eiropa vēlas saglabāt sevi un savas vērtības šajā pasaulē – mēs to vēlamies, un tas ir jāpaveic, - mums tas izdosies, kad mēs saņemsim savu likteni savās rokās, taču rīkosimies arī kā uzticami Rietumu interešu un vērtību apvienības partneri. Tā ir vienota veseluma daļa, vienas medaļas divas puses," piebilda Merkele.

15
Tagi:
ASV, Vācija, Merkele, NATO
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Pati tumšākā stunda: pasaules līderi parādījuši savu nekompetenci
Eiropa izmetīs no prāta: eksperts komentē skandālu ap CIP totālo spiegošanu
Politologs: Merkeles vizīte Maskavā parādīja Krievijas patieso nozīmi pasaulē
Rokasspiedieni, "Megxit" un mazliet krieviski: Berlīnē tikušies līderi
Laboratorijas darbs, foto no arhīva

Otro dienu pēc kārtas Latvijā diennakts laikā tiek atklāts tikai viens Covid-19 gadījums

0
(atjaunots 12:17 31.05.2020)
Kopā aizvadītajā diennaktī Latvijā tika veikti vien 879 koronavīrusa testi: jau otro dienu pēc kārtas slimnīcās nav nokļuvis neviens pacients ar šādu diagnozi.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijā diennakts laikā tika atklāts tikai viens Covid-19 inficēšanās gadījums. Par to liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Tiesa, valstī tika veikts mazs koronavīrusa testu skaits – 879. Iespējams, šī iemesla dēļ tika atrasts tikai viens inficētais. Lai gan sestdien, 30. maijā, diennakts pārskats arī uzrādīja vienu Covid-19 gadījumu – tika veikti 1234 testi.

Kopumā kopš koronavīrusa izplatības Latvijā ir veikts 109 071 tests. Koronavīrusa diagnoze apstiprināta 1066 cilvēkiem.

Jau otro diennakti pēc kārtas Latvijas slimnīcās nav nonācis neviens pacients ar diagnosticētu Covid-19.

Stacionāros turpina ārstēties 18 pacienti ar Covid-19, 3 no tiem ir smaga slimības gaita.

Visā pandēmijas laikā no slimnīcām izrakstīti 155 pacienti, kuri izgāja ārstēšanos pēc inficēšanās ar Covid-19.

Atgādināsim, ka 9. jūnijā Latvijā atcels ārkārtējās situācijas režīmu. Taču, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies, valdība var ieviest ārkārtējo situāciju atkārtoti. Ministru kabinets 26. maijā pieņēma Tieslietu ministrijas plānu, kurš ļauj lokani reaģēt uz situāciju pēc režīma atcelšanas.

Lai samazinātu atkārtota ārkārtējās stāvokļa ieviešanas varbūtību, ir jāturpina ievērot sociālo distanci arī pēc 9. jūnija. Tāpat nedrīkst pieļaut cilvēku drūzmēšanos vienuviet.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji metušies meklēt ar Covid-19 inficējušos ar jaunās lietotnes palīdzību
Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas
Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa