"Zemes stundā" visā pasaulē iestājās tumsa

21
(atjaunots 23:21 30.03.2021)
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Parīzē
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Honkongā
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Dānijā
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Indijā
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Maskavā
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Romā
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Berlīnē
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Tokijā
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Atēnās
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Londonā
Kā aizritēja plašākā starptautiskā ekoloģiskā akcija pirms tās kulminācijas un tūlīt pēc apgaismojuma izslēgšanas.

Ikgadējā ekoloģiskā akcija "Zemes stunda", ko organizējis Pasaules dabas fonds (WWF), ir simboliska un aicināta pievērst uzmanību atbildīgai attieksmei pret dabu un planētas resursiem.

Kampaņas kulminācija ir pati "Zemes stunda". Šogad tā sākās 27. martā pl. 20:30 pēc vietējā laika. Tradicionāli šajā brīdī miljoniem cilvēku visā pasaulē izslēdz gaismu un sadzīves elektriskās iekārtas, desmitiem tūkstošu visā pasaulē pazīstamu ēku un ievērības cienīgu objektu izslēdz visu apgaismojumu.

21
  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Parīzē
    © AFP / Stephane De Sakutin

    Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas "Zemes stunda" Parīzē

  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Honkongā
    © AFP / Peter Parks

    Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas "Zemes stunda" Honkongā

  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Dānijā
    © REUTERS / Olafur Steinar Rye Gestsson/Ritzau Scanpix

    Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas "Zemes stunda" Dānijā

  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Indijā
    © REUTERS / Anushree Fadnavis

    Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas "Zemes stunda" Indijā

  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Maskavā
    © Sputnik / Pavel Bednyakov

    Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas "Zemes stunda" Maskavā

  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Romā
    © AFP / Vincenzo Pinto

    Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas "Zemes stunda" Romā

  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Berlīnē
    © REUTERS / Hannibal Hanschke

    Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas "Zemes stunda" Berlīnē

  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Tokijā
    © REUTERS / Kim Kyung-Hoon

    Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas "Zemes stunda" Tokijā

  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Atēnās
    © REUTERS / Alkis Konstantinidis

    Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas "Zemes stunda" Atēnās

  • Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas Zemes stunda Londonā
    © AP Photo / Yui Mok/PA

    Fotogrāfijas pirms un pēc akcijas "Zemes stunda" Londonā

Tagi:
fotolente

Parīzes Dievmātes katedrāli atjauno pēc briesmīgā ugunsgrēka

21
(atjaunots 23:53 17.04.2021)
  • Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
  • Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
  • Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
  • Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
  • Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
  • Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
  • Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
  • Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Divus gadus pēc briesmīgā ugunsgrēka, kas teju iznīcināja vienu no Parīzes galvenajiem pieminekļiem - Parīzes Dievmātes katedrāli, vēl aizvien turpinās ēkas atjaunošanas darbi.

2019. gadā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijas galvaspilsētas centrā nopietni cieta spēcīgā ugunsgrēkā. Taču jau tolaik Francijas valdība apliecināja, ka darīs visu iespējamo, lai katedrāli atjaunotu.

Ēkas rekonstrukcijai tika savākti ziedojumi – 830 miljoni eiro. Tagad strādnieki turpina rūpīgu restaurāciju.

Pirms diviem gadiem cilvēki ar šausmām skatījās, kā liesmo gadsimtiem vecā ēka. Tagad paskatīsimies, ka tiek atjaunots arhitektūras piemineklis.

Katedrāles atjaunošanas darbus sola paveikt līdz 2025. gadam.

21
  • Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
    © AP Photo / Francois Mori

    Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā

  • Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija

  • Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju

  • Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa

  • Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
    © AP Photo / Francois Mori

    Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes

  • Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās

  • Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
    © AFP / Anne-Christine Poujoulat

    Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā

  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
    © AP Photo / Francois Mori

    Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā

  • Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
    © REUTERS / Pool / Benoit Tessier

    Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa

  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
    © REUTERS / Pool / Benoit Tessier

    Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā

Tagi:
Parīzes Dievmātes katedrāle, Francija
Pēc temata
Sanktpēterburgas rūpnīca palīdz atjaunot Parīzes Dievmātes katedrāles pulksteni
Arhitekti piedāvā Parīzes Dievmātes katedrāles projektu ar stikla jumtu un fermu
"Mazā Černobiļa": pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē Parīze ir pilna ar svinu
Pēc ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē konstatēts svina piesārņojums augsnē

Sastinguši Viduslaiki: mirstoša pilsētiņa Itālijā kalna virsotnē

37
(atjaunots 00:35 17.04.2021)
  • Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
  • Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par mirstošo pilsētu, jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
  • Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
  • 1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
  • XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par salu, erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar kontinentu
  • Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
  • Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
  • Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
  • Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
  • Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
  • Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
  • Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
Mazajā pilsētiņā gandrīz neviens nedzīvo jau gadsimtiem ilgi. Daba to pakāpeniski sagrauj. Tomēr ik gadus to apciemo simtiem tūkstošu tūristu.

Mirstošā pilsēta Čivita di Banjoredžio Itālijā faktiski atrodas uz "salas" – tajā var nokļūt pa vienu vienīgu 300 metrus garu tiltu, kas uzbūvēts pirms 50 gadiem. Produktus un citas preces pilsētai piegādā ar mopēdiem.

Pilsēta pilnībā saglabājusi savu viduslaiku seju. Tāpēc tā tik ļoti interesē tūristus – tā ir vieta, kur laika ritums ir apstājies.

Čivita di Banjoredžio ir vienīgā pilsēta Itālijā, par kuras apciemojumu jāsamaksā. Gada laikā pilsētiņu apmeklē vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, stāsta Sputnik Lietuva.

37
  • Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas

  • Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par mirstošo pilsētu, jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par "mirstošo pilsētu", jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk

  • Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs

  • 1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām

  • XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par salu, erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar kontinentu
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par "salu", erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar "kontinentu"

  • Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā

  • Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.

  • Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik

  • Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem

  • Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces

  • Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās

  • Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā

Tagi:
fotolente, Itālija
Aleksandrs Koņkovs

Eksperts skaidro Čehijas uzvedību attiecībā uz Krieviju

0
(atjaunots 08:19 20.04.2021)
Čehija ir tikai pirmā bezdelīga: izkalpoties ASV priekšā uz Krievijas rēķina mēģinās arī citi, mazāki Eiropas spēlētāji.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Krievija pasludinājusi 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus par personām non grata, atbildē uz 18 Krievijas diplomātu izraidīšanu un Krievijas specdienestiem izvirzīto apsūdzību saistībā ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Tāpat Čehijas policija izsludinājusi meklēšanā Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kurus Londona tur aizdomās bijušā Izlūkošanas pārvaldes pulkveža Sergeja Skripala un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.

Acīmredzot čehi uzstājas, kā rīks citu ģeopolitisko spēlētāju rokās, paziņoja politologs Aleksandrs Koņkovs radio Sputnik ēterā.

"Prāga iebruka informatīvajā dienas kārtībā, un sāka virzīt dīvainus nosacījumus pēc tam, kad ASV apstiprināja jaunas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pirmā doma, kas ienāk prātā, ir, ka čehi šādā veidā cenšas izkalpoties aizokeāna partneru priekšā," norāda Koņkovs.

Tomēr pastāv varbūtība, ka lielākoties tā nav vietējā iniciatīva, bet Rietumu spēlētāju kopējas rīcības atspoguļojums, lai pievērstu sev jaunas amerikāņu administrācijas uzmanību," norāda eksperts.

"Virkne citu valstu demonstrē gatavību restartēt vēl Trampa laikā pieteikto mēģinājumu pārskatīt attiecības ar Eiropas sabiedrotajiem. Baidens it kā izrāda gatavību atgriezties Eiropā, un tagad tie, kurus agrāk mēdza dēvēt par limitrofiem, rīko savas spēles. Diemžēl Prāga ir uzņēmusi šo kursu," skaidroja Koņkovs.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Pēc viņa vārdiem mēģinājumi izkalpoties ASV administrācijas priekšā uz Krievijas rēķina ir jāgaida arī no citu, mazāku Eiropas spēlētāju puses.

Izvērsies skandāla fonā Prāga paziņoja par valsts korporācijas "Rosatom" izslēgšanu no konkursa par Dukovanu atomelektrostacijas

paplašināšanu.

Čehijas Ārlietu ministrijā Krievijas reakciju uz Prāgas apsūdzējumiem nosauca par "pārāk asu", jo viens no izraidītiem diplomātiem ir čehu vēstnieka vietnieks.

Kā norādīja Ārlietu ministrijā, Prāgas darbībās "nevar nesaskatīt amerikāņu pēdas". Resorā uzsvēra, ka lēmums par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņemts "ar nepamatotiem un izdomātiem ieganstiem" par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

В какую игру ввязалась Чехия? Коньков о причине демарша против России
0
Tagi:
Krievija, Čehija, ASV
Pēc temata
"Atbildēsim kopā". Ko NATO uzskata par draudiem, izņemot Krieviju
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ