6. janvārī supermodele no Krievijas Irina Šeika nosvinēja savu 35 dzimšanas dienu.
Apskatiet Krievijas skaistules fotogrāfijas – viņai izdevies iekarot pielūdzēju sirdis visā pasaulē un sasniegt modeļu biznesa augstākās virsotnes.
Irina Šeika "Sports Illustrated" ballītē Ņujorkā
Modele Irina Šeika, 2004. gads
Irina Šeika Losandželosā – Riannas veļas zīmola "Savage x Fenty" kolekcijas prezentācijā
Kadrs no Kanjē Vesta klipa "Power"
Irina Šeika Vanity Fair ballītē Traibeka kinofestivālā
Irina Šeika sporta pasākumā Reebok's NYC Jukari Pop Up Ņujorkā
Aktieris Bredlijs Kūpers un Irina Šeika uz sarkanā celiņa "Oskara 2019" pasniegšanas ceremonijā
Krištiānu Ronaldu un Irina Šeika
Krievijas izlases karognesējs Aleksandrs Zubkovs un modele Irina Šeika XXII Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Sočos
Bredlijs Kūpers ar meitu Leju
Irina Šeika pirms modes nama Versace demonstrācijas Modes nedēļā Milānā
Irina Šeika labdarības vakarā ASPCA Young Friends Benefit Ņujorkā
2019. gadā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijas galvaspilsētas centrā nopietni cieta spēcīgā ugunsgrēkā. Taču jau tolaik Francijas valdība apliecināja, ka darīs visu iespējamo, lai katedrāli atjaunotu.
Ēkas rekonstrukcijai tika savākti ziedojumi – 830 miljoni eiro. Tagad strādnieki turpina rūpīgu restaurāciju.
Pirms diviem gadiem cilvēki ar šausmām skatījās, kā liesmo gadsimtiem vecā ēka. Tagad paskatīsimies, ka tiek atjaunots arhitektūras piemineklis.
Katedrāles atjaunošanas darbus sola paveikt līdz 2025. gadam.
Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Mirstošā pilsēta Čivita di Banjoredžio Itālijā faktiski atrodas uz "salas" – tajā var nokļūt pa vienu vienīgu 300 metrus garu tiltu, kas uzbūvēts pirms 50 gadiem. Produktus un citas preces pilsētai piegādā ar mopēdiem.
Pilsēta pilnībā saglabājusi savu viduslaiku seju. Tāpēc tā tik ļoti interesē tūristus – tā ir vieta, kur laika ritums ir apstājies.
Čivita di Banjoredžio ir vienīgā pilsēta Itālijā, par kuras apciemojumu jāsamaksā. Gada laikā pilsētiņu apmeklē vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, stāsta Sputnik Lietuva.
Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par "mirstošo pilsētu", jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par "salu", erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar "kontinentu"
Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
Pārskats liecina, ka ASV Bruņotajos spēkos strauji aug radikāli noskaņotu karavīru skaits – viņi apdraud valdību un civiliedzīvotājus. Komandieri pagaidām nespēj atrisināt problēmu. Par to, pie kā tas viss var novest, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Bruņotajos spēkos esošo precīzu radikāļu skaitu pārskata autori nav minējuši, tomēr uzsver, ka aktīvā dienesta karavīrus ļoti augstu vērtē ekstrēmiskie grupējumi, jo viņu pieredzei un zināšanām ir liela nozīme tā saucamo militāro operāciju panākumiem pret pašu valsts iedzīvotājiem.
Jau desmitiem reižu karavīri un virsnieki turēti aizdomās vai apsūdzēti par sakariem ar ekstrēmistiem. Piemēram, 2018. gadā policija aizturēja Nacionālās gvardes kareivi – neonacistiska grupējuma locekli. Viņš ne tikai bija aizliegtās organizācijas rindās, bet arī nodarbojās ar sprāgstvielu nelegālu noietu un glabāšanu. Gvardam piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Viņa domubiedri plānoja pārveidot esošo sabiedrisko sistēmu par labu "baltajai rasei". Izstrādāja vairāku uzbrukumu scenārijus un pastrādāja piecas slepkavības. Ekstrēmisti plānoja nodarīt bojājumus ūdens apgādes un elektropadeves sistēmās vairākās ASV pilsētās. Līdz izformēšanai 2020. gadā grupējumā bija aptuveni 80 aktīvi biedri. 2018. gadā varasiestādes aizturēja Bruņoto spēku veterānu, kurš trenēja nacistisko grupējumu – viņš mācīja radikāļus šaut, apieties ar šaujamieročiem un tuvcīņā. Bijušais karavīrs ieteica organizācijas locekļiem dienēt armijā, lai iegūtu speciālās iemaņas un izmantot tās vardarbīgās akcijās pret ASV valdību.
Vēl vienā ekstrēmiskā organizācijā, kas izrādījās populāra amerikāņu karavīru vidū, apmēram 500 locekļi. Dibinātājs – bijušais jūras kājnieks. Tās locekļi, karavīri, propagandē radikālu ideoloģiju dienesta biedru vidū, lasa "lekcijas" studentiem. Mērķis – rasu segregācija un labāka pasaule baltajiem. Līdzekļi – cita starpā arī legāla iespiešanās ASV politiskajā sistēmā, mediju pārstāvju vervēšana. Organizācijas locekļi sazinās sociālajos tīklos un slēgtajās tērzētavās, cenšoties ievērot konspirāciju. Zināms, ka grupējuma filiāles darbojas 36 štatos.
Par ekstrēmisma problēmu armijā sākās runas, kad vairāki desmiti bijušo un aktīvā dienestā esošo karavīru tika apsūdzēti par dalību nekārtībās Kapitolija pakalnā 6. janvārī. FIB klasificēja uzbrukumu Kongresam kā iekšējo terorismu.
Nav nemaz tik vienkārši identificēt ekstrēmistus bruņotajos spēkos. Rasisti, nacionālisti rūpīgi slēpj savus uzskatus un plānus atklāj vienīgi pārbaudītiem cilvēkiem. Lai atpazītu viens otru, viņi nēsā apģērbu ar noteiktiem logotipiem vai tetovējumus, kas nezinošiem cilvēkiem nerada nekādas aizdomas. Piemēram, kāda neonacistiska grupējuma locekļi uz apakšdelma tetovē grozītu Trešā reiha divīziju emblēmu.
Vēl nopietnāka armijas ekstrēmisma problēma ir vientuļie fanātiķi. Viņi neatšķiras no sabiedrības, tomēr pieturas pie ekstrēmiskiem un rasistiskiem uzskatiem, apmeklē nacionālistu forumus un sapulces, aģitē internetā.
Piemēram, tā saucamie boogaloo boys gatavojas otrajam pilsoņu karam un valdības gāšanai. "Bugalo" bruņojas, iegādājas munīciju un ekipējumu, daudziem ir veseli šaujamieroču arsenāli. Viņi mācās izdzīvot ekstremālos apstākļos, apgūst tuvcīņu un karadarbības taktiku.
Dažus šāda veida ekstrēmistus – veterānus un aktīvā dienesta kareivjus – policija arestējusi par melnādaino slepkavībām, sprāgstvielu glabāšanu un pat slepenas informācijas nodošanu teroristiem par armijas vienību dislokāciju un uzdevumiem.
Ekstrēmisms amerikāņu armijā ir sens stāsts. Daudzi radikāļi savas idejas ir īstenojuši vai bijuši pavisam tuvu mērķim.
Piemēram, bijušais jūras kājnieks, pēc tam – Krasta apsardzes leitnants Kristofers Pols Hesons smēlās iedvesmu norvēģa Andersa Breivika teroraktā. Viņš sapņoja pārvērst visus ASV ziemeļrietumus par reģionu tikai baltajiem. Šim nolūkam viņš plānoja likvidēt gandrīz visus Zemes iedzīvotājus. Ekstrēmistam piederēja milzīgs daudzums ieroču – viņa mājās atrasti desmitiem automātisko šauteņu, skrotenes un pistoles. Viņš izstrādāja arī bioloģisko uzbrukumu plānus – iecerēja izplatīt spāņu gripas, mēra un Sibīrijas mēra vīrusus.
2009. gadā Huda fortā kara psihiatrs majors Nidals Maliks Hasans nošāva 13 un ievainoja 30 dienesta biedrus. Palestīnas izcelsmes mediķis bija musulmanis un kritizēja ASV armijas militārās operācijas pret viņa ticības biedriem. Kad sabruka cerības uz to, ka Baraks Obama izvedīs bruņoto kontingentu no Irākas un Afganistānas, Hasans izdarīja asiņainu teroraktu medicīnas centrā, kur karavīri izgāja medicīnisko komisiju pirms komandējumiem uz Tuvajiem Austrumiem.
Daži nokļūst radikālo islāmisko grupējumu ietekmē. Piemēram, ASV armijas seržants Akaika Kengs, kurš dienēja Irākā un Afganistānā, mēģināja nodot islāmistiem dienesta biedru personas datus un informāciju par gaisa telpas kontroles sistēmu, instrukcijas par karavīru apmācības metodēm un dažādu tehnisko dokumentāciju. Noskaidrojās, ka viņš jau sešus gadus, pat būdams kara dienestā, atbalstīja teroristu idejas.
Neskatoties uz aizliegumu piedalīties radikālās kustībās, ir ļoti sarežģīti atlaist no ASV armijas ekstrēmistiski noskaņotu karavīru. Šī iemesla dēļ Pentagonam atliek tikai atsijāt radikāļus karadienesta atlasē. Rūpīgākas pārbaudes vajadzībām plānots izstrādāt papildu testus un piesaistīt specdienestus.