Neierasts tukšums: Romas muzeji atkal vēruši durvis apmeklētājiem

14
(atjaunots 13:51 04.02.2021)
  • Vatikāna muzeja direktore Barbara Jata (no kreisās) dāvā ziedus pirmajiem apmeklētājiem, 1. februāris
  • Vīrietis kāpj pa Bramantes kāpnēm Vatikāna muzejā
  • Siksta kapela Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī
  • Kaķis pavada koncerta vadītāju Kolizejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
  • Apmeklētāji Vatikāna muzejā pēc lokdauna beigām, 1. februāri
  • Pianista mēģinājums pirms koncerta Kolizejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
  • Vatikāna muzejs pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
  • Sfēra Vatikāna muzejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
  • Apmeklētājs aplūko Siksta kapelu Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī
  • Apmeklētāji Nevainīgās ieņemšanas zālē Vatikānā, 1. februārī
  • Tukšs gaitenis Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī
  • Vatikāna muzeju atslēgu galvenais atslēgu glabātājs
  • Apmeklētāji Vatikāna muzejā 2021. gada 1. februārī
Gandrīz trīs mēnešus Itālijas un Vatikāna muzeji bija slēgti koronavīrusa ierobežojumu dēļ. Tagad, no 1. februāra tie atkal pieņem apmeklētājus.

30. janvārī Itālijas varasiestādes lēma mīkstināt epidemioloģisko režīmu lielākajā daļā valsts reģionu.
Lēmums ļāva no 1. februāra atkal atvērt lielāko daļu Itālijas un Vatikāna galveno muzeju. Tiesa, tos var apmeklēt tikai darba dienās, visbiežāk tikai pēc pieraksta. Apmeklētāju skaits ir stingri ierobežots.
Apmeklētājiem ir jāvalkā maskas un jāievēro sociālā distance. Pie ieejas visiem izmēra temperatūru.
Tomēr pat ar visiem šiem ierobežojumiem muzeju atvēršana ir liels notikums gan pašām kultūras iestādēm, gan publikai.
Paskatieties, kā izskatījās muzeji Romā ilgi gaidītās atvēršanas dienā.

14
  • Vatikāna muzeja direktore Barbara Jata (no kreisās) dāvā ziedus pirmajiem apmeklētājiem, 1. februāris
    © AFP 2019 / Andreas Solaro

    Vatikāna muzeja direktore Barbara Jata (no kreisās) dāvā ziedus pirmajiem apmeklētājiem, 1. februāris

  • Vīrietis kāpj pa Bramantes kāpnēm Vatikāna muzejā
    © AFP 2019 / Andreas Solaro

    Vīrietis kāpj pa Bramantes kāpnēm Vatikāna muzejā

  • Siksta kapela Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī
    © AFP 2019 / Andreas Solaro

    Siksta kapela Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī

  • Kaķis pavada koncerta vadītāju Kolizejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
    © REUTERS / Yara Nardi

    Kaķis pavada koncerta vadītāju Kolizejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī

  • Apmeklētāji Vatikāna muzejā pēc lokdauna beigām, 1. februāri
    © AFP 2019 / Andreas Solaro

    Apmeklētāji Vatikāna muzejā pēc lokdauna beigām, 1. februāri

  • Pianista mēģinājums pirms koncerta Kolizejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
    © REUTERS / Yara Nardi

    Pianista mēģinājums pirms koncerta Kolizejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī

  • Vatikāna muzejs pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
    © AFP 2019 / Andreas Solaro

    Vatikāna muzejs pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī

  • Sfēra Vatikāna muzejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
    © AFP 2019 / Andreas Solaro

    Sfēra Vatikāna muzejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī

  • Apmeklētājs aplūko Siksta kapelu Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī
    © AFP 2019 / Andreas Solaro

    Apmeklētājs aplūko Siksta kapelu Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī

  • Apmeklētāji Nevainīgās ieņemšanas zālē Vatikānā, 1. februārī
    © AFP 2019 / Andreas Solaro

    Apmeklētāji Nevainīgās ieņemšanas zālē Vatikānā, 1. februārī

  • Tukšs gaitenis Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī
    © AFP 2019 / Andreas Solaro

    Tukšs gaitenis Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī

  • Vatikāna muzeju atslēgu galvenais atslēgu glabātājs
    © AP Photo / Andrew Medichini

    Vatikāna muzeju atslēgu galvenais atslēgu glabātājs

  • Apmeklētāji Vatikāna muzejā 2021. gada 1. februārī
    © AFP 2019 / Andreas Solaro

    Apmeklētāji Vatikāna muzejā 2021. gada 1. februārī

Tagi:
Roma, muzejs, Itālija

Lācīgais plēsējs: pasaule atzīmēja Baltā lāča dienu

13
  • Balto lāču saime
  • Balto lāču saime
  • Polārlācis
  • Baltie lāči
  • Balto lāču saime
  • Baltie lāči spēlējas Čukču jūrā
  • Polārlācis
  • Baltā lāča mazulis
  • Baltie lāči
  • Baltā lācene Nika Maskavas zoodārzā
  • Baltie lāči Čukču pussalā
  • Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
  • Polārlācis
  • Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
  • Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
Baltie lāči mīt Krievijā, Kanādā, ASV, Norvēģijā un Dānijā. Šīs valstis cenšas sargāt lielāko plēsēju pasaulē.

27. februārī pasaule svinēja Starptautisko baltā lāča dienu. To savulaik iniciēja sabiedriskā organizācija, kuras mērķis ir saglabāt dzīvniekus, Polar Bear International (PBI). Šī diena iekļauta kalendārā, pateicoties vēlmei izplatīt informāciju par polārlāci un piesaistīt sabiedrības uzmanību centieniem nosargāt lielāko plēsēju pasaulē.

Saskaņā ar 2016. gada datiem, pasaulē dzīvo aptuveni 20-25 tūkstoši balto lāču.

13
  • Balto lāču saime
    © REUTERS / Susanne Miller/USFWS

    Balto lāču saime

  • Balto lāču saime
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Balto lāču saime

  • Polārlācis
    © Sputnik / Ilya Naymushin

    Polārlācis

  • Baltie lāči
    © Sputnik / Maksim Deminov

    Baltie lāči

  • Balto lāču saime
    © Sputnik / Alexandr Kryazhev

    Balto lāču saime

  • Baltie lāči spēlējas Čukču jūrā
    © Sputnik / Maksim Deminov

    Baltie lāči spēlējas Čukču jūrā

  • Polārlācis
    © Sputnik / Vera Kostamo

    Polārlācis

  • Baltā lāča mazulis
    © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Baltā lāča mazulis

  • Baltie lāči
    © Sputnik / Владимир Астапкович

    Baltie lāči Maskavas zoodārzā

  • Baltā lācene Nika Maskavas zoodārzā
    © Sputnik / Дмитрий Дубинский

    Baltā lācene Nika Maskavas zoodārzā

  • Baltie lāči Čukču pussalā
    © Sputnik / Maxim Deminov

    Baltie lāči Čukču pussalā

  • Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
    © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā

  • Polārlācis
    © Sputnik / Vera Kostamo

    Polārlācis

  • Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
    © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā

  • Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
    © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā

Tagi:
lācis
Pēc temata
Tallinas zoodārzā dienas gaismā iznācis polārlāča mazulis
Latvietis centās nelegāli pārdot Krievijas polārlāča kažokādu
Valdzinoši baltā lāča mazuļi safari parkā Gelendžikā

NASA marsiešu hronikas: pirmie krāsainie uzņēmumi no rovera

37
(atjaunots 10:27 26.02.2021)
Marsa visurgājējs Perseverance nosūtījis NASA savas pirmās krāsainās fotogrāfijas no Sarkanās planētas virsmas.

ASV aerokosmiskā aģentura NASA publicējusi fotogrāfijas, ko Marsa visurgājējs Perseverance nosūtījis no Sarkanās planēta virsmas. Aparāts nosēdās uz Marsa jau aizvadītās nedēļas nogalē, tomēr bija vajadzīgs zināms laiks, lai Zeme saņemtu pilnvērtīgas fotogrāfijas. Tās tapušas ar Rover Down-Look Camera palīdzību. Pēc visurgājēja fotouzņēmumu parādīšanās NASA paziņoja, ka tas ir "Marss, kāds vēl nekad nav redzēts". Unikālie kadri – Sputnik fotolentē.

37
  • © REUTERS / NASA / JPL-Caltech

    Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību

  • © REUTERS / NASA / JPL-Caltech

    NASA Marsa visurgājēja Perseverance Mars Rover nosēšanās vieta uz Marsa

  • © REUTERS / NASA / JPL-Caltech

    Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību

  • © REUTERS / NASA / JPL-Caltech

    NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa

  • Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību

  • © REUTERS / NASA/JPL-Caltech

    Marsa virsma NASA pētījumu aparāta Perseverance Mars Rover uzņēmumā

  • Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību

  • © REUTERS / NASA/JPL-Caltech

    NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa

  • © REUTERS / NASA/JPL-Caltech

    Krāteri uz Marsa

  • © REUTERS / NASA/JPL-Caltech

    NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa

  • © REUTERS / NASA/JPL-Caltech

    Marsa ainava aparāta Perseverance uzņēmumā

Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

0
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs