Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins

Asas diskusijas ANO Drošības padomes sēdē par situāciju Ukrainā

31
(atjaunots 16:42 04.02.2017)
Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins, atbildot kolēģei no ASV, citēja ASV Konstitūciju.

RĪGA, 3. februāris — Sputnik. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins uz ASV pārstāves Nikijas Heilijas vārdiem par Krimas piederību atbildēja ar vārdiem no ASV Konstitūcijas, vēsta RIA Novosti.

ASV jaunā pastāvīgā pārstāve ANO Nikija Heilija ceturtdien pirmo reizi uzstājās ANO Drošības padomes atklātajā sēdē, kas bija veltīta situācijai Ukrainas austrumos. Viņa ar nožēlu atzīmēja, ka savā pirmajā runā esot spiesta nosodīt Krievijas agresīvās darbības pret Ukrainu. Heilija paskaidrooja arī to, ka ar Krimu saistītās ASV sankcijas palikšot spēkā, "līdz Krievija atdos Ukrainai kontroli pussalā."

"Šajā sakarā jāatsauc atmiņā, ka Savienoto Valstu Konstitūcijā skan lieliski vēsturiski vārdi: "Mēs – tauta!" – norādīja Čurkins atbildes uzrunā. "Krimas tauta nepārprotami pauda savu gribu referendumā," – atgādināja Krievijas pastāvīgais pārstāvis. 

Sēdes gaitā izteicās arī Lielbritānijas pastāvīgais pārstāvis ANO Metjū Raikrofts, kurš norādīja, ka Krievija esot atbildīga par krīzi Ukrainā, kas, viņaprāt, sākusies pēc notikumiem Krimā. Čurkins atgādināja, ka viss sākās ar valsts apvērsumu, kas lielā mērā tika atbalstīts no ārienes. 

Diplomāts arī norādīja kolēģim no Apvienotās Karalistes: "Atdodiet Folklenda salas, atdodiet Gibraltāru, atdodiet jūsu aneksēto Kipras daļu, atdodiet Čagosu arhipelāgu Indijas okeālā, ko esat pārvērtuši par milzīgu karabāzi. Varbūt tad jūsu sirdsapziņa būs mazliet tīrāka, un jūs varēsiet spriest par citām tēmām," – uzsvēra Vitālijs Čurkins.

Krima no jauna kļuva par Krievijas reģionu saskaņā ar referendumu, ko organizēja pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Par atkalpievienošanos Krievijai nobalsoja vairāk nekā 95% pussalas iedzīvotāju.

PRA Patriot. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Krievijas valdība vairākkārt ir atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš atgādināja, ka Krimas jautājumā ir pielikts punkts.

Krievijas un Rietumvalstu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā. 2014. gada jūlijā ES un ASV no sankcijām pret atsevišķām personām un uzņēmumiem pārgāja pie pasākumiem pret veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem. Atbildot uz šiem lēmumiem, Krievija ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas iesaistījās pret to vērstajās sankcijās: ASV, ES valstis, Kanāda, Austrālija un Norvēģija. ES līderi pieņēma lēmumu par ekonomisko sankciju pagarināšanu, ņemot vērā situāciju Ukrainā, līdz 2017. gada vidum.

31
Pēc temata
Mediji noskaidrojuši, kad ES ieviesīs bezvīzu režīmu ar Ukrainu
Mediji uzņēmuši video Ukrainas tankus Donbasā
Krievijas pārstāvis EDSO: Ukraina uzbrūk saskares līnijai Doņeckā
Mediķu protesta akcija pie Saeimas

"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"

61
Koronavīrusa aizsegā politiķi ceļ nodokļus un apstiprina budžetu attālinātās sēdēs, kas nepieļauj rūpīgas diskusijas; ar varasvīru voluntārismu neapmierinātie fermeri rīt pulcēsies piketā pie Saeimas un aicina pievienoties visus, kam nav vienaldzīgas viņu problēmas.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Rīt, pl. 10:00 Latvijas fermeri pie Saeimas organizēs protesta akciju "Atdod karoti" pret mikrouzņēmumu nodokļu režīma ierobežojumiem un citām pārmaiņām nodokļu sistēmā. Mītiņa organizators, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Gundars Jankovs intervijā Neatkarīgā atzīmēja, ka savā nodokļu reformā valdība nerēķinās ar cilvēkiem.

Cita starpā viņš iebilst pret mikrouzņēmumu režīma pakāpenisko likvidāciju. Finanšu ministrija plāno, ka desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri patlaban strādā šajā režīmā, nākamgad tādu iespēju zaudēs un meklēs darba vietas parastajā nodokļu režīmā. Tomēr vēl nav zināms, vai tādas darba vietas būs.

Jankovs uzskata, ka mikrouzņēmumi ir ļoti svarīgs mazā biznesa elements.

"Var diskutēt par formām un summām, no kurām cik vajadzētu maksāt nodoklī, bet ir daudz piemēru, kad mazie uzņēmēji, kas sāka strādāt mikrouzņēmuma režīmā, ar laiku nostiprinājās, paplašināja biznesu un pārgāja strādāt vispārējā nodokļu režīmā.

Nedomāju, ka vajag iznīcināt mikrouzņēmumus - vajadzēja, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) neļauj darboties viltus mikrouzņēmumiem, kur redzamas shēmas apakšā," uzsvēra Jankovs.

Runa ir par gadījumiem, kad darba devējs, piemēram, piespieda darbiniekus aiziet no darba un reģistrēt mikrouzņēmumu, lai ietaupītu uz nodokļu rēķina. Jankovs iesaka pielikt punktu šādai praksei reģistrācijas posmā – Uzņēmumu reģistram ir rūpīgāk jāpārbauda viņu darbs.

"Tur taču bija jāredz, jārīkojas, ja uzreiz vienlaikus desmiti un simti iet projām no darba un visi dibina mikrouzņēmumus.

Piekrītu, ka ir nepieciešams šo mikrobiznesu sakārtot, taču ne tagad kovida laikā un kovida aizsegā.

Tagad attālinātā režīmā bez pietiekami nopietnām diskusijām budžets tiek tempā triekts uz pieņemšanu," konstatēja Jankovs.

Viņš atgādināja, ka 28. oktobrī nodokļu izmaiņu pretiniekus aicina pievienoties protesta akcijai pie Saeimas. Mītiņus organizē arī Pašvaldību savienība un kultūras darbinieki.

"Šīs akcijas rīkos dažādas organizācijas un par dažādām tēmām, bet ir viens vienojošais motīvs - neapmierinātība ar valdības paviršo un voluntāro darbu pie budžeta un nodokļu izmaiņām," norādīja Jankovs.

Viņš uzsvēra, ka ZZS valdības rīcībā saskata absolūtu nerēķināšanos ar reģionu cilvēku interesēm: Ministru kabinets atbalsta tikai lielos uzņēmumus, taču par to, kas notiks ar cilvēkiem laukos, nedomā nemaz.

61
Tagi:
MUN, Rīga, protesti, ZZS
Pēc temata
Rūpniecība valstī ir nogalināta, tagad nojauciet reaktoru: Rīgā protestēja ekoaktīvisti
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma
Vairāk nekā tūkstotis mediķu piedalījās protesta akcijā Rīgā
Latvijas prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri, foto no arhīva

Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas

30
(atjaunots 12:17 27.10.2020)
Valsts kanceleja vēlas, lai ierēdņu atalgojums vairāk atbilstu darba apmaksai privātajā sektorā, bet prēmiju un piemaksu daļa divkārt saruktu. Algu palielināšanai valsts pārvaldē būs vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta, uzsver Valsts kontrole.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Valstī top liela valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības sistēmas reforma, kas paredz palielināt algas virknei valsts augstāko amatpersonu, piemēram, Valsts prezidentam un premjeram. Valsts kontrole ir neapmierināta ar reformas norisi, vēsta TV3.

Jautājums par atalgojumiem valsts pārvaldē un ierēdniecībā ir krietni pasens, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas. Rezultātā izveidojusies neviendabīga sistēma. Piemēram, ir turīgākas un mazāk turīgas ministrijas, un lai gan visiem valsts sekretāriem fiksētā alga ir aptuveni 2400 eiro uz papīra, katra iestāde atbilstoši savai rocībai šo summu ceļ uz augšu ar dažādām piemaksām un prēmijām. Faktiski tās ir automātiskas, nevis par tiešām labi padarītu darbu. Sistēmu jau gadiem ilgi kritizē Valsts kontrole.

"Mēs šobrīd gribam šo sistēmu, kas 10 gadu nav grozīta un šobrīd jau plīst pa visām šuvēm, pārskatīt.

Gribam noteikt konkurētspējīgas pamatalgas, pamatīgi revidējot šīs piemaksas, mazinot šo piemaksu apjomu no 60%, kas ir šobrīd, līdz maksimums 30%, bet ļoti sasaistīt ar katra individuālā cilvēka sniegumu," norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

"Tas, ka mums mainās vadītāji, nozīmē, ka mums ir ļoti grūti noturēt vēsturisko atmiņu, mums ir grūti noturēt konsekvencei attīstībai, mums ir grūti noturēt līderību valsts pārvaldē," saka Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Katri Vintiša.

Būtiskākais reformā ir jauna, no 2022. gada darba tirgus situācijai līdz 80% pietuvināta amata grupu skala ar tām piemērojamo minimālo, vidējo jeb ieteicamo un maksimālo atalgojumu. Tas būs krietni lielāks nekā patlaban, bet iecerēts samazināt dažādās piemaksas.

Pirmā grupa ir augstākā līmeņa vadītāji – ministriju valsts sekretāri, lielu iestāžu priekšnieki. Atbilstoši iecerētajai formulai šogad augstākajā kategorijā ieteicamā fiksētā alga būtu divreiz lielāka nekā patlaban – 5100 eiro.

Pērn Valsts kanceleja norādīja, ka iecerētā reforma papildu naudu no valsts budžeta neprasīšot. Tā vien atraisīšot rokas iestādēm brīvāk rīkoties ar līdzekļiem un celt algas darbiniekiem un ietaupītā un optimizācijas rēķina.

Tagad izskatās citādi, jo likumprojekts pēc hierarhijas loģikas paredz celt atalgojumu vairumam valsts augstāko amatpersonu. Prezidentam, premjeram, Saeimas spīkeram, ministriem, tiesu priekšsēdētājam. Atbilstoši formulai un prognozei 2022. gadā prezidentam, premjeram un citiem mēneša atalgojums pārsniegtu 7000 eiro.

"Pirmkārt, mums ir jāparaugās uz to, kā mūsu augstākās šobrīd amatpersonas ir atalgotas. Ja tie ir lieli uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, tad vadības algas ir 8000 līdz 12 000, varbūt pat vairāk. Mūsu augstāko amatpersonu algas nesasniedz pat pusi no tā," norādīja Vintiša.

Tāpat augstāko amatpersonu algas iepaliekot iepretim situācijai citās Eiropas Savienības valstīs.

Vienlaikus algas Saeimā un valdībā attieksies tikai uz laiku pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām un secīgi Ministru kabineta izveides. Līdz tam jādzīvo pašreizējā sistēmā.

Valsts kontrole ar atalgojuma reforma virzību nav apmierināta: valsts pārvaldes reformas plāns paredz, ka vispirms tiek samazināts darbinieku skaits, iegūts finanšu resurss, tiek definēti skaidri sasniedzamie rezultāti un tad celtas algas. Tagad ar pēdējo jautājumu tiekot skriets pa priekšu, turklāt, visticamāk, tāpat būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta.

"Šie papildu līdzekļu pieprasījumi būs. Tas, kas ir ļoti slikti – tas viss nav apzināts. Nevar virzīt kaut kādu likumprojektu, kas uzliks saistības valstij, nezinot, kāda ir kopējā papildus vajadzīgā summa," saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kancelejā norāda, ka nodarbināto skaits pēdējos gados ir samazinājies – pat par 7%, taču neprecizēja, kāds līdzekļu apmērs ietaupīts un vai tas jau nav pārdalīts citām lietam. Tāpat tiekot jau domāts arī par sasniedzamo darbības kritēriju noteikšanu iestādēm un amatpersonām.

Personāla atlases kompānijā "Amrop" stāsta, ka precīzus datus par algu atšķirībām publiskajā un privātajā sektorā ir grūti iegūt, taču tie varētu būt 25-30%. Augstākajā līmenī šķēre varētu būt lielāka, bet tas esot loģiski. Atbildība, darba sarežģītība un risks privātajā sektorā ir lielāks.

"Valsts uzņēmumi – viņi nerada, kā saka, nauda vai pievienotu vērtību. Tur ir svarīgi efektīvi apsaimniekot," saka "Amrop" vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa.

Lai gan Valsts kancelejas vēlme atalgojuma sistēmu sakārtot ir apsveicama, bieži vien iemesls, kāpēc cilvēki nekandidē konkursos uz valsts pārvaldi, ir politiskais fons, nevis atalgojums.

"Viņi izvēlas nekandidēt tā dēļ, ka viņi uzskata, ka tas konkurss ir butaforija," saka Ārste-Avotiņa.

Valdības dienaskārtībā reforma bija jau šonedēļ, taču tika atlikta par nedēļu. Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka domstarpību dēļ koalīcijā patlaban nolemts ar tās virzību piebremzēt.

30
Tagi:
alga, prezidents, ierēdņi, Latvija
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvieši sūdzas par bosiem un ierēdņiem: Informatoru aizsardzības likums darbojas
Aug kā sēnes pēc lietus: ierēdņu algas Latvijā augušas par 6%
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

0
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

0
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā