Dzīvības ceļš uz blokādes ielenkto Ļeņingradu – cerība uz glābiņu
(atjaunots 21:21 28.01.2021)
Tas notika pirms 80 gadiem, Lielā Tēvijas kara pirmajā ciemā. Pa "Dzīvības ceļu" pāri Lādogas ezeram uz blokādē ieskauto Ļeņingradu sāka kursēt automašīnas. Ceļa sagatavošana sākās jau oktobrī, novembrī tika apsekots ledus slānis. Ledus ceļš tika nosaukts par kara autoceļu Nr. 101.
Pateicoties šai vienīgajai artērijai no 1941. līdz 1943. gadam, līdz pat Ļeņingradas blokādes laušanai, no pilsētas tika evakuēti aptuveni 1,376 milj. cilvēku, piegādāti vairāk nekā 1,615 milj. tonnu kravu.
Paskatieties Sputnik Baltkrievija fotolenti – tajā redzamas fotogrāfijas no "Dzīvības ceļa" un ielenktās Ļeņingradas, kur uzlidojumu, bada un skarbās ziemas dēļ gāja bojā simtiem tūkstošu iedzīvotāju.
© SputnikLedus trase – "Dzīvības ceļš" pāri Lādogas ezeram. 1941. gada 31. decembris
© Sputnik / Boris KudoyarovKuteri piegādā produktus pāri Lādogas ezeram uz ielenkto Ļeņingradu. 1942. gada 1. septembris
© Sputnik / Boris KudoyarovProduktu piegāde baržā uz ielenkto Ļeņingradu. 1942. gada 1. septembris
© Sputnik / Boris LosinBērnu evakuācija no ielenktās Ļeņingradas. 1942. gada 1. oktobris
© Sputnik / Alexander Brodskiy"Dzīvības ceļš" bija vienīgā transporta maģistrāle pāri Lādogas ezeram
© Sputnik / Gregory ChertovIelenktās Ļeņingradas iedzīvotāji gaida, kad tiks nogādāti "uz lielās zemes" pāri Lādogas ezeram. 1942. gads
© SputnikBērni ielenktajā Ļeņingradā. 1942. gada 30. septembris
© Sputnik / S. OzerskyPilsētas iedzīvotāji ved uz ragavām zārku ar blokādē mirušu cilvēku
© Sputnik / S. OzerskySkolnieces Taņas Savičevas dienasgrāmata. Blokādes laikā gāja bojā visa viņas ģimene
© SputnikAerostata transportēšana (tos izmantoja pilsētas pretgaisa aizsardzībai). 1943. gada 1. februāris
© Foto : Public domainIelūza zem ledus. 1941.-1943. gads
© SputnikSatiksmes regulētājs uz "Dzīvības ceļa" pāri Lādogas ezeram. 1943. gada 1. februāris
© SputnikLielā Tēvijas kara gados no 1941. gada 12. septembra līdz 1943. gada martam ielenkto Ļeņingradu ar valsti saistīja vienīgi Ledus ceļš
Tagi:
"World Press Photo 2021" – prestižākās žurnālistu prēmijas uzvarētāji
(atjaunots 02:03 06.05.2021)
Prestižākās fotožurnālistu prēmijas "World Press Photo 2021" uzvarētāji pasludināti jau 64. reizi. Sputnik Baltkrievija parādīja darbus, kas saņēmuši galveno balvu un izcīnījuši pirmās vietas dažādās kategorijās.
Kategorijā "Galvenās ziņas" uzvaru guvis RIA Novosti fotokorespondents Valērijs Meļņikovs, kurš radīja veselu fotogrāfiju sēriju "Zaudētā paradīze" par bruņoto konfliktu Kalnu Karabahā 2020. gada rudenī.
Gada fotogrāfija – dāņu fotogrāfa Madsa Nissena darbs. Pirmais apskāviens piecu mēnešu laikā. Sirmgalvi Rozu Lusiju Lunardi apskauj medicīnas māsa Adriana Silva da Kosta Souza veco ļaužu pansionātā Brazīlijā
Kategorijā "Galvenās ziņas" uzvarējis RIA Novosti fotokorespondents Valērijs Meļņikovs. Fotogrāfijā – Azats Gevorkjans un viņa sieva Anaika pirms pamest savas mājas Lačinā, Kalnu Karabaha rajonā, kas pārgāja Azerbaidžānas kontrolē bruņotajā konfliktā 2020. gadā
Amerikāņu fotogrāfes Evelīnas Hokšteinas darbs ieņēma 1. vietu kategorijā "Aktuālas ziņas" – vīrietis un sieviete strīdas par Atbrīvošanas memoriāla nojaukšanu Linkolnparkā Vašingtonā, 2020. gada 25. jūnijs
© Foto : Pablo Tosco / 2021 World Press PhotoKategorijā "Mūsdienu problēmas" uzvara tikusi fotogrāfam Pablo Tosko no Argentīnas ar darbu "Bads, vēl viena kara rēta" no Jemenas
Krievijas fotogrāfa Oļega Ponomarjova darbs uzvarēja kategorijā "Portrets"
Uzvarētājs kategorijā "Daba" – amerikāņu fotogrāfs Amijs Vitāle. Žirafi pārved uz drošu vietu no pārplūdušas salas Kenijas rietumu daļā
Austrāļu fotogrāfa Ādama Pretija darbs uzvarēja konkursā kategorijā "Sports". Alpīnisma zāles Minhenē pandēmijas dēļ bija slēgtas, tāpēc sportisti ar izdomu izvēlējās treniņu vietas
© Foto : Ralph Pace / 2021 World Press PhotoAmerikāņu fotogrāfs Ralfs Peiss uzvarēja kategorija "Apkārtējā vide". Ziņkārīgs Kalifornijas jūras lauva tuvojas maskai daivinga zonā Kalifornijā. Šādas vietas visā pasaulē ir burtiski pārpludinājušas izmestas maskas
Uzņēmums no itāļu fotogrāfa Antonio Fačilongo sērijas "Habibi", kas ieņēma 1. vietu kategorijā "Ilgtermiņa projekti". Tajā – palestīniešu ieslodzīto sievas, mātes un bērni pie caurlaides punkta Beitseirā. Daudzas spiestas pavadīt ceļā ilgas stundas, lai kaut uz 45 minūtēm tiktos ar tuvu cilvēku Izraēlas cietumā
Uzņēmums no krievu fotogrāfa Alekseja Vasiļjeva sērijas "Sahabud" ieņēma 1. vietu kategorijā "Mūsdienu problēmas". Dvīņi Semjons un Stepans tēloja mītiskas būtnes – dulgančus – filmā "Vecais Beiberikens". Kino Sahas Republikā strādā cilvēki ar dažādu pieredzi. Jakutu filmas piedalās starptautiskajos festivālos un saņēmušas jau vairāk nekā 80 balvas
Foto no itāļu fotogrāfa Lorenco Tunjoli sērijas "Sprādziens Beirutas ostā" – 1. vieta kategorijā "Aktuālas ziņās"
Fotogrāfa Lalo de Almedia (Brazīlija) darbu sērija "Pantanala liesmās" ieņēma pirmo vietu kategorijā "Apkārtējā vide"
Kanādiešu fotogrāfa Krisa Donovana uzņēmumu sērija par nākamajiem basketbola čempioniem izcīnīja 1. vietu kategorijā "Sports"
Kategorijā "Daba" laurus izpelnījusies Džaspera Dusta sērija "Pandēmijas baloži – mīlestības stāsts" par savvaļas baložiem, kuri sadraudzējās ar fotogrāfa ģimeni izolācijas laikā Nīderlandē
Foto sērija "The Ameriguns", ko radījis itāļu meistars Gabriele Galimberti ieguva 1. vietu kategorijā "Portrets" – bijušais jūras kājnieks demonstrē šaujamieročus savas mājas pagalmā Luiziānā
Tagi:
Neatkarības atjaunošanas diena Covid-19 apstākļos pie Brīvības pieminekļa
(atjaunots 00:28 05.05.2021)
4. maijā Latvija svinēja neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, kas ievadīja republikas izstāšanos no PSRS. 1993. gadā darbu sāka 5. Saeima.
Epidemioloģiskās situācijas dēļ lielākā daļa pasākumu notika tiešsaistes režīmā. Tomēr Latvijas pirmās amatpersonas atnāca pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus. Ceremoniju apmeklēja Latvijas prezidents Egils Levits, premjers Krišjānis Kariņš, Saeimas vicespīkers Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāte Marija Golubeva, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece un citi.
Jāpiebilst, ka Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, uzskata, ka PSRS to esot okupējusi no 1940. līdz 1991. gadam. Krievija šādu nostādni neatzīst. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas valstis pievienojās PSRS saskaņā ar tālaika starptautisko tiesību normām, termins "okupācija" nav pieņemams, jo karadarbības starp PSRS un Baltijas valstīm nebija, bruņoto spēku ievešana notika saskaņā ar līgumu un republiku valdību nepārprotamu piekrišanu.
© Sputnik / Sergey MelkonovLatvijas prezidents Egils Levits gatavojas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovSaeimas spīkere Ināra Mūrniece noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
© Sputnik / Sergey MelkonovLatvijas prezidents Egils Levits pirms ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
© Sputnik / Sergey MelkonovPremjerministrs Krišjānis Kariņš noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
© Sputnik / Sergey MelkonovLatvijas karte no ziediem pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovMeitenes tautastērpos pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovVīrietis fotografējas pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovBērns ar rozēm Latvijas karoga krāsās pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovGoda sardze pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovBijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ieradies ar ziediem pie Brīvības pieminekļa
© Sputnik / Sergey MelkonovPolicija nodrošina kārtību Rīgā Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovMeitene ar ziediem
© Sputnik / Sergey MelkonovMeitene tautastērpā pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovGoda sardzes karavīrs un Latvijas prezidents Egils Levits pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovSievietes un vīrieši tautastērpos Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovLatvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa automašīna
© Sputnik / Sergey MelkonovSaeimas deputāte Marija Golubeva ar ziediem Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovSaeimas vicespīkers Andrejs Klementjevs ar ziediem Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovPremjerministrs Krišjānis Kariņš ziedu nolikšanas ceremonijas laikā pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
© Sputnik / Sergey MelkonovSaeimas deputāts Ivans Klementjevs ziedu nolikšanas ceremonijas laikā Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovZaļo un zemnieku parlamentārās frakcijas pārstāvji pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovSieviete maskā pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovGoda sardzes karavīrs pie Brīvības pieminekļa
Latvijas antiglobālists Sigurds Graudiņš ar plakātu Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovCilvēki pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
© Sputnik / Sergey MelkonovSieviete un vīrietis tautastērpos noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
Tagi:
Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.
Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.
Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.
Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!
©
Sputnik / Ilya Pitalev
Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.
Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.
Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.
Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.
"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.
Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.
Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.
Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.