Zeme ir mainījusies: mūsu planēta izskatās no gaisa

42
(atjaunots 10:52 03.05.2021)
  • Abstraktā ainava ir ogļu ieguves sekas. Iegūstot brūnogles, minerāli saskaras ar skābekli un ūdeni. Rezultātā veidojas hidroksīds un dzelzs sulfāts, tāpēc veidojas ūdens piesārņojums
  • Jūras sāls tiek plaši izmantota ikdienā. Jūras ūdens nonāk dīķos, kur izgaro. Tā krāsa ir atkarīga no baktērijām, kas maina nokrāsu, augot sāls koncentrācijai. Kad dīķi izžūst, var savākt aptuveni 25 cm biezo sāls slāni
  • Līdz 2050. gadam vajadzēs ražot par 70% vairāk pārtikas produktu, lai apmierinātu augošā cilvēku skaita prasības. Zivju fermas ir efektīva alternatīva zvejniecībai. No otras puses, tās būtiski ietekmē apkāretējo vidi, piemēram, piesārņo ar barību un fekālijām – tās nosēžas jūras dibenā un nopietni kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, izplata slimības un antibiotikas
  • Karjers Vācijā. Augošajām pilsētām vajadzīgs aizvien lielāks daudzums izejvielu
  • Таяние ледников Гренландии
  • Autoceļš starp sniegotiem laukiem
  • Sāls ieguve – spilgti apliecina cilvēka iejaukšanos dabā. Lai arī sāls rūpniecība aptver plašas teritorijas visā pasaulē, sāls dīķi un purvi ir svarīga dzīves vieta daudzu putnu, molusku sugu un mikroorganismu pārstāvjiem.
  • Daudzkrāsains ūdens – viena no ogļu ieguves sekām
  • Marmors no Spānijas un Itālijas pazīstams ar savu sniegbalto tekstūru un nevainojamo kvalitāti. Tūkstošiem cilvēku strādā marmora ieguves nozarē un ik gadus iegūst vairāk nekā miljonu tonnu marmoru. Gadsimtiem ilgie darbi radījuši īpašu ainavu. No tālienes šķiet, ka šahtas klāj sniegs
  • Melnās vulkāniskās smiltis ieplūst upēs Islandē ledāju kušanas rezultātā
  • Arktika saskaras ar ātrāko temperatūras celšanos uz Zemes. tās kūstošā virsma ir viens no spilgtākajiem klimata pārmaiņu piemēriem
  • Aisbergi izpeld no miglas kā gigantiskas baltas pilis pie Grenlandes rietumu piekrastes. Laiva kreisajā pusē no ledus kalna dāvā priekšstatu par tā izmēriem
  • Sāls ieguve. Mikroorganismi maina nokrāsu atbilstoši dīķā sāļainības pieaugumam. Krāsas var mainīties no gaišāka toņa līdz spilgti sarkanai
  • Brūnogļu ieguve Vācijā
Vācu fotogrāfa Toma Hāgena satriecošās fotogrāfijas demonstrē, kā cilvēka darbība ietekmē mūsu planētu.

Ekologi no visas sirds aicina padomāt, kāda ir cilvēku attieksme pret mūsu kopējām mājām - Zemi.

Protams, 22. aprīlī mēs svinam Zemes dienu, taču ar vienu pašu dienu gadā ir par maz, lai glābtu planētas trauslo ekosistēmu no cilvēku graujošās darbības. Tāpēc ANO ir iedibinājusi virkni ekoloģijas svētku.

Šajās dienās notiek zinātniskas konferences, izstādes, cilvēki uzkopj teritoriju, stāda kokus. Šāds darbs dāvā iespēju tuvāk iepazīties ar sarežģītajiem uzdevumiem, kas jārisina cilvēcei planētas glabšanas dēļ.

Vācu fotogrāfu Tomu Hāgenu interesē cilvēces attieksme pret dabu, tas, kā cilvēku darbība ietekmē vidi. Viņš ceļo pa visu pasauli un fotografē kūstošos ledājus, izsīkušās upes, pamestas zemes. Aerofotogrāfija palīdz labāk izjust, cik nopietna ir problēma.

42
  • Abstraktā ainava ir ogļu ieguves sekas. Iegūstot brūnogles, minerāli saskaras ar skābekli un ūdeni. Rezultātā veidojas hidroksīds un dzelzs sulfāts, tāpēc veidojas ūdens piesārņojums
    © Foto : Tom Hegen

    Abstraktā ainava ir ogļu ieguves sekas. Iegūstot brūnogles, minerāli saskaras ar skābekli un ūdeni. Rezultātā veidojas hidroksīds un dzelzs sulfāts, tāpēc veidojas ūdens piesārņojums

  • Jūras sāls tiek plaši izmantota ikdienā. Jūras ūdens nonāk dīķos, kur izgaro. Tā krāsa ir atkarīga no baktērijām, kas maina nokrāsu, augot sāls koncentrācijai. Kad dīķi izžūst, var savākt aptuveni 25 cm biezo sāls slāni
    © Foto : Tom Hegen

    Jūras sāls tiek plaši izmantota ikdienā. Jūras ūdens nonāk dīķos, kur izgaro. Tā krāsa ir atkarīga no baktērijām, kas maina nokrāsu, augot sāls koncentrācijai. Kad dīķi izžūst, var savākt aptuveni 25 cm biezo sāls slāni

  • Līdz 2050. gadam vajadzēs ražot par 70% vairāk pārtikas produktu, lai apmierinātu augošā cilvēku skaita prasības. Zivju fermas ir efektīva alternatīva zvejniecībai. No otras puses, tās būtiski ietekmē apkāretējo vidi, piemēram, piesārņo ar barību un fekālijām – tās nosēžas jūras dibenā un nopietni kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, izplata slimības un antibiotikas
    © Foto : Tom Hegen

    Līdz 2050. gadam vajadzēs ražot par 70% vairāk pārtikas produktu, lai apmierinātu augošā cilvēku skaita prasības. Zivju fermas ir efektīva alternatīva zvejniecībai. No otras puses, tās būtiski ietekmē apkāretējo vidi, piemēram, piesārņo ar barību un fekālijām – tās nosēžas jūras dibenā un nopietni kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, izplata slimības un antibiotikas

  • Karjers Vācijā. Augošajām pilsētām vajadzīgs aizvien lielāks daudzums izejvielu
    © Foto : Tom Hegen

    Karjers Vācijā. Augošajām pilsētām vajadzīgs aizvien lielāks daudzums izejvielu

  • Таяние ледников Гренландии
    © Foto : Tom Hegen

    Pasaules okeāna līmeņa celšanās kļūs par vienu no lielākajām ekoloģiskajām problēmām šajā gadsimtā. Tikai Grenlandes ledus seka vien satur pietiekami daudz ūdens, lai paceltu pasaules okeāna līmeni vairāk nekā par 7 metriem

  • Autoceļš starp sniegotiem laukiem
    © Foto : Tom Hegen

    Autoceļš starp sniegotiem laukiem

  • Sāls ieguve – spilgti apliecina cilvēka iejaukšanos dabā. Lai arī sāls rūpniecība aptver plašas teritorijas visā pasaulē, sāls dīķi un purvi ir svarīga dzīves vieta daudzu putnu, molusku sugu un mikroorganismu pārstāvjiem.
    © Foto : Tom Hegen

    Sāls ieguve – spilgti apliecina cilvēka iejaukšanos dabā. Lai arī sāls rūpniecība aptver plašas teritorijas visā pasaulē, sāls dīķi un purvi ir svarīga dzīves vieta daudzu putnu, molusku sugu un mikroorganismu pārstāvjiem.

  • Daudzkrāsains ūdens – viena no ogļu ieguves sekām
    © Foto : Tom Hegen

    Daudzkrāsains ūdens – viena no ogļu ieguves sekām

  • Marmors no Spānijas un Itālijas pazīstams ar savu sniegbalto tekstūru un nevainojamo kvalitāti. Tūkstošiem cilvēku strādā marmora ieguves nozarē un ik gadus iegūst vairāk nekā miljonu tonnu marmoru. Gadsimtiem ilgie darbi radījuši īpašu ainavu. No tālienes šķiet, ka šahtas klāj sniegs
    © Foto : Tom Hegen

    Marmors no Spānijas un Itālijas pazīstams ar savu sniegbalto tekstūru un nevainojamo kvalitāti. Tūkstošiem cilvēku strādā marmora ieguves nozarē un ik gadus iegūst vairāk nekā miljonu tonnu marmoru. Gadsimtiem ilgie darbi radījuši īpašu ainavu. No tālienes šķiet, ka šahtas klāj sniegs

  • Melnās vulkāniskās smiltis ieplūst upēs Islandē ledāju kušanas rezultātā
    © Foto : Tom Hegen

    Melnās vulkāniskās smiltis ieplūst upēs Islandē ledāju kušanas rezultātā

  • Arktika saskaras ar ātrāko temperatūras celšanos uz Zemes. tās kūstošā virsma ir viens no spilgtākajiem klimata pārmaiņu piemēriem
    © Foto : Tom Hegen

    Arktika saskaras ar ātrāko temperatūras celšanos uz Zemes. tās kūstošā virsma ir viens no spilgtākajiem klimata pārmaiņu piemēriem

  • Aisbergi izpeld no miglas kā gigantiskas baltas pilis pie Grenlandes rietumu piekrastes. Laiva kreisajā pusē no ledus kalna dāvā priekšstatu par tā izmēriem
    © Foto : Tom Hegen

    Aisbergi izpeld no miglas kā gigantiskas baltas pilis pie Grenlandes rietumu piekrastes. Laiva kreisajā pusē no ledus kalna dāvā priekšstatu par tā izmēriem

  • Sāls ieguve. Mikroorganismi maina nokrāsu atbilstoši dīķā sāļainības pieaugumam. Krāsas var mainīties no gaišāka toņa līdz spilgti sarkanai
    © Foto : Tom Hegen

    Sāls ieguve. Mikroorganismi maina nokrāsu atbilstoši dīķā sāļainības pieaugumam. Krāsas var mainīties no gaišāka toņa līdz spilgti sarkanai

  • Brūnogļu ieguve Vācijā
    © Foto : Tom Hegen

    Brūnogļu ieguve Vācijā

Apšaude skolā Kazaņā: kadri no traģēdijas vietas

17
(atjaunots 23:07 11.05.2021)
  • 175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci
  • Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki
  • Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis
  • Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm
  • Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija
  • Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā
  • Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā
  • Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma
  • Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi, Minnihanovs paziņoja tīklā VKontakte.
Fotoreportāža no skolas Kazaņā, kur otrdienas rītā iebruka ar šaujamieroci bruņots ļaundaris.

11. maija rītā vīrietis atklāja uguni vienā no skolām Tatarstānas galvaspilsētā – Kazaņā. Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis. Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm. Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija.

Provizoriskie dati liecina, ka uzbrukumā gājuši bojā septiņi skolēni un divi pieaugušie. 21 cilvēks ievainots. Astoņi viņu vidū ir smagā stāvoklī.

Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs pastāstīja, ka apšaudi sācis 19 gadus vecs jaunietis, viņam bija oficiāli reģistrēts ierocis. Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu.

Republikas vadība palīdzēs bojāgājušo un cietušo ģimenēm materiāli. Šodien republikā izsludinātas sēras.

17
  • 175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci

  • Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki

  • Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis

  • Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm

  • Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija

  • Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā

  • Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā

  • Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma

  • Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi, Minnihanovs paziņoja tīklā VKontakte.
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    "Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi," Minnihanovs paziņoja tīklā "VKontakte".

Tagi:
terorakts, skola, Krievija
Pēc temata
Apšaude skolā Kazaņā: kā bērni pūlējās glābties un ko stāsta vecāki
Kazaņā apšaudē skolā gājuši bojā 9 cilvēki

Svētki ar asarām acīs: 9. maijs Rīgā

33
(atjaunots 14:45 11.05.2021)
  • Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem
  • Sarkanā zvaigzne no ziediem pie Uzvaras pieminekļa, ko izkārtojuši brīvprātīgie
  • Ziedi pie Uzvaras pieminekļa Rīgā
  • Policisti palīdz nest Nemirstīgajam pulkam veltīto plakātu
  • Ziedus iesaka atstāt uz galdiem pieminekļa apkaimē
  • Policija uzvaras parkā
  • Cilvēki atstāj ziedus uz galdiem netālu no pieminekļa, pēc tam ziedus nes uz monumentu
  • Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim
  • 9. maijs pie Uzvaras pieminekļa Rīgā
  • Uzvaras diena pie Uzvaras pieminekļa Rīgā
  • Veterāne vēlējās pati nolikt ziedus Uzvaras pieminekļa pakājē
  • Lielā Tēvijas kara veterāns pie Uzvaras pieminekļa Rīgā
  • Rīgas meži darbinieks novieto ziedus pie Uzvaras pieminekļa
  • Meitene ar ziediem pie Uzvaras pieminekļa Rīgā
  • Cilvēki sapulcējās pie Uzvaras pieminekļa Rīgā par godu Uzvaras svētkiem
Svētdien, 9. maijā jau kopš paša rīta Rīgas iedzīvotāji sāka pulcēties pie Uzvaras pieminekļa, lai godātu kritušos karavīrus, Lielā Tēvijas kara varoņus.

Neskatoties uz nožogojumiem pie pieminekļa, cilvēku plūsma neizsīka līdz vakaram. Valsts policijas aplēses liecina, ka šajā dienā Uzvaras parkā pabija aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Vēlāk, kad nožogojumi bija novākti, pie monumenta parādījās sarkana zvaigzne no ziediem – to izklāja 9maijs.lv brīvprātīgie un pilsētnieki.

Par to, kā aizritēja Uzvaras diena Rīgā, stāsta mūsu fotolente.

33
  • Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem

  • Sarkanā zvaigzne no ziediem pie Uzvaras pieminekļa, ko izkārtojuši brīvprātīgie
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Sarkanā zvaigzne no ziediem pie Uzvaras pieminekļa, ko izkārtojuši brīvprātīgie

  • Ziedi pie Uzvaras pieminekļa Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziedi pie Uzvaras pieminekļa Rīgā

  • Policisti palīdz nest Nemirstīgajam pulkam veltīto plakātu
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Policisti palīdz nest "Nemirstīgajam pulkam" veltīto plakātu

  • Ziedus iesaka atstāt uz galdiem pieminekļa apkaimē
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziedus iesaka atstāt uz galdiem pieminekļa apkaimē

  • Policija uzvaras parkā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Policija uzvaras parkā

  • Cilvēki atstāj ziedus uz galdiem netālu no pieminekļa, pēc tam ziedus nes uz monumentu
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Cilvēki atstāj ziedus uz galdiem netālu no pieminekļa, pēc tam ziedus nes uz monumentu

  • Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim

  • 9. maijs pie Uzvaras pieminekļa Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    9. maijs pie Uzvaras pieminekļa Rīgā

  • Uzvaras diena pie Uzvaras pieminekļa Rīgā
    Youtube / Sputnik Латвия

    Uzvaras diena pie Uzvaras pieminekļa Rīgā

  • Veterāne vēlējās pati nolikt ziedus Uzvaras pieminekļa pakājē
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Veterāne vēlējās pati nolikt ziedus Uzvaras pieminekļa pakājē

  • Lielā Tēvijas kara veterāns pie Uzvaras pieminekļa Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Lielā Tēvijas kara veterāns pie Uzvaras pieminekļa Rīgā

  • Rīgas meži darbinieks novieto ziedus pie Uzvaras pieminekļa
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    "Rīgas meži" darbinieks novieto ziedus pie Uzvaras pieminekļa

  • Meitene ar ziediem pie Uzvaras pieminekļa Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Meitene ar ziediem pie Uzvaras pieminekļa Rīgā

  • Cilvēki sapulcējās pie Uzvaras pieminekļa Rīgā par godu Uzvaras svētkiem
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Cilvēki sapulcējās pie Uzvaras pieminekļa Rīgā par godu Uzvaras svētkiem

Tagi:
Rīga, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
  COVID-19

Linkaits aicina atcelt pašizolāciju un Covid-19 testus vakcinētiem ceļotājiem

0
(atjaunots 08:26 13.05.2021)
Tālis Linkaits uzskata, ka Latvijā ir jāievieš nosacījums, ka vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un nav jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Latvijā pēc iespējas ātrāk ir jāievieš nosacījums, ka, iebraucot valstī, vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, tādējādi pielāgojot šo nosacījumu Igaunijā un Lietuvā ieviestajām prasībām, paziņojis satiksmes ministrs Tālis Linkaits, raksta Press.lv.

Ministrs norādīja, ka pretējā gadījumā rodas absurda situācija, kad vakcinēts Latvijas pilsonis drīkst bez ierobežojumiem ieceļot Igaunijā, bet pēc atgriešanās Latvijā viņam jāuzrada tests un jādodas pašizolācijā.

Satiksmes ministrs norādīja, ka līdzīga kārtība ir spēkā daudzviet Eiropā, piemēram, Dānijā, Polijā, Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, kā arī tuvākajā laikā šādu kārtību plānots noteikt Austrijā. "Šāda regulējuma ieviešanu Latvijā nevajadzētu atlikt, ņemot vērā arī to, ka skaidra atvieglojumu kārtība būs papildu motivācija iedzīvotājiem vakcinēties," sacīja Linkats.

Tāpat viņš piebilda, ka šāda kārtība atbilst Eiropas Komisijas 3. maijā publicētajām rekomendācijām attiecībā uz iebraukšanu no trešajām valstīm un nebūtisku ceļojumu ierobežojuma atcelšanu.

Patlaban pēc iebraukšanas Latvijā nav nepieciešams ievērot pašizolāciju tikai atgriežoties no Lielbritānijas, Islandes un Vatikāna - valstīm, kurās kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 50.

Atgādinām, ka 17. martā Eiropas Komisija ierosināja ļaut Eiropas Savienībā ieceļot pret Covid-19 vakcinētiem ārvalstniekiem, turklāt vakcīnām jābūt ES atzītām.

Tāpat plānots ieviest jaunu ārkārtējo instrumentu, kas ļautu strauji ierobežot ieceļošanu no valstīm, kur strauji pieaug inficēšanās.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"