Krievijā rit darbs pie cilvēkveidīgiem robotiem

33
(atjaunots 00:56 06.04.2021)
  • Promobot Tālo Austrumu filiāles direktors Pjotrs Čegodajevs un viņa vietniece Aleksandra Čegodajeva strādā ar mākslīgās ādas eksperimentālajiem paraugiem mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā
  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā
  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā
  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā
  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā
  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā
  • Promobot Tālo Austrumu filiāles direktora vietniece Aleksandra Čegodajeva strādā ar mākslīgās ādas eksperimentālajiem paraugiem mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā
  • Kompānijas Promobot izstrādātā robota-humanoīda galva (no kreisās) līdzās modeļa galvai
  • Eksperimentālais paraugs mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā
  • Humanoīdā robota galva, ko izstrādājis robotehnikas ražotājs Promobot
  • Eksperimentālie paraugi mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā
  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centra darbinieki Vladivostokā
Aizvien biežāk nākas dzirdēt, ka nākotne pieder robotiem. Tāpat uzskata arī Krievijas kompānijas "Promobot" speciālisti – viņi iemācījušies izgatavot mākslīgo ādu un matus androīdiem.

Daudzās fantastiskās filmās roboti ārēji nekādi neatšķiras no parastiem cilvēkiem. Krievijas kompānija "Promobot", kas strādā mehatronikas, elektronikas, mākslīgā intelekta un neirotīklu, autonomās navigācijas, runas atpazīšanas jomās, iemācījusies piešķirt robotiem cilvēkveidīgu ārieni.

Laboratorija Vladivostokā ir jau otrais "Promobot" ofiss Krievijā, ceturtais pasaulē. Tālo Austrumu filiāle pievērsusies darbam pie mākslīgās ādas izstrādes cilvēkveidīgajiem robotiem un androīdu 3D modeļu izstrādei tālākai ražošanai.

Promobotus rada darbam administratoru, konsultantu, gidu un durvju sargu lomā, aizvietojot vai papildinot cilvēkus. Kompānijas roboti jau strādā muzejos, lidostās un citviet.

33
  • Promobot Tālo Austrumu filiāles direktors Pjotrs Čegodajevs un viņa vietniece Aleksandra Čegodajeva strādā ar mākslīgās ādas eksperimentālajiem paraugiem mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā
    © Sputnik / Vitaliy Ankov

    "Promobot" Tālo Austrumu filiāles direktors Pjotrs Čegodajevs un viņa vietniece Aleksandra Čegodajeva strādā ar mākslīgās ādas eksperimentālajiem paraugiem mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā

  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā
    © REUTERS / Yuri Maltsev

    Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā

  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā
    © REUTERS / Yuri Maltsev

    Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā

  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā
    © REUTERS / Yuri Maltsev

    Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā

  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā
    © REUTERS / Yuri Maltsev

    Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā

  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā
    © REUTERS / Yuri Maltsev

    Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centrs Vladivostokā

  • Promobot Tālo Austrumu filiāles direktora vietniece Aleksandra Čegodajeva strādā ar mākslīgās ādas eksperimentālajiem paraugiem mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā
    © Sputnik / Vitaliy Ankov

    "Promobot" Tālo Austrumu filiāles direktora vietniece Aleksandra Čegodajeva strādā ar mākslīgās ādas eksperimentālajiem paraugiem mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā

  • Kompānijas Promobot izstrādātā robota-humanoīda galva (no kreisās) līdzās modeļa galvai
    © REUTERS / Yuri Maltsev

    Kompānijas "Promobot" izstrādātā robota-humanoīda galva (no kreisās) līdzās modeļa galvai

  • Eksperimentālais paraugs mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā
    © Sputnik / Vitaliy Ankov

    Eksperimentālais paraugs mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā

  • Humanoīdā robota galva, ko izstrādājis robotehnikas ražotājs Promobot
    © REUTERS / Yuri Maltsev

    Humanoīdā robota galva, ko izstrādājis robotehnikas ražotājs "Promobot"

  • Eksperimentālie paraugi mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā
    © Sputnik / Vitaliy Ankov

    Eksperimentālie paraugi mākslīgās ādas izstrādes laboratorijā

  • Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centra darbinieki Vladivostokā
    © Sputnik / Vitaliy Ankov

    Cilvēkveidīgo robotu modelēšanas centra darbinieki Vladivostokā

Tagi:
Krievija, robots

Pica, saldējums un pašaudzēti salāti: ko ēd kosmonauti uz SKS klāja

7
(atjaunots 09:12 14.04.2021)
Jau pirmajā lidojumā kosmosā Jurijs Gagarins mēģināja paēst orbītā; paskatieties, ar ko mielojas mūsdienu kosmonauti.

Pirmais cilvēka lidojums kosmosā, kuram 12. aprīlī apritēja 60 gadi, ilga tikai 108 minūtes un Jurijs Gagarins varēja iztikt bez ēdiena. Taču zinātniekiem bija interesanti, vai ir iespējams paēst kosmosā, tāpēc viens no pirmā kosmonauta uzdevumiem bija kaut ko apēst.

Gagarins paņēma līdz tūbiņas ar gaļu un šokolādi, un eksperiments ar ēdienu noritēja veiksmīgi.

Mūsdienu kosmonautu uzturs ir daudzveidīgāks - piemērotā iepakojumā uz Starptautisko kosmisko staciju var paņemt praktiski jebkuru ēdienu, turklāt tagad SKS var pat izaudzēt salātus.

Plašāk par mūsdienu kosmosa iekarotāju uzturu skatieties mūsu fotolentē.

7
  • Picas gatavošanas process kosmosā neatšķīrās no ierastā, tiesa, krāsns izskatās nedaudz citādāk, un pati pica var aizlidot.

  • Itālijas astronaute Samanta Kristoforeti gatavo pusdienas ar speciālo iekārtu palīdzību

  • Itālijas astronaute Samanta Kristoforeti dzer kafiju no speciālas kafijas tases

  • Amerikāņu astronauti Tomass Stafords un Donalds Kents "Diks" Sleitons ar padomju ēdiena tūbiņām "Sojuz" orbitālajā modulī. Konteineram ar boršču pielīmēta etiķete "degvīns"

  • © Foto : Public domain / NASA

    Amerikāņu astronaute Karene Naiberge ar lidojošiem augļiem

  • Kafijā pārstrādāts notekūdens

  • © Foto : NASA

    Amerikāņu astronaute Sunita Viljamsa ēd saldējumu

  • Astronautu pusdienas

  • © Foto : ESA/NASA

    Franču astronauts Tomā Peskē un NASA astronaute Pegija Vitsone

  • Amerikāņu astronauta Timotija Lennarta Kopras brokastis

  • 60. ilgtermiņa ekspedīcijas dalībnieki pusdienu laikā

  • © Foto : NASA

    Amerikāņu astronauts Stīvens Svonsons vāc SKS audzētos salātus

  • Japānas astronauts Kimija Juji ar lidojošiem augļiem

Covid-19 un kailums: modes nedēļa Madridē

29
(atjaunots 15:34 13.04.2021)
  • Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modele Agates Ruisas de la Pradas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modeles Maijas Hansenas tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modele spāņu dizaineres Agates Ruisas de la Pradas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modele Fernando Klaro tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modele Agates Ruisas de la Pradas tērpā gaida pie sociālās distancēšanās plāksnes Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modeles Maijas Hansenas tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modele Agates Ruisas de la Pradas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modele spāņu dizainera Andresa Sarda tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
  • Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
Modes nedēļā Madridē dizaineri iepazīstināja ar rudens un ziemas 2021./22. tendencēm. Spriežot pēc parādītajiem jaunumiem, sezona būs drosmīga un daudzveidīga.

Spāņu dizaineri demonstrēja fantastiskas krāsu un tekstūru kombinācijas Mercedes Benz modes nedēļā. Traci izcēla dizainers Andress Sards, kurš palaida uz podija modeles ļoti atklātos tērpos. Šovs atgādināja teātra izrādi ar 18+ elementiem – defilēja modeles ar kailām krūtīm, caurspīdīgos vai ādas tērpos, bieži vien – tikai mežģīņu apakšveļā.

Savukārt dizainere Agata Ruisa de la Prada sev raksturīgajā stilā pievērsās maigumam un nevainībai. Viņas šovs atgādināja "ceļojumu" bērnībā – krāsas 50. gadu stilā un elementi sirds, zvaigžņu, saules un mākoņu formā.

Dizainers Hannibals Laguna nolēma vēlreiz atgādināt par koronavīrusa pandēmiju. Visas modeles nēsāja dažādu krāsu un faktūru simboliskas maskas. Dizainere Maija Hansena izmantoja mediķu tērpa atribūtu – brilles. Tomēr arī viņai izdevās atstāt iespaidu uz skatītājiem – kolekcijā bija izmantoti BDSM atribūti, lielākā daļa modeļu izmantoja sejas aizsargekrānus.

29
  • Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © AFP / Gabriel Bouys

    Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © AFP / Gabriel Bouys

    Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modele Agates Ruisas de la Pradas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © REUTERS / Sergio Perez

    Modele Agates Ruisas de la Pradas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © AFP / Gabriel Bouys

    Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modeles Maijas Hansenas tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © REUTERS / Sergio Perez

    Modeles Maijas Hansenas tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © AFP / Gabriel Bouys

    Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © AFP / Gabriel Bouys

    Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modele spāņu dizaineres Agates Ruisas de la Pradas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © AFP / Gabriel Bouys

    Modele spāņu dizaineres Agates Ruisas de la Pradas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modele Fernando Klaro tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © REUTERS / Sergio Perez

    Modele Fernando Klaro tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modele Agates Ruisas de la Pradas tērpā gaida pie sociālās distancēšanās plāksnes Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © REUTERS / Sergio Perez

    Modele Agates Ruisas de la Pradas tērpā gaida pie sociālās distancēšanās plāksnes Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modeles Maijas Hansenas tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © REUTERS / Sergio Perez

    Modeles Maijas Hansenas tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modele Agates Ruisas de la Pradas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © REUTERS / Sergio Perez

    Modele Agates Ruisas de la Pradas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modele spāņu dizainera Andresa Sarda tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © AFP / Gabriel Bouys

    Modele spāņu dizainera Andresa Sarda tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

  • Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē
    © REUTERS / Sergio Perez

    Modele Maijas Hansenas tērpā Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

Tagi:
mode, Spānija

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata