Vasaras Olimpisko spēļu uguns stafetes sākums Japānā

29
(atjaunots 13:13 28.03.2021)
Olimpiskās uguns stafete sākusies Fukusimas prefektūrā, kur pirms desmit gadiem notika avārija atomelektrostacijā.

25. martā Fukusimas provincē Japānā notika tas, ko sporta mīļotāji visā pasaulē gaida jau sen – startēja 2020. gada Olimpisko spēļu uguns stafete.

Olimpiskajām spēlēm bija jānotiek pērn no 24. jūlija līdz 9. augustam, taču pandēmijas dēļ tika lemts tās atlikt uz gadu. Tagad tās notiks no 2021. gada 23. jūlija līdz 8. augustam. Toties gadu lielo sporta svētku nosaukumā organizatori nemainīs – tās būs Olimpiskās spēles ’20.

Koronavīruss ir koriģējis arī stafeti – skatītāju startā nav, īpaši drošības pasākumi tiks ievēroti visā maršrutā. Stafetē piedalīsies aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, kuri apciemos 859 pašvaldības visās 47 prefektūrās Japānā.

Pasākuma priekšvakarā treniņu centra J-Village teritorijā, kur sākās stafete, vietējie skolēni iestādīja desmit sakuras kokus. Līdzās viņi ieraka kapsulu ar vēstījumu nākotnei, kurā vēlēja Japānai uzplaukumu. Kapsulu iecerēts atvērt pēc 10 gadiem.

Paskatieties, kāda bija atmosfē»ra olimpiskās uguns stafetes atklāšanā.

29
  • © REUTERS / Issei Kato

    Lāpneši ar olimpisko uguni stafetes laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © REUTERS / Kim Kyung-Hoon/Pool

    Dejotāju priekšnesums stafetes starta laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © REUTERS / Kim Kyung-Hoon/Pool

    2020. gada Olimpisko spēļu orgkomitejas vadītājs Seiko Hasimoto olimpiskās uguns stafetes starta laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © REUTERS / Issei Kato

    Bērni stafetes starta laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © REUTERS / Issei Kato

    Lāpneši konvoja pavadījumā olimpiskās uguns stafetes laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © REUTERS / Kim Kyung-Hoon

    Orķestra dalībnieks spēlē olimpiskās uguns stafetes laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © AP Photo / Eugene Hoshiko

    Vīrietis ar uzrakstiem olimpiskās uguns stafetes laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © REUTERS / Kim Kyung-Hoon

    Olimpiskā uguns stafetes laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © REUTERS / Issei Kato

    Cilvēki zem ziedoša ķirškoka olimpiskās uguns stafetes laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © REUTERS / Issei Kato

    Lāpnesis ar olimpisko uguni stafetes laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © REUTERS / Issei Kato

    Bērni olimpiskās uguns stafetes laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

  • © REUTERS / Philip Fong/Pool

    Japānas nacionālās sieviešu futbola komandas locekle olimpiskās uguns stafetes laikā Fukusimas prefektūrā, 2021. gada 25. marts

Nāvējošo noslīdeņu un plūdu sekas Indonēzijā

21
(atjaunots 12:28 09.04.2021)
  • Cilvēki soļo pa dubļiem Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā pēc tropiskā ciklona uzobrukuma
  • Tropiskajā ciklonā sagrautas mājas Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
  • Tropiskajā ciklonā sagrautas mājas Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
  • Cilvēki apraud stihijas nelaimē bojāgājušos tuviniekus Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
  • Tropiskā ciklona sekas Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
  • Mūķenes pie tropiskajā ciklonā sagrautām mājām Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
  • Tropiskā ciklona radītie bojājumi Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
  • Aerofotogrāfija – rajons, kas cietis stihiskā nelaimē Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
  • Cilvēki pie bojātas kravas automašīnas pēc negaidītajiem plūdiem, ko radīja tropiskais ciklons Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
Pēc lietavām, kas provocēja plūdus un noslīdeņus, par Indonēziju un Austrumtimoru gāzās tropiskais ciklons: upuru skaits pārsniedza simtu.

Jaunākie dati liecina, ka stihiskās nelaimes rezultātā Indonēzijā gājuši bojā 128 cilvēki, desmitiem pazuduši bez vēsts. Lietavas izprovocēja plūdus un noslīdzeņus Austrumnusas-Tengaras provincē, pēc tam reģionu pārklāja tropiskais ciklons "Seroja". Valdība organizēja ārkārtas evakuāciju, tomēr no upuriem un ievainotajiem izvairīties neizdevās, sagrautas tūkstošiem būvju. Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo pauda "visdziļāko līdzjūtību" sakarā ar cilvēku bojāeju un bojājumiem stihijas trieciena rezultātā.

21
  • Cilvēki soļo pa dubļiem Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā pēc tropiskā ciklona uzobrukuma
    © REUTERS / Antara Foto/Aditya Pradana Putra

    Cilvēki soļo pa dubļiem Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā pēc tropiskā ciklona uzobrukuma

  • Tropiskajā ciklonā sagrautas mājas Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
    © REUTERS / Antara Foto/Aditya Pradana Putra

    Tropiskajā ciklonā sagrautas mājas Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā

  • Tropiskajā ciklonā sagrautas mājas Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
    © AFP / Reynold Atagoran

    Tropiskajā ciklonā sagrautas mājas Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā

  • Cilvēki apraud stihijas nelaimē bojāgājušos tuviniekus Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
    © REUTERS / Antara Foto/Aditya Pradana Putra

    Cilvēki apraud stihijas nelaimē bojāgājušos tuviniekus Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā

  • Tropiskā ciklona sekas Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
    © REUTERS / Antara Foto/Aditya Pradana Putra

    Tropiskā ciklona sekas Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā

  • Mūķenes pie tropiskajā ciklonā sagrautām mājām Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
    © AP Photo / Ricko Wawo

    Mūķenes pie tropiskajā ciklonā sagrautām mājām Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā

  • Tropiskā ciklona radītie bojājumi Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
    © REUTERS / Antara Foto/Aditya Pradana Putra

    Tropiskā ciklona radītie bojājumi Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā

  • Aerofotogrāfija – rajons, kas cietis stihiskā nelaimē Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
    © REUTERS / Antara Foto/Aditya Pradana Putra

    Aerofotogrāfija – rajons, kas cietis stihiskā nelaimē Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā

  • Cilvēki pie bojātas kravas automašīnas pēc negaidītajiem plūdiem, ko radīja tropiskais ciklons Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā
    © REUTERS / Antara Foto/Aditya Pradana Putra

    Cilvēki pie bojātas kravas automašīnas pēc negaidītajiem plūdiem, ko radīja tropiskais ciklons Austrumnusas-Tengaras provincē Indonēzijā

noritēja Uzvaras parādes pirmais mēģinājums

34
(atjaunots 09:32 08.04.2021)
Šogad Uzvaras parādē Maskavas centrā piedalīsies vairāk nekā 12 tūkstoši karavīru. Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas informācijas viņi visi bija vakcinēti pret Covid-19.

Militārās parādes par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai pirmais mēģinājums notika 5. aprīlī Alabinas poligonā.

Pagājušajā gadā koronavīrusa pandēmijas dēļ parāde notika 24. jūnijā, bet šogad viens no gaidāmākajiem pasākumiem Uzvaras dienas svinību ietvaros norisināsies ierastajā formātā 9. maijā.

Tas kļuvis iespējams, pateicoties tam, ka visi 12 tūkstoši parādes dalībnieku tika vakcinēti pret koronavīrusu. Paredzēta arī treniņu laukumu un militārās tehnikas ikdienas dezinfekcija.

Kopā plānots veikt divpadsmit kopīgus treniņus.

Skatieties, kā noritēja Uzvaras parādes pirmais mēģinājums, Sputnik fotolentē.

34
  • © Sputnik / Evgeny Biyatov

    Alabinas poligonā noritēja galvenās militārās parādes par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai pirmais mēģinājums.

  • © Sputnik / Evgeny Biyatov

    Alabinas poligonā noritēja galvenās militārās parādes par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai pirmais mēģinājums.

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Pilotāžas grupu "Russkije vitjazi" un "Striži" iznīcinātāji MiG-29 un Su-30SM Uzvaras parādes pirmā mēģinājuma laikā Alabinas poligonā.

  • © Sputnik / Evgeny Biyatov

    Mobilais sauszemes raķešu komplekss "Jars" Uzvaras parādes pirmā mēģinājuma laikā Alabinas poligonā.

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Alabinas poligonā noritēja galvenās militārās parādes par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai pirmais mēģinājums.

  • © Sputnik / Evgeniy Odinokov

    Tanki Т-72B3 Uzvaras parādes pirmā mēģinājuma laikā Alabinas poligonā.

  • © Sputnik / Evgeniy Biyatov

    Mobilais sauszemes raķešu komplekss "Jars" Uzvaras parādes pirmā mēģinājuma laikā Alabinas poligonā.

  • © Sputnik / Evgeniy Odinokov

    Alabinas poligonā noritēja galvenās militārās parādes par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai pirmais mēģinājums.

  • © Sputnik / Evgeniy Biyatov

    Pilotāžas grupu "Russkije vitjazi" un "Striži" iznīcinātāji MiG-29 un Su-30SM Uzvaras parādes pirmā mēģinājuma laikā Alabinas poligonā.

  • © Sputnik / Evgeniy Biyatov

    Smagā zalves uguns liesmu metēja sistēma TOS 1A "Solncepyok" Uzvaras parādes pirmā mēģinājuma laikā Alabinas poligonā.

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Alabinas poligonā noritēja galvenās militārās parādes par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai pirmais mēģinājums.

  • © Sputnik / Евгений Одиноков

    Zenītraķešu komplekss "Buk-M3" Uzvaras parādes pirmā mēģinājuma laikā Alabinas poligonā.

  • © Sputnik / Evgeny Biyatov

    Alabinas poligonā noritēja galvenās militārās parādes par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai pirmais mēģinājums.

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Alabinas poligonā noritēja galvenās militārās parādes par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai pirmais mēģinājums.

  • © Sputnik / Evgeny Biyatov

    Alabinas poligonā noritēja galvenās militārās parādes par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai pirmais mēģinājums.

Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

0
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

0
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju