ASV un Krievijas karogi

Aptauja: trešā daļa Krievijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu Krievijas un ASV karu

37
Sociologi atgādina, ka 2014. gada martā tikai 16% aptaujāto uzskatīja, ka iespējams karš Krievijas un ASV starpā.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Trešā daļa Krievijas iedzīvotāju pieļauj, ka iespējams karš starp Krieviju un ASV, liecina Krievijas Sabiedriskā viedokļa izpētes centra (KSVIC) veiktās aptaujas rezultāti, vēsta RIA Novosti.

"Krievijas un ASV, NATO bruņota sadursme lielākajai daļai mūsu līdzpilsoņu (63%) joprojām šķiet neiespējama vai ļoti mazticama, taču cilvēku skaits, kuri uzskata, ka karš ir iespējams vai pat jau pašlaik norit, ir sasniedzis 30%," – teikts pētījuma materiālos, ko saņēmusi ziņu aģentūra.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins
© Sputnik / Михаил Воскресенский
16% aptaujāto patlaban uzskata, ka bruņota sadursme ir absolūti neiespējama, 47% norāda, ka tā ir mazticama, vēl 16% uzskata, ka karš ir iespējams un var sākties, bet 14% pauž viedokli, ka tas jau norit.

Aptauja "KSVIC-Sputnik" tika veikta 2017. gada 11.-12. aprīlī. Ar tālruņa starpniecību tika aptaujāti 1200 respondenti. Statistiskā kļūda nepārsniedz 3,5%.

Sociologi atgādina, ka 2014. gada martā ceturtā daļa aptaujāto (25%) uzskatīja, ka bruņota sadursme ir neiespējama, vairāk nekā puse (51%) norādīja, ka tas ir mazticams, tikai 16% aptaujāto uzskatīja, ka karš Krievijas un ASV starpā ir iespējams, bet 4% pauda viedokli, ka karš jau ir sācies.

37
Pēc temata
Ūdijas diversanti un pasauļu karš Lietuvā
Rietumvalstu iedzīvotājus biedē trešā pasaules kara risks
Mediji informē, kāpēc NATO un Krievijas karš būs haotisks un baismīgs
Donalds Tramps apņēmies paplašināt ASV kodolarsenālu
Rietumu prese atkal biedē lasītājus ar jauno Krievijas bruņojumu
Mediķu protesta akcija pie Saeimas

"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"

66
Koronavīrusa aizsegā politiķi ceļ nodokļus un apstiprina budžetu attālinātās sēdēs, kas nepieļauj rūpīgas diskusijas; ar varasvīru voluntārismu neapmierinātie fermeri rīt pulcēsies piketā pie Saeimas un aicina pievienoties visus, kam nav vienaldzīgas viņu problēmas.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Rīt, pl. 10:00 Latvijas fermeri pie Saeimas organizēs protesta akciju "Atdod karoti" pret mikrouzņēmumu nodokļu režīma ierobežojumiem un citām pārmaiņām nodokļu sistēmā. Mītiņa organizators, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Gundars Jankovs intervijā Neatkarīgā atzīmēja, ka savā nodokļu reformā valdība nerēķinās ar cilvēkiem.

Cita starpā viņš iebilst pret mikrouzņēmumu režīma pakāpenisko likvidāciju. Finanšu ministrija plāno, ka desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri patlaban strādā šajā režīmā, nākamgad tādu iespēju zaudēs un meklēs darba vietas parastajā nodokļu režīmā. Tomēr vēl nav zināms, vai tādas darba vietas būs.

Jankovs uzskata, ka mikrouzņēmumi ir ļoti svarīgs mazā biznesa elements.

"Var diskutēt par formām un summām, no kurām cik vajadzētu maksāt nodoklī, bet ir daudz piemēru, kad mazie uzņēmēji, kas sāka strādāt mikrouzņēmuma režīmā, ar laiku nostiprinājās, paplašināja biznesu un pārgāja strādāt vispārējā nodokļu režīmā.

Nedomāju, ka vajag iznīcināt mikrouzņēmumus - vajadzēja, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) neļauj darboties viltus mikrouzņēmumiem, kur redzamas shēmas apakšā," uzsvēra Jankovs.

Runa ir par gadījumiem, kad darba devējs, piemēram, piespieda darbiniekus aiziet no darba un reģistrēt mikrouzņēmumu, lai ietaupītu uz nodokļu rēķina. Jankovs iesaka pielikt punktu šādai praksei reģistrācijas posmā – Uzņēmumu reģistram ir rūpīgāk jāpārbauda viņu darbs.

"Tur taču bija jāredz, jārīkojas, ja uzreiz vienlaikus desmiti un simti iet projām no darba un visi dibina mikrouzņēmumus.

Piekrītu, ka ir nepieciešams šo mikrobiznesu sakārtot, taču ne tagad kovida laikā un kovida aizsegā.

Tagad attālinātā režīmā bez pietiekami nopietnām diskusijām budžets tiek tempā triekts uz pieņemšanu," konstatēja Jankovs.

Viņš atgādināja, ka 28. oktobrī nodokļu izmaiņu pretiniekus aicina pievienoties protesta akcijai pie Saeimas. Mītiņus organizē arī Pašvaldību savienība un kultūras darbinieki.

"Šīs akcijas rīkos dažādas organizācijas un par dažādām tēmām, bet ir viens vienojošais motīvs - neapmierinātība ar valdības paviršo un voluntāro darbu pie budžeta un nodokļu izmaiņām," norādīja Jankovs.

Viņš uzsvēra, ka ZZS valdības rīcībā saskata absolūtu nerēķināšanos ar reģionu cilvēku interesēm: Ministru kabinets atbalsta tikai lielos uzņēmumus, taču par to, kas notiks ar cilvēkiem laukos, nedomā nemaz.

66
Tagi:
MUN, Rīga, protesti, ZZS
Pēc temata
Rūpniecība valstī ir nogalināta, tagad nojauciet reaktoru: Rīgā protestēja ekoaktīvisti
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma
Vairāk nekā tūkstotis mediķu piedalījās protesta akcijā Rīgā
Latvijas prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri, foto no arhīva

Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas

32
(atjaunots 12:17 27.10.2020)
Valsts kanceleja vēlas, lai ierēdņu atalgojums vairāk atbilstu darba apmaksai privātajā sektorā, bet prēmiju un piemaksu daļa divkārt saruktu. Algu palielināšanai valsts pārvaldē būs vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta, uzsver Valsts kontrole.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Valstī top liela valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības sistēmas reforma, kas paredz palielināt algas virknei valsts augstāko amatpersonu, piemēram, Valsts prezidentam un premjeram. Valsts kontrole ir neapmierināta ar reformas norisi, vēsta TV3.

Jautājums par atalgojumiem valsts pārvaldē un ierēdniecībā ir krietni pasens, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas. Rezultātā izveidojusies neviendabīga sistēma. Piemēram, ir turīgākas un mazāk turīgas ministrijas, un lai gan visiem valsts sekretāriem fiksētā alga ir aptuveni 2400 eiro uz papīra, katra iestāde atbilstoši savai rocībai šo summu ceļ uz augšu ar dažādām piemaksām un prēmijām. Faktiski tās ir automātiskas, nevis par tiešām labi padarītu darbu. Sistēmu jau gadiem ilgi kritizē Valsts kontrole.

"Mēs šobrīd gribam šo sistēmu, kas 10 gadu nav grozīta un šobrīd jau plīst pa visām šuvēm, pārskatīt.

Gribam noteikt konkurētspējīgas pamatalgas, pamatīgi revidējot šīs piemaksas, mazinot šo piemaksu apjomu no 60%, kas ir šobrīd, līdz maksimums 30%, bet ļoti sasaistīt ar katra individuālā cilvēka sniegumu," norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

"Tas, ka mums mainās vadītāji, nozīmē, ka mums ir ļoti grūti noturēt vēsturisko atmiņu, mums ir grūti noturēt konsekvencei attīstībai, mums ir grūti noturēt līderību valsts pārvaldē," saka Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Katri Vintiša.

Būtiskākais reformā ir jauna, no 2022. gada darba tirgus situācijai līdz 80% pietuvināta amata grupu skala ar tām piemērojamo minimālo, vidējo jeb ieteicamo un maksimālo atalgojumu. Tas būs krietni lielāks nekā patlaban, bet iecerēts samazināt dažādās piemaksas.

Pirmā grupa ir augstākā līmeņa vadītāji – ministriju valsts sekretāri, lielu iestāžu priekšnieki. Atbilstoši iecerētajai formulai šogad augstākajā kategorijā ieteicamā fiksētā alga būtu divreiz lielāka nekā patlaban – 5100 eiro.

Pērn Valsts kanceleja norādīja, ka iecerētā reforma papildu naudu no valsts budžeta neprasīšot. Tā vien atraisīšot rokas iestādēm brīvāk rīkoties ar līdzekļiem un celt algas darbiniekiem un ietaupītā un optimizācijas rēķina.

Tagad izskatās citādi, jo likumprojekts pēc hierarhijas loģikas paredz celt atalgojumu vairumam valsts augstāko amatpersonu. Prezidentam, premjeram, Saeimas spīkeram, ministriem, tiesu priekšsēdētājam. Atbilstoši formulai un prognozei 2022. gadā prezidentam, premjeram un citiem mēneša atalgojums pārsniegtu 7000 eiro.

"Pirmkārt, mums ir jāparaugās uz to, kā mūsu augstākās šobrīd amatpersonas ir atalgotas. Ja tie ir lieli uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, tad vadības algas ir 8000 līdz 12 000, varbūt pat vairāk. Mūsu augstāko amatpersonu algas nesasniedz pat pusi no tā," norādīja Vintiša.

Tāpat augstāko amatpersonu algas iepaliekot iepretim situācijai citās Eiropas Savienības valstīs.

Vienlaikus algas Saeimā un valdībā attieksies tikai uz laiku pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām un secīgi Ministru kabineta izveides. Līdz tam jādzīvo pašreizējā sistēmā.

Valsts kontrole ar atalgojuma reforma virzību nav apmierināta: valsts pārvaldes reformas plāns paredz, ka vispirms tiek samazināts darbinieku skaits, iegūts finanšu resurss, tiek definēti skaidri sasniedzamie rezultāti un tad celtas algas. Tagad ar pēdējo jautājumu tiekot skriets pa priekšu, turklāt, visticamāk, tāpat būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta.

"Šie papildu līdzekļu pieprasījumi būs. Tas, kas ir ļoti slikti – tas viss nav apzināts. Nevar virzīt kaut kādu likumprojektu, kas uzliks saistības valstij, nezinot, kāda ir kopējā papildus vajadzīgā summa," saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kancelejā norāda, ka nodarbināto skaits pēdējos gados ir samazinājies – pat par 7%, taču neprecizēja, kāds līdzekļu apmērs ietaupīts un vai tas jau nav pārdalīts citām lietam. Tāpat tiekot jau domāts arī par sasniedzamo darbības kritēriju noteikšanu iestādēm un amatpersonām.

Personāla atlases kompānijā "Amrop" stāsta, ka precīzus datus par algu atšķirībām publiskajā un privātajā sektorā ir grūti iegūt, taču tie varētu būt 25-30%. Augstākajā līmenī šķēre varētu būt lielāka, bet tas esot loģiski. Atbildība, darba sarežģītība un risks privātajā sektorā ir lielāks.

"Valsts uzņēmumi – viņi nerada, kā saka, nauda vai pievienotu vērtību. Tur ir svarīgi efektīvi apsaimniekot," saka "Amrop" vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa.

Lai gan Valsts kancelejas vēlme atalgojuma sistēmu sakārtot ir apsveicama, bieži vien iemesls, kāpēc cilvēki nekandidē konkursos uz valsts pārvaldi, ir politiskais fons, nevis atalgojums.

"Viņi izvēlas nekandidēt tā dēļ, ka viņi uzskata, ka tas konkurss ir butaforija," saka Ārste-Avotiņa.

Valdības dienaskārtībā reforma bija jau šonedēļ, taču tika atlikta par nedēļu. Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka domstarpību dēļ koalīcijā patlaban nolemts ar tās virzību piebremzēt.

32
Tagi:
alga, prezidents, ierēdņi, Latvija
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvieši sūdzas par bosiem un ierēdņiem: Informatoru aizsardzības likums darbojas
Aug kā sēnes pēc lietus: ierēdņu algas Latvijā augušas par 6%
Latvijas Saeimas ēka, foto no arhīva

Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu

0
(atjaunots 20:15 29.10.2020)
Valdības iecere ņemt uzskaitē visus iedzīvotājus, kas pelna mazāk nekā 500 eiro mēnesī, radījusi vētrainu atbalsi sociālajos tīklos.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Dziļu iespaidu sociālo tīklu lietotājiem radīja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vārdi, kura apsolīja no 1. janvāra ne tikai minimālās algas pacelšanu līdz 500 eiro, bet arī jaunu sociālo iemaksu uzskaites un sociālo dienestu darba kārtību.

Tagad tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nepelna šos 500 eiro mēnesī, būs jāiesniedz dokumenti sociālajā dienestā, un ar katru šādu cilvēku strādās konsultanti.

Viņiem nenāksies reģistrēties kā maznodrošinātajiem, bet viņiem būs jāsadarbojas ar sociālo dienestu, kurš novērtēs, vai tiešām šim cilvēkam nav iespējas pelnīt vairāk, vai arī viņš apzināti slēpj savus patiesos ienākumus, paskaidroja Petraviča.

Šāda pieeja izraisīja sašutuma vētru ne tikai sociālo tīklu lietotāju, bet arī politiķu vidū.

"Sociālās apdrošināšanas vienota šablona akla uzspiešana visiem valsts iedzīvotājiem izjauks uzņēmējdarbību, samazinās ekonomikas konkurētspēju, un kopumā dārgi izmaksas valstij ilgtermiņā. Nav pārsteigums. Vājākie labklājības un ekonomikas ministri 30 gados," komentēja ideju ar nodokli Twitter ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

​Daudz asākus epitetus izvēlējās situācijas aprakstam avīzes Diena komentētājs Romāns Meļņiks, kurš savu dusmu pilno rakstu nosauca "Kariņa neokomunistu valdības patiesā seja".

"Nedēļas sākumā ar klaji komunistiskiem vēstījumiem šokēja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Ja personas ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, lai nemaksātu kā no minimālās, cilvēkam būšot jāvēršas sociālajā dienestā, kur tikšot vestas pārrunas ar attiecīgo personu (gluži kā padomju laikos ar tā dēvētajiem liekēžiem). Bet tas vēl nav viss – tādai valsts ieskatā par maz strādājošai personai būšot jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās, katrs tikšot arī brīdināts, ka gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini. Nu, sakiet vēl, ka pie varas atkal nav komunisti!" sūrojas publikācijas autors.

​Sociālo tīklu lietotāji kvēli atbalstīja Romāna Meļņika viedokli.

"Katram, katram, katram ir jāizlasa šis raksts, jo tas ir par mūsu nākotni, precīzāk - nākotnes važām, ko klusībā kaļ Reira - Jaunzemes - Vienotības mafija. No labi apmaksātas aizdomīgu ierēdņu armijas miera tāpat nebūs – sauks uz pratināšanu," atzīmēja uzņēmējs no Daugavpils Andrejs Faibuševičs.

​​"Vakar aizdomājos, ka Latvijas laukos, kur daudziem ikmēneša ienākumi ir zem 500€, šī reforma nozīmēs vienu no 3 variantiem: a) cilvēku aizbraukšanu no laukiem; b) aiziešanu pelēkajā zonā; c) dzīvi uz nabadzības robežas. Malači "Jaunā Vienotība"," uzskata Dainis Gžibovskis.

​​"Šķiet, valdībā slepeni izsludinātas sociālistiskās sacensības ar nosaukumu "Stulbākā un valstij kaitīgākā ideja". Patlaban līderos izrāvušies vairāki spilgti sociālistiskā darba varoņi. Taču nojaušams, ka šis darba kolektīvs vēl pārsteigs ar jauniem paraugdemonstrējumiem," sarkastiski raksta Guntars Gūte.

​​"Skatos uz to visu kā uz cirku. Interesanti, kāds būs darbības algoritms, ja cilvēks nesadarbosies ar socdienestu/negrābs lapas. Ieradīsies konsultante un pie rokas aizvedīs spaidu darbos?" interesējas Līva.

​​"Vecs ka pasaule! Šajā gadījumā vecs kā es! 80tajos šo jau pieredzēju pie komunistiem! Mums komunisti pie varas?!" retoriski vaicā lietotājs riekstiņš.

​Atgādināsim, ka iepriekš Finanšu ministrija paziņoja, ka no 2021. gada minimālo algu pacels no esošajiem 430 līdz 500 eiro.

Aizritējušajā pavasarī, pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes iestāšanās, noskaidrojās, ka trešā daļa cietušajās nozarēs strādājošo pelna mazāk nekā minimālo algu. Tas pamudināja valdību izlemt, kā panākt sociālās garantijas visiem darbiniekiem, tai skaitā nodarbinātajiem atvieglotajos nodokļu režīmos.

No 2021. gada 1. jūlija plānots ieviest obligātās minimālās sociālās iemaksas visiem strādājošajiem.

0
Tagi:
sociālie tīkli, nodokļu reforma, Latvija
Pēc temata
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju
Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni