"Pasaule kājām gaisā": labākās fotogrāfijas no World Nature Photography Awards

43
(atjaunots 23:20 17.03.2021)
  • Kanādiešu fotogrāfa Thomas Vijayan uzņēmums The World Is Going Upside Down, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Animals in their habitat konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Itāliešu fotogrāfa Alessandro Gruzza uzņēmums Spirit of the ice, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Planet Earth’s landscapes and environments konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Amerikāņu fotogrāfa Lawrence Worcester uzņēmums Worcester Pulling a thread, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Urban wildlife konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Britu fotogrāfa Nick Dale uzņēmums Bengal tiger with catchlight in water hole, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Animal portraits konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Grieķu fotogrāfa Pavlos Evangelidis uzņēmums The real joker, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Nature art konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Amerikāņu fotogrāfa Patrick Nowotny uzņēmums Lions, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Behaviour - Mammals konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Singapūras fotogrāfa Dr Tze Siong Tan uzņēmums Damselflies , kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Behaviour - Invertebrates konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Amerikāņu fotogrāfa Christa Funk uzņēmums Andre Fajardo freediving early one summer morning, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā People and nature konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Britu fotogrāfa Harry Skeggs uzņēmums Ulysses, one of the last remaining great tuskers, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Black and white konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Kanādiešu fotogrāfa Dale Paul uzņēmums Great horned owl, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Behaviour - Birds konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Indiešu fotogrāfa Dipanjan Pal uzņēmums Glacial veins, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Nature art konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Beļģiešu fotogrāfa Gunther De Bruyne uzņēmums 21st century rhino conservation, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Nature photojournalism konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Spāņu fotogrāfa Adriana Rivas uzņēmums Addicted coati, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Urban wildlife konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Itāļu fotogrāfa Vittorio Ricci uzņēmums The kiss, kas ieņēmis pirmo vietu kategorijā Behaviour - Amphibians and reptiles konkursā World Nature Photography Awards 2020
  • Čehu fotogrāfa Vladimir Cech uzņēmums Fox, kas ieņēmis otro vietu kategorijā Animals in their habitat konkursā World Nature Photography Awards 2020
Ik gadus konkursā World Nature Photography Awards apbalvo labākos fotogrāfus-naturālistus un ceļ godā dabas skaistumu. 2021. gadā konkursa organizatori plāno iestādīt pa kokam katram no dalībniekiem.

Konkursā ir 13 kategorijas – no ainavām un dzīvniekiem viņu dabiskajā dzīves vidē līdz fotožurnālistikai un cilvēka mijiedarbībai ar dabu.

Organizatori atzīmēja, ka 2020. gads daudziem bija smags, tomēr nekas nekavēja cilvēkus priecāties par apkārtējās pasaules un dabas skaistumu.

Prestižajā starptautiskajā konkursā uzvaru izcīnījis fotogrāfijas autors, kuras nosaukums ir ļoti daiļrunīgs – "Pasaule kājām gaisā" (The World Is Going Upside Down).

43
Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

Covid-19 un kailums: modes nedēļa Madridē

4
(atjaunots 01:38 12.04.2021)
Modes nedēļā Madridē dizaineri iepazīstināja ar rudens un ziemas 2021./22. tendencēm. Spriežot pēc parādītajiem jaunumiem, sezona būs drosmīga un daudzveidīga.

Spāņu dizaineri demonstrēja fantastiskas krāsu un tekstūru kombinācijas Mercedes Benz modes nedēļā. Traci izcēla dizainers Andress Sards, kurš palaida uz podija modeles ļoti atklātos tērpos. Šovs atgādināja teātra izrādi ar 18+ elementiem – defilēja modeles ar kailām krūtīm, caurspīdīgos vai ādas tērpos, bieži vien – tikai mežģīņu apakšveļā.

Savukārt dizainere Agata Ruisa de la Prada sev raksturīgajā stilā pievērsās maigumam un nevainībai. Viņas šovs atgādināja "ceļojumu" bērnībā – krāsas 50. gadu stilā un elementi sirds, zvaigžņu, saules un mākoņu formā.

Dizainers Hannibals Laguna nolēma vēlreiz atgādināt par koronavīrusa pandēmiju. Visas modeles nēsāja dažādu krāsu un faktūru simboliskas maskas. Dizainere Maija Hansena izmantoja mediķu tērpa atribūtu – brilles. Tomēr arī viņai izdevās atstāt iespaidu uz skatītājiem – kolekcijā bija izmantoti BDSM atribūti, lielākā daļa modeļu izmantoja sejas aizsargekrānus.

4
Tagi:
mode, Spānija

Lielbritānijas karalienes dzīvesbiedrs, Edinburgas hercogs Filips

23
(atjaunots 00:24 11.04.2021)
  • Princis Filips, 2020. gads
  • Nākamais princis Filips skolā Parīzes priekšpilsētā
  • Princeses Elizabetes II un prinča Filipa oficiālā kāzu fotogrāfija
  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips kāzu dienā Londonā, 1947. gads
  • Princis Filips, Edinburgas hercogs pirms Karaliskās regates, 1963. gads
  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips kopā ar trim bērniem Balmoralas pilī
  • Princis Filips, Edinburgas hercogs met šķēpu jūrskolā Velsā, 1949. gads
  • Princis Filips, Edinburgas hercogs vada lidmašīnu
  • Princis Filips tiekas ar grupu The Beatles Londonā, 1964. gads
  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips bērnu svētkos Sentlusijā, 1966. gads
  • Princis Filips novēro prettanku raķešu kompleksa TOW darbību Kuantiko kara bāzē Virdžīnijā, 1991. gads
  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II kopā ar dzīvesbiedru, princi Filipu, 2012. gads
  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips princeses Eiženijas un Džeka Bruksbenka kāzās, 2018. gads
  • Princis Filips, 2019. gads
  • Princis Filips Vindzoras pilī, 2020. gads
  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips apmeklē sacīkstes Royal Ascot
Viņsaulē aizgājis Lielbritānijas karalienes dzīvesbiedrs, Edinburgas hercogs Filips. Vien daži mēneši palika līdz viņa 100. dzimšanas dienai.

Piektdien, 9. aprīlī Bekingemas pils informēja, ka miris Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dzīvesbiedrs, Edinburgas hercogs Filips. Viņš aizgājis viņsaulē piektdienas rītā Vindzoras pilī.

"Viņas Majestāte Karaliene dziļās sērās paziņoja, ka miris viņas mīļotais dzīvesbiedrs, Viņa Karaliskā Augstība princis Filips, Edinburgas hercogs. Viņa Karaliskā Augstība aizmidzis mūža miegā šorīt Vindzoras pilī," teikts paziņojumā, kas publicēts karaliskās ģimenes mikroblogā Twitter.

Princis Filips nenodzīvoja vien dažus mēnešus līdz savai jubilejai, 100. dzimšanas dienai.

Princis dzimis 1921. gada 10. jūnijā Grieķijā, Grieķijas un Dānijas prinča Andreja ģimenē. Kad 1922. gadā viņa tēva vecākais brālis atkāpās no troņa, prinča Filipa ģimene tika padzīta no valsts.

Ar nākamo Lielbritānijas karalieni viņš iepazinās, kad studēja koledžā. 1947. gadā viņi apprecējās. Pēc kāzām princis Filips saņēma Edinburgas hercoga titulu.

Mūsu fotolentē – daži interesanti kadri no aizraujošās, notikumiem bagātās un ilgās prinča Filipa dzīves.

23
  • Princis Filips, 2020. gads
    © AP Photo / Adrian Dennis

    Princis Filips, 2020. gads

  • Nākamais princis Filips skolā Parīzes priekšpilsētā
    © AP Photo

    Nākamais princis Filips skolā Parīzes priekšpilsētā

  • Princeses Elizabetes II un prinča Filipa oficiālā kāzu fotogrāfija
    © AP Photo

    Princeses Elizabetes II un prinča Filipa oficiālā kāzu fotogrāfija

  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips kāzu dienā Londonā, 1947. gads
    © AP Photo

    Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips kāzu dienā Londonā, 1947. gads

  • Princis Filips, Edinburgas hercogs pirms Karaliskās regates, 1963. gads
    © AP Photo / Anonymous

    Princis Filips, Edinburgas hercogs pirms Karaliskās regates, 1963. gads

  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips kopā ar trim bērniem Balmoralas pilī
    © AP Photo

    Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips kopā ar trim bērniem Balmoralas pilī

  • Princis Filips, Edinburgas hercogs met šķēpu jūrskolā Velsā, 1949. gads
    © AP Photo / Leslie Priest

    Princis Filips, Edinburgas hercogs met šķēpu jūrskolā Velsā, 1949. gads

  • Princis Filips, Edinburgas hercogs vada lidmašīnu
    © AP Photo

    Princis Filips, Edinburgas hercogs vada lidmašīnu

  • Princis Filips tiekas ar grupu The Beatles Londonā, 1964. gads
    © AP Photo

    Princis Filips tiekas ar grupu The Beatles Londonā, 1964. gads

  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips bērnu svētkos Sentlusijā, 1966. gads
    © AP Photo

    Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips bērnu svētkos Sentlusijā, 1966. gads

  • Princis Filips novēro prettanku raķešu kompleksa TOW darbību Kuantiko kara bāzē Virdžīnijā, 1991. gads
    © AP Photo / Dennis Cook

    Princis Filips novēro prettanku raķešu kompleksa TOW darbību Kuantiko kara bāzē Virdžīnijā, 1991. gads

  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II kopā ar dzīvesbiedru, princi Filipu, 2012. gads
    © REUTERS / Pool / Oli Scarff

    Lielbritānijas karaliene Elizabete II kopā ar dzīvesbiedru, princi Filipu, 2012. gads

  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips princeses Eiženijas un Džeka Bruksbenka kāzās, 2018. gads
    © AP Photo / Alastair Grant

    Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips princeses Eiženijas un Džeka Bruksbenka kāzās, 2018. gads

  • Princis Filips, 2019. gads
    © AP Photo / Frank Augstein

    Princis Filips, 2019. gads

  • Princis Filips Vindzoras pilī, 2020. gads
    © AP Photo / Adrian Dennis

    Princis Filips Vindzoras pilī, 2020. gads

  • Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips apmeklē sacīkstes Royal Ascot
    © AP Photo / Alastair Grant

    Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princis Filips apmeklē sacīkstes Royal Ascot

Tagi:
fotolente, Lielbritānija
Jurijs Gagarins, foto no arhīva

"Noāvās un iekāpa kuģī": Gagarina lidojums atmiņās

0
Pirms 60 gadiem Kazahstānas stepēs nevienam nezināmā slepenā poligonā visi komandcentrā esošie aizturēja elpu: viņi klausījās Jurija Gagarina sarunas ar vadību.

Stundu un četrdesmit septiņas minūtes vēlāk kosmonauts piezemējās netālu no Smelovkas ciema Saratovas apgabalā. Marija Semjonova portālā RIA Novosti apkopoja laikabiedru atmiņas par vēsturisko dienu.

"Bet blakustelpā – 15 kareivji"

1955. gadā mazā, Kazahstānas stepēs iegrimušajā Tjuratamas stacijā parādījās celtnieki. Dažus gadus vēlāk te slējās  Ļeņinskas ciems, kas vēlāk pārvērtās par pilsētu, ko pēc 1996. gada nosauca par Baikonuru.

Te parādījās pirmais kosmodroms pasaulē, no kura 1961. gada 12. aprīlī startēja "Vostok 1".

"Pilsētas kā tādas nebija. Štābs, kinoteātris un ēdnīca – barakās. Vienīgā akmens ēka – kazarma karavīriem. To iedēvēja par Kazanskas staciju – tur valdīja tāda pati šaurība. Viss bija slepens, pilsētu iejoza dzeloņstieples," stāstīja inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs, kurš poligonā strādāja no 1957. gada.

Baikonura veterāns Viktors Kuļepetovs atceras, ka pa pilsētu nevarēja iziet ar fotoaparātu. Fotografēt varēja tikai mājās, ģimenes svētkos. Viktors netālu no poligona dzīvoja kopš 10 gadu vecuma, kad viņa tēvs atveda šurp ģimeni no Novgorordas apgabala.

"Vienā istabā – piecpadsmit kareivji, otrā, mazākā – mēs: trīs bērni un vecāki. Jaunākā māsa bija pavisam maza. Dzīve nebija vienkārša, pat bez ledusskapjiem. Celtnieki rada bedres upes krastā, ielādēja ledu, noklāja ar niedrēm vai zāģu skaidām un visu glabāja tur," atcerējās Kuļepetovs.

Pirms Gagarina

Anatolijs Koreškovs turpina: 1957. gada sākumā poligonā ieradās izmēģinātāji, izvērsa virszemes iekārtas. Pavasarī pa dzelzceļu atveda pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti R-7 (uz tās pamata radīja nesējraķeti "Vostok").

Maijā bija pirmais starts, neveiksmīgs, izcēlās ugunsgrēks, raķete nokrita. Koreškovs piedalījās arī nākamajā – jau sekmīgajā startā augustā, un pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa izvešanā.

"Labi atceros dienu, kad izdzirdu: gatavojas cilvēka starts kosmosā. 1960. gada janvārī atveda kuģi, un pēc tā konstrukcijas un gabarītiem mēs visu sapratām. Pirmkārt, tam bija bremžu dzinēji, tātad plānota atgriešanās uz Zemes. Otrkārt, iekšā strādāja termiskās regulēšanas sistēma, kas uzturēja 20 grādu temperatūru. Slēdzieni vienkārši. Pirmie mēģinājumi bija neveiksmīgi. 1960. gadā palaidām četrus kuģus ar suņiem. Tos mēs saucām par "četrkājainajām ekipāžām". Sekmīgs bija tikai viens, jūs noteikti zināt: atgriezās Belka un Strelka. Tādos apstākļos bija pāragri sūtīt cilvēku," atzīmēja bijušais inženieris-izmēģinātājs.

Jūlijā 19 sekundes pēc starta nesējraķetes sprādzienā 19 sekundes pēc starta gāja bojā suņi Ļisička un Čaika, decembrī uz Zemes neatgriezās Pčolka un Muška, dažas nedēļas vēlāk orbītā neizgāja vēl viens kuģis, tomēr suņi šoreiz izdzīvoja.

"Ieslēdzām pauzi. Bet martā ziņoja par cilvēka startu. Poligonā nogādāja raķeti, kuģi ar krēslu. Palaida sekmīgi, pēc tam ieradās vēl viena tāda pati un kosmonautu vienība. No nākamā lidojuma bija atkarīgs, vai var sūtīt cilvēku. Viss bija kārtībā."

"Tāpēc jau Koroļovs viņu izvēlējās"

Ar pirmo kosmonautu komandu inženieri neko daudz netikās – katram savs darbs.

"Vienu epizodi gan varu pastāstīt: to redzēju savām acīm. Kad kosmonauti ieradās poligonā, Koroļovs ar viņiem īsumā aprunājās, pēc tam lūdza visus apskatīt kuģi, to, kas var kļūt par viņu nākamajām "mājām". Un viņi kāpj iekšā viens pēc otra, nekādas emocijas neizrāda.

Bet Jurijs Gagarins pie trepēm noāvās un tikai pēc tam iekāpa kuģi, demonstrēdams cieņu. Koroļovs nevarēja tam nepievērst uzmanību. Viņam tas patika. Varbūt tāpēc viņš viņu izvēlējās," sprieda Koreškovs.

Gagarina līdera vieta bija labi zināma jau janvārī, kad seši kandidāti kārtoja kuģa vadības un teorijas eksāmenu. Galu galā secība bija sekojoša: Gagarins, Titovs, Ņeļubovs, Nikolajevs, Bikovskis, Popovičs.

"Slikta zīme"

Starts 12. aprīlī noritēja mierīgi. "Dīvaini, taču par kuģi nebija gandrīz nekādu piezīmju: citreiz to bija simtiem, un mēs labojām, mainījām iekārtas, bet šoreiz uz Zemes neko neatrada – īsts brīnums. Tikai, kad pirms starta aizvēra lūku, nenostrādāja kontakts. Mums bija kaut kāda priekšnojauta, ka tā ir slikta zīme, ka tik lidojumā nekas nenotiktu. Patiešām, tā arī iznāca," atceras Koreškovs.

Gagarins uzsauca savu slaveno "Braucam". Toreiz Koreškovam šķita, ka izskanēja svinīgi, bet vēlāk ierakstā intonācija bija pazudusi.

"Vispirms atgadījās radiovadības sistēmas kļūme, lai arī gatavošanās laikā viss bija normāli. Lampu tehnika, laikam vibrācija izsita no ierindas," viņš skaidroja. Radiovadības sistēmas vajadzēja atslēgt trešās pakāpes dzinēju, taču to veica dublējošais mehānisms.

"Galu galā kuģis uzņēma ātrumu vairāk nekā bija vajadzīgs un nonāca augstāk nekā bija plānots. Tātad arī nepiezemējās tur, kur to gaidīja."

Augstumu aprēķināja tā, lai kosmonauts izdzīvotu pat bremžu dzinēja disfunkcijas apstākļos – pēc 7-10 dienām kuģis pats pamestu orbītu. "Nav zināms, kur tas nosēstos. Ja okeānā, tas būtu kaps. Pats galvenais – gaisa pietika desmit dienām, bet tik augstā orbītā vajadzētu riņķot 20. Gagarinam pietrūktu skābekļa. Par laimi, bremžu dzinējs iedarbojās laikus un sekmīgi," turpināja Koreškovs.

Un tad notika galvenais incidents: kad nolaižamais aparāts atdalījās no iekārtu-dzinēju nodalījuma, savienojošais kabelis neatvienojās.

"Abas kuģa daļas turpināja lidojumu savstarpēji sasaistītas, kūleņodamas. Tās varēja sadurties, turklāt nebija iespējams katapultēties: pirmkārt, šim nolūkam vajadzīgs atvienošanās signāls, otrkārt, pat ja būtu izdevies, Gagarins būtu nosities pret kuģi vai stropes būtu samudžinājušās. Taču atmosfēras blīvajos slāņos kabelis sadega. Par iepriekšējām briesmām Gagarins varēja nezināt, par šo viņš noteikti bija lietas kursā. Lidoja tā veselas desmit minūtes. Ziņoja: "Neatdalās, vēl aizvien neatdalās." Uz Zemes nesaprata, kas par lietu, palīdzēt nespēja."

"Dzimis laimes krekliņā"

Starta laikā ar Gagarinu sazinājās pa UĪV kanālu. Pārrunas dzirdēja visi komandcentrā. "Bija jūtams, ka Koroļovs uztraucās, bet Gagarins runāja vienmērīgi, it kā sēdētu trenažierī. Tas mūs pārsteidza. Koroļovs nekļūdījās, izvēloties viņu pirmo. Komandcentrā valdīja nāves klusums. Tikai ar grūtībām varēja aptvert, ka raķetē ir cilvēks. Man radās asociācija ar japāņu torpēdām, ko kamikadze kara laikā vērsa pret amerikāņu kuģiem. Cilvēki apzināti gāja nāvē, lai tik sasniegtu mērķi.

Par to, ka Gagarins sekmīgi piezemējies, inženieris uzzināja kopā ar visu valsti – pa radio.

"Trāpījās uzartā laukā, nosēšanās bija mīksta. Līdzās ciems. Palūdza piezvanīt, un viņam pakaļ apgabala komiteja nosūtīja mašīnu. Viņš nosēdās pie Engelsas, bet gaidīja viņu Kazahstānā, Žezkazgana rajonā. Tur nākamos kuģus gaidīja glābēju komanda. Bet viņš bija pirmais un likteņa varā. Taču viņam paveicās, kā laimes krekliņā dzimis," saka Koreškovs.

"Labi, ka ne karš"

Vietējie par cilvēka startu kosmosā neko nezināja.

"12. aprīlī pa skaļruņiem ziņoja: "Tiks noradīts svarīgs valdības paziņojums." Laiks bija smags, dzīve – ienaidnieku lokā. Es nodomāju: "Nedod Dievs, karš," atcerējās Viktors Kuļepetovs. 1961. gadā viņam bija 14 gadi, viņš bija skolā, un šajā brīdī visu PSRS aplidoja ziņa par Gagarina lidojumu.

"Sākās tādas gaviles! Literatūras stundā skolotāja, varbūt pēc savas iniciatīvas, varbūt – pēc vadības lūguma, ieteica: "Bērni, iegaumēsim, kā mēs pavadījām šo dienu." Neparasts notikums. Mēs, pusaudži, to jutām."

Kosmonauti, arī Gagarins tikās ar skolēniem. "Redzēju viņu burtiski soļa attālumā. Šī tikšanās uz visiem laikiem iespiedusies man atmiņā. Viņš mani pārsteidza. Domāju, Gagarins ir īsts spēkavīrs, bet viņš bija parasts cilvēks, smaidīja, interesanti stāstīja. Mēs, zēni, vērīgi sekojām kosmonautiem: pilsētā bija "nulles kvartāls", kur viņus izmitināja. Mēs katru vērtējām pa savam: šitais ir labs, bērnus nedzenā, šitie – stingrāki. Gagarins nedzenāja. Viņš bija atklāts cilvēks, nebija skarbs," atcerējās Kuļepetovs. Tāpat kā viņa tēvs, arī viņš strādāja kosmodromā, piedalījās starpplanētu stacijas "Luna 16" un orbitālās stacijas "Saļut 1" palaišanā. Viņa dzīvi noteica 12. aprīļa rītā gūtie iespaidi. "Tas bija romantisks periods, kad rakstīja dziesmas, dzeju, grāmatas par kosmosu. 12. aprīlī es iegāju skolas bibliotēkā: "Dodiet grāmatu par lidojumiem!" – "Še, ņem, Žils Verns "No lielgabala uz Mēnesi". Bet es tak jau zināju, ka no lielgabala nelido. Mūs visus kosmosā pasauca Gagarins."

Inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs atzīst: lai arī viņš piedalījies grandiozās kosmiskajās programmās, viņa darbā, tāpat kā dzīvē pats spilgtākais notikums bija Jurija Gagarina lidojums.
0
Tagi:
Jurijs Gagarins, kosmoss