Katastrofāls megacunami: pie novedīs ledāju kušana Aļaskā

42
(atjaunots 12:24 27.01.2021)
Nav zināms, kad nelaime notiks, tomēr ģeologi prognozē – tuvākajos divos gadu desmitos. Par to stāsta fotolente.

Zinātniekus satrauc gigantiska cunami risks Aļaskā, ko radīs kalnu iežu noslīdeņi pēc ledāju kušanas.

Zinātnieki apgalvo, ka ledāja atkāpšanās Prinča Viljama šaurumā Aļaskas dienvidu piekrastē ietekmē Barriarma fjorda kalnu nogāzes aptuveni 97 kilometru attālumā no Ankoridžas – lielākās pilsētas štatā.

Noslīdeņa risks pastāv, tomēr nav zināms, kad tieši sāksies nelaime. Ģeologi uzskata, ka tā varētu notikt tuvākajos divos gadu desmitos.

Speciālisti atzīmē, ka ledāju relatīvi ātrā atkāpšanās klimata pārmaiņu laikā var radīt līdzīgu noslīdeņu un cunami risku daudzviet pasaulē.

42
  • © REUTERS / Yereth Rosen

    Zinātnieki apgalvo, ka ledāju kušana Aļaskā var novest pie graujoša cunami. Portedža ledājs

  • © REUTERS / Natalie Thomas

    Jaunie pētījumi liecina: ledus kušanas rezultātā kalnu ieži var sabrukt un radīt cunami. Attēlā: kuģa Greenpeace Arctic Sunrise drons nofotografēja peldošo ledu

  • © REUTERS / Yereth Rosen

    Problemātiska ir Barriarma fjorda nogāze, no kuras paveras kruīzu kuģu populāra maršruta vieta. Foto: Hārdinga ledus lauks Kenaifjorda nacionālajā parkā

  • © REUTERS / Yereth Rosen

    Noslīdeņi netālu no Barrija ledāja pirmo reizi fiksēti pagājušā gadimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi strauji paātrinājās. Foto: Portedža ledājs

  • © REUTERS / Yereth Rosen

    Ģeologi brīdināja: liels noslīdenis gaidāms tuvāko 20 gadu laikā. Foto: ledus lauks Kenaifjorda nacionālajā parkā

  • © REUTERS / Yereth Rosen

    2015. gadā noslīdenis radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru augstumā Tāna fjorda nogāzēs Aļaskā. Foto: Hārdinga ledus lauks

  • © REUTERS / Yereth Rosen

    30 gadus vecas satelītu fotogrāfijas liecina, ka noslīdeņi Aļaskā notikuši pašos siltākajos gados. Foto: Portedža ledājs

  • © REUTERS / Yereth Rosen

    Pagājušā gadsimta laikā desmit no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami radušies ledus klātos kalnu rajonos. Foto: ledus Bēringa jūrā

  • © REUTERS / Yereth Rosen

    Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielāko daļu dzīvību aiznesa zemūdens noslīdeņu radītas stihiskas nelaimes. Foto: Hārdinga ledus lauks

  • © REUTERS / Yereth Rosen

    Eksperti cer ar detektoru palīdzību prognozēt brīdi, kad nogāzes, visticamākais, nobruks bīstamākajās vietās, un brīdināt par noslīdeni. Foto: ledus Utkiagvikas rajonā

Tagi:
katastrofa, klimata pārmaiņas, klimats

NASA marsiešu hronikas: pirmie krāsainie uzņēmumi no rovera

12
(atjaunots 10:27 26.02.2021)
Marsa visurgājējs Perseverance nosūtījis NASA savas pirmās krāsainās fotogrāfijas no Sarkanās planētas virsmas.

ASV aerokosmiskā aģentura NASA publicējusi fotogrāfijas, ko Marsa visurgājējs Perseverance nosūtījis no Sarkanās planēta virsmas. Aparāts nosēdās uz Marsa jau aizvadītās nedēļas nogalē, tomēr bija vajadzīgs zināms laiks, lai Zeme saņemtu pilnvērtīgas fotogrāfijas. Tās tapušas ar Rover Down-Look Camera palīdzību. Pēc visurgājēja fotouzņēmumu parādīšanās NASA paziņoja, ka tas ir "Marss, kāds vēl nekad nav redzēts". Unikālie kadri – Sputnik fotolentē.

12
  • © REUTERS / NASA / JPL-Caltech

    Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību

  • © REUTERS / NASA / JPL-Caltech

    NASA Marsa visurgājēja Perseverance Mars Rover nosēšanās vieta uz Marsa

  • © REUTERS / NASA / JPL-Caltech

    Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību

  • © REUTERS / NASA / JPL-Caltech

    NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa

  • Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību

  • © REUTERS / NASA/JPL-Caltech

    Marsa virsma NASA pētījumu aparāta Perseverance Mars Rover uzņēmumā

  • Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību

  • © REUTERS / NASA/JPL-Caltech

    NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa

  • © REUTERS / NASA/JPL-Caltech

    Krāteri uz Marsa

  • © REUTERS / NASA/JPL-Caltech

    NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa

  • © REUTERS / NASA/JPL-Caltech

    Marsa ainava aparāta Perseverance uzņēmumā

Ne vien aita Dollija: kādi dzīvnieki tāpat bija klonēti

16
(atjaunots 09:34 25.02.2021)
Amerikāņu zinātniekiem pirms dažiem mēnešiem izdevies klonēt apdraudētas sesku sugas pārstāvi – melnkāju sesku. Šodien gribam atcerēties citus veiksmīgi klonētus dzīvniekus.

Visi zina Dolliju - pirmo klonēto zīdītāju, ko no pieauguša dzīvnieka somatiskajām šūnām klonēja britu dzīvnieki. Un tagad par pasaules slavenību kļuva melnkāju seska klons, kas piedzima 2020. gada 10. decembrī.

Klona veidotāji, amerikāņu zinātnieki, nosauca zvēriņu par Elizabeti Annu. Tas ir apdraudētas dzīvnieku sugas pārstāvja pirmais veiksmīgais klons ASV teritorijā. Elizabete Anna ir seska ģenētiskā kopija, kas miris pirms vairāk nekā 30 gadiem.

Taču zinātnieki nesēdēja rokas klēpī salikuši. Gan Dollija, gan Elizabete Anna nav vienīgie klonētie dzīvnieki uz planētas. Paskatīsimies uz citiem dzīvniekiem, kas ieraudzīja pasauli, pateicoties zinātnei.

16
  • © REUTERS / USFWS National Black-footed Ferret Conservation Center

    Pirmais klonētais melnkāju sesks Elizabete Anna

  • © AP Photo / U.S. Fish and Wildlife Servic

    Pirmais klonētais melnkāju sesks Elizabete Anna

  • © AFP 2019 / Colin McPherson

    Klonētā aita Dollija

  • © AP Photo / Jin Liwang / Xinhua

    Klonētie pērtiķi primātu pētījumu laboratorijā, tos radījuši Ķīnas Zinātņu akadēmijas zinātnieki 2018. gadā

  • © AP Photo / Ahn Young-joon

    Seulas Nacionālās universitātes zinātnieki demonstrē pasaulē pirmos klonētos suņus, kas dzimuši 2005. gadā.

  • © AP Photo / Dar Yasin

    Klonētā kašmira kalnu kaza Nuri, 2012. gads

  • © AP Photo / Yonhap / Choi Byung-kil

    Divi klonēti kaķi (centrā un no labās) Kensonas Nacionālajā universitātē, Dienvidkoreja

  • © AFP 2019 / Vincenzo Pinto

    Pasaulē pirmais klonētais zirgs, 2003. gads

  • © AP Photo / I.Lopez

    Pirmais klonētais vērsis piedzima Spānijā 2010. gadā

  • © AFP 2019 / Kim Mi-Ok

    Klonētā vilcene Zooloģiskajā dārzā Seulas dienvidos, Dienvidkoreja, 2005. gads

  • © AFP 2019 / Gabriel Bouys

    Klonētie vācu aitu suņa kucēni.

  • © AFP 2019

    Trīs klonētie sivēni laboratorijā Harbinā

  • © AP Photo / Ben Margot

    Klonētie kaķēni Sanfrancisko

 F-35

Gausa aviokatastrofa: pār iznīcinātājiem F-35 atkal sabiezē mākoņi

0
(atjaunots 16:25 26.02.2021)
"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens: amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.

Daudzfunkcionālajam iznīcinātājam-bumbvedējam F-35 Lightning II bija jākļūst par augsti tehnoloģisku simbolu amerikāņu izcilībai un militārajam spēkam, taču patiesībā "Zibens" iezīmēja ASV militārās rūpniecības kompleksa galējās iespējas, un tagad mēs vērojam "piektās paaudzes" neredzamās lidmašīnas gauso katastrofu.

Divas trešdaļas amerikāņu F-35 parka nespēj izpildīt lidojumus dzinēja problēmu dēļ. Lidmašīnai ir virkne nopietnu konstruktīvo trūkumu, tā nav pārvarējusi Pentagona noteiktos izmēģinājumus un vēl līdz šim nav apstiprināta tā masveida ražošana. Patlaban ASV GKS ir gatavi atteikties no F-35 par labu vienkāršākajam 4+ paaudzes iznīcinātājam F-16.

Lockheed Martin F-35 Lightning II
© Sputnik / Сергей Мамонтов

Sākumā Pentagonā ierosināja samazināt F-35A pasūtījumu vairāk nekā par 40% - no 1763 līdz 1050 lidaparātiem. Vienlaikus ASV GKS izvērtē iespējas iepirkt novecojošo, toties uzticamo F-16 Fighting Falcon. Piespiedu manevrs.  

ASV Gaisa kara spēki ekspluatē iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 vairāk nekā piecus gadus, tomēr hroniski cieš tā zemās gatavības pakāpes un daudzi atdeves problēmu dēļ. Iepriekš aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda paziņoja, ka lidojumiem gatavi 36% iznīcinātāju F-35 Lightning, pārējās mašīnas "funkcionē tikai daļēji".

Kaujas gatavību pārsvarā nosaka "nelabojamie" konstruktīvie trūkumi, kas ved pie stealth pārseguma, korpusa, dzinēja, navigācijas un pilota dzīvības nodrošināšanas sistēmu fiziska sabrukuma.

Amerikāņu sabiedrotie un partneri, kas sapirkuši F-35 par aptuveni 100 miljoniem dolāru gabalā (Lielbritānija, Norvēģija, Izraēla, Itālija, Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna), ir pievilti – lidmašīna neatbilst 5. paaudzes parametriem, līdz cīņas gatavībai, tātad – savu uzdevumu izpildei – tam vēl ir ļoti tālu. Paradoksālā rinda pēc ASV militārās rūpniecības kompleksa izstrādājuma nezūd. Apvienotie Arābu Emirāti nesen noslēdza līgumu par pussimta F-35 piegādi. Izraēla plāno palielināt "Zibeņu" parku līdz trim eskadriļām (40 lidmašīnām). To var pamatot tikai ar slēptu maksu "par draudzību" ar ASV.

Dzinējs F135 – pats spēcīgākais neveiksminieks

Iepriekš izskanēja ziņas par to, ka iznīcinātāja stealth seguma un korpusa bojājumiem virsskaņas ātrumā, par pastāvīgiem traucējumiem ar skābekļa padevi pilotiem un programmatūras kļūmēm. Inženieri pūlas novērst trūkumus ekspluatācijas gaitā, tomēr kritiskās problēmas aug kā sniega lavīna.

ASV GKS iznīcinātājs F-35 saņēmis dzinēju F135, ko amerikāņi uzskata par "pašu spēcīgāku no visiem, ko izmanto jebkurš iznīcinātājs pasaulē". Tomēr tas ir F-35 zemās atdeves galvenais iemesls: turbīnas lāpstiņu virsmas seguma pārkaršanas rezultātā lāpstiņas saplaisā, un dzinējs priekšlaicīgi iziet no ierindas.

Kaprīzajam F135 vajadzīga bieža tehniskā apkalpe, tas būtiski palielina lidmašīnas ekspluatācijas izmaksas. Salīdzinājumam: viena stunda F-35 lidojuma izmaksā 31 tūkstoti dolāru, stunda "večuka" F-16 lidojuma – nepilnus 8 tūkstošus. Starp citu, F135 rezerves dzinējus kompānija Pratt & Whitney ražo nepietiekamā skaitā, pat mierlaika apstākļos. Ja rīt sāksies karš, debesīs pacelsies trešā daļa F-35, vēlāk to skaits ar katru dienu saruks – pat ne pretinieka PGA darbības dēļ, vienkārši metāla noguruma rezultātā.

Arī F-16 laiks mainīt

Lai saglabātu cīņasspēju, ASV Gaisa spēki ir spiesti plānot F-35 skaita samazināšanu un aizvietot tos ar modernizētajiem iznīcinātājiem F-16 Fighting Falcon (tie pieņemti bruņojumā 1979. gadā, patlaban Gaisa spēki izmanto 790 šī tipa iznīcinātājus).

Daudzfunkcionālā vieglā 4. paaudzes iznīcinātāja F-16 maksimālā pacelšanās masa – 21,8 tonnas, tas spēj nest līdz 7,7 toonnas avopbumbu un raķešu uz 9 piekares mezgliem. Cīņas rādiuss – 1700 km, maksimālais ātrums – 2200 km/h. Tā nav slikta mašīna reģionālajiem konfliktiem, taču nav labi spert soli atpakaļ no "piektās paaudzes" – tehnoloģiska degradācija. Pentagons meklē kompromisus.

GKS štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs K. Brauns, jaunākais, iebilda pret "antikvariāta" (F-16) iepirkumu un aicināja izstrādāt absolūti jaunas klases vieglos vienmotora iznīcinātājus – lētāk un vienkāršāk nekā F-35, bet modernāk nekā F-16. Brauns nosauca tos par "ceturtās ar pusi paaudzes vai piektās mīnus paaudzes" mašīnām. ASV GKS sākuši pētījumu programmu, lai novērtētu, cik lietderīgi būtu aizvietot iznīcinātājus F-16 Fighting Falcon ar jaunām kara lidmašīnām. Pētījums tiks noslēgts līdz 2023. finanšu gada sākumam.

Problēmu sarežģī tas, ka F-35 ir vienīgais Rietumu pasaulē ražotais "piektās paaudzes" iznīcinātājs. Boeing ražotie 4. paaudzes iznīcinātāji F-15 un F-18, kas nosacīti konkurē ar to, nākuši no aukstā kara ēras laikiem un morāli novecojuši. ASV sabiedrotie Eiropā neuzņemas pašmāju 5. paaudzes iznīcinātāja izstrādi. Lielbritānija, Polija, Beļģija un Itālija bezcerīgi iegulda līdzekļus amerikāņu F-35 iepirkumos.

Izdevumi Lightning izstrādei pārsnieguši 400 miljardus dolaru, taču izrādījies, ka tas ir tikai sākums nacionālo budžetu līdzekļu neracionālās izšķiešanas procesā. ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā F-35 nosauca par "hrestomātijas cienīgu piemēru... aizsardzības iepirkumu salauztajai sistēmai", bet pazīstamais politiķis (pagātnē arī viņš pats bija pilots), nelaiķa Džons Makeins, taisnīgi konstatēja: "F-35 programmas rekordlielie rādītāji vienlaikus bija skandāls un traģēdija no izmaksu, grafiku un atdeves viedokļa."

"Zibens" vēl ilgi pārbaudīs ASV un to sabiedroto GKS pacietību. Nāksies paciest F-35 dārgās "kaprīzes".

"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens – tas sekmīgi lido un pirmais pasaulē starp īstās piektās paaudzes iznīcinātājiem apgūst hiperskaņas raķetes.

Amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.

0
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju
"Plāni ir izjaukti": kāpēc ASV jaunākie iznīcinātāji karam neder