Lai bērni novērstos no ekrāniem: rūjienietis iekārtojis paštaisītu bobsleja trasi

27
(atjaunots 13:28 16.02.2021)
  • Paštaisītās bobsleja trases autors Aivis Bērziņš
  • Dana Bērziņa ar meitu bobsleja trekā, ko viņas vīrs uzbūvējis Rūjienā
  • Aivis Bērziņš māj sievai un meitai, kamēr viņas vizinās pa paštaisīto bobsleja treku
  • Bobsleja trasi Bērziņi iekārto dārzā jau septīto sezonu, bet šoreiz tā sasniegusi jau 170 metru garumu
  • Miks Bērziņš brauc pa 170 metrus garo bobsleja treku, ko būvējis viņa tētis
  • Tādā trasē var sasniegt pat 30 km/h ātrumu
  • Bobus Bērziņi taisa paši – tagad viņu rīcībā ir jau divas tādas ragavas
Rūjienas iedzīvotājs Aivis Bērziņš savā ābeļu dārzā bērniem iekārtojis bobsleja trasi, kurā var ieskrieties līdz 30 km/h. Paskatieties, kā tā izskatās.

Jau sesto gadu rūjienietis Aivis Bērziņš savā dārzā būvē bobsleja treku.

Pirmajā gadā tās garums vien mazliet pārsniedza 10 metrus, toties tagad tā stiepjas jau 170 metru garumā – cauri visam ābeļu dārzam. Tādā trasē var ieskrieties līdz 30 km/h. Ģimene izmanto paštaisītus bobus – tagad Bērziņu ģimenei jau ir veseli divi.

Treka sagatavošana sākas jau rudenī – vīrietis izmanto dēļus no veciem skapjiem, ko viņam negribējās dedzināt. Trases pamatnē viņš uzber smiltis. Kad pienāk ziema, Bērziņš pabeidz trasi ar sniegu un ledu. Starp citu, palīgā nāk visa ģimene.

Rūjienietis stāsta, ka trasi uzbūvējis bērniem, lai viņiem būtu kāda nodarbe ziemā, lai viņi nesēdētu visu laiku mājās televizora vai datora priekšā.

Viņš joko, ka tagad viņiem ir īsta sporta zāle. Ja gribi – tīri sniegu, ja gribi – stum bobu.

Bērziņi rūpīgi seko bobslejistu panākumiem un priecāsies kādu uzņemt ciemos.

Paskatieties uz Bērziņu ģimenes neparastajiem ziemas priekiem.

27
  • Paštaisītās bobsleja trases autors Aivis Bērziņš
    © REUTERS / JANIS LAIZANS

    Paštaisītās bobsleja trases autors Aivis Bērziņš

  • Dana Bērziņa ar meitu bobsleja trekā, ko viņas vīrs uzbūvējis Rūjienā
    © REUTERS / JANIS LAIZANS

    Dana Bērziņa ar meitu bobsleja trekā, ko viņas vīrs uzbūvējis Rūjienā

  • Aivis Bērziņš māj sievai un meitai, kamēr viņas vizinās pa paštaisīto bobsleja treku
    © REUTERS / JANIS LAIZANS

    Aivis Bērziņš māj sievai un meitai, kamēr viņas vizinās pa paštaisīto bobsleja treku

  • Bobsleja trasi Bērziņi iekārto dārzā jau septīto sezonu, bet šoreiz tā sasniegusi jau 170 metru garumu
    © REUTERS / JANIS LAIZANS

    Bobsleja trasi Bērziņi iekārto dārzā jau septīto sezonu, bet šoreiz tā sasniegusi jau 170 metru garumu

  • Miks Bērziņš brauc pa 170 metrus garo bobsleja treku, ko būvējis viņa tētis
    © REUTERS / JANIS LAIZANS

    Miks Bērziņš brauc pa 170 metrus garo bobsleja treku, ko būvējis viņa tētis

  • Tādā trasē var sasniegt pat 30 km/h ātrumu
    © REUTERS / JANIS LAIZANS

    Tādā trasē var sasniegt pat 30 km/h ātrumu

  • Bobus Bērziņi taisa paši – tagad viņu rīcībā ir jau divas tādas ragavas
    © REUTERS / JANIS LAIZANS

    Bobus Bērziņi taisa paši – tagad viņu rīcībā ir jau divas tādas ragavas

Mihailam Gorbačovam 90. Vienīgā PSRS prezidenta dzīves stāsts fotogrāfijās

23
(atjaunots 09:21 04.03.2021)
Pati pretrunīgākā XX gadsimta politiskā figūra – PSKP CK pēdējais ģenerālsekretārs, PSRS pirmais un vienīgais prezidents – Sputnik fotogalerijā.

PSRS pirmais un vienīgais prezidents Mihails Gorbačovs nosvinējis savu 90. dzimšanas dienu. Viņa politiskā darbība vēl joprojām netiek vērtēta viennozīmīgi. Perestroikas, glasnostj un paātrināšanās iniciators, Padomju Savienības sabrukuma vaininieks, padomju sausā likuma "tēvs" – viņu apvelta ar visdažādākajiem epitetiem. Ne visi no tiem ir glaimojoši.

Tomēr Gorbačova politiskajā aktīvā ir aukstā kara beigas, padomju armijas izvešana no Afganistānas, vienpartijas sistēmas atcelšana un pirmās reformas PSRS ekonomikā. Paskatieties Sputnik Baltkrievija fotogrāfijas no Mihaila Gorbačova dzīves. Viņš mainīja pasaules politiku XX gadsimtā.

23
  • © Sputnik / Ю.Петшаковский

    Mihails Gorbačovs dzimis Stavropoles novadā zemnieku ģimenē. 9. klasē kļuva par PSKP locekļa kandidātu. Pēc MVU Juridiskās fakultātes veltīja dzīvi partijas un valsts darbībai. 47 gadu vecumā kļuva par jaunāko partijas funkcionāru PSKP CK sekretāra postenī

  • © AFP 2019 / ROY LETKEY

    Nonācis pie varas, Gorbačovs centās uzlabot attiecības ar ASV un Rietumeiropu. 1984. gada rudenī Gorbačovs ar dzīvesbiedri Raisu apmeklēja Londonu pēc premjerministres Mārgaretas Tečeres ielūguma. Pārrunās viņš pievērsa uzmanību atbruņošanās tēmai

  • © AP Photo / Boris Yurchenko

    PSLP CK ģenerālsekretāra postenim Gorbačovu izvirzīja 1985. gada 11. martā pēc Konstantīna Čerņenko nāves pēc PSRS AP prezidija priekšsēdētāja Andreja Gromiko iniciatīvas

  • © Sputnik / Ю. Иванов

    Mihails Gorbačovs Minskā tiekas ar iedzīvotājiem. 1985. gadā viņš izsludināja "Paātrināšanos" un apsolīja īsā laikā celt vietējo rūpniecību un tautas labklājību. Vienlaikus sākās slavenā antialkohola kampaņa

  • © Sputnik / Юрий Абрамочкин

    1985. gada 19. novembrī samitā Ženēvā Mihails Gorbačovs pirmo reizi tikās ar Ronaldu Reiganu. Iespējams, šajās pārrunās tika sperts pirmais solis pretī aukstā kara beigām

  • © Sputnik / Юрий Абрамочкин

    Mihails Gorbačovs apmeklē autorūpnīcu Puasī, Francijā

  • © Sputnik / Вячеслав Рунов

    Autorūpnīcu Toljati Mihails Gorbačovs apmeklēja 1986. gada 8. aprīli. Tur pirmo reizi izskanēja vārds perestroika, ko uztvēra mediji. Tas iezīmēja jaunās ēras sākumu PSRS

  • © AP Photo / Barry Thumma

    Baltajā namā 1987. gada 8. decembrī Mihails Gorbačovs un ASV prezidents Ronalds Reigans parakstīja Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju

  • © AP Photo / Ron Edmonds

    Ronalds Reigans ar dzīvesbiedri Nensiju un Mihails Gorbačovs ar dzīvesbiedri Raisu pirms svinīgajām vakariņām Baltajā namā. Raisa Gorbačova pavadīja politiķi visās vizītēs valstī un pasaulē

  • © AFP 2019 / TASS

    Mihails Gorbačovs tiekas ar Ļeņinakanas iedzīvotājiem. Pilsēta smagi cieta zemestrīcē

  • © AFP 2019 / SERGEI GUNEYEV

    Kubas prezidents Fidels Kastro un Mihails Gorbačovs pēc ziedu nolikšanas pie Ļeņina memoriāla Havanā 1989. gada 3. aprīlī. Kubas revolūcijas vadoni satrauca Gorbačova iniciētā perestroika

  • © AP Photo / BORIS YURCHENKO

    Mihails Gorbačovs un VDR līderis Ēriks Honekers 1989. gadā. Politiķi sirsnīgi sveica viens otru

  • © AP Photo / Arne Dedert

    Štutgartes iedzīvotāji sveic Mihaila Gorbačova vizīti 1989. gadā. Vācija vēl aizvien ir pateicīga viņam par to, ka valsts apvienošanas ideju izdevās īstenot tik ātri

  • © AP Photo / -

    Mihails Gorbačovs diskutē ar AP deputātiem. Valstī sākusies varas reforma. Vairāk nekā 100 PSKP CK cienījama vecuma locekļus Mihails Gorbačovs nosūtīja pensijā

  • © Sputnik / Юрий Иванов

    PSRS Tautas deputātu kongress 1990. gada 15. martā ievēlēja Mihailu Gorbačovu PSRS prezidenta postenī. Foto: Mihails Gorbačovs tiekas ar Minskas traktoru rūpnīcas strādniekiem

  • © AP Photo / Dominique Mollard

    Divas dienas pēc vissavienības referenduma par PSRS saglabāšanu Maskavā notika liela antikomunistiska demonstrācija. Tās dalībnieki pieprasīja no Mihaila Gorbačova atkāpties no varas

  • © Sputnik / РИА Новости

    1991.gada 18. augustā ĀSVK Mihailu Gorbačovu atstādināja, Maskavā iegāja kara tehnika. Foto: Mihails Gorbačovs 22. augustā atgriežas Maskavā

  • © AP Photo / BORIS YURCHENKO

    Mihails Gorbačovs tur stenogrāfiskās piezīmes, ko viņam nodeva Boriss Jeļcins, 1991. gada jūnijā ievēlēts Krievijas Federācijas prezidenta postenī

  • © AP Photo / Bob Galbraith

    1991. gada 25. decembrī Centrālās televīzijas tiešajā ēterā Mihails Gorbačovs paziņoja, ka atstāj prezidenta posteni. Foto: PSRS eksprezidents ciemojas Ronalda Reigana rančo 1992. gadā

  • © AP Photo / EDI ENGELER

    1992. gada janvārī kļuva zināms par Gorbačova fonda dibināšanu. Viņam bija vajadzīga nauda tā darbībai, tāpēc viņš nofilmējās amerikāņu restorānu Pizza Hut reklāmā. Tajā Mihails Gorbačovs ar mazmeitu ieiet picērijā, kur pusdieno parasta maskaviešu ģimene. Par reklāmu viņu kritizē vēl joprojām

  • © Sputnik / Елена Пахомова

    Mihails Gorbačovs ar meitu Irinu Virgansku Londonas Karaliskajā Alberthollā koncertā, kas veltīts viņa 80. gadu jubilejai, 2011. gads

Vakcinācija emocijās: cilvēki reaģē uz Covid-19 vakcīnu

41
(atjaunots 09:18 03.03.2021)
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
Dažādu valstu fotogrāfiem izdevies iemūžināt cilvēku patiesās emocijas vakcinācijas laikā pret koronavīrusu.

Šie cilvēki nepozē fotogrāfam vakcinācijas laikā pret Covid-19. Reportieriem visā pasaulē izdevās iemūžināt cilvēku patiesās emocijas, kad tie atnāca pēc potes. Kādu vakcinē ar pirmo komponentu, citi saņem jau otro poti. Cilvēku reakciju vakcinācijas laikā pret Covid-19 dažādās valstīs skatieties fotogalerijā Sputnik.

41
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
    © REUTERS / Anushree Fadnavis

    Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei

  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
    © AP Photo / Eraldo Peres

    90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija

  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
    © AP Photo / Wilfredo Lee

    Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV

  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Ilya Naymushin

    Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
    © AFP 2019 / Pool / Kirsty O'Connor

    Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei

  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
    © AFP 2019 / Philip Fong

    Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā

  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
    © REUTERS / Florion Goga

    Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech

  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
    © AFP 2019 / Phill Magakoe

    Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī

  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
    © REUTERS / Ajeng Dinar Ulfiana

    Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā

  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
    © REUTERS / Mohammad Ismail

    Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā

  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
    © AFP 2019 / Marco Bertorello

    Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā

  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Pavel Lisitsyn

    Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
    © AP Photo / Pool / Graeme Robertson

    98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā

  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Magda Gibelli

    Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu "GamKovidVak" (Sputnik V) Covid-19 profilaksei

ES karogs

Vai eiropieši ir gana nobrieduši, lai būtu patstāvīgi

0
(atjaunots 11:32 05.03.2021)
Krievijā atkal apspriež iespējas izstāties no Eiropas Padomes – organizācijas, kurā KF iestājās pirms ceturtdaļgadsimta.

Formāli organizācija nav saistīta ar Eiropas Savienību – EP veido 47 valstis, par 20 vairāk nekā ES. Tomēr to vidū, principā, ir tikai divas valstis, kas nav iekļāvušās Rietumu orbītā – Krievija un Turcija. Bez Krievijas EP faktiski zaudēs jēgu, taču jau tagad Krievijas ieinteresētība turpināt darbu struktūrā katastrofāli sarūk – tā aizvien vairāk pārvēršas par instrumentu, ar kura palīdzību Rietumi cenšas vērsties pret Krieviju. Kāpēc  tai būtu vajadzīga starptautiska organizācija, kas strādā kā pārnacionāla struktūra un mēģina ne tikai ierobežot KF suverenitāti, bet pat uzspiest, diktēt svešus noteikumus, portālā RIA Novosti jautājumu izskata Pjotrs Akopovs.

Vai EP būtu vajadzīga kā vieta attiecību, dialoga veidošanai ar Eiropu? Taču ar to var un vajag sarunāties kā līdziesīgiem citos formātos, ja jau it kā kopīgais formāts kļūst atklāti naidīgs. Tomēr Krievijas un Eiropas attiecību veidošanas procesā ir jāsaprot, kurp virzās Eiropa – pretī lielākai integrācijai vienotā virsvalstī, vai drīs atgriezīsies nacionālo valstu laiks? Vajadzīgi jauni Krievijas un Eiropas formāti, vai stratēģiski pareizāk būs pievērsties divpusējām attiecībām ar katru Eiropas valsti.

Eiropas elites noskaņojums ir skaidrs – pagaidām vairākums izdara likmi uz eirointegrācijas padziļināšanu. Strīdi pārsvarā rit par to, cik suverēnai jābūt vienotajai Eiropai: saglabāties ka vienoto Rietumu elementam, pat ne ASV, bet gan Atlantijas pārnacionālā projekta jaunākajam partnerim, vai pašiem uzņemties atbildību par savu likteni? Vienprātības nav, nerunājot jau par to, ka daļa elites pat iebilst pret pašreizējo ES ceļu (kas neizbēgami novedīs pie nacionālo valstu atmiršanas) un uzstāj, ka spēcīgu Eiropu var veidot tikai spēcīgas suverēnas valstis. Ar laiku strīdi kļūs aizvien asāki, it īpaši, ja attiecības ar Krieviju (patiesībā tas ir Eiropas patstāvības galvenais rādītājs) arī turpmāk degradēs pārnacionālo, Eiropas okopējo struktūru ietekmē un tādējādi pastiprinās nacionālistu pretenzijas globālistiem.

Vispirms eiropiešiem ir jātiek skaidrībā par savu vienotās Eiropas interpretāciju, ar tās nākotnes vīziju. Interesanti, vai viņi to spēj? Vai viņi vispār izprot, ko viņi būvē? Ne globālistiski noskaņotā elites daļa, kas atklāti aicina atteikties no nacionālā par labu eiropeiskajam (kāpēc tad ne cilvēciskajam?), bet gan vienkāršie eiropieši?

Nesen publicētie sabiedriskā viedokļa aptaujas rezultāti sniedz atbildi uz šo jautājumu. Eiropiešiem (kompānija Ipsos organizēja aptauju pēc franču Žana Žoresa fonda un vāciešu Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma astoņās valstīs, kurās dzīvo ¾ visu ES iedzīvotāju) jautāja tikai par suverenitāti, tomēr ar to pietiek, lai aptvertu, cik atšķirīgs ir noskaņojums.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Patiesībā aptaujas rezultāti apstiprina, ka pašreizējā ES ir izdevīga vāciešiem un viņus tā apmierina. Tāpēc vācieši ir apmierināti, bet franči un itāļi – ne. 57% vāciešu uzskata, ka ES ir suverēna, bet 64% francūžu viņiem nepiekrīt, lai arī pat suverenitātes jēdziens abām valstīm būtiski atšķiras: vāciešiem tā ir "neatkarība", bet francūžiem – "karaļa vara un spēks". Nav nekāds brīnums, ka lielākā daļa francūžu terminu "suverenitāte" uzskata par novecojušu, tomēr pie tam viņi (tāpat kā itāļi, kuru viedoklis ļoti līdzināš francūžu domām) uzskata, ka vispār nav pieļaujams vārdu "suverenitāte" un "Eiropa" lietojums kopā. Tātad, viņi nesaprot, kas tā tāda – "Eiropas suverenitāte", kam bija veltīta aptauja. Kaut ko labu tajā saskata 41% francūžu un 63% vāciešu.

Tātad lielākā daļa vāciešu sevi saista ar Eiropu un jēdzienu "suverenitāte" paceļ Eiropas līmenī, bet lielākajai daļai francūžu, itāļu (un spāņu) suverenitāte vēl joprojām ir nacionālā līmenī. Skaidrs, ka viņi ir neapmierināti ar pašreizējo ES, uzskata to par nepietiekami suverēnu: nepietiek ar to, ka ES patiesībā nav ģeopolitiski suverēna, tas piedevām vēl ir vācu projekts.

Jāpiebilst, ka paši vācieši pie tam pārsteidzošā kārtā (ņemot vērā cita aptaujas, piemēram, par attieksmi pret ASV) uzskata, ka ES ir patstāvīga un ignorē tās ierobežoto suverenitāti ārpolitikā. Šķiet, lielākajai daļai vācu sabiedrības eirointegrācija aizvieto cīņu par nacionālo suverenitāti. Tātad vācieši nolēmuši atbrīvoties no amerikāņiem (tādi vēlmi demonstrē visas aptaujas) ne VFR formātā, bet gan uzreiz – visas savas ES formātā.

Amizanti, ka Austrumeiropas valstis (aptaujā piedalījās poļi, rumāņi un lietuvieši) šajā zīņā kļuva pat "vāciskākas" nekā paši vācieši – viņu vidū ir visvairāk to, kuri tagadējo ES uzskata par suverēnu: 65, 63 un 56 procenti atbilstoši. Kāds kontrasts ar 36% Francijā.

Pagaidām vāciešiem izdodas noturēt Eiropu sev apkārt – Brexit nāks par labu vācu eirointegrācijas plāniem. Tomēr skaidrs, ka anglosakši centīsies kontrolēt stāvokli un darīs visu iespējamo, lai vienotā Eiropa ne tikai būtu uzticama atlantisko Rietumu daļa, bet arī savaldītu Vācijas nostiprināšanos un šim nolūkam izmantos ar Berlīni neapmierinātās valstis. Savukārt vācieši pievērsīsies plaisām eiroskeptiķu un nacionālo valdību starpā, kā arī atbalstīs tālākas eirointegrācijas ideju eiropiešu vidū – atbildot uz jautājumu par to, vai Eiropas suverenitāti vajadzētu pastiprināt, 73% aptaujāto teica "jā", pie tam šajā ziņā ar vāciešiem vienisprātis bija pat francūži un itāļi. Jā, viņu domas par vienotu Eiropu atšķiras, it īpaši par tās iekšējo struktūru un spēku līdzsvaru starp ES un nacionālajām valdībām, tomēr viņi vēlas to redzēt patstāvīgu starptautiskajās attiecībās. Ko tas nozīmē Krievijai?

To, ka galvenā cīņa par Eiropu rit tās iekšienē, tāpat kā pagaidām vēl vienoto Rietumu iekšienē. Kāds no trim Eiropas nākotnes variantiem: aizvien centralizētāka ES kā Rietumu daļa, suvereēna ES vai daļējs ES sairums (integrācijas vājināšanās) – īstenosies vidējā perspektīvā? Tas ir atkarīgs no pašiem eiropiešiem, pareizāk sakot, no cīņas iznākuma elites aprindās.

Krievijai neizdevīgs ir vienīgi pirmais variants, un tas ir vienīgais, kura īstenošanai jāuztur maksimāla konfrontācija Krievijas un Eiropas attiecībās. Tā nav vajadzīga nevienai no pusēm, taču Krievija nemaz necenšas vairot spriedzi un saraut attiecības, pie tam nekāds trešais spēks nevar ietekmēt tās pozīciju. Toties eiropiešiem gan nāksies pieņemt lēmumu par savu suverenitātes interpretāciju un – pats galvenais – vēlmi kļūt suverēniem.

0
Tagi:
nacionālisms, integrācija, Eiropas Padome, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām