Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs

"Rusofoba apsēstība": Lavrovs paskaidroja ASV jaunās sankcijas

68
(atjaunots 12:44 23.08.2017)
Vakar ASV Finanšu ministrija paplašināja sankcijas pret kompānijām un fiziskām personām sakarā ar situāciju Ukrainā. Sarakstā iekļuvuši ierēdņi no Krievijas un Donbasa, kā arī divi baikeru kluba "Nakts vilki" pārstāvji.

Rīga, 21. jūnijs — Sputnik. Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs komentējis jaunās pret Krieviju vērstās ASV sankcijas, vēsta RIA Novosti. Pēc diplomāta teiktā, ierobežojumi kārtējo reizi ieviesti "ne no šā, ne no tā".

"Šīs izmaiņas uzturēs spiedienu pret Krieviju, lai virzītos (konflikta Ukrainā —red.) diplomātiskā risinājuma virzienā," — paziņoja ASV Finanšu ministrijas vadītājs Stīvens Mnučins.

Amerikāņu ierēdnis piebildis, ka sankcijas paliks spēkā līdz brīdim, kamēr "Krievija izpildīs Minskas vienošanās".

"Rusofoba apsēstība"

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot Vašingtonas darbības, paziņoja, ka kārtējie ierobežojumi ieviesti bez jebkāda pamata. 

"Atsauce uz situāciju Ukrainā – tā, manuprāt, nopietniem šā procesa novērotājiem izraisa smaidu. Diemžēl mūsu kolēģi Eiropas Savienībā, kā jau iepriekš izteicos šajā jautājumā, slēpjas aiz viltīga formulējuma: sankcijas tiks atceltas, tiklīdz Krievija izpildīs Minskas vienošanās. Mēs aicinām mūsu draugus Eiropas Savienībā vēlreiz palasīt Minskas protokolus – tur ir pietiekami skaidri teikts, kas un kam jādara un kādā secībā," — sacīja Lavrovs preses konferencē pēc sarunām ar Francijas ĀM vadītāju Žanu Īvu Le Driānu.

"Tāpēc varu izteikt tikai nožēlu par šo amerikāņu kolēģu rusofobo apsēstību. Tā jau ir pārkāpusi visas robežas. Ja Porošenko nespēj izpildīt savas Minskas protokolos minētās saistības — sankcijas pret Krieviju," — piebilda Krievijas ārlietu ministrs.

Minskas protokoli nosaka, ka Kijevai līdz 2015. gada beigām bija jāveic Konstitucionālā reforma. Tās galvenie elementi bija jābūt decentralizācija un likums par atsevišķu Doņeckas un Luganskas apgabalu rajonu īpašo statusu, taču Ukrainas valdība joprojām nav izpildījusi šīs saistības.

Vašingtonas PR gājiens

Krievijas Valsts domes Ekonomiskās politikas komitejas pirmais vietnieks Valērijs Gartungs uzskata, ka jaunās sankcijas Krievijas ekonomikai nesīs minimālus zaudējumus.

"Tās ir ASV iekšējai lietošanai, tās nav domātas, lai izdarītu spiedienu pret Krieviju, jo šīm sankcijām nav ekonomiskā efekta. Tas vairāk ir PR gājiens," — teica Gartungs RIA Novosti, uzsverot, ka sankcijām ir nekonstruktīvs raksturs.

Savukārt Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs apšaubīja to cilvēku kompetenci, kuri sastādījuši jauno ierobežojošo pasākumu sarakstu.

"ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret vairākām Krievijas kompānijām un fiziskām personām, protams, pieņemtas ar mērķi demonstrēt Vašingtonas apņēmību un soli uz rusofobu pusi. Taču šo sankciju pamatojums ("līdz Krievija izpildīs Minskas protokolus", lai arī jāpiebilst, ka Krievija nav to subjekts) un personas, pret ko tās vērstas (restoratori, baikeri, tikai Krimā strādājošas kompānijas) parāda šo ierobežojumu izstrādes un atbildīgo personu kompetences līmeni," — teica senators savā Facebook lapā.

Kosačovs arī atzīmējis, ka Vašingtonas darbības "jāsaprot tikai elites iekšējās cīņas kontekstā".

"Atkārtošu vēlreiz: notiek Trampa medības, kurās piedalās ievērojama daļa amerikāņu elites, un ar to viss ir izskaidrojams," — uzsvēra Federācijas padomes komitejas vadītājs.

68
Pēc temata
Lavrovs: NATO un Eiropas Savienība ar pūlēm pārvar aizvainojumu pret Krieviju
Sergejs Lavrovs: mūsdienu politikā noteikumu vairs nav
Sergejs Lavrovs: paziņojumi par Krievijas draudiem Baltijas valstīm ir absurdi
Kāpēc finansēt rusofobus: Krievija ierobežojusi iemaksu PACE
Putins: dažviet rusofobija skrien pār malām
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

23
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

23
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Krievijas AM

Trampa administrācija sagatavojusi sankciju projektu pret Krievijas AM

20
(atjaunots 07:22 26.11.2020)
Sankciju saraksta projekts paredz ierobežojumus, kuru rezultātā ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Savienotās Valstis varētu ieviest sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru, vēsta RIA Novosti.

Par to liecina pašreizējā prezidenta Donalda Trampa administrācijas gatavotā sankciju saraksta projekta melnraksts, ar ko izdevies iepazīties ziņu aģentūrai. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.

Citu starpā sarakstā varētu iekļūt valsts korporācijas "Rosatom" institūti, kas piedalījās perspektīvā bruņojuma izstrādē, divi "Roskosmos" uzņēmumi, kā arī helikopteru un aviācijas dzinēju ražotāji, aviācijas materiālu un gaisa satiksmes organizācijas sistēmu izstrādātāji un piegādātāji.

Ziņu aģentūras informācijas avots konstatēja: ja sankcijas tiks apstiprinātas, ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

20
Tagi:
sankcijas, Donalds Tramps, Krievija, ASV
Pēc temata
Pompeo piedraudējis ar sankcijām visiem, kas piegādās ieročus Irānai
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

0
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu