Hidžābs ir galvassega, ko mēdz valkāt musulmaņu sievietes.
Tulkojumā no arābu valodas hidžābs nozīmē "šķērslis" jeb "aizkars", tā parasti sauc četrstūraino lakatu, kas apvij galvu un sedz kaklu.
Vārds "hidžābs" ir attiecināms gan uz tradicionālu musulmaņu sieviešu galvassegu, gan uz islāmticīgo ģērbšanas stilu kopumā. Dažādās valstīs apģērbam ir dažāds tiesiskais un kulturālais statuss.
Tādējādi plašā nozīmē hidžābs ir jebkurš necaurspīdīgs apģērbs, kas nenosedz tikai seju un delnas, kā arī neizceļ augumu.
Dažādās pasaules valstīs notiek strīdi par aizliegumiem musulmanēm valkāt hidžābu publiskajās vietās. Daudzi tiesības valkāt hidžābu apstrīd tiesā.
Piemēram, Afganistānā, Saūda Arābijā, Irānā un Jemenā hidžāba nēsāšana ir obligāta saskaņā ar likumu.
Turkmenistānā, Tadžikistānā, Uzbekistānā, Kazahstānā un Azerbaidžānā, tieši pretēji, to nedrīkst valkāt valsts iestādēs.
Kazahstānā par hidžāba nēsāšanu pat uzliek naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā.
Daudzās Eiropas valstīs ar likumu aizliegts valkāt hidžābu izglītības iestādēs.
Savukārt Jaunzēlandes valdība nolēma citādi — musulmaņu meitenes, kas dienē policijā, tagad varēs nēsāt speciālu nagcepuri ar hidžābu.
Meitene sabiedriskajā skolā Klangā, Mjanmā
Princis Viljams sarunājas ar cilvēkiem Bredfordā
Musulmaņu meitene Londonas autobusā
Musulmaņu modele Halīma Adena modes skates laikā Stambulā
Sievietes hidžābos un aizsargmaskās Banda Ačehā, Indonēzijā
Irānas skolnieces prezidenta Hasana Ruhani runas laikā parlamentā, Teherānā
Sieviete hidžābā vizinās ar skuteri Viskrievijas izstāžu centrā Maskavā
Meitene hidžābā uzliek grimu, gatavojoties izlaiduma vakaram Džermantaunas skolā, ASV
Pirmā AAE daiļslidotāja Zahra Lari
Meitene hidžābā piedalās šaha turnīrā Džakartas ģimnāzijā
Palestīniešu sievietes piedalās maratonā, kas aicina izbeigt vardarbību pret sievietēm, Gazas josla
Indijas skolnieces jogas seminārā Amdāvādā, Indija
Meitenes Pasaules hidžāba dienas svinībās Biškekā
Ibtihadža Muhameda, pirmā sportiste, kura sāka valkāt hidžābu ASV
Policijas atvaļinātā virsniece Alija Teilora ar savu suni Vestminsteras suņu audzētāju kluba preses konferencē Ņujorkā
Jordānijas sportiste Fatama Ahmeda sieviešu spēka trīscīņas sacensību laikā kategorijā līdz 52 kg XIV vasaras Paralimpiskajās spēlēs Londonā
Kirgīzijas sievietes Pasaules hidžāba dienas svinībās Biškekā
Musulmaņu studente hidžābā brauc ar vilcienu Taizemē
Šie cilvēki nepozē fotogrāfam vakcinācijas laikā pret Covid-19. Reportieriem visā pasaulē izdevās iemūžināt cilvēku patiesās emocijas, kad tie atnāca pēc potes. Kādu vakcinē ar pirmo komponentu, citi saņem jau otro poti. Cilvēku reakciju vakcinācijas laikā pret Covid-19 dažādās valstīs skatieties fotogalerijā Sputnik.
Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei
Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei
98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu "GamKovidVak" (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
Kopš februāra vidus Lielbritānija pieņēmusi stingrākus noteikumus iebraucējiem valstī. Cilvēkiem, kuri ierodas Apvienotās Karalistes teritorijā no "melnajā sarakstā" iekļautajām valstīm, varasiestādes liek pavadīt desmit dienas ilgu karantīnu īpašās viennīcās.
Lielbritānijas melnajā sarakstā ir Dienvidamerikas, Dienvidāfrikas valstis un Portugāle.
Cilvēkiem, kuri ierodas no šiem reģioniem, jāapmaksā izdevumi par nogādāšanu viesnīcā, pati uzturēšanās viesnīcā un obligātie PĶR testi – 1750 sterliņu mārciņas. Sods par atteikšanos no karantīnas viesnīcā – 10 tūkstoši māciņu. Visiem, kuri mēģinās slēpt uzturēšanos melnajā sarakstā iekļautajās valstīs pirms ierašanās Lielbritānijā, varasiestādes draud ar sodu – brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.
Cilvēki, kas spiesti izciest karantīnu viesnīcās, ir neapmierināti. Vieniem ir pašiem savs mājoklis, kurā viņi varētu pavadīt pašizolāciju. Citi zaudējuši darbu un nesaprot, kā apmaksāt viesnīcu. Karantīnas viesnīcu iedzīvotāji saziņai ar pasauli izmanto zīmītes. Par to stāsta mūsu fotolente.
Sieviete ar zīmīti viesnīcas Radisson Blu logā Hītrovas lidostā. Sieviete apliecina, ka viņai ir mājoklis pašizolācijai un koronavīrusa tests bijis negatīvs
Pasažierus Birmingemas lidostā, kas ieradušies no melnajā sarakstā iekļautām valstīm, pavada uz karantīnas viesnīcu
Pasažieris ar bērnu autobusā nogādāts viesnīcā Holiday Inn netālu no Hītrovas lidostas, kur viņiem jāpavada obligātā karantīna
Cilvēks ar zīmīti viesnīcas Radisson Blu logā Hītrovas lidostā. Viņš stāsta, ka zaudējis darbu. "Boris, kas apmaksās šo rēķinu?" viņš jautā Lielbritānijas premjerministram
Neapmierināti cilvēki viesnīcas Radisson Blu logos Hītrovas lidostā
Zīmējumi, ko logos demonstrē viesnīcas Renaissance London Heathrow iemītnieki
Sieviete viesnīcas Radisson Blu logā Hītrovas lidostā
Žurnālisti cenšas sazināties ar viesnīcas Radisson Blu iemītniekiem Hītrovas lidostā
Drošības dienests pavada iemītniekus uz viesnīcu Novotel Hītrovas lidostā
Sieviete ar bērnu viesnīcas Radisson Blu logā Hītrovas lidostā
Informācijas plakāts Birmingemas lidostā aicina ievērtot distanci
RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.
Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.
"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.
Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.
"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.
Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.
Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".
Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.
Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.