PACE sēde. Foto no arhīva.

Kāpēc finansēt rusofobus: Krievija ierobežojusi iemaksu PACE

40
(atjaunots 14:36 06.06.2017)
Krievijas Federācijas Padomes vicespīkeris Iļjass Umahanovs uzskata, ka Maskavas lēmums nepārskaitīt iemaksu 11 miljonu eiro apmērā Eiropas Padomes budžetā ir taisnīgs, ņemot vērā PACE valdošo rusofobu noskaņojumu.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievija par trešo daļu samazinājusi iemaksu Eiropas Padomes budžetā, paziņoja Valsts domes spīkeris Vjačeslavs Volodins, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Bloķēts (trešās daļas iemaksas Eiropas Padomē – red.) pārskaitījums. Finansējums notiek pa posmiem, un trešā daļa, kas palikusi līdz gada beigām, vienkārši netiek pārskaitīta, tas arī viss," – Volodins norādīja, piebilstot, ka runa ir par summu aptuveni 11 miljonu eiro apmērā.

ES ģenerālsekretāra preses sekretārs Deniels Holtgens pavēstīja, ka Krievija vēl nav informējusi Eiropas Padomi par savas iemaksas samazināšanu.

Kāpēc vajadzētu finansēt rusofobus?

Krievijas Federācijas Padomes vicespīkeris Iļjass Umahanovs uzskata, ka lēmums nepārskaitīt iemaksu Eiropas Padomes budžetā ir taisnīgs, ņemot vērā PACE valdošo rusofobu noskaņojumu.

"Uzskatu to par taisnīgu Krievijas reakciju, ņemot vērā rusofobo noskaņojumu, kas patlaban vērojams Parlamentārajā Asamblejā," – Umahanova teikto citē RIA Novosti.

Viņš uzsvēra, ka iepriekš Krievija ir veikusi visus maksājumus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Pēc senatora vārdiem, tamlīdzīgas negatīvas situācijas starpparlamentu attiecībās nav nekur, nevienā citā starptautiskajā struktūrā. 

Pēc notikumiem Krimā (Krimas pussalas un Sevastopoles pilsētas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā atbilstoši referenduma rezultātiem) PACE anulēja Krievijas delegācijas tiesības piedalīties balsošānā, asamblejas vadošo struktūru darbībā un vēlēšanu monitoringā ES valstīs.

Rezultātā Krievija pameta PACE līdz 2015. gada beigām un vēlāk nolēma nenosūtīt dokumentus tālākai akreditācijai, taču neatteicās no sadarbības ar Eiropas Padomi.

PACE priekšsēdētājs Pedro Agramunts nolēmis turpināt dialoga meklējumus ar Krieviju. Agramunts informēja, ka vēlētos organizēt debates parlamenta diplomātijas jautājumos, un ierosināja tās sarīkot viņa dzimtajā pilsētā Valensijā. Viņš ir parliecināts, ka visas puses ir ieinteresētas panākt, lai Krievijas delegācija atgrieztos PACE, jo tā ir 47 valstu asambleja.

2017. gada sākumā Agramunts apmeklēja Krieviju. Pēc tikšanās ar Valsts domes spīkeri Vjačeslavu Volodinu viņš pavēstīja, ka Krievijas delegācijas pilnvaras PACE, domājams, pagaidām netiks atjaunotas. Krievijas Valsts dome izslēdza no starptautiskās darbības grafika PACE sesiju janvārī.

Krievija pieprasa visu PACE sankciju atcelšanu un asamblejas reglamenta grozījumus, kas patlaban ļauj atņemt balsstiesības nacionālajām delegācijām.

Agramunts atgādināja, ka Krievija nepiedalās PACE darbā tāpēc, ka "mūsu viedoklis prasa negrozāmu tiesību aizstāvēšanu". Pēc viņa vārdiem šīs tiesības ir jāaizsargā, it īpaši parlamenta struktūrā.

40
Pēc temata
Krimā pastāstīja par "filozofisku attieksmi" pret sankcijām
Dmitrijs Kiseļovs: rusofobijas lēkmes ar laiku pāriet
Eirodeputāts: neviens nevar man aizliegt doties uz Donbasu
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

18
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

18
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu

Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām

15
(atjaunots 17:01 15.01.2021)
Ņujorka pievienojusies korporācijām, kas novērsušās no amerikāņu prezidenta Donalda Trampa pēc nekārtībām Kapitolijā.

RĪGA, 15. janvāris - Sputnik. Nekārtības Kapitolijā radījušas grūtības ne tikai ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajai karjerai, bet arī biznesam, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Ņujorka pievienojusies tiem, kas nevēlas nekādā mērā saistīties ar Trump Organization, pilsētas mēra Billa de Blazio teikto citēja telekanāls ВВС.

Bez slidotavām, karuseļiem un golfa

Starp Trump Organization un Ņujorku noslēgti līgumi par divu slidotavu, karuseļa un golfa laukuma uzturēšanu. Darījumi ienes kompānijai aptuveni 17 miljonus dolāru gadā. Ņujorkas mērs pastāstīja, ka juristi apliecina: ir pamats lauzt līgumus.

Toties prezidenta dēls Ēriks Tramps paziņoja: pilsētai nav tiesību lauzt līgumus, un šajā gadījumā tai nāksies izmaksāt viņa tēva kompānijai 30 miljonus dolāru.

"Tā ir vienīgi politiska diskriminācija, un mēs plānojam apņēmīgi stāties tai pretī," paziņoja Ēriks Tramps.

Par savu lēmumu atteikties no darījumiem ar Trampa kompāniju pazinoja arī viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām – Cushman & Wakefield. Firma iznomā virkni objektu, tostarp arī "Trampa Torni" – debesskrāpi Ņujorkā.

Savukārt viena no pirmajām nodomu novērsties no Trampa pauda Profesionālā golfa asociācija. Jau pirmdien tā informēja, ka PGA čempionāts 2022. gadā tiek pārcelts no prezidenta kluba uz Ņūdžersiju.

Attiecības ar Trampu nolēmušas pārtraukt divas bankas – Deutsche Bank un Signature Bank.

"Mēs redzējām, kā Savienoto Valstu prezidents stimulēja dumpiniekus un atturējās izsaukt Nacionālo gvardi Kongresa aizsardzībai laikā, kad tas pilda savus pienākumus," teikts paziņojumā.

Piedevām – bloķēts tīklā

Twitter vadītājs Džeks Dorsijs sniedza komentārus par Trampa bloķēšanu savā mikroblogu tīklā. Pēc viņa domām, aizliegums bija "pareiza rīcība". Tomēr viņš atzina, ka zināmā mērā aizliegums bijis neveiksmīgs, jo Twitter nav veicis pietiekami daudz, lai veicinātu "veselīgu saziņu" savās platformās.

Iepriekš par prezidenta bloķēšanu sociālo tīklu ne tikai slavēja, bet arī nosodīja.

Iepriekš Twitter soli negatīvi novērtēja Vācijas kanclere Angela Merkele un Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors. Pie tam abu valstu vadītājus nevar nosaukt par Trampa sabiedrotajiem.

KF ĀM ēka, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Merkele norādīja, ka, pēc viņas domām, aizliegums ir "problemātisks". Meksikas prezidents konstatēja: "Man nepatīk, ja kaut kas tiek pakļauts cenzūrai."

ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atzīmēja: viņš vēlētos, lai tādas kompānijas kā Facebook un Twitter darītu vairāk cīņā ar naida kurināšanu un nepatiesām ziņām.

Savukārt pats Dorsijs atzina, ka viņš nelepojas ar aizlieguma ieviešanu un viņu tas neiepriecina.

Viņš atzīmēja, ka prezidents esot bloķēts pēc "skaidra brīdinājuma".

"Mēs pieņēmām lēmumu, balstoties uz ticamākās informācijas, kas bija mūsu rīcībā, par fiziskās drošības apdraudējumu gan Twitter, gan aiz tā robežām," apgalvoja Dorsijs.

15
Tagi:
Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā