Deviņas magnitūdu zemestrīce notika Japānā 2011. gada 11. martā, pār piekrasti vēlās cunami – līdz 40 metrus augsts gigantisks vilnis. Ūdens appludināja atomelektrostacijas "Fukusima" dīzeļģeneratorus. Rezultātā notika kodolavārija, mērogu ziņā otrā lielākā pēc Černobiļas. Ekonomikai nodarītie zaudējumi novērtēti aptuveni 215 miljardu dolāru apjomā. Varasiestādes ziņoja, ka bojā gājuši vai bez vēsts pazuduši vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku.
Desmit gadus pēc traģēdijas Japāna atminas un apraud upurus.
Sieviete aizlūdz par upuriem, ko aiznesa zemestrīce un cunami – to rezultātā notika avārija AES "Fukusima" 2011. gada 11. martā
Ceremonija pie Torija vārtiem zemestrīces un cunami upuru piemiņai Japānā traģēdijas 10. gadskārtā
Desmit gadus pēc traģēdijas ugunsdzēsēji meklē pēc 2011. gada zemestrīces un cunami bezvēsts pazudušo cilvēku mirstīgās atliekas
Tēvs ar bērnu Fukusimas prefektūrā – viņi zaudējuši tuviniekus zemestrīces un cunami laikā
Meitene noliek ziedus pie 2011. gada zemestrīces un cunami upuriem veltītā pieminekļa Japānā
Dzeltenie lakatiņi ar atbalsta vārdiem 2011. gada zemestrīcē un cunami cietušo cilvēku atbalstam
Japānas premjerministrs Josihide Suga ceremonijā 2011. gada zemestrīces un cunami upuru piemiņai Japānā
Sveces Fukusimas prefektūrā 2011. gada zemestrīces un cunami upuru piemiņai
Klusuma brīdis 2011. gada zemestrīces un cunami upuru piemiņai
Dziedātāja Lēdija Gaga ierakstīja uzrunu japāņu tautai Fukusimas traģēdijas gadadienā
Japānas iedzīvotāji lūgšanas laikā 2011. gada zemestrīces un cunami 10. gadadienā
2019. gadā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijas galvaspilsētas centrā nopietni cieta spēcīgā ugunsgrēkā. Taču jau tolaik Francijas valdība apliecināja, ka darīs visu iespējamo, lai katedrāli atjaunotu.
Ēkas rekonstrukcijai tika savākti ziedojumi – 830 miljoni eiro. Tagad strādnieki turpina rūpīgu restaurāciju.
Pirms diviem gadiem cilvēki ar šausmām skatījās, kā liesmo gadsimtiem vecā ēka. Tagad paskatīsimies, ka tiek atjaunots arhitektūras piemineklis.
Katedrāles atjaunošanas darbus sola paveikt līdz 2025. gadam.
Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Mirstošā pilsēta Čivita di Banjoredžio Itālijā faktiski atrodas uz "salas" – tajā var nokļūt pa vienu vienīgu 300 metrus garu tiltu, kas uzbūvēts pirms 50 gadiem. Produktus un citas preces pilsētai piegādā ar mopēdiem.
Pilsēta pilnībā saglabājusi savu viduslaiku seju. Tāpēc tā tik ļoti interesē tūristus – tā ir vieta, kur laika ritums ir apstājies.
Čivita di Banjoredžio ir vienīgā pilsēta Itālijā, par kuras apciemojumu jāsamaksā. Gada laikā pilsētiņu apmeklē vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, stāsta Sputnik Lietuva.
Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par "mirstošo pilsētu", jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par "salu", erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar "kontinentu"
Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.
Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.
Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.
"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.
Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.
"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.
Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.
Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.