Milzīgs helikopters un padomju bumbvedējs: Rīgas Aviācijas muzejs uz pārmaiņu sliekšņa

45
(atjaunots 10:02 27.03.2021)
  • Čehijā ražotā lidmašīna Zlín Z-37A Čmelák
  • Pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām An-24B.
  • Mācību lidmašīna Aero L 29 Delfin.
  • Automašīna AA-60 paredzēta ugunsdzēsības un glābšanas darbiem aerodroma teritorijā.
  • Rīgas Aviācijas muzejs.
  • Rīgas Aviācijas muzejs.
  • Muzeja dibinātājs un vadītājs Viktors Talpa.
  • Muzeja dibinātājs un vadītājs Viktors Talpa.
  • Padomju taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs MiG-25RBS.
  • Rīgas Aviācijas muzeja apmeklētāji.
  • Pasažieru lidmašīnas reģionālajām aviolīnijām An-24B kabīne.
  • Radiolokācijas stacijas antena un helikoptera stūres dzenskrūve
  • Rīgas Aviācijas muzejs.
  • Padomju vienvietīgais iznīcinātājs-pārtvērējs MiG-23MF.
  • Padomju pasažieru lidmašīnas Tu-124 kabīne.
  • Muzeja dibinātājs un vadītājs Viktors Talpa.
  • Rīgas Aviācijas muzeja apmeklētāji.
  • Smagais transporta helikopters Mi-6.
  • Vieglais triecienhelikopters Mi-1
  • Lidmašīnas Tu-154 modelis.
  • Muzeja eksponāti
  • Pilota kompensējošais tērps.
  • Rīgas Aviācijas muzejs.
  • Padomju laikos Viktors Talpa vadīja Jauno lidotāju klubu.
  • Smagais transporta helikopters Mi-6.
  • Vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās An-2T lidmašīna.
  • Rīgas Aviācijas muzejs.
Lai kāda būtu Rīgas Aviācijas muzeja nākotne, savā vecajā vietā tas nepaliks; unikāla ekspozīcija tās pašreizējā veidā Sputnik fotolentē.

Lidostas paplašināšanas dēļ Frīdriha Candera vārdā Aviācijas muzejam jāmeklē jauna māja. Līdz 31. martam jāatbrīvo vecā teritorija.

Muzeja direktors Viktors Talpa, uz kura entuziasma daudzējādā ziņā balstās uzņēmums, par lidostu nesūrojas - gaisa osta ir jāpaplašina, tā ir objektīva realitāte. Taču cer glābt savu unikālo kolekciju.

Tiklīdz kļuva zināms par slēgšanu, muzeja apmeklētāju skaits krietni pieaudzis. Sputnik arī apmeklēja muzeju un iemūžināja ekspozīciju tās pašreizējā veidā.

45
  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Bērnu stūrītis aviācijas muzejā.

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas Aviācijas muzejs.

  • Čehijā ražotā lidmašīna Zlín Z-37A Čmelák
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Čehijā ražotā lidmašīna Zlín Z-37A Čmelák

  • Pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām An-24B.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām An-24B.

  • Mācību lidmašīna Aero L 29 Delfin.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Mācību lidmašīna Aero L 29 Delfin.

  • Automašīna AA-60 paredzēta ugunsdzēsības un glābšanas darbiem aerodroma teritorijā.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Automašīna AA-60 paredzēta ugunsdzēsības un glābšanas darbiem aerodroma teritorijā.

  • Rīgas Aviācijas muzejs.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas Aviācijas muzejs.

  • Rīgas Aviācijas muzejs.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas Aviācijas muzejs.

  • Muzeja dibinātājs un vadītājs Viktors Talpa.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Muzeja dibinātājs un vadītājs Viktors Talpa.

  • Muzeja dibinātājs un vadītājs Viktors Talpa.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Muzeja dibinātājs un vadītājs Viktors Talpa.

  • Padomju taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs MiG-25RBS.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Padomju taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs MiG-25RBS.

  • Rīgas Aviācijas muzeja apmeklētāji.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas Aviācijas muzeja apmeklētāji.

  • Pasažieru lidmašīnas reģionālajām aviolīnijām An-24B kabīne.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pasažieru lidmašīnas reģionālajām aviolīnijām An-24B kabīne.

  • Radiolokācijas stacijas antena un helikoptera stūres dzenskrūve
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Radiolokācijas stacijas antena un helikoptera stūres dzenskrūve

  • Rīgas Aviācijas muzejs.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas Aviācijas muzejs.

  • Padomju vienvietīgais iznīcinātājs-pārtvērējs MiG-23MF.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Padomju vienvietīgais iznīcinātājs-pārtvērējs MiG-23MF.

  • Padomju pasažieru lidmašīnas Tu-124 kabīne.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Padomju pasažieru lidmašīnas Tu-124 kabīne.

  • Muzeja dibinātājs un vadītājs Viktors Talpa.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Muzeja dibinātājs un vadītājs Viktors Talpa.

  • Rīgas Aviācijas muzeja apmeklētāji.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas Aviācijas muzeja apmeklētāji.

  • Smagais transporta helikopters Mi-6.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Smagais transporta helikopters Mi-6.

  • Vieglais triecienhelikopters Mi-1
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vieglais triecienhelikopters Mi-1

  • Lidmašīnas Tu-154 modelis.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Lidmašīnas Tu-154 modelis.

  • Muzeja eksponāti
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Muzeja eksponāti

  • Pilota kompensējošais tērps.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pilota kompensējošais tērps.

  • Rīgas Aviācijas muzejs.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas Aviācijas muzejs.

  • Padomju laikos Viktors Talpa vadīja Jauno lidotāju klubu.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Padomju laikos Viktors Talpa vadīja Jauno lidotāju klubu.

  • Smagais transporta helikopters Mi-6.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Smagais transporta helikopters Mi-6.

  • Vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās An-2T lidmašīna.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās An-2T lidmašīna.

  • Rīgas Aviācijas muzejs.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas Aviācijas muzejs.

Sastinguši Viduslaiki: mirstoša pilsētiņa Itālijā kalna virsotnē

20
(atjaunots 00:35 17.04.2021)
  • Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
  • Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par mirstošo pilsētu, jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
  • Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
  • 1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
  • XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par salu, erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar kontinentu
  • Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
  • Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
  • Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
  • Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
  • Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
  • Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
  • Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
Mazajā pilsētiņā gandrīz neviens nedzīvo jau gadsimtiem ilgi. Daba to pakāpeniski sagrauj. Tomēr ik gadus to apciemo simtiem tūkstošu tūristu.

Mirstošā pilsēta Čivita di Banjoredžio Itālijā faktiski atrodas uz "salas" – tajā var nokļūt pa vienu vienīgu 300 metrus garu tiltu, kas uzbūvēts pirms 50 gadiem. Produktus un citas preces pilsētai piegādā ar mopēdiem.

Pilsēta pilnībā saglabājusi savu viduslaiku seju. Tāpēc tā tik ļoti interesē tūristus – tā ir vieta, kur laika ritums ir apstājies.

Čivita di Banjoredžio ir vienīgā pilsēta Itālijā, par kuras apciemojumu jāsamaksā. Gada laikā pilsētiņu apmeklē vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, stāsta Sputnik Lietuva.

20
  • Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas

  • Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par mirstošo pilsētu, jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par "mirstošo pilsētu", jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk

  • Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs

  • 1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām

  • XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par salu, erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar kontinentu
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par "salu", erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar "kontinentu"

  • Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā

  • Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.

  • Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik

  • Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem

  • Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces

  • Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās

  • Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā

Tagi:
fotolente, Itālija

Gundegu sprādziens: ziedu lauki Kalifornijas piekrastē

26
(atjaunots 13:02 15.04.2021)
Tūristi apciemo Karlsbādi, lai izbaudītu pavasara ziedu smalo aromātu un nofotografētos fantastiskajā fonā.

Pēdējos 40 gadus tūristi pavasarī apciemo Ziedu laukus – The Flower Fields Karlsbādē, Kalifornijā. Lauki plešas aptuveni 20 hektāru platībā, vēsta Sputnik Lietuva.

Pērn lauki bija slēgti apmeklētājiem koronavīrusa dēļ, taču šogad tie atkal ir vaļā, tikai jāievēro epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Šīs vietas valdzinājums meklējams ne tikai spilgtajos ziedos, - tā faktiski ir pašā Klusā okeāna krastā.

Tūristi var pat pasūtīt ekskursiju vecā traktorā pa laukiem un paskatīties, ka zied orhidejas un puansetijas.

26
  • © REUTERS / Mike Blake

    Netālu no Sandiego ir Karlsbādes pilsēta, pazīstama ar saviem ziedu laukiem

  • © REUTERS / Mike Blake

    Ik pavasari no marta līdz maijam izplaukst tūkstošiem gundegu

  • © REUTERS / Mike Blake

    Ziedu lauku apmeklētāji slēpjas ēnā no karstās saules

  • © REUTERS / Mike Blake

    Laukos stāda Tecolote Giant Ranunculus – to uzskata par vienu no labākajām šķirnēm pasaulē

  • © REUTERS / Mike Blake

    Pildītās gundegas no Mazāzijas. Unikālā puķe pazīstama arī kā persiešu vai Āzijas gundega

  • © REUTERS / Mike Blake

    Lauki sadalīti pēc krāsas – no baltas, persiku krāsas, dzeltenas un zeltainasi līdz koši oranžiem, sārtiem un purpursārtiem ziediem

  • © REUTERS / Mike Blake

    Apmeklētāja fotografē gundegas Ziedu laukos Karlsbādē

  • © REUTERS / Mike Blake

    Gundega ir daudzgadīgs augs, līdz 70 centimetrus augsts

  • © REUTERS / Mike Blake

    Izplatības areāls ietver Kaliforniju un stiepjas līdz Oregonas štatam ziemeļos un Lejaskalifornijai dienvidos

  • © REUTERS / Mike Blake

    Augs sastopams arī salās starp Britu Kolumbiju un Vašingtonu, kā arī Sjerranevadā

Rīgas Centrāltirgus, foto no arhīva

"Baraholka": Centrāltirgus Piena paviljona rekonstrukcija šausmina rīdziniekus

0
(atjaunots 23:17 17.04.2021)
Piena paviljonu Rīgas Centrāltirgū aizpildījuši nelieli apģērba veikaliņi. Tomēr rīdzinieki nav mierā ar pārmaiņām un sašutuši konstatē, ka tā neesot nekāda Eiropa.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule savā lapā Twitter pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Centrāltirgus Piena paviljons pēc rekonstrukcijas, stāsta Mixnews.lv.

Pēc rekonstrukcijas paviljonu aizpildījuši nelieli apģērbu veikaliņi. Tie atstāja uz Cipuli nomācošu iespaidu.

"Šis ir ... bez vārdiem ... Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...

Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini," Cipule komentēja Ivana Nikonova fotogrāfijas, ko publicēja savā mikroblogā.

​Savukārt Nikonovs atzina, ka pats sākumā nav noticējis – viņam pat šķitis, ka nonācis kaut kādā Krievijas provinciālajā pilsētiņā, nevis visvairāk apmeklētajā tūrisma objektā Latvijā.

​Komentētājam Ģirtam Birziņam šķita, ka rekonstruētais paviljons pārvietojies laikā, ne telpā.

"90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!" viņš raksta.

Avīzes "Diena" žurnāliste Agnese Margevica arī nevarēja klusēt – arī viņa uzskata, ka Centrāltirgus jauninājums ir ceļojums laikā un telpā.

​Lasītāja Ieva Raiskuma lauzīja galvu, kas apstiprinājis tādu paviljona dizainu – vai tiešam tas paticis gan būvvaldei, gan arhitektiem, gan dizaineriem?

​Komentētājs Kaspars Zandbergs konstatēja, ka notikušās pārmaiņas ir traģiskas: "Šis ir traģiski! "Mantojums", labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?"

​Savukārt apmeklētājs ar lietotājvārdu Erwin Usman pat vērsās pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ar prasību atstādināt tirgus vadību un izsludināt jaunu atklātu iepirkumu.

​Pēc tam Rīgas mēram tika uzdota vēl virkne jautājumu, taču viņš uz tiem vēl nav reaģējis.

Atgādināsim, ka laikā, kad Piena paviljonā plaukst "baraholka", Gastronomijas paviljonā strādā masveida vakcinācijas punkts Covid-19 profilaksei.

0
Tagi:
Rīga, veikals, Rīgas Centrāltirgus
Pēc temata
Melnā josla: Centrāltirgus zaudējumi gada laikā dubultojušies
Iepakoja pankūkas ar nemazgātām rokām: antisanitārie apstākļi Rīgas Centrāltirgū
Centrāltirgū meklēja kontrabandas preces