Analītiķi aprēķinājuši, kādu bruņojumu izmanto dažādas pasaules valstis. Reitinga World Air Forces 2020 augšgalā – ASV gaisa kara flote, ko veido 13 232 tehnikas vienības – 25% no visas pasaules gaisa spēku apjoma.
Krievija, kuras rīcībā ir 4143 kara lidmašīnas un helikopteri (8% no visas pasaules gaisa spēku apjoma), ierindojusies otrajā vietā. Trešo vietu ieņēmusi Ķīna ar 3260 aviotehnikas vienībām (6% visas pasaules apjoma).
Indija ierindojusies 4. vietā: 2119 lidmašīnas un helikopteri (4% no visas pasaules gaisa spēku apjoma). 5. vieta tikusi Dienvidkorejai (3% pasaules parka). Valsts gaisa spēkos ir 1 581 tehnikas vienība.
Pasaules labāko gaisa spēku pirmajā desmitniekā ir arī Japāna, Pakistāna, Francija, Turcija un Ēģipte.
Tāpat Flight International savā pētījumā nosaucis arī desmit visvairāk izplatītās kara lidmašīnas pasaulē. Dažādu valstu bruņojumā visbiežāk sastopams amerikāņu iznīcinātājs F-16. Otrajā vietā – PSRS un Krievijas iznīcinātājs Su-27/30. Trešajā – amerikāņu F-15.
Interesanti, ka Krievijas bruņojums ierindojies četrās reitinga rindiņās: otrajā, piektajā (MiG-29), septītajā (trieciennieks Su-25) un desmitajā vietā (taktiskais frontes bumbvedējs Su-25).
TOP10 veido arī amerikāņu klāja iznīcinātājs F-18 (4. vieta), Eiropas daudzfunkcionālais iznīcinātājs Eurofighter (6. vieta), Ķīnas daudzfunkcionālais iznīcinātājs J-7 (8. vieta) un amerikāņu iznīcinātājs F-5 (9. vieta).
Spēcīgākā gaisa kara flote ir ASV rīcībā. To veido 13 232 tehnikas vienības – 25% no visas pasaules gaisa spēku apjoma. Foto: Thunderbirds Delta eskadriļa virs Čikāgas
Krievija, kuras rīcībā ir 4143 kara lidmašīnas un helikopteri (8% no visas pasaules gaisa spēku apjoma) – otrajā vietā. Foto: iznīcinātājs Su-30SM no pilotāžas grupas "Russkije vitjazi"
Trešo vietu reitingā ieņēmusi Ķīna ar 3260 aviotehnikas vienībām (6% no visas pasaules gaisa spēku apjoma). Foto: Agrīnā brīdinājuma un vadības sistēma KJ-2000 kontrolē izīcinātājus J-10 Pekinā
Indija ierindojusies 4. vietā: 2119 lidmašīnas un helikopteri (4% no visas pasaules gaisa spēku apjoma). Foto: Lidmašīna Light Combat Aircraft Tejas aviācijas šovā Aero India
5. vieta tikusi Dienvidkorejai (3% pasaules parka). Valsts gaisa spēkos ir 1 581 tehnikas vienība. Foto: vadošais iznīcinātājs-trenažieris ТА-50 Dienvidkorejas aviobāzē ROKAF
Japānas rīcībā ir 1 480 tehnikas vienības – 3% no pasaules apjoma. Foto: japāņu iznīcinātājs Mitsubishi F-15J aviobāzē Chitose
Pārējās četras valstis spēcīgāko GKS desmitniekā uztur pa 2% no kopējā militārās aviācijas parka pasaulē. Pakistānai (7. vieta) ir 1 364 lidmašīnas un helikopteri. Foto: daudzfunkcionālā kara lidmašīna JF-17 Thunder izstādē Karači
Astotajā vietā – Francija ar 1 057 gaisa kara tehnikas vienībām. Foto: franču iznīcinātājs Dassault Rafale degvielas uzpildes laikā
Devītajā vietā – Turcija ar 1 056 kara lidmašīnām un helikopteriem. Foto: Turcijas pirmais bezpilota lidaparāts Anka vai Phoenix kompānijas Turkish Aerospace Space Industries Inc laukumā
Pasaulē spēcīgāko GKS reitinga pirmo desmitnieku noslēdz Ēģipte – 1 053 tehnikas vienības. Foto: divi helikopteri Mi-8 Hip mācībās Ēģiptē
Pēc prezidenta zvēresta un runas notiek svinīgā parāde un balle. Līdz 1933. gadam inaugurācija notika 4. martā, taču pēc Konstitūcijas 20. grozījuma pieņemšanas ceremonija pārcelta uz 20. janvāri.
Sputnik Armēnija piedāvā fotogrāfiju izlasi no dažādu ASV prezidentu inaugurācijas svinībām pēdējo 40 gadu laikā.
Neviens ASV valsts vadītājs nav palicis bez inaugurācijas ceremonijas, tomēr katra ceremonija bijusi īpaša, un vairāk nekā 200 gadus ilgās tradīcijas laikā mainījies gandrīz viss, izņemot zvērestu. Vieni prezidenti teikuši īsas runas, citi – garas, tikai no tā visa maz kas iespiedies atmiņā tikpat dziļi kā Džona Kenedija teiktie vārdi: "Nevaicājiet, ko jūsu valsts var darīt jūsu labā, pavaicājiet, ko jūs varat izdarīt savas valsts labā."
ASV prezidents Donalds Tramps, gatavojoties inaugurācijas runai pirms 4 gadiem, teica, ka savā runā, ko raksta pats, balstīsies uz Ronalda Reigana "neticamo stilu" un Džona Kenedija "lielo nacionālo ambīciju artikulāciju".
ASV prezidents Ronalds Reigans ar dzīvesbiedri Nensiju Capital Center Landoverā, 1985. gads
ASV prezidents Ronalds Reigans ar dzīvesbiedri Nensiju svinībās par godu Reigana atkārtotai ievēlēšanai, Vašingtona, 1985. gads
ASV prezidents Džordžs Bušs un viņa sieva Barbara, Vašingtona, 1989. gads
ASV prezidents Džordžs Bušs un viņa dzīvesbiedre Barbara apsveic klātesošos Vašingtonā, 1989. gads
Jaunievēlētais prezidents Bils Klintons un dziedātājs Čaks Berijs galā vakarā Capital Center Landoverā, 1993. gads
Prezidents Bils Klintons un pirmā lēdija Hilarija Klintone inaugurācijas parādes laikā Vašingtonā, 1993. gads
ASV prezidents Džordžs Bušs un viņa dzīvesbiedre Lora inaugurācijas ballē Marriott Wardman Vašingtona, 2001. gads
Jaunievēlētais prezidents Džordžs Bušs ar dziedātāju Rikiju Mārtinu inaugurācijas ceremonijā, Vašingtona, 2001. gads
ASV prezidents Baraks Obama sarunājas ar dziedātāju Beijonse inaugurācijas ceremonijā, Vašingtona, 2013. gads
Pirmā lēdija Mišela Obama inaugurācijas parādes laikā Vašingtonā, 2013. gads
ASV prezidents Donalds Tramps inaugurācijas ceremonijā, Vašingtona, 2017. gads
ASV prezidents Donalds Tramps, pirmā lēdija Melānija un viceprezidents Maiks Penss ar dzīvesbiedri inaugurācijas ceremonijā, Vašingtona, 2017. gads
Tuvojas noslēgumam ASV 45. prezidenta Donalda Trampa pilnvaru termiņš. Jau 20. janvārī valsts vadītāja postenī stāsies demokrāts Džo Baidens.
Tagadējais ASV vadītājs ne vienu vien reizi saskāries ar tautas un varasvīru kritiku.
Nedēļu pirms aiziešanas Trampam izsludināts impīčments. Viņš ir pirmais prezidents valsts vēsturē, kuru atstādina no varas divas reizes. Šoreiz viņš apsūdzēts par bruņotas sacelšanās kurināšanu valstī.
Vai 45. ASV prezidentam ir izdevies atjaunot Amerikas kādreizējo varenību, ko viņš solīja inaugurācijā?
Apkopojot Trampa prezidentūras rezultātus, eksperti pievērsa uzmanību vairākiem notikumiem valstī pēdējo 4 gadu laikā.
Viens no tiem ir rekordlielais IKP pieaugums ASV vēsturē, kas fiksēts 2019. gada vasarā. Atzīmēta arī ekonomikas straujā lejupslīde koronavīrusa pandēmijas rezultātā.
Trampa prezidentūras laikā valsts nomainījusi galveno tirdzniecības partneri – Ķīnas vietā stājusies Meksika.
Trampa administrācija būtiski palielināja aizsrdzības budžetu. 2020. gada oktobrī tas pārsniedza 700 miljardus dolāru.
Tramps pazīstams ar saviem asajiem izteikumiem, tomēr 4 gadu laikā ASV nav sākušas nevienu militāro kampaņu ārvalstīs.
Trampa laikā valstī izveidoti karaspēki, kas paredzēti darbam kosmosā.
Pēdējo 4 gadu laikā ASV būtiski krities migrant skaits, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas. Pie tam audzis nelegālo ārvalstnieku deportāciju skaits.
ASV audzis likumu skaits, kuros pieminēta Krievija, turklāt valsts izstājusies no vairākiem svarīgiem starptautiskajiem līgumiem.
Pie tam aizejošajam prezidentam, neskatoties uz solījumiem, neizdevās pabeigt sienu uz Meksikas robežas.
ASV prezidents Donalds Tramps paraksta dokumentu par sankciju atjaunošanu pret Irānu pēc ASV izstāšanās no kodoldarījuma, 2018. gads
Cilvēki ar ģenerāļa Suleimani attēlu demonstrācijā Teherānā, 2020. gads
ASV prezidents Donalds Tramps mītiņā Senfordā, 2020. gads
Demonstrācija Donalda Trampa impīčmenta atbalstam Ņujorkā, 2019. gads
Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē pēc tikšanās Helsinkos
ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas premjerministrs Li Kecjans
Opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, tiekas ar piekritējiem Karakasā
ASV prezidents Donalds Tramps AAE, Bahreinas un Izraēlas attiecību atjaunošanas līguma parakstīšanas laikā
ASV prezidenta Donalds Trampa meita Ivanka un ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins atklāj piemiņas plāksni ASV jaunās vēstniecības atklāšanas ceremonijā Jeruzalemē
Trampa un Kima Čenuna tikšanās KTDR
Migrante ar karogu pie ASV un Meksikas robežas
ASV prezidents Donalds Tramps brauc garām saviem piekritējiem Merilendas štatā
FedEx darbinieks pieņem kasti no Ķīnas konsulāta Hjūstonā
Demonstrācija pret ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto imigrācijas aizliegumu
ASV prezidents Donalds Tramps apmeklēja sienu pie ASV un Meksikas robežas, Alamo, Teksasas štats
ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi demonstrē pantu par impīčmentu ASV prezidentam Donaldam Trampam
ASV prezidenta Donalda Trampa piekritēju protesta akcijas dalībnieki pie Kongresa ēkas Vašingtonā
Policijas darbinieki aiztur protesta akcijas dalībniekus Ņujorkā. Protesti notika ASV pilsētās pēc policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves
RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.
Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.
Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.
"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."
Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.
Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.
Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.
Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.
Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.
"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.
Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."
NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.
Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.
"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.