Tuvojas noslēgumam ASV 45. prezidenta Donalda Trampa pilnvaru termiņš. Jau 20. janvārī valsts vadītāja postenī stāsies demokrāts Džo Baidens.
Tagadējais ASV vadītājs ne vienu vien reizi saskāries ar tautas un varasvīru kritiku.
Nedēļu pirms aiziešanas Trampam izsludināts impīčments. Viņš ir pirmais prezidents valsts vēsturē, kuru atstādina no varas divas reizes. Šoreiz viņš apsūdzēts par bruņotas sacelšanās kurināšanu valstī.
Vai 45. ASV prezidentam ir izdevies atjaunot Amerikas kādreizējo varenību, ko viņš solīja inaugurācijā?
Apkopojot Trampa prezidentūras rezultātus, eksperti pievērsa uzmanību vairākiem notikumiem valstī pēdējo 4 gadu laikā.
Viens no tiem ir rekordlielais IKP pieaugums ASV vēsturē, kas fiksēts 2019. gada vasarā. Atzīmēta arī ekonomikas straujā lejupslīde koronavīrusa pandēmijas rezultātā.
Trampa prezidentūras laikā valsts nomainījusi galveno tirdzniecības partneri – Ķīnas vietā stājusies Meksika.
Trampa administrācija būtiski palielināja aizsrdzības budžetu. 2020. gada oktobrī tas pārsniedza 700 miljardus dolāru.
Tramps pazīstams ar saviem asajiem izteikumiem, tomēr 4 gadu laikā ASV nav sākušas nevienu militāro kampaņu ārvalstīs.
Trampa laikā valstī izveidoti karaspēki, kas paredzēti darbam kosmosā.
Pēdējo 4 gadu laikā ASV būtiski krities migrant skaits, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas. Pie tam audzis nelegālo ārvalstnieku deportāciju skaits.
ASV audzis likumu skaits, kuros pieminēta Krievija, turklāt valsts izstājusies no vairākiem svarīgiem starptautiskajiem līgumiem.
Pie tam aizejošajam prezidentam, neskatoties uz solījumiem, neizdevās pabeigt sienu uz Meksikas robežas.
ASV prezidents Donalds Tramps paraksta dokumentu par sankciju atjaunošanu pret Irānu pēc ASV izstāšanās no kodoldarījuma, 2018. gads
Cilvēki ar ģenerāļa Suleimani attēlu demonstrācijā Teherānā, 2020. gads
ASV prezidents Donalds Tramps mītiņā Senfordā, 2020. gads
Demonstrācija Donalda Trampa impīčmenta atbalstam Ņujorkā, 2019. gads
Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē pēc tikšanās Helsinkos
ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas premjerministrs Li Kecjans
Opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, tiekas ar piekritējiem Karakasā
ASV prezidents Donalds Tramps AAE, Bahreinas un Izraēlas attiecību atjaunošanas līguma parakstīšanas laikā
ASV prezidenta Donalds Trampa meita Ivanka un ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins atklāj piemiņas plāksni ASV jaunās vēstniecības atklāšanas ceremonijā Jeruzalemē
Trampa un Kima Čenuna tikšanās KTDR
Migrante ar karogu pie ASV un Meksikas robežas
ASV prezidents Donalds Tramps brauc garām saviem piekritējiem Merilendas štatā
FedEx darbinieks pieņem kasti no Ķīnas konsulāta Hjūstonā
Demonstrācija pret ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto imigrācijas aizliegumu
ASV prezidents Donalds Tramps apmeklēja sienu pie ASV un Meksikas robežas, Alamo, Teksasas štats
ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi demonstrē pantu par impīčmentu ASV prezidentam Donaldam Trampam
ASV prezidenta Donalda Trampa piekritēju protesta akcijas dalībnieki pie Kongresa ēkas Vašingtonā
Policijas darbinieki aiztur protesta akcijas dalībniekus Ņujorkā. Protesti notika ASV pilsētās pēc policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves
Visi zina Dolliju - pirmo klonēto zīdītāju, ko no pieauguša dzīvnieka somatiskajām šūnām klonēja britu dzīvnieki. Un tagad par pasaules slavenību kļuva melnkāju seska klons, kas piedzima 2020. gada 10. decembrī.
Klona veidotāji, amerikāņu zinātnieki, nosauca zvēriņu par Elizabeti Annu. Tas ir apdraudētas dzīvnieku sugas pārstāvja pirmais veiksmīgais klons ASV teritorijā. Elizabete Anna ir seska ģenētiskā kopija, kas miris pirms vairāk nekā 30 gadiem.
Taču zinātnieki nesēdēja rokas klēpī salikuši. Gan Dollija, gan Elizabete Anna nav vienīgie klonētie dzīvnieki uz planētas. Paskatīsimies uz citiem dzīvniekiem, kas ieraudzīja pasauli, pateicoties zinātnei.
Pirmais klonētais melnkāju sesks Elizabete Anna
Pirmais klonētais melnkāju sesks Elizabete Anna
Klonētā aita Dollija
Klonētie pērtiķi primātu pētījumu laboratorijā, tos radījuši Ķīnas Zinātņu akadēmijas zinātnieki 2018. gadā
Seulas Nacionālās universitātes zinātnieki demonstrē pasaulē pirmos klonētos suņus, kas dzimuši 2005. gadā.
Klonētā kašmira kalnu kaza Nuri, 2012. gads
Divi klonēti kaķi (centrā un no labās) Kensonas Nacionālajā universitātē, Dienvidkoreja
Pasaulē pirmais klonētais zirgs, 2003. gads
Pirmais klonētais vērsis piedzima Spānijā 2010. gadā
Klonētā vilcene Zooloģiskajā dārzā Seulas dienvidos, Dienvidkoreja, 2005. gads
Klonētie vācu aitu suņa kucēni.
Trīs klonētie sivēni laboratorijā Harbinā
Klonētie kaķēni Sanfrancisko
Neredzētie puteņi un spēcīgais sals dāvājuši iespēju sakrāt virkni skaistu un neparastu fotouzņēmumu, tomēr lielākā daļa cilvēku nepacietīgi gaida, kad tad viss beigsies.
Viņiem piekrīt daudzi dzīvnieki. Sīkāk – mūsu fotolentē.
Iepriekš jau stāstīts, ka pirmo reizi kopš ilgiem gadiem aizsalst Baltijas jūra.
Sniega pārklāts suns dzīvnieku aprūpes centrā "Hounds on the Hudson" Olbanijā, Ņujorkas štats
Kaķis slēpjas zem lietussarga – to kāds atstājis pie veikala Skopjē
Pie ugunsdzēsības hidranta piesiets suns gaida saimnieku
Zirgs pārsegā pie aizsalušas dzirdītavas Teksasā, ASV
Kaķis skatās uz sniega klāto ielu Vašingtonā
Sētas suns Taras pilsētā Omskas apgabalā. Sals ir stiprs – termometra stabiņš kritās līdz -39 grādiem
Zaķis ar papīra glāzīti uz purniņa, Ķīna
Pērtiķiene silda savu mazuli
Brieži ziemā Kosovā
Kaķis staigā pagalmā pēc sniegputeņa Denverā
Kaija pastaigājas pa aizsalušu ezeru Berlīnē
Vāvere koka dobumā Lafaijeta parkā iepretim Baltajam namam Vašingtonā
Suns kupenā Maskavas valsts universitātes ēkas fonā Maskavā
Balodis Sanantonio centrā, Teksasa
Govis kalnu ganībās Zalcburgas provincē Austrijā
RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma biznesa pārstāvji ir sašutuši par valdības attieksmi pret vienu no valsts galvenajām nozarēm, pastāstīja tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs radio Baltkom ēterā.
Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.655 grozījumiem, no 11. līdz 25. februārim iebraukt valstī var tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, tas attiecās uz visām Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveici un Apvienoti Karalisti.
Otrdien, 23. februārī, Latvijas parlamenta valdības sēdes laikā tika apspriests jautājums par pilnvērtīgu satiksmes atjaunošanu ar visām valstīm.
Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits piedāvāja izveidot "ceļošanas burbuli" starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Somiju, kad beigsies masveida vakcinācija, kā arī apspriest digitālās "vakcinācijas pases" ieviešanu.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš piekrita tam, ka pienācis laiks domāt par to, kā Latvija sāks noņemt ierobežojumus un atklāties citām valstīm. Pie tam viņš atzīmēja, ka šo problēmu valsts nevar atrisināt patstāvīgi.
Pēc Paļgova domām, tūristi Latvijā vienkārši ir pamesti likteņa varā.
"Katra valsts, kas uzņem tūristus – Spānija, Ēģipte, Kanārijas salas, Grieķija, Bulgārija – ievieš pasākumus, lai ar tūristu nekas nenotiktu. Tāpat kā mūsu valstī tiek darīts viss, lai ceļotāji justos drošībā. 12 mēnešus kāds to visu izstrādā, raksta, pastumjot malā savu pamatdarbu. Bet kāds vienkārši iekāpj lidmašīnā un vienkārši lido. Un tā ir varas attieksme pret cilvēkiem, pret biznesu, kas būtībā rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no valsts IKP. Ja neesam tik svarīgi, sakiet tad, kādi ir jūsu mērķi. Vai vēlaties slēgt šo biznesu? Vai nu sakiet vismaz, ka mēs nestrādāsim 6 mēnešus, jo jums ir tādas sajūtas," skaidroja Paļgovs.
Tāpat viņš piebilda, ka nesaprot, ko iegūst varas iestādes, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem tūrisma biznesā.
"Mēs nevaram dzīvot piekārtā stāvoklī. Kādas ir jūsu prognozes? Ko jūs gribat sagaidīt? Lai sāktos paralēlais bankrots? Lai uzņēmēji neizturētu? Lai notiktu nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, kuri neiztur spriedzi? Kāda ir jūsu argumentācija tam, ka jūs nevarat ļaut mums strādāt tāpat, kā strādā kaimiņi?" vaicāja Paļgovs.
Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.