Amerikāņu kara tehnikas izkraušana Bremerhafenas ostā Vācijā

Tanku tetris: Latvijā ierodas ASV armijas smagās bruņutehnikas rota

272
(atjaunots 16:00 09.01.2017)
Kanādas vadītā daudznacionālā NATO bataljona dislokācija Latvijai izmaksās vismaz 7 miljonus eiro.

RĪGA, 9. janvāris — Sputnik. Februārī Latvijā ieradīsies ASV armijas smagās bruņutehnikas rota, pastāstīja nākamais Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes".

Smagās bruņutehnikas rota – vairāki desmiti tanku – ieradīsies saskaņā ar operācijas Atlantic Resolve ietvaros īstenoto rotāciju.

Iepriekš vēstīts, ka Bremerhafenas ostā Vācijā ieradušies papildu kuģi ar amerikāņu bruņutehniku. No šejienes tā pa dzelzceļu tiks transportēta uz Austrumeiropu operācijas "Atlantic Resolve" atbalstam.

Разгрузка американской военной техники в порту Бремерхафен в Германии
AFP / PATRIK STOLLARZ
Amerikāņu kara tehnikas izkraušana Bremerhafenas ostā Vācijā

12. janvārī tanki ieradīsies Polijā, pēc tam, iespējams, daļa no tiem tiks nosūtīta uz manevriem Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Norddeutsche Rundfunk informē, ka bruņojuma pārvadāšanai būs nepieciešami 900 vagoni. Ja tos visus saāķēt kopā, iznāks 15 kilometrus garš vilciens. Tā ir lielākā amerikāņu tanku brigādes pārvietošana uz Eiropu kopš aukstā kara laikiem.

ASV NATO karavīri. Foto no arhīva
© REUTERS / Ints Kalnins

Kopumā Austrumeiropā nonāks 87 tanki M1 Abrams, 144 kājnieku kaujas mašīnas M2 Bradley, 18 pašgājējas haubuces М109 Paladin un cita militārā tehnika.

Vācijā ieradīsies 3500 amerikāņu karavīri no 4. kājnieku divīzijas, kas dislocēta Kārsona forta armijas bāzē Kolorado štatā.

Visas armijas daļas komandēs ASV, ziņo aģentūra Reuters. To darbības uzturēšanās valstīs tiks koordinētas ar nacionālajām valdībām, taču nodošanai NATO ziņā būs nepieciešams Vašingtonas lēmums.

Sākotnēji tika plānots, ka amerikāņu karavīri Eiropā ieradīsies janvāra beigās, taču ASV aizejošais prezidents Baraks Obama paātrināja šo procesu.

NATO samitā, kas norisinājās šī gada jūlijā Varšavā alianses dalībvalstis vienojās paplašināt militāro kontingentu Austrumeiropā – 2017. gadā Baltijas valstīs un Polijā tiks dislocēti četri daudznacionālie bataljoni.

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu informēja, ka NATO bloks ar ASV priekšgalā palielina uzbrukuma potenciālu pie Krievijas Federācijas un Baltkrievijas rietumu robežām, piespiežot Maskavu spert atbildes soļus aizsardzībai.

"ASV un citas NATO dalībvalstis aktīvi paplašina savu uzbrukuma potenciālu pie Krievijas rietumu robežām, atklājot jaunas bāzes un attīstot militāro infrastruktūru. Netiek pārtraukti mēģinājumi uzspiest savu gribu citām valstīm ar ekonomiskā un politiskā diktāta, kā arī militārā spēka palīdzību. Norit atklāts informācijas karš," – Šoigu teikto publicēja aģentūra RIA Novosti.

Atgādināsim, ka pērnā gada decembrī Latvijā notika "spiegu skandāls", kurā izrādījās iesaistīts ilgadējs Latvijas dzelzceļa darbinieks Aleksandrs Krasnopjorovs. Specdienesti viņu arestējuši par to, ka viņš nofotografējis militāro tehniku, kas pārvadāta vilcienā, un nosūtījis fotogrāfiju draugam uz Krieviju.

272
Pēc temata
Krievijas BS Ģenerālštāba priekšnieks: NATO aktivitāte Baltijas jūrā ir pieaugusi
Baltijas valstis bīstas par NATO spēku likteni reģionā
Protesta akcija pret novadu reformas apstiprināšanas pie Saeimas

Novadu reforma ir sašķēlusi Latviju: kur ar Pūces projektu ir neapmierināti visvairāk

7
(atjaunots 09:54 30.05.2020)
Vien katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atbalsta administratīvi teritoriālo reformu, kuru jau gadu pastiprināti virza valdošā koalīcija, turklāt tās pretinieku skaits nav īpaši mazāks; Kurzemē ar Pūces projektu ir neapmierināts katrs otrais.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji neviennozīmīgi vērtē administratīvi teritoriālās reformas projektu, kurš paredz pašvaldību skaita samazināšanu no 119 līdz 42. Attiecīgas aptaujas rezultātus Facebook publicēja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

"Izskatās, ka kopumā sabiedrībā patlaban ir diezgan neviennozīmīga attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu. Tikai 36% to pašreizējā izpildījumā atbalsta. Savukārt 33% to neatbalsta. Ļoti daudziem (31%) par to nav viedokļa. Vismazākais atbalsts varētu būt Kurzemē – tur to 50% neatbalsta," uzrakstīja Kaktiņš.

Saskaņā ar publicēto statistiku, situācija Latvijas reģionos stipri atšķiras. Visvairāk reformas piekritēju ir Vidzemē, lai gan arī tur to ir mazāk nekā puse – 47%. Pret ir 33% vidzemnieku. Latgalē reformu atbalsta nedaudz mazāk – 45% respondentu, taču arī tās pretinieku ir mazāk – 29%.

Vismazāk to, kam nav konkrēta viedokļa par Pūces projektu, ir Zemgalē – vien 21%. par reformu šajā reģionā uzstājas 42%, pret – 37%.

Visvairāk vienaldzīgo šajā jautājumā Latvijā ir Rīgā – 45%, un tas nav nekāds brīnums, jo likumprojekts galvaspilsētu neskar. Kopumā 31% rīdzinieku ir par reformu, 24% - pret, kas ir vismazāk Latvijā.

Divos citos reģionos Pūces projekta pretinieku ir vairāk, nekā piekritēju – tā ir Pierīga un Kurzeme. Pierīgā pret reformu ir 39%, savukārt par 36%. Kurzemē pret reformu ir katrs otrais (50%), par ir vien katrs ceturtais (25%).

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrdien, 26. maijā, ārkārtas sēdē Saeima ķērās klāt administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai trešajā lasījumā. Šoreiz projekts tiek virzīts paātrinātā tempā – ne tikai dēļ tā, ka koalīcija kontrolē parlamenta vairākumu, bet arī pateicoties jaunajai attālināto sēžu sistēmai "e-Saeima", kura ir ne vien neierasta, bet arī satur sevī virkni trūkumu, kas liek šķēršļus pilnvērtīgai diskusijai.

Tajā pašā dienā pie Saeimas sapulcējās divi piketi – pret pašu reformu un tās apstiprināšanu attālinātā režīmā.

7
Tagi:
Latvija, novadu reforma
Pēc temata
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
"Fokusēties nav iespējams": koronavīruss paātrinājis novadu reformas pieņemšanu
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
Angela Merkele un Donalds Tramps, foto no arhīva

Vācijas kanclere sūdzas par grūtībām sadarbībā ar ASV

13
(atjaunots 12:17 29.05.2020)
Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Eiropas Savienības sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā to vēlētos ES, taču transatlantiskās partnerattiecības ir Eiropas ārpolitikas pamats, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, vēsta RIA Novosti.

"Eiropas svarīgākais partneris ir ASV. Es saprotu, ka sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā mēs vēlētos. Tas attiecas uz klimatisko un tirdzniecības politiku, kā arī jautājumu par starptautisko organizāciju lomu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju," norādīja Merkele, uzstājoties Konrāda Adenauera fonda pasākumā, iepazīstinot ar Vācijas mērķiem gaidāmajā prezidentūrā ES.

Tomēr, viņa atzīmēja, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts. Kanclere piebilda, ka "ne tikai šo attiecību saglabāšana, bet arī nostiprināšana ir mūsu nacionālajās un Eiropas interesēs".

Pēc viņas vārdiem, starptautiskās kārtības, miera un stabilitātes aspektā, kā arī svarīgāko izaicinājumu pārvarēšanā Eiropa un ASV ir atkarīgas viena no otras.

"Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropa nav neitrāla. Eiropa ir politisko Rietumu daļa. Ja Eiropa vēlas saglabāt sevi un savas vērtības šajā pasaulē – mēs to vēlamies, un tas ir jāpaveic, - mums tas izdosies, kad mēs saņemsim savu likteni savās rokās, taču rīkosimies arī kā uzticami Rietumu interešu un vērtību apvienības partneri. Tā ir vienota veseluma daļa, vienas medaļas divas puses," piebilda Merkele.

13
Tagi:
ASV, Vācija, Merkele, NATO
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Pati tumšākā stunda: pasaules līderi parādījuši savu nekompetenci
Eiropa izmetīs no prāta: eksperts komentē skandālu ap CIP totālo spiegošanu
Politologs: Merkeles vizīte Maskavā parādīja Krievijas patieso nozīmi pasaulē
Rokasspiedieni, "Megxit" un mazliet krieviski: Berlīnē tikušies līderi
Latvijas televīzija, foto no arhīva

Telekanāls LTV7 no 2021. gada pārtrauks raidīt krievu valodā

0
(atjaunots 10:23 30.05.2020)
Šogad Latvijā slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu krievvalodīgo auditorijai, no 2021. gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. No nākamā gada 1. janvāra telekanālā LTV7 nebūs raidījumu krievu valodā, paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Pēc viņa sacītā, telekanāla reitingi "varētu būt labāki".

Āboliņš paziņoja, ka nacionālo mazākumtautību saturam sabiedriskajos medijos ir jābūt, un tas tiks pārcelts Internetā, speciālā platformā uz lsm.lv bāzes, savukārt LTV7 kļūs par kanālu latviešu valodā. NEPLP vadītājs, redzot "kanāla žurnālistikas kvalitāti", pauda pārliecību, ka sasniegt nacionālo mazākumtautību auditorijas izdosies tieši šādā multimediju platformā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lēmumu ietekmēja televīzijas skatīšanas ieradumu izmaiņas.

Āboliņa paziņojumu radio Baltkom ēterā komentēja bijusī NEPLP valdes locekle Gunta Līdaka. Pēc viņas sacītā, Āboliņa vārdi kļuva par pārsteigumu pat pašai Latvijas Televīzijas vadībai. Līdaka atzīmēja, ka naudas multimediju platformas projekta īstenošanai satura izveidošanai krievu valodā nav, un paziņojumam ir politiska nokrāsa.

"Šis jau nav pirmais un ne pēdējais mēģinājums izmainīt LTV7 apraides tīklu. Es uzskatu, ka šīs NEPLP paziņojums lielākā mērā ir gribas paušanas, nevis reāla iespēja to izdarīt. Tie ir politiski lozungi, jo, ja paskatās uz Latvijas Televīzijas gatavību to īstenot, nekādu priekšnoteikumu tam nav. Pirmkārt, tas ir ļoti atkarīgs no naudas, otrkārt, pati Latvijas Televīzija ir vieglā apmulsumā saistībā ar to, ka šāds paziņojums parādījies publiskā telpā," sacīja Līdaka.

Pēc viņas sacītā, Āboliņa paziņojums kārtējo reizi izcēla pretrunas: no vienas puses, Latvijā runā par vēlmi slēgt krievu apraidi, no citas puses, – ka krievu ziņas ir jāatstāj.

Līdaka atgādināja, ka jau ir mainījies apraides tīkls Pirmajā Baltijas kanālā. Ja tagad arī LTV7 atteiksies no krievvalodīgā satura, tas vēl vairāk samazinās krievvalodīgās auditorijas iespējas Latvijā saņemt informāciju televīzijā dzimtajā valodā.

Protams, ir arī citas iespējas, un te ir svarīgi, kā attīstīsies krievu apraide sabiedriskās televīzijas Interneta telpā, atzīmēja Līdaka. "Taču budžetā tam nav naudas. Runā, ka it kā tas tiks finansēts no Latvijas Televīzijas iekšējiem resursiem, taču es uzskatu, ka tas nav iespējams," sacīja Līdaka.

Saeimas deputāte no partijas "Saskaņa" Ļubova Švecova, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka viņai ir grūti izskaidrot šādu regulatora rīcību.

"Šogad, galvenokārt specdienestu rīcības dēļ, krievvalodīgajai auditorijai slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu. No nākamā gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7… Man ir grūti rast loģisku izskaidrojumu šādai rīcībai," uzrakstīja viņa savā Facebook lapā.

0
Tagi:
mediji, krievu valoda, Latvijas Televīzija
Pēc temata
Paiders: LTV pārvērtās ministru kanālā
Nacionālpatrioti sašutuši: krievi sākuši mazāk skatīties latviešu medijus
Telekanāla krievu valodā vietā Latvijā attīstīs interneta medijus
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV