Polijā dislocēts NATO bataljons

Polijas prezidents parakstījis rīkojumus par karavīru nosūtīšanu uz Baltijas valstīm un Rumāniju

25
(atjaunots 08:39 04.05.2017)
Latvijā ieradīsies 9. kavalērijas brigādes tanku rota, karavīru kontingents – 200 cilvēki. Saskaņā ar rīkojumu, dislokācijas laiks ilgs no 2017. gada 1. maija līdz 31. decembrim.

RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda parakstījis rīkojumus par karavīru nosūtīšanu uz Baltijas valstīm un Rumāniju, vēsta RIA Novosti.

Trešdien oficiāli publicēti divi prezidenta rīkojumi "par Polijas militārā kontingenta izmantošanu NATO klātbūtnes ietvaros Rumānijā un Baltijas valstīs, pārsvarā — Latvijā".

Polijas kontingents Rumānijā sasniegs 250 cilvēkus, Baltijas valstīs — 200 karavīrus.

Dokumenti ir saistīti ar NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā pieņemtajiem lēmumiem par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. Abos rīkojumos Polijas karavīru dislokācijas laiks Rumānijā un Baltijā ilgs no 2017. gada 1. maija līdz 31. decembrim.



Uz Latviju Polija nosūtīs 9. kavalērijas brigādes tanku rotu. Uz Rumāniju dosies rota, kas bruņota ar 17. mehanizētās brigādes bruņotajām automašīnām.

Polijas mediji informē, ka Polijas bruņoto spēku operatīvā komandcentra priekšnieka vietnieks, brigādes ģenerālis Slavomirs Voicehovskis atzīmēja, ka kontingents abās valstīs būs dislocēts pēc rotācijas principa.

2016. gada jūlijā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums izvietot Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā četrus NATO starptautiskos bataljonus alianses "austrumu flanga nostiprināšanai ar spēkiem, kas pārsniedz četrus tūkstošus cilvēku. Bataljonu formēšanu uzņēmās Lielbritānija, Vācija, Kanāda un ASV.

Latvijā ieradīsies Kanādas, Polijas, Itālijas, Spānijas, Slovēnijas un Albānijas bruņoto spēku daudznacionālais bataljons.

25
Pēc temata
NATO valstis uzskata "Iskanderus" par drošības apdraudējumu
Kurp skatās "jaunie" NATO locekļi: kā alianse sagaida paplašināšanas gadskārtu
Grībauskaites manevri: Lietuvas prezidente kritizē NATO štābu izvietojumu
NATO ir jāpārtrauc centieni izspiest Krieviju no pasaules kartes
Donalds Tramps

Amerikāņu eksperts uzskata, ka Trampa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu pieaug

19
(atjaunots 11:46 04.06.2020)
Eksperts norādīja, ka pašlaik, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa izredzes uz otru prezidentūras termiņu un uzvaru vēlēšanās šī gada novembrī ir pieaugušas, ņemot vērā protestus un nekārtības, kas pārņēmušas valsti, uzskata Perdjū universitātes Politoloģijas un afroamerikāņu pērījumu fakultātes docente Nadja Brauna, vēsta RIA Novosti.

Jau vairāk nekā nedēļu ASV turpinās plaši protesti un nekārtības, kas sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas Mineapolē no policistu rokām. Tramps atbalsta apņēmīgus soļus kārtības atjaunošanai un iesaka štatu gubernatorim izmantot karavīrus. Daudzi gubernatori viņam nepiekrīt.

Izredzes pieaug

"Uzskatu, ka viņam ir labas izredzes uzvarēt. Ja jūs man būtu uzdevuši šo jautājumu pirms Džordža Floida nāves, es teiktu, ka viņa izredzes ir mazākas, ņemot vērā viņa reakciju uz Covid-19," Brauna norādīja sarunā ar RIA Novosti.

Tagad, pēc viņas domām, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

Pēc ekspertes domām, rasisma un policijas vardarbības problēma nākamajās vēlēšanās būs viena no fundamentālākajām.

Brauna atgādināja, ka "tīri matemātiski" Demokrātiskās partijas kandidāts, par ko vajadzētu kļūt Džo Baidenam, nevarēs izcīnīt uzvaru bez afroamerikāņu atbalsta. "Baidenam ir jāuzstājas un strikti jānosoda šīs nelikumīgās slepkavības (afroamerikāņu bojāeja no policistu rokām – red.)," ir pārliecināta Brauna.

Pie tam, viņa uzskata, Baidenam vajadzētu akcentēt savu saikni ar Baraku Obamu, kā arī izvirlzīt viceprezidenta postenim afroamerikānieti.

Problēmas saglabājas

Sarunā par plašo protestu iemesliem eksperte atzīmēja, ka pēdējos mēnešus afroamerikāņi izjūt nopietnas ekonomiskās problēmas, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, un galu galā "nabagie kļuvuši vēl nabagāki". Tomēr konflikta pamatā ir ASV krāsaino iedzīvotāju tradicionālās problēmas, tas ir, "sistemātiska nevienlīdzība", kā arī fakts, ka varasiestāžu attiecībās ar viņiem trūkst "taisnīguma un caurspīdīguma".

"Afroamerikāņi vēlas vienlīdzīgi piedalīties amerikāņu sabiedrības dzīvē... Viņi vēlas tikai to, lai ar viņiem apietos tāpat kā ar baltajiem. Mēs tieši tāpat ticam demokrātijas vērtībām, uz kuru pamata dibināta šī valsts," apliecināja Nadja Brauna – arī viņa pārstāv afroamerikāņu aprindas.

Pie tam viņa precizēja, ka sākotnēji Savienoto Valstu izveidē piejaukts rasisms – afroamerikāņi bija vergi, un viņiem nebija nekādu politisko tiesību.

"Domāju, mēs novērosim vēl spēcīgākas sadursmes ar likumsargiem un Nacionālo gvardi, pirms situācija uzlabosies," uzskata Brauna.

ASV krāsainie iedzīvotāji – ne vairāk kā 20% iedzīvotāju – tradicionāli pārsvarā atbalsta demokrātus. Protams, daudzi balso par republikāņiem un Trampu. Tāpēc maijā lielu skandālu izraisīja Baidena nepiesardzīgais izteikums par afroamerikāņiem – sak, "ja jūs nebalsojat par mani, jūs neesat melnie". Vēlāk viņš bija spiests par to atvainoties.

Pie tam otrdien grautiņu fonā ASV prezidenta padomniece Kellienna Konveja atzina, ka valstī pastāv "institucionālais rasisms" un jūtams – visi cilvēki nav vienlīdzīgi.

19
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Tramps, ASV
Pēc temata
"Tramps var atdot Krievijai Aļasku": šausmas ASV Senātā
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

56
(atjaunots 20:46 04.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

56
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Drons, foto no arhīva

Malumedniekus meklē droni: par nelikumīgu lomu var samaksāt līdz 4000 eiro

0
(atjaunots 12:09 05.06.2020)
Ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijā sarosījušies malumednieki. Viņus identificē ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību un piespriež sodu tūkstošiem eiro apmērā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Maluzvejnieki un vienkārši zvejnieki, kuri makšķerē zonās, kur tas ir aizliegts, padarījuši sarežģītāku darbu Valsts vides dienestam ārkārtējās situācijas apstākļos, vēsta Bb.lv.

Maijā noformēti desmitiem protokolu pārkāpējiem un piespriesti palieli sodi. Fiziskām personām nelegāls loms Latvijā maksā 280-700 eiro, bet juridiskās personas maksā 700-4300 eiro.

Pie tam katrs pie zvejnieka atrastais lasis vai taimiņš izmaksās 715 eiro, zutis – 40 eiro. Taču arī tas vēl nav viss. Par nelegālu zvejniecību draud ne tikai sods, bet arī kriminālatbildība.

Likumpārkāpējus meklē VVD mobilās grupas. Viņu arsenālā ir ne tikai motorlaivas – zivis Latvijā tagad sargā arī mūsdienu tehnoloģijas.

Bezpilota lidaparāti "izķemmē" apvidu, termokameras ļauj saskatīt maluzvejniekus pat tumsā. Pie tam VVD darbinieki rīkojas klusi un nemanāmi.

Ar šādām metodēm aprīlī konfiscēti 230 nelegāli zvejniecības rīki, pārsvarā – tīkli, kā arī fiksēti 79 administratīvie pārkāpumi. Maijā izdevies konfiscēt 16 nelegālos zvejniecības rīkus un fiksēt 26 pārkāpumus.

Diemžēl pašus maluzvejniekus noķert ir grūti – arī viņiem ir savas tehnoloģijas, piemēram, sakaru sistēma un apziņošana.

Piemēram, 2020. gada februārī kļuva zināms, ka no Bangu dīķa Bauskas novadā, kur makšķernieki organizēja sacensības, pazudušas visas zivis.

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība, kam pieder lielākā daļa dīķa, nolēma izsūknēt no tā ūdeni, lai iztīrītu gultni. Biedrības locekļi ieraudzīja drūmu ainu – dīķī nebija nekādu zivju, tas pārvērties par netīru peļķi.

Pie tam pēdējos gados Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība ielaidusi Bangu dīķī aptuveni 25 tūkstošus lielu un mazu zivju, un dīķis tika apsargāts, lai arī ne visu diennakti.

Par zivju izgaišanas "trika" ticamāko iemeslu toreiz nosauca maluzvejniecību. Dīķī tika pamanītas tīklu pēdas – acīmredzot, ar tiem izlaupīta ūdenstilpe.

0
Tagi:
zvejniecība, Latvija, drons