Apledojušas pilsētas: ziemas brīnumi dažādās valstīs
(atjaunots 10:20 13.02.2021)
Šajā fotolentē ledus pārklātas statujas Trafalgaras laukuma Londonā, sasaluša strūklaka Ņujorkā un daudz lāsteku.
© REUTERS / John SibleyStatuja Trafalgaras laukumā Londonā
© AFP 2019 / Timothy A. ClaryDžozefīnas Šo Louelas memoriālā strūklaka Ņujorkā
© Sputnik / Kirill KallinikovLāsteka pie jumta malas
© AP Photo / Jens B'ttner/dpaApledojušas kāpnes Vācijā
© REUTERS / Toby MelvilleStatuja Trafalgaras laukumā Londonā
© AP Photo / Peter DejongKoka ar lāstekām Nīderlandē
© AP Photo / Frank AugsteinStatuja Trafalgaras laukumā Londonā
© AP Photo / Michel SpinglerFranču komūna Rubē
© REUTERS / Adam OliverLāstekas pie sienas Apvienotajā Karalistē
"Kas apmaksās manu rēķinu?" Dzīve karantīnas viesnīcās Lielbritānijā
(atjaunots 09:25 02.03.2021)
Kopš februāra vidus Lielbritānija pieņēmusi stingrākus noteikumus iebraucējiem valstī. Cilvēkiem, kuri ierodas Apvienotās Karalistes teritorijā no "melnajā sarakstā" iekļautajām valstīm, varasiestādes liek pavadīt desmit dienas ilgu karantīnu īpašās viennīcās.
Lielbritānijas melnajā sarakstā ir Dienvidamerikas, Dienvidāfrikas valstis un Portugāle.
Cilvēkiem, kuri ierodas no šiem reģioniem, jāapmaksā izdevumi par nogādāšanu viesnīcā, pati uzturēšanās viesnīcā un obligātie PĶR testi – 1750 sterliņu mārciņas. Sods par atteikšanos no karantīnas viesnīcā – 10 tūkstoši māciņu. Visiem, kuri mēģinās slēpt uzturēšanos melnajā sarakstā iekļautajās valstīs pirms ierašanās Lielbritānijā, varasiestādes draud ar sodu – brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.
Cilvēki, kas spiesti izciest karantīnu viesnīcās, ir neapmierināti. Vieniem ir pašiem savs mājoklis, kurā viņi varētu pavadīt pašizolāciju. Citi zaudējuši darbu un nesaprot, kā apmaksāt viesnīcu. Karantīnas viesnīcu iedzīvotāji saziņai ar pasauli izmanto zīmītes. Par to stāsta mūsu fotolente.
© REUTERS / Henry NichollsSieviete ar zīmīti viesnīcas Radisson Blu logā Hītrovas lidostā. Sieviete apliecina, ka viņai ir mājoklis pašizolācijai un koronavīrusa tests bijis negatīvs
© REUTERS / Carl RecibePasažierus Birmingemas lidostā, kas ieradušies no melnajā sarakstā iekļautām valstīm, pavada uz karantīnas viesnīcu
© REUTERS / Hannah McKayPasažieris ar bērnu autobusā nogādāts viesnīcā Holiday Inn netālu no Hītrovas lidostas, kur viņiem jāpavada obligātā karantīna
© REUTERS / Hannah McKayCilvēks ar zīmīti viesnīcas Radisson Blu logā Hītrovas lidostā. Viņš stāsta, ka zaudējis darbu. "Boris, kas apmaksās šo rēķinu?" viņš jautā Lielbritānijas premjerministram
© REUTERS / Henry NichollsNeapmierināti cilvēki viesnīcas Radisson Blu logos Hītrovas lidostā
© REUTERS / Henry NichollsZīmējumi, ko logos demonstrē viesnīcas Renaissance London Heathrow iemītnieki
© REUTERS / Henry NichollsSieviete viesnīcas Radisson Blu logā Hītrovas lidostā
© REUTERS / Hannah McKayŽurnālisti cenšas sazināties ar viesnīcas Radisson Blu iemītniekiem Hītrovas lidostā
© REUTERS / Henry NichollsDrošības dienests pavada iemītniekus uz viesnīcu Novotel Hītrovas lidostā
© REUTERS / Hannah McKaySieviete ar bērnu viesnīcas Radisson Blu logā Hītrovas lidostā
© REUTERS / Carl RecibeInformācijas plakāts Birmingemas lidostā aicina ievērtot distanci
Tagi:
Lācīgais plēsējs: pasaule atzīmēja Baltā lāča dienu
27. februārī pasaule svinēja Starptautisko baltā lāča dienu. To savulaik iniciēja sabiedriskā organizācija, kuras mērķis ir saglabāt dzīvniekus, Polar Bear International (PBI). Šī diena iekļauta kalendārā, pateicoties vēlmei izplatīt informāciju par polārlāci un piesaistīt sabiedrības uzmanību centieniem nosargāt lielāko plēsēju pasaulē.
Saskaņā ar 2016. gada datiem, pasaulē dzīvo aptuveni 20-25 tūkstoši balto lāču.
© REUTERS / Susanne Miller/USFWSBalto lāču saime
© Sputnik / Valeriy MelnikovBalto lāču saime
© Sputnik / Ilya NaymushinPolārlācis
© Sputnik / Maksim DeminovBaltie lāči
© Sputnik / Alexandr KryazhevBalto lāču saime
© Sputnik / Maksim DeminovBaltie lāči spēlējas Čukču jūrā
© Sputnik / Vera KostamoPolārlācis
© Sputnik / Vitaly TimkivBaltā lāča mazulis
© Sputnik / Владимир АстапковичBaltie lāči Maskavas zoodārzā
© Sputnik / Дмитрий ДубинскийBaltā lācene Nika Maskavas zoodārzā
© Sputnik / Maxim DeminovBaltie lāči Čukču pussalā
© Sputnik / Vitaly TimkivBaltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
© Sputnik / Vera KostamoPolārlācis
© Sputnik / Vitaly TimkivBaltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
© Sputnik / Vitaly TimkivBaltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
(atjaunots 16:12 02.03.2021)
Speciālisti norāda, ka arī šajā aspektā neiztika bez koronavīrusa epidēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmes.RĪGA, 2. marts — Sputnik. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1143 eiro. Tiek atzīmēts, ka šis rādītājs ir par 6,2 procentiem jeb 66 eiro augstāks, nekā 2019. gadā, raksta Press.lv.
2020. gadā vidējā alga pēc nodokļu atskaitīšanas bija 841 eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, reālais pieaugums bija 5,9%.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Speciālisti norāda, ka koronavīrusa pandēmija veikusi savas korekcijas arī šajā dzīves aspektā. Piemēram, epidēmijas laikā pilnas slodzes darba ņēmēju skaits samazinājās par 3,9% jeb 29 300 cilvēku. Radītāju pieaugumu ietekmēja arī algu fonda izaugsme, tas bija vairāk nekā 200 miljoni eiro. Tomēr ir arī zaudējumu nesošas nozares, kurās bija novērots visvērienīgākais štata samazinājums, piemēram, transporta un viesnīcu, kā arī izklaides un sabiedriskās ēdināšanas nozare.
2020. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī septiņās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas sektorā - 2161 eiro (+3,8% gadā), informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā - 1866 euro (+7,8%), enerģētikā - 1413 eiro (+3,4%), valsts pārvaldē - 1371 euro (4,6 procenti), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 1353 euro (+11,1 euro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1289 eiro (+9,7 euro), veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1211 eiro (+9,7 euro).
Zemākā vidējā darba alga bija tūristu un sabiedriskās ēdināšanas jomā – 726 eiro (-5,3% gadā).
Latvijas reģionu vidū mēneša vidējā bruto alga 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visvairāk pieaugusi Rīgas reģionā (+7,8%), Zemgalē (5,3%) un Latgalē (5,5 procenti).
Rīgā vidējā bruto alga pērn joprojām bija visaugstākā - 1276 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē - viszemākā, šeit tā bija 793 eiro jeb 62% no vidējās darba algas Rīgā.