Saule un pavasaris: virtuāls ceļojums pa siltām vietiņām ārzemēs

28
(atjaunots 09:29 02.04.2021)
Kad ārā ir auksts un līst lietus atliek tikai skatīties uz bildēm no valstīm, kur jau atnācis silts un saulains pavasaris.

Aprīļa sākumā Latvijā sola apmākušos laiku, vietām būs lietus un slapjš sniegs.

Šādi laikapstākļi liek sapņot par tālajām valstīm un siltajiem krastiem, kur viss zied un plaukst, bet cilvēki meklē vēsumu pie ūdens.

Saules pilni fotoattēli no dažādām valstīm Sputnik fotolentē.

28
  • © REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

    Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā

  • © REUTERS / Tom Brenner

    Tulpes Vašingtonā, 2021. gada 29. martā

  • © AFP / Laurie Dieffembacq / Belga

    Cilvēki Briseles parkā, 2021. gada 30. martā

  • © REUTERS / Tom Nicholson

    Suns spēlējas ūdenī Londonā 2021. gada 30. martā

  • © REUTERS / Stephane Mahe

    Dzeltenais rapšu lauks Francijā, 2021. gada 30. martā

  • © REUTERS / Sergio Perez

    Saulriets Madridē, 2021. gada 23. martā

  • © AP Photo / Kirsty Wigglesworth

    Cilvēki sauļojas mākslīgajā pludmalē Londonā, 2021. gada 30. martā

  • © REUTERS / Paul Childs

    Cilvēki ar velosipēdiem Bornmutā, Lielbritānijā, 2021. gada 30. martā

  • © REUTERS / Stephane Mahe

    Cilvēki sauļojas pludmalē Francijā, 2021. gada 30. martā

  • © AP Photo / Peter Dejong

    Meitene fotografējas pie sakuras Amsterdamā, 2021. gada 29. martā

  • © REUTERS / Eric Gaillard

    Meitene sauļojas Nicas pludmalē, 2021. gada 27. martā

Gundegu sprādziens: ziedu lauki Kalifornijas piekrastē

21
(atjaunots 13:02 15.04.2021)
Tūristi apciemo Karlsbādi, lai izbaudītu pavasara ziedu smalo aromātu un nofotografētos fantastiskajā fonā.

Pēdējos 40 gadus tūristi pavasarī apciemo Ziedu laukus – The Flower Fields Karlsbādē, Kalifornijā. Lauki plešas aptuveni 20 hektāru platībā, vēsta Sputnik Lietuva.

Pērn lauki bija slēgti apmeklētājiem koronavīrusa dēļ, taču šogad tie atkal ir vaļā, tikai jāievēro epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Šīs vietas valdzinājums meklējams ne tikai spilgtajos ziedos, - tā faktiski ir pašā Klusā okeāna krastā.

Tūristi var pat pasūtīt ekskursiju vecā traktorā pa laukiem un paskatīties, ka zied orhidejas un puansetijas.

21
  • © REUTERS / Mike Blake

    Netālu no Sandiego ir Karlsbādes pilsēta, pazīstama ar saviem ziedu laukiem

  • © REUTERS / Mike Blake

    Ik pavasari no marta līdz maijam izplaukst tūkstošiem gundegu

  • © REUTERS / Mike Blake

    Ziedu lauku apmeklētāji slēpjas ēnā no karstās saules

  • © REUTERS / Mike Blake

    Laukos stāda Tecolote Giant Ranunculus – to uzskata par vienu no labākajām šķirnēm pasaulē

  • © REUTERS / Mike Blake

    Pildītās gundegas no Mazāzijas. Unikālā puķe pazīstama arī kā persiešu vai Āzijas gundega

  • © REUTERS / Mike Blake

    Lauki sadalīti pēc krāsas – no baltas, persiku krāsas, dzeltenas un zeltainasi līdz koši oranžiem, sārtiem un purpursārtiem ziediem

  • © REUTERS / Mike Blake

    Apmeklētāja fotografē gundegas Ziedu laukos Karlsbādē

  • © REUTERS / Mike Blake

    Gundega ir daudzgadīgs augs, līdz 70 centimetrus augsts

  • © REUTERS / Mike Blake

    Izplatības areāls ietver Kaliforniju un stiepjas līdz Oregonas štatam ziemeļos un Lejaskalifornijai dienvidos

  • © REUTERS / Mike Blake

    Augs sastopams arī salās starp Britu Kolumbiju un Vašingtonu, kā arī Sjerranevadā

Pica, saldējums un pašaudzēti salāti: ko ēd kosmonauti uz SKS klāja

22
(atjaunots 09:12 14.04.2021)
Jau pirmajā lidojumā kosmosā Jurijs Gagarins mēģināja paēst orbītā; paskatieties, ar ko mielojas mūsdienu kosmonauti.

Pirmais cilvēka lidojums kosmosā, kuram 12. aprīlī apritēja 60 gadi, ilga tikai 108 minūtes un Jurijs Gagarins varēja iztikt bez ēdiena. Taču zinātniekiem bija interesanti, vai ir iespējams paēst kosmosā, tāpēc viens no pirmā kosmonauta uzdevumiem bija kaut ko apēst.

Gagarins paņēma līdz tūbiņas ar gaļu un šokolādi, un eksperiments ar ēdienu noritēja veiksmīgi.

Mūsdienu kosmonautu uzturs ir daudzveidīgāks - piemērotā iepakojumā uz Starptautisko kosmisko staciju var paņemt praktiski jebkuru ēdienu, turklāt tagad SKS var pat izaudzēt salātus.

Plašāk par mūsdienu kosmosa iekarotāju uzturu skatieties mūsu fotolentē.

22
  • Picas gatavošanas process kosmosā neatšķīrās no ierastā, tiesa, krāsns izskatās nedaudz citādāk, un pati pica var aizlidot.

  • Itālijas astronaute Samanta Kristoforeti gatavo pusdienas ar speciālo iekārtu palīdzību

  • Itālijas astronaute Samanta Kristoforeti dzer kafiju no speciālas kafijas tases

  • Amerikāņu astronauti Tomass Stafords un Donalds Kents "Diks" Sleitons ar padomju ēdiena tūbiņām "Sojuz" orbitālajā modulī. Konteineram ar boršču pielīmēta etiķete "degvīns"

  • © Foto : Public domain / NASA

    Amerikāņu astronaute Karene Naiberge ar lidojošiem augļiem

  • Kafijā pārstrādāts notekūdens

  • © Foto : NASA

    Amerikāņu astronaute Sunita Viljamsa ēd saldējumu

  • Astronautu pusdienas

  • © Foto : ESA/NASA

    Franču astronauts Tomā Peskē un NASA astronaute Pegija Vitsone

  • Amerikāņu astronauta Timotija Lennarta Kopras brokastis

  • 60. ilgtermiņa ekspedīcijas dalībnieki pusdienu laikā

  • © Foto : NASA

    Amerikāņu astronauts Stīvens Svonsons vāc SKS audzētos salātus

  • Japānas astronauts Kimija Juji ar lidojošiem augļiem

Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs, foto no arhīva

Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā

0
(atjaunots 00:14 17.04.2021)
Vēršanās starptautiskajās organizācijās par žurnālistu vajāšanu nav efektīva, jo to bloķē rusofobais vairākums. Pavisam citāti ir ekonomiskie instrumenti, uzskata Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijai vajadzētu ierobežot ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, uzskata Krievijas Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs

Leonīds Kalašņikovs. Šo viedokli viņš pauda Baltnews, komentējot Sputnik un Baltnews ārštata autoru vajāšanu Latvijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu vēl piecus norādīto portālu ārštata autorus lietā par ES sankciju iespējamu pārkāpumu. KF uzskata aizdomas par izdomātām.

Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Krievijai vajag aktīvāk atbalstīt tautiešus.

"Mēs esam sākuši ierobežotu ekonomiskās attiecības (ar Baltijas valstīm – red.) tikai pēdējos gados, kad vairs nebija citas izejas. Man šķiet, tas ir viens no ceļiem, kas vislabāk ietekmējis un ietekmē šīs valstis," uzskata deputāts.

Pēc viņa domām, aicinājumi dažādās starptautiskās struktūrās bieži nav efektīvi, jo saskaras ar rusofobā vairākuma pretdarbību. Kalašņikovam pašam ir ilggadēja darba pieredze EPPA, un ne vienu vien reizi gadījies redzēt, kā Krievijas aicinājumus bloķē, turklāt "pirmā vijole" bija tieši Baltijas valstīm.

"Aicinājumi ir vajadzīgi? Jā. Vajag vērsties? Jā. Taču pie tam pats labākais ir vienkārši pārtraukt jebkādas ekonomiskas attiecības ar viņiem," piebilda deputāts.

Komentējot situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, viņš atsauca atmiņā vācu priestera Martina Nīmellera vārdus par fašistisko Vāciju: "Kad atnāca pēc komunistiem, mēs klusējām. Kad atnāca pēc ebrejiem, mēs arī klusējām. Kad atnāca pēc mums, vairs nebija, kam klusēt." Ilustrējot šo situāciju, viņš pieminēja Lietuvas opozicionāra Aļģirda Palecka lietu, ko tiesāja par izteikumiem par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvārī – viņa viedoklis nesakrita ar valdības oficiālo traktējumu.

"Tad valdība neizdomāja neko labāk, ka iesēdināt viņu cietumā par viņa vārdiem, jo viņi izdomāja staļinisma, komunisma noliegšanu un tā tālāk. Ar tādiem pantiem viņi kuru katru varētu saukt pie atbildības. Turklāt iepriekš viņi vispirms aizliedza komunistisko, pēc tam – arī padomju simboliku," teica Kalašņikovs un piebilda, – tagad pa šo pašu ceļu iet Ukraina.

"Atgriežoties pie vācu priestera vārdiem: tagad nonākuši pie žurnālistiem. Patiešām, to dara, lai nebūtu neviena, kam runāt. Ja kāds, vismaz piesedzoties ar žurnālista profesiju, vēl kaut ko varēja teikt, tad rīt tas vairs nebūs iespējams," uzskata deputāts.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

0
Tagi:
Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists
Pēc temata
Represijas pret žurnālistiem Latvijā: VDD tur aizdomās vēl piecus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Ģenerālprokuratūra atteicās slēgt krimināllietu pret Latvijas žurnālisti