ASV un Krievijas karogi

Aptauja: trešā daļa Krievijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu Krievijas un ASV karu

38
Sociologi atgādina, ka 2014. gada martā tikai 16% aptaujāto uzskatīja, ka iespējams karš Krievijas un ASV starpā.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Trešā daļa Krievijas iedzīvotāju pieļauj, ka iespējams karš starp Krieviju un ASV, liecina Krievijas Sabiedriskā viedokļa izpētes centra (KSVIC) veiktās aptaujas rezultāti, vēsta RIA Novosti.

"Krievijas un ASV, NATO bruņota sadursme lielākajai daļai mūsu līdzpilsoņu (63%) joprojām šķiet neiespējama vai ļoti mazticama, taču cilvēku skaits, kuri uzskata, ka karš ir iespējams vai pat jau pašlaik norit, ir sasniedzis 30%," – teikts pētījuma materiālos, ko saņēmusi ziņu aģentūra.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins
© Sputnik / Михаил Воскресенский
16% aptaujāto patlaban uzskata, ka bruņota sadursme ir absolūti neiespējama, 47% norāda, ka tā ir mazticama, vēl 16% uzskata, ka karš ir iespējams un var sākties, bet 14% pauž viedokli, ka tas jau norit.

Aptauja "KSVIC-Sputnik" tika veikta 2017. gada 11.-12. aprīlī. Ar tālruņa starpniecību tika aptaujāti 1200 respondenti. Statistiskā kļūda nepārsniedz 3,5%.

Sociologi atgādina, ka 2014. gada martā ceturtā daļa aptaujāto (25%) uzskatīja, ka bruņota sadursme ir neiespējama, vairāk nekā puse (51%) norādīja, ka tas ir mazticams, tikai 16% aptaujāto uzskatīja, ka karš Krievijas un ASV starpā ir iespējams, bet 4% pauda viedokli, ka karš jau ir sācies.

38
Pēc temata
Ūdijas diversanti un pasauļu karš Lietuvā
Rietumvalstu iedzīvotājus biedē trešā pasaules kara risks
Mediji informē, kāpēc NATO un Krievijas karš būs haotisks un baismīgs
Donalds Tramps apņēmies paplašināt ASV kodolarsenālu
Rietumu prese atkal biedē lasītājus ar jauno Krievijas bruņojumu
ES

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

57
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.

"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.

Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.

Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.

Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.

Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.

57
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas televīzija parādīja nedraudzīgo valstu sarakstu
Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu
Brisele izsaukusi KF pastāvīgo pārstāvi ES: jums ir "nepareizas" sankcijas
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām
Vitenbergs

KPV LV prasa ministra Vitenberga demisiju un draud pamest koalīciju

34
(atjaunots 08:00 07.05.2021)
KPV LV pieprasa atcelt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu un neizslēdz izstāšanos no koalīcijas.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 5. maijā partijas KPV LV vadība atkal nosūtīja premjeram Krišjānim Kariņam lūgumu atcelt no amata bijušo partijas biedru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš pievienojies Nacionālai apvienībai. KPV LV uzsver, ka šāda ministra rīcība ir koalīcijas līguma pārkāpums, ziņo Latvijas Televīzija.

Pievienojoties Nacionālai apvienībai, Vitenbergs ne vien saglabāja premjerministra Kariņa uzticību, kurš paziņojis, ka neprasīs viņa atkāpšanos no amata, bet arī panāca savas jau bijušās frakcijas atbalstu. Par spīti partijas KPV LV valdes pieprasījumam atsaukt Vitenbergu no ministra amata, vairākums šīs parlamentārās frakcijas locekļu ministru atbalstīja.

KPV LV valde turpina aicināt mainīt ekonomikas ministru. Ja prasība netiks izpildīta, partija neizslēdz izstāšanos no koalīcijas. "Šādas iespējas nav izslēgtas. Vēlme ir rast viskorektāko veidu attiecībā pret valsti. Ir jāsaprot, ka ir kaut kāda kārtība, kādā mēs sadarbojamies vai nesadarbojamies," norāda KPV LV valdes loceklis Jurģis Miezainis.

Iepriekš Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans, kurš protokolēja JKP pārstāvju tikšanos ar premjerministru Kariņu, atzīmēja, ka sarunas laikā netika skarts jautājums par konkrētu amatu pārdali. JKP cer, ka koalīcijas līgumā noteiktais par ministra piederību konkrētajai partijai tiks atcelts vai arī radušos situācija jāatzīt par leģitīmu.

"Krīzes laikā intrigas ņem virsroku, un premjera ieskatā visas lietas jārisina visiem, ne viņam. Uzņēmumā tāpēc ir vadītājs, kurš palīdz, nevis šķeļ kolektīvu. Kariņam vajadzētu saprast, vai ir gatavs piedalīties problēmu risināšanā, vai izlikties, ka ir Baltais tēvs, kurš nav nekur iesaistījies," paudis Feldmans.

6. maijā intervijā raidījumam "Rīta Panorāma" Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars paziņoja, ka koalīcijai jārespektē ekonomikas ministra Vitenberga lēmums mainīt partiju. "Vitenbergs pats izdarīja savu izvēli, neviens viņu nepiespieda. Mūsu ieskatā koalīcijas partneriem vajadzētu respektēt viņa izvēli," paziņoja Dzintars, uzsverot, ka KPV LV frakcijā dažādas izmaiņas un tiek pārstāvēti ļoti dažādi viedokļi.

Viņš tāpat atzīmēja, ka šobrīd ir pārāk daudz nezināmo, lai atbildētu uz jautājumu, vai ir iespējamas izmaiņas valdībā, taču ir tādi koalīcijas partneri, kuri būtu ieinteresēti šajā jautājumā. "Šis nav labākais laiks, lai atvērtu koalīcijas līgumu un pārdalītu amatus, jo šādā procesā var iestrēgt, bet svarīgi ir pildīt uzdevumus, nevis mainīt politiskās ietekmes," sacīja Dzintars.

Premjerministrs Kariņš 5. maijā paziņojis, ka viņš sagaida, ka Nacionālā apvienība un KPV LV ieviesīs skaidrību savās attiecībās. Pēc sadarbības memoranda noslēgšanas šīs partijas praktiski ir saplūdušas, bet, šķiet, ne visi KPV LV politiķi to saprot, norāda viņš.

Kariņš neatbildēja uz jautājumu par to, ko viņš darīs, ja KPV LV turpinās uzstāt uz Vitenberga atkāpšanos.

Taujāts, vai tikšanās laikā ar Jauno konservatīvo partiju ir runāts par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) nomaiņu, premjers atbildēja, ka aicina sadarbības partnerus nepārsteigties un rūpīgi pārdomāt, vai savu šauro politisko interešu dēļ destabilizēt valdību un visu valsti.

Kariņš aicināja koalīcijas partijas sarunāties, lai pārvarētu problēmas, kas rodas noguruma dēļ no pandēmijas un vēlēšanu tuvuma.

Pēc premjera teiktā, partijas pandēmijas laikā ir stresā, jo to reitingi nav labi, tāpēc, ka nākas pieņemt daudz nepopulārus lēmumus.

"Galvenais ir valstī noturēt stabilitāti," izteicās Kariņš par esošo situāciju.

34
Tagi:
koalīcija, KPV LV, ministru kabinets
Pēc temata
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Ministru kabinets vēlas likvidēt Liepājas SEZ. Dome publicē atklātu vēstuli prezidentam

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram

0
(atjaunots 09:14 10.05.2021)
Jūsu priekšā – dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa. Tā tapusi par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa veltīta Latvijas atbrīvošanai no vācu okupācijas – tā bija nenovērtējama velte 130. Latvišu strēlnieku korpusa karavīriem, ko komandēja ģenerālmajors Detlavs Brantkalns.

Latvijas atbrīvošana bija ļoti svarīgs elements Staļina Astotajā triecienā – triju Baltijas frontu stratēģiskā uzbrukuma operācijā.

1944. gada 17. jūlijā 307. Latviešu strēlnieku divīzijas vienības iegāja Šķaunes ciemā dzimtajā zemē. Līdz 1944. gada jūlija beigām visa Latvijas austrumu daļa bija atbrīvota.

Latgali līdz Aiviekstes upei korpuss šķērsoja triju nedēļu laikā. Priekšā bija Lubānas-Madonas un Rīgas uzbrukuma operācijas. Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga tika atbrīvota 1944. gada 13. oktobrī.

Dokumentālo filmu "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" īpašā projekta "Lielās Uzvaras latviešu durkļi: Latvijas īstie varoņi" ievaros sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Tas stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu lielajā kopīgajā uzvarā.

0