30. janvārī Itālijas varasiestādes lēma mīkstināt epidemioloģisko režīmu lielākajā daļā valsts reģionu.
Lēmums ļāva no 1. februāra atkal atvērt lielāko daļu Itālijas un Vatikāna galveno muzeju. Tiesa, tos var apmeklēt tikai darba dienās, visbiežāk tikai pēc pieraksta. Apmeklētāju skaits ir stingri ierobežots.
Apmeklētājiem ir jāvalkā maskas un jāievēro sociālā distance. Pie ieejas visiem izmēra temperatūru.
Tomēr pat ar visiem šiem ierobežojumiem muzeju atvēršana ir liels notikums gan pašām kultūras iestādēm, gan publikai.
Paskatieties, kā izskatījās muzeji Romā ilgi gaidītās atvēršanas dienā.
Vatikāna muzeja direktore Barbara Jata (no kreisās) dāvā ziedus pirmajiem apmeklētājiem, 1. februāris
Vīrietis kāpj pa Bramantes kāpnēm Vatikāna muzejā
Siksta kapela Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī
Kaķis pavada koncerta vadītāju Kolizejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
Apmeklētāji Vatikāna muzejā pēc lokdauna beigām, 1. februāri
Pianista mēģinājums pirms koncerta Kolizejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
Vatikāna muzejs pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
Sfēra Vatikāna muzejā pēc ierobežojumu mīkstināšanas Romā, 1. februārī
Apmeklētājs aplūko Siksta kapelu Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī
Apmeklētāji Nevainīgās ieņemšanas zālē Vatikānā, 1. februārī
Tukšs gaitenis Vatikāna muzeja atvēršanas dienā, 1. februārī
Vatikāna muzeju atslēgu galvenais atslēgu glabātājs
Apmeklētāji Vatikāna muzejā 2021. gada 1. februārī
27. februārī pasaule svinēja Starptautisko baltā lāča dienu. To savulaik iniciēja sabiedriskā organizācija, kuras mērķis ir saglabāt dzīvniekus, Polar Bear International (PBI). Šī diena iekļauta kalendārā, pateicoties vēlmei izplatīt informāciju par polārlāci un piesaistīt sabiedrības uzmanību centieniem nosargāt lielāko plēsēju pasaulē.
Saskaņā ar 2016. gada datiem, pasaulē dzīvo aptuveni 20-25 tūkstoši balto lāču.
Balto lāču saime
Balto lāču saime
Polārlācis
Baltie lāči
Balto lāču saime
Baltie lāči spēlējas Čukču jūrā
Polārlācis
Baltā lāča mazulis
Baltie lāči Maskavas zoodārzā
Baltā lācene Nika Maskavas zoodārzā
Baltie lāči Čukču pussalā
Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
Polārlācis
Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
Baltā lāča mazuļi Gelendžikas safari parkā
ASV aerokosmiskā aģentura NASA publicējusi fotogrāfijas, ko Marsa visurgājējs Perseverance nosūtījis no Sarkanās planēta virsmas. Aparāts nosēdās uz Marsa jau aizvadītās nedēļas nogalē, tomēr bija vajadzīgs zināms laiks, lai Zeme saņemtu pilnvērtīgas fotogrāfijas. Tās tapušas ar Rover Down-Look Camera palīdzību. Pēc visurgājēja fotouzņēmumu parādīšanās NASA paziņoja, ka tas ir "Marss, kāds vēl nekad nav redzēts". Unikālie kadri – Sputnik fotolentē.
Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību
NASA Marsa visurgājēja Perseverance Mars Rover nosēšanās vieta uz Marsa
Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību
NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa
Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību
Marsa virsma NASA pētījumu aparāta Perseverance Mars Rover uzņēmumā
Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību
NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa
Krāteri uz Marsa
NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa
Marsa ainava aparāta Perseverance uzņēmumā
RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.
Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.
Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.
Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.
Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.
Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.
Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.
Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.
Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.
Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.
Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.
Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.
Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.