Eiropas Parlamenta ēka.

Eirozona vairs nefunkcionē, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts

103
(atjaunots 09:43 27.11.2016)
Politiķis uzskata, ka pašreizējo situāciju būtu iespējams atrisināt nevis glābjot Eiropas finanšu sistēmu, bet gan finansējot reālo ekonomiku – patiešām rentablus projektus.

RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Eirozona vairs nefunkcionē, pirmdien paziņojis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Francijas, parlamenta frakcijas "Nāciju un brīvību Eiropa" loceklis Žans Luks Šafauzers, informē RIA Novosti.

"Eirozona vairs nefunkcionē. Nav redzamu priekšrocību. Pārpalikumi no Ziemeļiem (no finansiālā ziņā plaukstošām eirozonas dalībvalstīm – red.) vairs nenokļūst Dienvidos (valstīs, kas saskārušās ar finansiālām grūtībām – red.). Tai (eirozonai- red.) vairs nav jēgas," – viņš paziņoja, uzstājoties EP plenārsesijā Strasbūrā.

Sēdi translēja EP videodienests.

Politiķis uzskata, ka pašreizējo situāciju būtu iespējams atrisināt, nevis glābjot Eiropas finanšu sistēmu, bet gan finansējot reālo ekonomiku – patiešām rentablus projektus.

Eksperti skaidro, ka par Eiropas Savienības finansiāli ekonomiskās krīzes iemeslu lielā mērā kļuvusi eirozonas sistemātiskā nepilnība, jo tās monetāro politiku īsteno Eiropas Centrālā banka (ECB), bet ekonomisko, nodokļu un budžeta politiku – ES valstu suverēnās valdības. Šī strukturālā pretruna ir cēlusies jau 80. gados, kad veidojās Eiropas vienotās valūtas koncepcija.

103
Pēc temata
Kurš vada Eiropas Parlamentu
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

22
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

22
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

25
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

25
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Krievijas Federācijas karogs

Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par KF bruņojuma izmēģinājumiem

0
(atjaunots 11:02 05.07.2020)
Krievijas "Poseidon", "Burevestņik" un citiem ieročiem nav nekāda sakara ar incidentu. Krievijas ĀM norāda, ka pieņēmumi par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, ir absolūti izdomājumi.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, vēsta RIA Novosti.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka visi apgalvojumi par to, ka KF veiktie perspektīvo ieroču izmēģinājumi varējuši ietekmēt radiācijas fonu, ir absolūti nepamatoti. Diplomāts savā paziņojumā izteica loģisku pieņēmumu par to, no kurienes un ar kādu mērķi tamlīdzīga ziņa varējusi parādīties.

Jāatgādina, ka iepriekš medijos parādījās informācija: jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas teritorijā atmosfērā  fiksēta mazliet paaugstināta tā saucamās reaktoru izcelsmes radioaktīvo izotopu koncentrācija.

Vēlāk Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas Sagatavošanas komisijas izpildsekretārs Lassina Zerbo savā lapā Twitter publicējis karti, kurā atzīmēts rajons, kurā konstatēti radioaktīvie izotopi cēzijs-134, cēzijs-137 un rutēnijs-103.

Norādītais rajons ietver Baltijas jūru, Eiropas ziemeļu daļu un reģionu Krievijas rietumos Sanktpēterburgas rajonā. Atzīmēts, ka izotopi atrasti 22.-23. jūnijā.

Nīderlandes Nacionālais veselības un apkārtējās vides institūts (RIVM) uzskata, ka izotopi nākuši no Krievijas teritorijas. Tur pieļāva, ka kādas AES reaktorā Krievijā notikusi degvielas elementa dehermetizācija.

Taču Krievijas atomelektrostaciju operators "Rosenergoatom" norādīja, ka nekādi incidenti Ļeņingradas un Kolas AES nav fiksēti. Visas iekārtas darbojas ierastajā režīmā, iemeslu satraukumam nav.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka nav saņemta nekāda informācija par draudiem vai avārijas situācijām, kuru rezultātā valstī varētu augt radiācijas līmenis.

Šķita, ka jautājums ir izsmelts. Nekā nebija. Atradās spēki, kuri sāka izvērst sižetu. Rietumu mediji laida klajā pavisam muļķīgus pieņēmumus par to, ka radiācijas līmenis Ziemeļeiropā pieaudzis tādēļ, ka Krievija izmēģinājusi ieročus "Poseidon" un "Burevestņik".

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs stingri atspēkoja nepamatotos pieņēmumus – viņš tos kategoriski noliedz. Tamlīdzīgu informāciju diplomāts uzskata par propagandu un amerikāņu centienu elementu ar mērķi sēt bažas, it īpaši eiropiešu vidū.

Rjabkovs uzsvēra, ka no ASV puses iespējami arī tālāka līdzīga veida ziņu noplūde, kas attiecas uz Krievijas darbu kodolsavaldīšanas jomā. Pie tam to var nodrošināt gan anonīmas personas, gan augstu stāvoši ierēdņi.

Lieta tāda, ka amerikāņi apņēmušies atbrīvoties no bruņošanās savaldīšanas važām un nevēlas apstāties nekādu šķēršļu priekšā.

Interesanti ir arī tas, atzīmēja Rjabkovs, ka ASV ir informētas par Krievijas bažām, Maskava regulāri iesaka tām nodarboties ar perspektīvo bruņojuma sistēmu tēmu plašākā kontekstā, ņemot vērā virkni faktoru, kas ietekmē stratēģisko stabilitāti, pievēršot uzmanību amerikāņu perspektīvajām sistēmām, kas ārkārtīgi destabilizē situāciju.

Tomēr pagaidām, šķiet, adekvāta reakcija uz Krievijas ierosinājumiem nav sagaidāma.

0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Eksperts: Krievijas atbilde uz ASV aizsardzības stratēģiju būs negatīva
Kādu scenāriju izmanto ASV, lai demontētu bruņojuma kontroles sistēmu pasaulē