Zaudētā paradīze: Kalnu Karabahai veltīta fotogrāfiju sērija nominēta prestižai prēmijai

33
(atjaunots 00:20 12.03.2021)
  • Vietējais iedzīvotājs Anušavans granātābolu dārzā savas mājas pagalmā. Rokā – vecs Kalašņikova automāts, palicis vēl no pirmā Karabahas kara laikiem. Uhtasara ciems
  • Raķetes atlūzas pēc Martuni pilsētas apšaudes
  • Azats Gevorkjans un viņa sieva Anaika pamet mājas Lačinas pilsētā
  • Murads Mvrgarjans un viņa dēls Vāks nes ārā mantas no mājas, pirms pamest Lačinas pilsētu
  • Konflikta laikā Kalnu Karabahā gāja bojā vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. Atrakts kaps. Daži cilvēki, pametot mājas, ņēma līdzi tuvinieku mirstīgās atliekas, lai pārapbedītu tās Armēnijā. Lačinas pilsēta
  • Asmika Abovjana savas mājas durvīs Nerkin Susa ciemā
  • Vietējie iedzīvotāji Tagavardas ciemā. Pēc uguns pārtraukšanas šis ciems izrādījās sadalīts uz pusēm starp Armēniju un Azerbaidžānu.
  • Vietējais iedzīvotājs Aregs sēž pie degošas mājas Karegu ciemā. Daži cilvēki nodedzināja savas mājas, pirms pamest dzimtās vietas
  • Akops Tersjans pie savas mājas loga Lačinas pilsētā
  • Degoša māja Kelbadžaras rajonā Kalnu Karabahā. Armēnijas un Azerbaidžānas mierlīgums paredz, ka Kelbadžaras rajons pāriet Azerbaidžānas kontrolē. Dažas armēņu ģimenes nodedzināja savas mājas, pirms pameta Kalnu Karabahu
Sērijā "Zaudētā paradīze" ziņu aģentūras "RIA Novosti" fotokorespondents Valērijs Meļņikovs parādīja konflikta humanitārās sekas Kalnu Karabahā.

Fotogrāfiju sērija "Zaudētā paradīze" (Paradise Lost) par bruņoto konfliktu Kalnu Karabahā, ko veidojis ziņu aģentūras "RIA Novosti" speciālais fotokorespondents Valērijs Meļņikovs, iekļauta starp prestižās fotogrāfiju prēmijas World Press Photo nominantiem. Meļņikova sērija atzīmēta vairākās kategorijās: "Galvenās ziņas/Stāsti" (General News/Stories), "Gada fotostāsts" (World Press Photo Story) un "Gada fotogrāfija" (World Press Photo of the Year). Pēdējā kategorijā bija izraudzīta fotogrāfija "Pametot māju Kalnu Karabahā" no sērijas "Zaudētā paradīze".

Meļņikovs stāsta, ka konflikts Kalnu Karabahā nav pirmā vieta, kur viņš smēlies pieredzi darbā tamlīdzīgās situācijās: "Iepriekš es piecus gadus dokumentēju bruņotā konflikta sekas Donbasā.

Tādiem kariem bijušās PSRS teritorijā ir daudz kopīga, lai arī atšķirību tāpat ir pietiekami. Visos gadījumos mēs vērojam konfliktējošo pušu bruņotas sadursmes un vienkāršo iedzīvotāju ciešanas.

Kad ierados Kalnu Karabahā 2020. gadā, ieraudzīju daudz ko tādu, ar ko jau gadījies saskarties: bēgļu kolonnas, kas pamet ierastās vietas, vietējie iedzīvotāji, kuri apšaudes laikā slēpjas pagrabos, sagrautas, pamestas pilsētas un ciemi. Tāpēc nolēmu stāstīt par situāciju Karabahā tādā pašā aspektā, kā Donbadā, proti, parādīt bruņotā konflikta humanitārās sekas.

Rezultātā tapa sērija "Zaudētā paradīze", kas stāsta par humānās katastrofas sekām, no vienas puses, un tas, protams, ir dokumentāls projekts, tomēr, no otras puses, tajā atspoguļojas gan Bībeles mīts, gan konkrēta situācija reģionā, un mans personiskais iespaids par notiekošo."

33
  • Vietējais iedzīvotājs Anušavans granātābolu dārzā savas mājas pagalmā. Rokā – vecs Kalašņikova automāts, palicis vēl no pirmā Karabahas kara laikiem. Uhtasara ciems
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Vietējais iedzīvotājs Anušavans granātābolu dārzā savas mājas pagalmā. Rokā – vecs Kalašņikova automāts, palicis vēl no pirmā Karabahas kara laikiem. Uhtasara ciems

  • Raķetes atlūzas pēc Martuni pilsētas apšaudes
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Raķetes atlūzas pēc Martuni pilsētas apšaudes

  • Azats Gevorkjans un viņa sieva Anaika pamet mājas Lačinas pilsētā
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Azats Gevorkjans un viņa sieva Anaika pamet mājas Lačinas pilsētā

  • Murads Mvrgarjans un viņa dēls Vāks nes ārā mantas no mājas, pirms pamest Lačinas pilsētu
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Murads Mvrgarjans un viņa dēls Vāks nes ārā mantas no mājas, pirms pamest Lačinas pilsētu

  • Konflikta laikā Kalnu Karabahā gāja bojā vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. Atrakts kaps. Daži cilvēki, pametot mājas, ņēma līdzi tuvinieku mirstīgās atliekas, lai pārapbedītu tās Armēnijā. Lačinas pilsēta
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Konflikta laikā Kalnu Karabahā gāja bojā vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. Atrakts kaps. Daži cilvēki, pametot mājas, ņēma līdzi tuvinieku mirstīgās atliekas, lai pārapbedītu tās Armēnijā. Lačinas pilsēta

  • Asmika Abovjana savas mājas durvīs Nerkin Susa ciemā
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Asmika Abovjana savas mājas durvīs Nerkin Susa ciemā

  • Vietējie iedzīvotāji Tagavardas ciemā. Pēc uguns pārtraukšanas šis ciems izrādījās sadalīts uz pusēm starp Armēniju un Azerbaidžānu.
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Vietējie iedzīvotāji Tagavardas ciemā. Pēc uguns pārtraukšanas šis ciems izrādījās sadalīts uz pusēm starp Armēniju un Azerbaidžānu.

  • Vietējais iedzīvotājs Aregs sēž pie degošas mājas Karegu ciemā. Daži cilvēki nodedzināja savas mājas, pirms pamest dzimtās vietas
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Vietējais iedzīvotājs Aregs sēž pie degošas mājas Karegu ciemā. Daži cilvēki nodedzināja savas mājas, pirms pamest dzimtās vietas

  • Akops Tersjans pie savas mājas loga Lačinas pilsētā
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Akops Tersjans pie savas mājas loga Lačinas pilsētā

  • Degoša māja Kelbadžaras rajonā Kalnu Karabahā. Armēnijas un Azerbaidžānas mierlīgums paredz, ka Kelbadžaras rajons pāriet Azerbaidžānas kontrolē. Dažas armēņu ģimenes nodedzināja savas mājas, pirms pameta Kalnu Karabahu
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Degoša māja Kelbadžaras rajonā Kalnu Karabahā. Armēnijas un Azerbaidžānas mierlīgums paredz, ka Kelbadžaras rajons pāriet Azerbaidžānas kontrolē. Dažas armēņu ģimenes nodedzināja savas mājas, pirms pameta Kalnu Karabahu

Tagi:
fotolente, Kalnu Karabaha
Pēc temata
Putins aicina pasauli palīdzēt Kalnu Karabahai
Sporta zāle, pirts un veselīgs uzturs: miernešu ikdiena Kalnu Karabahā
Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā
Krievijas uzraudzībā: Kalnu Karabaha atgriežas pie mierpilnas dzīves

Parīzes Dievmātes katedrāli atjauno pēc briesmīgā ugunsgrēka

21
(atjaunots 23:53 17.04.2021)
  • Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
  • Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
  • Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
  • Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
  • Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
  • Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
  • Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
  • Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Divus gadus pēc briesmīgā ugunsgrēka, kas teju iznīcināja vienu no Parīzes galvenajiem pieminekļiem - Parīzes Dievmātes katedrāli, vēl aizvien turpinās ēkas atjaunošanas darbi.

2019. gadā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijas galvaspilsētas centrā nopietni cieta spēcīgā ugunsgrēkā. Taču jau tolaik Francijas valdība apliecināja, ka darīs visu iespējamo, lai katedrāli atjaunotu.

Ēkas rekonstrukcijai tika savākti ziedojumi – 830 miljoni eiro. Tagad strādnieki turpina rūpīgu restaurāciju.

Pirms diviem gadiem cilvēki ar šausmām skatījās, kā liesmo gadsimtiem vecā ēka. Tagad paskatīsimies, ka tiek atjaunots arhitektūras piemineklis.

Katedrāles atjaunošanas darbus sola paveikt līdz 2025. gadam.

21
  • Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
    © AP Photo / Francois Mori

    Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā

  • Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija

  • Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju

  • Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa

  • Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
    © AP Photo / Francois Mori

    Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes

  • Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās

  • Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
    © AFP / Anne-Christine Poujoulat

    Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā

  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
    © AP Photo / Francois Mori

    Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā

  • Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
    © REUTERS / Pool / Benoit Tessier

    Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa

  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
    © REUTERS / Pool / Benoit Tessier

    Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā

Tagi:
Parīzes Dievmātes katedrāle, Francija
Pēc temata
Sanktpēterburgas rūpnīca palīdz atjaunot Parīzes Dievmātes katedrāles pulksteni
Arhitekti piedāvā Parīzes Dievmātes katedrāles projektu ar stikla jumtu un fermu
"Mazā Černobiļa": pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē Parīze ir pilna ar svinu
Pēc ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē konstatēts svina piesārņojums augsnē

Sastinguši Viduslaiki: mirstoša pilsētiņa Itālijā kalna virsotnē

37
(atjaunots 00:35 17.04.2021)
  • Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
  • Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par mirstošo pilsētu, jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
  • Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
  • 1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
  • XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par salu, erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar kontinentu
  • Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
  • Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
  • Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
  • Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
  • Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
  • Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
  • Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
Mazajā pilsētiņā gandrīz neviens nedzīvo jau gadsimtiem ilgi. Daba to pakāpeniski sagrauj. Tomēr ik gadus to apciemo simtiem tūkstošu tūristu.

Mirstošā pilsēta Čivita di Banjoredžio Itālijā faktiski atrodas uz "salas" – tajā var nokļūt pa vienu vienīgu 300 metrus garu tiltu, kas uzbūvēts pirms 50 gadiem. Produktus un citas preces pilsētai piegādā ar mopēdiem.

Pilsēta pilnībā saglabājusi savu viduslaiku seju. Tāpēc tā tik ļoti interesē tūristus – tā ir vieta, kur laika ritums ir apstājies.

Čivita di Banjoredžio ir vienīgā pilsēta Itālijā, par kuras apciemojumu jāsamaksā. Gada laikā pilsētiņu apmeklē vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, stāsta Sputnik Lietuva.

37
  • Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas

  • Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par mirstošo pilsētu, jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par "mirstošo pilsētu", jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk

  • Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs

  • 1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām

  • XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par salu, erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar kontinentu
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par "salu", erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar "kontinentu"

  • Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā

  • Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.

  • Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik

  • Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem

  • Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces

  • Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās

  • Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā

Tagi:
fotolente, Itālija
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Vai otra Covid-19 vakcīnas deva var būt no cita ražotāja

0
(atjaunots 08:14 20.04.2021)
Galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis pastāstīja, kādā gadījumā Latvijā otrajai vakcinācijai var izvēlēties citu vakcīnu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.

Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.

Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.

"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.

Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.

"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.

Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.

Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.

0
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens