Latvijas prezidents Raimonds Vējonis

Vējonis: Krievijas armijas nostiprināšanas pasākumi saprotami tikai viņiem pašiem

81
(atjaunots 10:01 22.10.2016)
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis paziņojis, ka kaimiņus neizvēlas, un Krievijas mērķi no bruņoto spēku nostiprināšanas viedokļa ir saprotami tikai pašai Krievijai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas un Igaunijas prezidenti ir apmierināti ar savu valstu sadarbību aizsardzības jomā un NATO lēmumu paplašināt klātbūtni reģionā, pastāstīja Raimonds Vējonis un Kersti Kaljulaida kopīgajā preses konferencē, vēsta aģentūra LETA.

Pie tam Vējonis paziņoja: "Kaimiņus neizvēlas, bet Krievijas rīcība, nostiprinot savus bruņotos spēkus un vienlaicīgi veicot dažādus treniņus, liek domāt, ka šo darbību mērķi zināmi tikai viņiem pašiem."

Igaunijas prezidente uzsvēra, ka Eiropas Savienības valstu rokās ir spēcīgs instruments – diplomātija.

Pēdējā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. Jau 2017. gadā NATO plāno izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus.

Samitā tika pieņemts lēmums arī par to, kādas valstis formēs bataljonus. Lietuvā to veiks Vācija, Latvijā — Kanāda, Igaunijā — Lielbritānija, bet Polijā — ASV. Spēku paplašināšanu pie Krievijas robežām alianse aizbildina ar nepieciešamību mazināt draudus no Krievijas puses.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta pastiprināt spriedzi nevienā punktā, tostarp arī Baltijas valstīs. Vienlaikus Kremlis brīdināja, ka NATO austrumu flaga pastiprināšanās nopietni pasliktinās drošību reģionā un visā Eiropā. Piemēram, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu informēja, ka Krievija paplašinājusi Dienvidu kara apgabala personālsastāvu, ņemot vērā situācijas saasināšanos dienvidrietumu virzienā.

Baltijas valstu izdevumi aizsardzībai aug visstraujāk pasaulē

Baltijas valstīs aizsardzībai atvēlēto līdzekļu palielināšanās ir straujākā pasaulē – no 2014. gada Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības budžets ir dubultojies, ziņo analītiskā kompānija IHS Markit.

"Baltijas valstu aizsardzības izdevumu profils pēdējo divu gadu laikā ir krasi mainījies. Līdz 2018. gadam visu trīs valstu aizsardzības budžeti pārsniegs 2% IKP. Gan Igaunijā un Latvijā, gan Lietuvā aizsardzības izdevumi 10 gadu laikā dubultojas vai trīskāršojas," – ziņo IHS palātas galvenais analītiķis Kreigs Kefrijs.

IHS rīcībā esošie dati liecina, ka Igaunijas aizsardzības līdzekļi līdz 2019. gadam pieaugs līdz 501,51 milj. dolāru, lai gan 2005. gadā šie līdzekļi sastādīja 263,49 milj. dolāru. Izdevumi, ko 2005. gadā aizsardzībai atvēlēja Latvija, sastādīja 279,56 milj. dolāru, un līdz 2019. gadam tiem vajadzētu palielināties līdz 613,85 milj. Lietuva 2005. gadā aizsardzībai veltīja 386,47 milj., un 2019. gadā tie sastādīs 892,01 milj. dolāru.

Baltijas valstu aizsardzības budžeta pieaugumu analītiskā kompānija saista ar Krievijas un rietumvalstu konfrontāciju.

"Divus ar pusi gadus mēs vērojām politisko konfrontāciju Krievijas un Rietumu starpā no eskalācijas līdz militārai agresijai un neuzskatām, ka tuvākajā laikā šis process varētu beigties," – paziņoja IHS analītiķis Alekss Kokčarovs.

Viņš norāda, ka Krievijā un NATO palielinājies armijas manevru skaits, biežāk notiek incidenti Baltijas jūrā un Melnajā jūrā – gan gaisā, gan virs ūdens.

"Mēs neuzskatām, ka Krievija pieļaus starpvalstu konvencionālos karus Rietumos, tostarp arī ar NATO valstīm, taču pretdarbība var saglabāties gadiem ilgi," – uzsvēra analītiķis.

IHS ziņojumā norādīts, ka Krievijas aizsardzības izdevumi 2015. gadā pieauguši par 28,6% — tas ir augstākais rādītājs kopš 2002. gada. Taču Krievijas aizsardzības budžets 2016. gadā pirmo reizi kopš 90. gadiem ir samazinājies. Valsts apbruņošanās programmas mērķus sasniegšana ir atlikta no 2011.-2020.gg. līdz 2016.-2025.gg.

81
Pēc temata
Ar žogu nepietiek: robežsargus stiprinās no gaisa
Latvijas NATO bataljonā būs tikai puse kanādiešu
Latvija un Lietuva nolēmušas sinhronizēt iepirkumus aizsardzības jomā
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

27
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

27
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

29
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

29
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

0
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

0
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis